Žūrija klātienē apmeklē energoefektīvās ēkas. 3.diena.


Created with flickr slideshow.

 

2. jūnijā tika sākta konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2017” iesniegto projektu otrās kārtas vērtēšana - trīs dienas konkursa žūrija klātienē apmeklē un vērtē 20 energoefektīvas ēkas astoņās Latvijas pilsētās.

Šodien žūrija dosies uz Talsu novada Stendi, kur apskatīs renovēto daudzdzīvokļu māju Liepu ielā 33. Pēc tam vērtētāji atgriezīsies Rīgā, kur iepazīsies ar jaunbūvēto ēku Grostonas ielā 21 un Stendes ielā 5. Dienu žūrija noslēgs ar  jaunās CSDD biroja ēkas un Rīgas Motormuzeja apmeklējumu.

Ar apmeklējamiem objektiem var iepazīties zemāk:

RENOVĀCIJA

Daudzdzīvokļu ēka Liepu ielā 33, Talsos

pastedGraphic.png

Projekta pasūtītājs: SIA „ADAX2”

Projekta autors: Kārlis Jēkabsons

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Fraktal Bau”

Būvdarbu vadītājs: Sergejs Mihaiļenko

Būvuzraugs: Mārtiņš Iesalnieks

Daudzdzīvokļu ēka Liepu ielā 33, Talsos ekspluatācijā nodota 1976. gadā, bet tās renovācijas projekts veikts 2014. gadā. Ēkas kopējā platība 1002 m2, tai ir 3 stāvi, pagrabs, 2 kāpņu telpas un kopā 18 dzīvokļi. Ēkas pamati no dzelzsbetona blokiem, pārsegums - caurumoti paneļi, sienas no keramzīta betona paneļiem, gala sienas- ķieģeļu mūris, jumts divslīpu ar azbesta šīfera klāju. Ēkai bija viencauruļu apkures sistēma ar apakšējo sadali, bez balansēšanas iespējām.

Renovācija projekta gaitā tika izbūvēta autonoma katlu māja ar automātiski darbojošos granulu apkures katlu (jauda 35kw) kurā kurināmā patēriņš ir 23 tonnas granulu gadā. Patērēto siltuma enerģiju apkures sezonā sadala atbilstoši dzīvoklī uzturētajai temperatūrai (katrā dzīvoklī uzstādīti termometri ar raidītāju), bet vasaras periodā patērētajam siltā ūdens daudzumam un dzīvokļu skaitam, kur atrodas dvieļu žāvētāji.

Ārsienu siltināšanai izmantots putupolistirols Tenopors NEO 100 mm biezumā, bēniņu pārsegumam minerālvate ruļļos 200 mm biezumā, pagraba/grīdas pārsegumam putupolistirols Tenopors 50 mm biezumā. Tika veikta ārdurvju nomaiņa pret metāla durvīm, kas siltinātas ar minerālvati 75 mm, nomainīti tie logi, kas nebija nomainīti iepriekš. Logu montāžai un hidroizolācijai izmantoja montāžas putas, metāla profilus un ārējās ailes apstrādāja ar putupolistirolu 30 mm biezumā. Papildus hidroizolacija netika izmantota.

Ēkai ir lokālā siltumapgāde un kā apkures katls tiek izmantots kokskaidu granulu katls. Pēc renovācijas izveidota vertikālā divcauruļu apkures sistēma ar termoregulējošiem vārstiem uz katra sildķermeņa un automātiskiem balansējošiem vārstiem stāvvadiem, bez tam apkure vannas istabās tiek organizēta pa atsevišķu guļvadu un tiek nodrošināta visu gadu, kā arī, sākot ar 2015. gada oktobri, šim guļvadam pēc iedzīvotāju vēlmes, tika pieslēgti kombinētie ūdens sildāmie boileri ar atsevišķu karstā ūdens patēriņa uzskaiti. Tāpat katrā dzīvoklī uzstādīts digitālais termometrs ar raidītāju un mājas bēniņos datu savācējs ar interneta pieslēgumu, kurš saņemtos datus nosūta uz serveri. Serverī saņemtos datus pārveido ciparu formātā (Celsija grādos) un uzkrāj, pēc vajadzības izvēloties periodu, iegūst vidējo temperatūru katrā dzīvoklī. Jo augstāka temperatūra tiek uzturēta, jo procentuāli lielāku daļu no kopīgi patērētās siltumenerģijas izmaksām sedz konkrētā dzīvokļa īpašnieks. Sistēma darbojas trīs apkures sezonas, un vidējā temperatūra dzīvokļos ir 22,5 celsija grādi, kas jāņem vērā, izvērtējot mājas siltumenerģijas patēriņu.

Ēkai ir lokālā karstā ūdens sagatavošana - dzīvokļos uzstādīti kombinētie tilpuma ūdens sildītāji (boileri), kur kā enerģijas avots izmantots mājas autonomais granulu katls. Karstā ūdens temperatūra netiek regulēta, bet boilerī tiek uzturēta vienāda ar apkures siltumnesēja temperatūru. Šajā ēka tiek automātiski uzturēti 65 grādi, sasniedzot šo temperatūru, elektroniskais cirkulācijas sūknis attiecīgi samazina plūsmu. Tiek veidota vienotā uzskaite kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī atkarībā no patērētā ūdens daudzuma, aprēķina uzsildīšanai nepieciešamo siltumenerģiju.

Ventilācijai izmanto dabisko pieplūdi un dabisko nosūci, turklāt pieplūdei virtuves sienās izveidoti pieplūdes vārsti.

Par iedzīvotāju līdzekļiem veikta iekšējo elektrotīklu renovācija: atjaunots ēkas iekšējais  elektrotīkls un Izveidota energoefektīvas teritorijas  un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana.

Attiecībā par siltumenerģijas patēriņu apkurei, piemēram, 2011. gadā tas bija 200,340 MWh gadā, 2012. gadā - 129,760 MWh, bet pēc renovācijas 2015. gadā 76,561 MWh, bet 2016. gadā 93,437 MWh.

JAUNBŪVE

Daudzdzīvokļu ēka Stendes ielā 5, Rīgā

pastedGraphic.png

Projekta pasūtītājs: SIA „YIT Celtniecība SIA”

Projekta autors: SIA „Jākobsonu mākslas darbnīca”

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „YIT Celtniecība SIA”

Būvdarbu vadītājs: Guntis Mucenieks

Būvuzraugs: Gatis Petrovs

Daudzdzīvokļu ēka Stendes ielā 5, Rīgā nodota ekspluatācijā 2015. gadā. Ēkai ir 5 un 4 virszemes stāvi ar pazemes stāvlaukumu. Kopējais apbūves laukums – 1041,6 m2, kopējā platība 4830,5 m2, bet būvtilpums – 16102 m3. Ēkā ir 51 dzīvoklis, izveidota pazeme autostāvvieta 25 automašīnām un pagrabstāvā ierīkotas 16 mantu noliktavas.

Ēkas būvniecībā izmantoti vairāki ilgtspējīgi risinājumi: videi draudzīgi materiāli, siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa monitorings un energoefektīva izmantošana, atbilstošs plānojums, ēka ir pieejama alternatīviem transporta veidiem, kā arī tiek veikta atkritumu un piesārņojuma kontrole.

Ārsienas būvētas no 200 mm monolītā dzelzsbetona. Ēkas siltinājumam izmantota akmensvate 150 mm biezumā, cokolstāva siltumizolācijai - ekstrudētais putupolistirols 120mm. Pagrabstāva grīdai izmantots ekstrudētais putu polistirols 100 mm, virs cokolstāva neapkurināmās daļas - līmēta minerālvates siltumizolācija FASROCK LG1 150 mm (lamelēm). 

Bēniņu pārsegums veidots no 200 mm monolītā dzelzsbetona, jumta segumam izmantots bitumena ruļļveida materiāls divās kārtās, siltumizolācija, keramzītbetons, betons slīpuma izveidošanai, tvaika izolācija un dzelzbetona pārsegums. Jumta siltumizolācijas augšējais slānis ir akmens vate 40 mm (Rockwool Dachrock Max 40), apakšējais slānis 200 mm (Technoroof N30).

Ieejas durvis ēkas ielas un pagalma līmenī veidotas alumīnija stikla konstrukcijās. Dzīvokļos ielikti plastmasas logi, stikloti ar stikla paketi un paketes siltumcaurlaidības koeficientu 1,3. Logu montāžai un hidroizolācijai izmantotas poliuretāna montāžas putas, stiprinājumu kronšteini, plastmasas distanceri, tvaika izolācijai Penosil Premium tvaika izolācijas iekšējā lenta, poliuretāna līme, skavas, bet siltumizolācijai Penosil Premium vēja izolācijas ārēja lenta, poliuretāna līme un skavas.

Ēkas siltumapgāde tiek nodrošināta no pilsētas siltumtīkliem A/S „Rīgas Siltums”. Siltuma regulēšana ēkā notiek atkarībā no ārgaisa temperatūras, kā arī individuāli ar termoregulatoriem, kas novietoti uz radiatoriem. Siltumenerģija tiek uzskaitīta siltuma mezglā tikai apkurei, karstā ūdens sagatavošana notiek siltummezglā, bet skaitītājs atrodas kāpņu telpā.

Attiecībā par siltumenerģijas uzskaiti karstā ūdens sagatavošanai tiek veikta vienotā uzskaite kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai.

Ventilācijai tiek izmantota vēdināšana, dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce, kā arī dabiskā pieplūde un mehāniskā nosūce.

Elektroapgādei izveidota energoefektīvas teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori), izveidota zibensaizsardzības sistēma un pārsprieguma aizsardzības sistēma un uzstādīti dūmu detektori.

Kopumā saskaņā ar 2014. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu, tā kopējais enerģijas patēriņš ir 98,31 kWh/m2 gadā, bet primārās enerģijas novērtējums ir 131,84 kWh/m2 gadā, bet oglekļa dioksīda emisija ir 28,42 kg CO2/m2 gadā. Ēka atbilst C energoefektivitātes klasei.

JAUNBŪVE

Daudzdzīvokļu ēku komplekss Grostonas ielā 21, Rīgā

pastedGraphic.png

Projekta pasūtītājs: SIA „Merks”

Projekta autors: arhitektu birojs „ARTEKS”

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Merks”

Būvdarbu vadītājs: Maksims Momots

Daudzdzīvokļu ēku komplekss Grostonas ielā 21, Rīgā nodots ekspluatācijā 2015. gadā. Ēkas kopējā platība ir 16058,8 m2, tās apbūves laukums 3104,1 m2,bet būvtilpums 54008 m3. Ēku kompleksā ir ēkas ar 5, 8 un 10 virszemes stāviem. Pamatiem izmantoti dzelzsbetona pāļi un monolītais dzelzsbetons, karkass veidots no dzelzsbetona saliekamajām konstrukcijām un monolītā dzelzsbetona, ārsienām izmantoti daudzslāņu saliekamie dzelzsbetona paneļi.

Ēku ārsienas siltinātas ar PAROC Cos5 akmensvati 140mm biezumā, bēniņu pārseguma dzelzsbetona paneļi siltināti ēkām ar putupolistirolu EPS 100 - 300m un ROCKWOOL DACHROCK akmensvati - 40mm biezumā, garāžai izmantots putupolistirols EPS 100 - 180mm.

Jumtam izmantota ruļļa materiāla hidroizolācij. Dzīvojamām ēkām Hidroizolācija UNIFLEKS EPP viena kārta un MIDA TECHNOELAST PV S4s viena kārta. Garāžas jumtam izmantota viena kārta BIPOOL STANDART EKP 160g/m2 viena kārta un viena kārta 150g/m2.

Logiem un ārdurvīm montāžai un hidroizolācijai izmantota Fentrim 2 montāžas ārējā lenta un Fentrim 20 mointāžas iekšējā lenta, bet tvaika izolācijai SUDABAND ACRYL blīvējošā pašplatinošā lenta. Kā siltumizolācijas materiāls logiem un ārdurvīm pielietotas FLEXIFOAM GUN elastīgās akustiskās montāžas putas.

Ēkām ir centralizētā siltumapgāde un siltuma regulēšana notiek atkarībā no ārgaisa temperatūras, tāpat temperatūru iespējams pazemināt naktīs, brīvdienās, kā arī regulēt ar individuālajiem termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaite notiek vienotā uzskaitē siltuma mezglā kopā ar apkuri un karstā ūdens sagatavošanu. Ventilāciju nodrošina dabiskā pieplūde un mehāniskā nosūce. 

Attiecībā uz elektroapgādi izveidota energoefektīvas teritorijas un telpu apgaisme un uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori). Tāpat izveidota arī zibensaizsardzības sistēma, pārsprieguma aizsardzības sistēma, uzstādīti dūmu detektori un izveidota elektrotransporta uzlādes vieta, pieslēguma vieta ēkas autonomajai elektroapgādei.

Kopumā saskaņā ar 2017. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu, tā kopējais enerģijas patēriņš ir 64,77 kWh/m2 gadā, bet primārās enerģijas novērtējums ir 84,20 kWh/m2 gadā, bet oglekļa dioksīda emisija ir 17,10 kg CO2/m2 gadā. Ēka atbilst B energoefektivitātes klasei ar atsauces vērtību 47 kWh/m2 gadā.

SABIEDRISKĀ ĒKA

Motormuzejs S.Eizenšteina ielā 8, Rīgā 

pastedGraphic.png

Projekta pasūtītājs: Valsts a/s „Ceļu satiksmes drošības direkcija”

Projekta autors: SIA „ARHIS Arhitekti”

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Skonto Būve”

Būvdarbu vadītājs: Modris Seļakovs

Būvuzraugs: Indulis Eglītis, Kaspars Aksenoks, Aigars Rudzītis

Motormuzeja ēka S.Eizenšteina ielā 8, Rīgā pirmo reizi ekspluatācijā nodota 1988. gadā. Ēkas rekonstrukcija veikta 2015. gadā. Pirms pārbūves ēkas platība bija 7322 m2. Ēkas platībā pēc rekonstrukcijas ir 7674,30 m2, virszemes stāvu skaits - 4. Esošā muzeja ēka tika pārbūvēta, lai pēc iespējas paplašinātu ekspozīcijai domātās platības, izveidotu ērtu, mūsdienīgu ieejas risinājumu, uzlabotu apmeklētāju plūsmas organizāciju ar skaidru navigāciju, nodrošinātu muzeja pilnīgu pieejamību visiem tā apmeklētājiem, veidotu šodienas prasībām atbilstošu telpu un ekspozīciju iekārtojumu.

Pārbūves rezultātā ieviesti vairāki ilgtspējīgi risinājumi. Attiecībā uz transportu un mobilitāti izveidots ērts, mūsdienīgs ieejas risinājums, kas nodrošina uzlabotu apmeklētāju plūsmas organizāciju, kā arī vides pieejamību visiem tā apmeklētājiem ar dažādām prasībām. Uzlabota arī iekšējās vides kvalitāte - iepriekš ēkā nebija atbilstoša mehāniskā ventilācija, dzesēšana. Modernizācijā sakārtots arī ēkas mikroklimats, nodrošinot dzesēšanu un vēdināšanu ekspozīciju zālēs, īpašu mikroklimatu fondu glabātuvēs, kur konstanti jāuztur noteikts gaisa mitruma līmenis. Pie inovatīviem risinājumiem jāmin, ka ēkā ir izveidota BMS sistēma, kas pilnībā kontrolē siltumenerģijas un aukstumenerģijas piegādi ēkā.  Lielākā daļa telpu ir aprīkotas arī ar individuālajiem temperatūras sensoriem, kas ļauj kontrolēt telpu gaisa temperatūru ar BMS. Vadības panelī iespējams redzēt visas AHU iekārtas, iestādīt nakts vēdināšanas un dažādas citas iespējas. Piemēram, dzesēšanas sezonā, ja tiek atvērts logs, tiek pārtraukta aukstumnesēja padeve. Inovatīvs dzesēšanas risinājums maksimāli veicot ēkas vēdināšanu ar automātiskajām virsgaismām. Pēc pirmās vasaras sezonas elektroenerģijas patēriņš dzesēšanai tikai 0,9 kWh/m2 gadā.

Kā norobežojošās fasādes konstrukcijas izmantoti TENAX cinkotā tērauda profila paneļi, kas siltināti ar Paroc WAS 35t siltumizolāciju 200 mm, Paroc WPS 3nj vēja izolāciju 20 mm un

Ruukki T15-115(25) loksnēm 1 mm. Pamata ēkā fasādi veido ventilēta ķieģeļu mūra siena, kas siltināta ar Paroc WAS 35 siltumziolāciju 15 0mm, un ķieģeļu mūri 380 mm. Kāpņu telpas piebūves fasādei arī ir ventilēta ķieģeļu mūra siena, kam izmantota Ventimax siltumizolācija 150 mm. Neventilētajai dzelzsbetona sienai izmantota Paroc siltumizolācija 150 mm un apmetums RAL 7024 20 mm. Dzelzsbetona konstrukcijas sienai izmantota Paroc siltumizolācija 150 mm biezumā un betons 120 mm biezumā. 

Pagraba daļā grīdu uz grunts veido grīdas segums 5 mm, betons 180 mm, blietētas šķembas 150 mm, putupolistirols DOW Styrofoam 70 mm un hidroizolācija 5 mm.

Jumta konstrukciju virs terases veido betons 120 mm, putupolistirols DOW Styrofoam 150 mm, dzelzsbetons 220 mm un izlīdzinošā cementa java 30 mm. Iepriekšējo jeb veco jumta konstrukciju veido metāla jumta profils 1 mm, siltumizolācija WLG 035 200 – 300 mm, dzelzsbetons 220 mm, hidroizolācija 27 mm un bitumens 5 mm. Jumtu virs kāpņu telpas piebūves Paroc siltumizolācija 250 mm un dzelzsbetons 220 mm. Jumta jauno daļu veido TENAX tērauda profils 1 mm, Paroc ROB/ROS siltumizolācija 200 mm, hidroizolācija Unifleks 10 mm un bitumens 5 mm. 

Ēkā ir nomainītas ārdurvis uz siltinātām metāla durvīm (U=2,00 W/m2K) un siltinātiem metāla vārtiem. Ēkā veikta logu nomaiņa (Uw=1,2 W/m2K), virsgaismas logi Uw=0,81 W/m2K), fasāžu sistēma Uw=0,71 W/m2K). Logu tvaika izolācijai izmantotas celtniecības putas un tvaika lentas.

Ēkai ir centralizētā siltumapgāde. Siltuma temperatūra tiek regulēta atkarībā no pārgaisa temperatūras, tā tiek pazemināta naktīs un brīvdienās, kā arī to var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltuma enerģijai ir vienotā uzskaite siltummezglā tikai apkurei, ir vienotā uzskaite siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī individuālā ar alokatoriem. 

Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti siltummezglā. Karstā ūdens temperatūra tiek regulēta, piemērojoties apstākļiem un atkarībā no ēkas lietošanas veida. Karstā ūdens sagatavošanai nepieciešamā siltumenerģija tiek uzskaitīta atsevišķi. 

Ēkai ir mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa. Pārbūves gaitā veikta iekšējo elektrotīklu renovācija: atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls. Izveidota energoefektīvas teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana. Sakārtota un izveidota zibensaizsardzības sistēma, pārsprieguma aizsardzības sistēma, ierīkoti dūmu detektori. 

Saskaņā ar 2015. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu ēka atbilst D klasei un tās atsauces vērtība ir 91,9 kWh/m2. Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 129,0 kWh/m2 gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 173,6 kWh/m2 gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 3,8 kgCO2/m2 gadā.

SABIEDRISKĀ ĒKA 

CSDD Klientu apkalpošanas centrs S.Eizenšteina ielā 8, Rīgā

pastedGraphic.png

Projekta pasūtītājs: Valsts a/s „Ceļu satiksmes drošības direkcija”

Projekta autors: SIA „ARHIS Arhitekti”

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Skonto Būve”

Būvdarbu vadītājs: Modris Seļakovs

Būvuzraugs: Indulis Eglītis, Kaspars Aksenoks, Aigars Rudzītis

CSDD Klientu apkalpošanas centrs (KAC)S.Eizenšteina ielā 8, Rīgā ekspluatācijā nodots 2016. gadā. Ēka būvētā kā vienots ēku komplekss ar Rīgas Motormuzeju ar savietotiem inženiertīkliem. Ēkas platība ir 2896,10 m2, tai ir 5 virszemes stāvi. Pamati - dzelzsbetona pāļi, monolītais betons, ēkas nesošais karkass - monolītais dzelzsbetons, metāla karkass, pārsegumi – dzelzsbetons. 

Ēkas būvniecībā ieviesti vairāki ilgtspējīgi risinijājumi. Piemēram, pret dienvidiem pavērstā fasāde visā tās augstumā aprīkota ar metāla režģi, kura ir apzaļumota, lai vasaras karstajā laikā radītu dabisku pavēni un īpašu gaisotni darba kabinetos. Augi katra stāva līmenī tiek dēstīti speciālās substrāta kastēs, kas aprīkotas ar drenāžu un automatizētu kapilāro laistīšanu. Izveidots elektroauto pieslēguma punkts, lai ikviens KAC apmeklētājs var veikt sava transportlīdzekļa uzlādi. Ēkā gandrīz katrā biroja telpā iespējams veikt iekštelpu mikroklimata individuālu kontrolēšanu ( temperatūra, ventilācija, dzesēšana). ZA fasāde ir veidota kā dubultā fasāde trokšņu mazināšanai. Dubultā fasāde nodrošina mazāku siltumenerģijas patēriņu ziemā, bet vasarā samazina nepieciešamo enerģiju  dzesēšanai. Dienvidu  fasāde apzaļumota - Tangūtijas mežvīteņa (clematis tangutica) lapotne novērsīs nepieciešamību slēpties no saules stariem, aizsedzot logus, un mazinās gaisa dzesēšanas apjomu. Ēkā ir izveidota BMS sistēma, kas pilnībā kontrolē siltumenerģijas un aukstumenerģijas piegādi ēkā.  Lielākā daļa telpu ir aprīkotas arī ar individuālajiem temperatūras sensoriem, kas ļauj kontrolēt telpu gaisa temperatūru ar BMS. Vadības panelī iespējams redzēt visas AHU iekārtas, iestādīt nakts vēdināšanas un dažādas citas iespējas. Piemēram, dzesēšanas sezonā, ja tiek atvērts logs, tiek pārtraukta aukstumnesēja padeve.

Katra fasāde būvēta un siltināta atšķirīgi. Fasādei F1 izmantoti 200mm, AEROC Universal 300/200 200 mm, siltumizolācija Cortex one 40 mm un gaisa šķirkārta. Fasādei F2 izmantoti 200 mm, AEROC Universal 300/200 200 mm, siltumizolācija Cortex one 15 mm un apmetums. Fasādei F2 ar FS4 – 200 mm, AEROC Universal 300/200 200 mm, siltumizolācija Cortex one 15 mm, apmetums 700 – 1500 mm un stiklotās fasādes gaisa šķirkārta. Fasāde F3 – 200 mm, AEROC Universal 300/200 150 mm, siltumizolācija Cortex one 15 mm un apmetums.

Pagraba/grīdas pārsegums veidots no pārejas grīdas, ko veido 130 mm betons 150mm Putupolistirols DOW Styrofoam 300, 180 mm dzelzsbetons un 5mm hidroizolācija. Otra konstrukcijas daļa ir grīda uz grunts, ko veido 85 mm betons, 100mm putupolistirols DOW Styrofoam 300, 5 mm hidroizolācija un 70 mm betons.

Jumta konstrukciju veido pārejas jumts, ko veido 5 mm hidroizolācija, 180 mm dzelzsbetons, 20 mm siltumizolācija ROB 80, 150 mm siltumizolācija ROS 30 g un 50 mm siltumizolācija ROS 30. Nākamo jumta daļu veido 5 mm hidroizolācija, 20 mm siltumizolācija ROB 80, 200 mm siltumizolācija ROS 30g, 30-150 mm izlīdzinošais slānis – keramzīts un 180 mm dzelzsbetona pārsegums. Jumta konstrukcijas trešo daļu veido 200 mm putupolistirols DOW Styrofoam 300, 5 mm hidroizolācija, 30-180 mm izlīdzinošais slānis – keramzīts un 180 mm dzelzsbetona pārsegums.

Ārējām durvīm izmantotas trīsstiklu pakešu durvis (U=1,7 W/m2K). Katrā fasādes pusē ielikti logi ar atšķirīgām Uw vērtībām, kā arī izmantota stikla fasādes sistēma (Uw=1,50 W/m2K) un virsgaismas stiklojums (Uw=1,43 W/m2K).

Ēkai ir centralizētā siltumapgāde, siltuma regulēšana notiek atkarībā no pārgaisa temperatūras, kā arī temperatūra tiek pazemināta naktīs un brīvdienās un to var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. 

Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti siltummezglā, un ūdens temperatūras regulēšana notiek piemērojoties apstākļiem un atkarībā no ēkas lietošanas veida. Siltumenerģijas uzskaite karstā ūdens sagatavošanai nav paredzēta. 

Attiecībā uz ventilāciju ēkai ir mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa. 

Ēkai ir veikta iekšējo elektrotīklu renovācija: atjaunots ēkas iekšējais  elektrotīkls. Ir izveidota energoefektīvas teritorijas  un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana. Ir sakārtota vai izveidota zibensaizsardzības sistēma, pārsprieguma aizsardzības sistēma, ieviesti dūmu detektori. Izveidota elektrotransporta uzlādes vieta, pieslēguma vieta ēkas autonomajai elektroapgādei.

Saskaņā ar 2015. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu ēka atbilst C klasei un tās atsauces vērtība ir 83,5 kWh/m2. Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 120,6 kWh/m2 gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 164,2 kWh/m2 gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 9,66 kgCO2/m2 gadā.