Ventilējamās fasādes: laiks kliedēt mītus

Lai arī ventilējamās fasādes ēku siltināšanā pazīstamas jau sen, to izmantošana Latvijā nav pārāk populāra. Īpaši tas attiecināms uz renovējamām ēkām, tostarp daudzdzīvokļu mājām. Viens no iemesliem – lielākas sākotnējās izmaksas, kas bieži attur no šāda risinājuma izvēles, kā arī informācijas trūkums.

Ventilējamās fasādes plašāk tiek izmantotas jaunajos projektos, kur ar to palīdzību arhitekti īsteno dažādas arhitektoniskās idejas. Turpretī ēkās, kurām paredzēta renovācija, lielākoties tiek izmantota tradicionālā siltināšanas sistēma ar dekoratīvo apmetumu. Salīdzinājumam der pieminēt Lietuvu, kur, kā stāsta SIA AS Systems valdes loceklis Jānis Preiss, ventilējamās fasādes daudzdzīvokļu ēku siltināšanā ir krietni vien populārākas nekā siltinājums ar apmetumu. Gandrīz katrā Lietuvas pilsētā atrodami šādi objekti, nerunājot nemaz par savrupmājām. Preiss uzsver, ka ventilējamās fasādes ir siltināšanas risinājums, kas ir ļoti piemērots Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, un to apliecina arī Lietuvas pieredze.

Ventilējamā fasāde ir fasādes konstrukcija, kur starp siltumizolāciju un ārējo apdari atrodas gaisa šķirkārta. Tās uzdevums ir izmantot gaisa plūsmu, lai no konstrukcijas izvēdinātu lieko mitrumu un uzturētu to sausu, nodrošinot pareizu ekspluatācijas režīmu. Ventilējamās fasādes «pīrāgu» veido pamatne jeb ēkas ārējā siena, koka vai metāla (alumīnijs vai tērauds) karkass, kas izvietots starp sienu un fasādes apdares materiālu vai apšuvumu, siltumizolācijas kārta, pretvēja izolācija, vismaz 30 mm plata gaisa sprauga starp pretvēja aizsardzības slāni un fasādes apšuvuma elementiem, fasādes apšuvums, kas izgatavots no izturīga materiāla un tiek uzklāts uz sienas ārējās virsmas. Apšuvumam izmanto dažādu materiālu paneļus vai flīzes: koka, keramikas, šķiedrcementa, betona, PVC, lamināta, akmens, alumīnija, ķieģeļu... Visu tekstu lasiet žurnāla “Būvinženieris” jūnija numurā ( nr.56)*. 

Antra Veļķere

*Žurnālu varat iegādāties: “Preses serviss”  piegādes vietās Rīgā, Ķekavā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Ādažos, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Ventspilī, Ogrē, Jelgavā, Bauskā, Salaspilī, Jūrmalā, Madonā un citur. 

Abonējiet: Latvijas Būvinženieru savienībā, http://www.buvinzenierusavieniba.lv/zurnals,  “Latvijas Pasts”https://abone.pasts.lv/lv/katalogs/ vai www.abone.lv

 

 

Antra Veļķere