Veltījums Latvijas būvniecībai III

Tuvojoties Latvijas valsts simtajai jubilejai, Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) biedrs Jānis Lancers gatavo dāvanu valstij – grāmatu Būvniecība Latvijā, kas būs sava veida būvniecības vēstures enciklopēdija. Būvinženiera iepriekšējā numurā stāstījām par grāmatas otro daļu, kurā tiek aplūkota Latvijas būvniecība padomju laikā – no 1941. līdz 1990. gadam. Šajā reizē Lancera kungs dalās pārdomās par nupat aizritējušām desmitgadēm atjaunotajā Latvijas Republikā.

No plānveida ekonomikas haotiskā tirgū

Saimnieciskās sistēmas pārmaiņu vēsmas valstī varēja just jau padomju varas pēdējos gados, jo 1987. gadā, pateicoties kooperatīvu sistēmas legalizācijai, sākās privātīpašuma un privātās uzņēmējdarbības pakāpeniska atdzimšana. Tomēr uz lielu objektu celtniecību tas neattiecās. Tā bija pilnīgā valsts kontrolē. Būvniecības objektu bija krietni daudz, plāni lieli, un būvnieki bija pieraduši pie sistēmas, ka tos pastāvīgi palielināja.

Kad pēkšņi neefektīvā, smagnējā, tomēr stabilā sistēma nojuka, būvnieki ieguva «putna brīvību», proti, viņi varēja laisties”, kur grib, un darīt, ko grib: paši meklēt pasūtītāju, paši organizēt būvmateriālu sagādi, paši kārtot finanses. Tikai nebija jau ko būvēt. Jāpiebilst, ka ne celtniecības organizāciju tehniskais parks, ne būvmateriālu kvalitāte nebija pašā augstākajā līmenī. Šajā sarežģītajā un reizē unikālajā situācijā daudzi būvindustrijā strādājošie neatrada sev pieņemamu risinājumu un nozari pameta.

«Sākumā biju ideālists,» atceras J. Lancers. «Kopā ar domubiedriem noorganizēju asociāciju, lai mēģinātu saturēt kopā būvniekus un būvmateriālu ražotājus. Domājām izstrādāt kopīgu stratēģiju, bet atnāca celtnieki un teica: iedod man būvi! Kā sabiedriska asociācija var iedot būvi? Tā tak nav ministrija. Bet – ja nevar iedot būvi, tāda asociācija nav vajadzīga... un cilvēki aizgāja. Es sapratu ka tas nav mans ceļš, un sāku rīkoties pats.»

Jāmācās Rietumos

Latvijas būvniecības attīstības ceļi bija dažādi. Lanceram paveicās – viņš satika bijušo kolēģi, kas 1978. gadā bija emigrējis uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur darbojās būvniecības jomā. Viņš atbrauca uz Latviju kā lielas ASV būvfirmas pārstāvis, lai izveidotu te meitasuzņēmumu. Bija cerības, ka jau tuvākajā laikā Latvijā sāksies saimnieciskā rosība un ieplūdīs lielas investīcijas. Šajā brīdī bija svarīgi, lai hipotētiskajām investīcijām priekšā būtu jau pieredzējusi būvkompānija.

Lai iepazīstinātu ar nozari, ASV būvniecības kompānija, kuras gada apgrozījums bija trīs miljardi dolāru, uzaicināja pie sevis latviešu būvnieku, lai paskatās, kā viss notiek. Un bija ko skatīties un mācīties! Lanceru aizveda uz kādu meitaskompāniju, kas nupat bija nosvinējusi 100. jubileju. Kompānija bija jaudīga, uzbūvējusi veselu pilsētu – Šarloti...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā!*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Andris Ozoliņš

DMC Firewall is a Joomla Security extension!