VEF Kultūras pils uz jaunās dzīves sliekšņa

Laikā, kad iznāk šis žurnāla Būvinženieris numurs, ekspluatācijā tiek nodots vēl viens no pēdējo gadu vērienīgajiem rekonstrukcijas un restaurācijas objektiem – VEF Kultūras pils.

Atjaunošanas darbi tika sākti pērn 2. maijā, un, neraugoties uz to, ka darbu gaitā atklājās neparedzētas problēmas, kas ieviesa korekcijas projektā, objekta pabeigšanas termiņš netika mainīts. Projekta pasūtītājs ir Rīgas domes Īpašuma departaments, rekonstrukcijas projekta autors – arhitektu birojs Graf X, darbus veica projekta ģenerāluzņēmējs SIA VELVE, projektu līdzfinansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds, un tā kopējās izmaksas sasniedza ap 12,1 miljonu eiro.

Rīgas pašvaldības kultūras iestāde VEF Kultūras pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka celta laika posmā no 1951. līdz 1960. gadam. Ēkas kopējā platība ir 6878 m2, un tās iekšējais plānojums un piecu telpu interjera apdare ir valsts nozīmes mākslas piemineklis. VEF Kultūras pils kā kultūras centrs darbību sāka 1960. gada 1. martā un ir lielākā Latvijas kultūras iestāde ar vairāk nekā piecdesmit mākslinieciskajiem kolektīviem, studijām un interešu klubiem, kuros darbojas ap 3000 dažāda vecuma cilvēku.

VEF Kultūras pils ēka nenoliedzami ir kļuvusi par vienu no sava veida Rīgas atpazīstamības simboliem, un ikviens, kurš pēdējā gada laikā ikdienā brauca tai garām, varēja sekot līdzi pils fasādes atdzimšanai jaunā izskatā. Pils kopējais veidols kļuvis gaišāks un vizuāli patīkami izceļas uz kopējā apkārtējo ēku fona, savukārt diennakts tumšajā laikā pils tiek izgaismota, kļūstot par krāšņu pilsētvides elementu. To, kādas izskatās pils iekštelpas, varēs novērtēt novembra vidū, kad ar plašu pasākumu programmu paredzēta tās atklāšana.

Demontāža atklāj nezināmo

VEF Kultūras pils rekonstrukcijas un restaurācijas tehniskais projekts izstrādāts, pamatojoties uz 2010. gada 23. augustā izdoto plānošanas un arhitektūras uzdevumu un 2011. gada 11. februārī izdotajiem Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas īpašajiem noteikumiem. Pirmo reizi projektu saskaņoja 2011. gadā, 2014. gadā veica pārakceptēšanu, bet 2016. gadā tas tika saskaņots vēlreiz. Visu šo gadu laikā līdz pēdējam saskaņojumam pils turpināja savu ikdienas darbu, un tās nolietojums tikai palielinājās. Kā atzīst būvnieki, demontāžas procesa laikā, atsedzot vairākas konstrukcijas, atklājās «pārsteigumi», kādus projekta izstrādes gaitā nebija iespējams paredzēt, jo, gatavojot projektu, nevarēja veikt pilnu konstrukciju atsegšanu. Šie «pārsteigumi» arī lika pieņemt lēmumus par jauniem risinājumiem...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā!*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Antra Veļķere

Foto: no AS Būvuzņēmums Restaurators arhīva, Mārtiņš Zilgalvis, F64

«Galvenās problēmas bija saistītas ar ēkas nesošajām konstrukcijām. Atklājās, ka lielākā daļa bēniņu un starpstāvu pārseguma koka konstrukciju bija tik ļoti bojātas, ka nācās tās pilnībā veidot no jauna,» stāsta Deniss Kamuškovs, SIA Velve projektu vadītājs. 

DMC Firewall is developed by Dean Marshall Consultancy Ltd