Valsts ceļu tīklā uzlabos 10 gājēju pārejas un vairākus krustojumus

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) satiksmes drošības prioritātes šogad saglabājas nemainīgas – mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki un bīstamo krustojumu rekonstrukcija.

Šogad uzsāks projektēšanu 6 gājēju pāreju uzlabošanai, paredzot sakārtot pieejas tām un ierīkot apgaismojumu:

  •    uz Liepājas šosejas (A9) Kaķeniekos (63,55. km);
  •    uz Daugavpils šosejas (A6) Skrīveros (80,35. km);
  •    uz autoceļa Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Krievijas robeža (Terehova) (A12) Ludzā (127,9. km);
  •    uz reģionālā autoceļa Rīga (Jaunciems) – Carnikava – Ādaži (P1) Carnikavā (27,8.km);
  •    uz Daugavpils šosejas (A6) Naujenē (241,9. km);
  •    uz vietējā autoceļa Valdlauči-Rāmava (V1) pie autobusu pieturas Sarma Valdlaučos.

Vēl 4 gājēju pārejās jau šogad notiks būvdarbi un tiks ierīkots apgaismojums:

  •    Daugavpils šosejā (A6) Lielvārdē (55,33. km);
  •    Daugavpils šosejā (A6) Koknesē (99,27. km);
  •    uz reģionālā autoceļa Ķekava–Skaistkalne (P89) Vecumniekos (28,6. km);
  •    uz reģionālā autoceļa Ulbroka–Ogre (P5) pie Līgo parka (2,3. km).

Atsevišķu projektu ietvaros 2020. gadā plānots uzlabot satiksmes drošību trīs krustojumos:

  •    autoceļa Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) (A8) posmā pie Medemciema, 11,17. km un 12,13. km;
  •    lidostas Rīga pievedceļa (P133) krustojumā ar Ziemeļu un Dzirnieku ielām Mārupes novadā;
  •    autoceļu Rīga-Ērgļi (P4) un Juglas papīrfabrikas ciems-Ulbroka (V36) krustojumā.

“Statistika parāda, ka vislielākā problēma ir sadursmes, kuras bieži rodas krustojumos, kā arī tas, ka ceļu satiksmes negadījumos cieš mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki – gājēji un velosipēdisti. Tāpēc gājēju pārejas un krustojumi ir mūsu prioritāte no satiksmes drošības viedokļa,” saka LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns. “Mēs šogad uzlabosim vai sāksim darbu pie uzlabojumiem 10 gājēju pārejās. Strādāsim uz vairākiem krustojumiem, bez atsevišķajiem projektiem, kuros tiks veikti konkrēti darbi trijos krustojumos, vēl vairāki krustojumi tiks sakārtoti ceļu rekonstrukcijas projektu ietvaros. Mēs arī uzsāksim izpēti un projektēšanu izmaiņām vairākos “melnajos punktos” kas atrodas krustojumos,” stāsta Zaļaiskalns.

Izpēte un projektēšana “melnajiem punktiem” krustojumos tiks veikta:

  •    Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) (A8) un autoceļa Ozolnieki-keramikas rūpnīca Spartaks (V1068) krustojumam;
  •    autoceļa Rīgas robeža-Silnieki-Puķulejas (V15, Kantora iela) un Lielās ielas krustojumam;
  •    autoceļa Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (Valka) (A3) krustojumam ar autoceļu Umurga–Cēsis–Līvi (P14) Stalbē;
  •    autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posmam no krustojuma ar autoceļu Ķekava-Skaistkalne (P89) līdz Ķekavai.

Pagājušajā gadā uz valsts autoceļiem notikuši 80 ceļu satiksmes negadījumi ar bojāgājušajiem, kuros dzīvību zaudējuši kopumā 89 cilvēki. Tas ir mazāk nekā 2018. gadā, kad dzīvību zaudēja 96 cilvēki. No kopējā bojāgājušo skaita 24 ir tieši mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki – gājēji un velosipēdisti. Lielākais ceļu satiksmes negadījumu skaits – 34 noticis uz galvenajiem valsts autoceļiem, kur ir arī lielākā satiksmes intensitāte un ātrums.