Būvniecības nozarei lielākais ieguldījums straujajā IKP izaugsmē pērn

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem, pagājušā gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada attiecīgo ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 5,1%. Kopumā 2018. gadā ekonomika Latvijā ir augusi par 4,8%, kas ir straujākais pieaugums pēdējo septiņu gadu laikā. 

Nozaru griezumā 2018. gadā būtiskākais ieguldījums ekonomikas izaugsmē bija būvniecības nozarei, kuras pieaugums par 21,4% nodrošināja gandrīz 1/3 daļu no visas izaugsmes. Nozīmīgs devums IKP pieaugumā pērn bija arī informācijas un komunikācijas pakalpojumiem (pieaugums par 13%), transporta un uzglabāšanas nozarei (kāpums par 5,3%), kā arī tirdzniecības, apstrādes rūpniecības un citu komercpakalpojumu nozarēm.

Nozīmīgākais ieguldījums izaugsmē 2018. gadā bija mājsaimniecību patēriņam un investīciju kāpumam. Augot nodarbinātībai un palielinoties darba samaksai, pagājušajā gadā privātais patēriņš pieauga par 4,5%. Tas bija straujākais kāpums kopš 2013. gada. 

Savukārt investīcijas 2018. gadā palielinājās par 16,4%, ko galvenokārt nodrošināja ieguldījumi mājokļos, ēkās un būvēs (pieaugums gada laikā par 23%). To sekmēja lielais pieprasījums, kam pamatā ir Eiropas Savienības struktūrfondu projektu īstenošanas intensitātes kāpums, kā arī privātās investīcijas dažādos būvniecības projektos. Investīciju jomā jāatzīmē arī salīdzinoši straujais pieaugums ieguldījumiem mašīnās un iekārtās (par 11%). Vienlaikus ieguldījumu apjomi intelektuālā īpašuma produktos, kas ir svarīgi faktori ekonomikas konkurētspējas stiprināšanā, 2018. gadā palielinājās vien par 5 procentiem.

Turpina augt arī preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018. gadā sasniedza 17,3 miljardus EUR. Tomēr pieauguma tempi palēninās. Salīdzināmās cenās, jeb izslēdzot cenu izmaiņu ietekmi, preču un pakalpojumu eksports 2018. gadā auga par 1,4%. Straujākos tempos audzis ir preču eksports (par 2%). Lielāko ieguldījumu starp preču grupām deva koksnes un tās izstrādājumu eksports. Tāpat būtiski pieauga mehānismu un ierīču, dzelzs un tērauda izstrādājumu, kā arī transportlīdzekļu eksports. Savukārt pakalpojumu eksports pērn pieauga par 1%, ko galvenokārt nodrošināja ienākumi no tūrisma un IKT pakalpojumu eksporta.

Šogad tautsaimniecības attīstību ietekmēs nenoteiktībā ārējā vidē – tirdzniecības karu ietekme uz globālo ekonomiku, neskaidrība par Lielbritānijas un ES vienošanās iznākumu, lēnāka izaugsme ES valstīs u.c. Lēnāks pieprasījuma pieaugums ārējos tirgos, kā arī iekšējie faktori - strauji augošās darbaspēka izmaksas un lēnais produktivitātes kāpums aizvien vairāk iezīmē Latvijas ražotāju globālās konkurētspējas nozīmi turpmākai izaugsmei.

2019.gadā investīciju pieaugumu veicinās ES struktūrfondu ieguldījumi un privāto investoru realizētie projekti, vienlaikus straujāku investīciju pieaugumu ierobežos uzņēmēju nogaidošā attieksme saistībā ar pieaugošo nenoteiktību ārējā vidē, kā arī joprojām piesardzīgā banku kreditēšanas politika. Privātā patēriņa pieaugumu turpinās ietekmēt uzlabojumi darba tirgū – stabila nodarbinātība un darba samaksas kāpums.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2019. gadā kopumā IKP pieauguma tempi varētu sasniegt 3,5 procentus. Līdzīgi kā iepriekšējos divos gados, mājsaimniecību patēriņš varētu nodrošināt būtiskāko devumu kopējā ekonomikas izaugsmē. Nozaru griezumā 2019. gadā apstrādes rūpniecībā saglabāsies izaugsme, tomēr pieauguma tempi nebūs strauji, ko noteiks situācija eksporta tirgos. Līdzīgi kā investīcijām, arī būvniecības nozarē pieauguma tempi būs lēnāki nekā 2018. gadā, taču joprojām salīdzinoši strauji.