Skates “Gada labākā būve Latvijā 2016” žūrija vērtē būves Pierīgā

Skates “Gada labākā būve 2016” žūrija turpina apmeklēt labākās būves Latvijā, lai atrastu tās, kuras pelnījušas visaugstāko novērtējumu. Žūrija uzsver, ka laba būve ir izcilas un saliedētas komandas darbs: zinošs pasūtītājs, veiksmīgi atrasts radošs un precīzs arhitekts, atbildīgs konstruktors, apzinīgs būvnieks un būvuzraugs.

Skolas īpašnieki, būvējot ēku, vispirms domā par bērniem un skolotājiem

Piņķos privātskolas „Exupéry International School” (Starptautiskā vidusskola Ekziperī) būvniecībā tika investēti 11 miljoni eiro, izveidojot to par četru mācību valodu izglītības iestādi. Bērniem pieejamas divpadsmit pamatmācību telpas, piecas valodu apguves telpas, divas datortelpas, sporta un aktu zāle, kā arī mākslas un mūzikas apguves telpa. Nākamos gleznotājus un tēlniekus šeit gaida mākslas studijas, savukārt jaunos ķīmiķus, fiziķus un biologus – kabineti ar īpašu laboratorijas aprīkojumu. Skolā pieejamas arī ārpusstundu nodarbības: mūzika, džudo, dejošana, teātris, vingrošana, šahs, zīmēšana/māksla, kino/foto, robottehnika.
Celtniecībā izmantotas jaunākās tehnoloģijas un ievēroti mācību telpu labiekārtošanas un aprīkojuma izmantošanas principi, kuru efektivitāte ir jau pierādīta labākajās skolās Eiropā. Skolas dibinātāja uzņēmēja Jeļena Bujanova uzsver, ka šīs skolas darbības modelis pārņemts no Francijas un balstās uz gadsimtu gaitā izstrādātu īpašu audzināšanas kultūru, kas pamatojas uz savstarpējo cieņu.
Privātskolas teritorijas kopējā platība ir 19 436 m2, ēkas kopējā platība – 6071 m2, un to veido divas atsevišķas divstāvu būves, kas otrā stāva līmenī savienotas ar slēgtu galerijas tipa pāreju. Teritorijā ir sporta laukums un īpaši veidots daudzfunkcionāls dārzs (sajūtu parks, sakņu dārzs, augļu dārzs u. c.).
Privātskolas „Exupery International School” projekta autori ir arhitektu birojs SIA “8 A.M.“ un arhitekts Juris Lasis, būvniecības ģenerāluzņēmējs ir SIA “Merks”, ir tikuši piesaistīti daudzi apakšuzņēmēji.
Jaunā skola var lepoties ar inovatīvām gaisa ventilācijas iekārtām, kas spēj nodrošināt pat septiņkārtīgu gaisa apmaiņu. Sergejs Periņecs, SIA “Merks” projektu vadītājs, uzsver, ka ventilācijas jautājums bijis viens no svarīgākajiem visā projektā, tam pievērsta īpaša uzmanība. Kopumā abās ēkās uzstādītas 26 zīmola „Envistar Top” iekārtas, kas ražotas Zviedrijas kompānijā „IV Produkt”, kas ir viens no vadošajiem ventilācijas iekārtu ražotājiem Skandināvijā. Gaisa sadalei izmantoti Čehijas uzņēmuma “Prihoda” ražotie perforētie auduma gaisa vadi, nodrošinot gaisa plūsmas virzienu no griestiem uz grīdu.
Paredzēta iekārtas ražības kontrole primāri atkarībā no sasniedzamā CO2 līmeņa attiecībā pret āra vidi 500 PPM un sekundāri no temperatūras. Visa ventilācijas un apkures sistēma tiek vadīta, izmantojot ēku vadības sistēmu jeb „BMS” („Building Management System”).
„Uzstādot iekārtas, lielākais izaicinājums bija ierobežotā telpas platība, tāpēc atsevišķās vietās otrajā stāvā iekārtas tika ieceltas no augšas vēl pirms jumta izbūves pabeigšanas. Ņemot vērā, ka sistēma atrodas līdzās mācību telpām, katra no tām ir norobežota ar izturīgu bīdāmo konstrukciju, kas kalpo kā labs skaņu slāpējošs elements,” stāsta S. Periņecs.

Saglabāta senās ēkas sajūta

Atjaunotās Raiņa un Aspazijas vasarnīcas Majoros, J. Pliekšāna ielā 5/7 piemērošanu muzeja funkciju veikšanai īstenoja valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” sadarbībā ar Memoriālo muzeju apvienību Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas LV04 “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” iepriekš noteiktā projekta “Raiņa un Aspazijas muzeja atjaunošana“ ietvaros. Memoriālo muzeju apvienības un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” īstenotā projekta gaitā veikta gan muzeja ēku, gan vēsturisko priekšmetu restaurācija un jaunu ekspozīciju izveide.
Projektu izstrādāja SIA „Arhitektes Ināras Caunītes birojs” – Ināra Caunīte, tad pie darba ķērās galvenais būvuzņēmējs: PS „BBA un AE" (SIA „Baltic Builders Alliance” un SIA „Velve-AE”), būvuzraugi: SIA „CKA” - Eduards Begens, Mārtiņš Draudiņš. Krietni pastrādāt nācās projektētājiem un konstruktoriem: Inārai Caunītei, Irēnai Bokai, Aijai Gailei, Harijam Boktam, Raimondam Boktam, Verneram Langenfeldam, Raivo Jirgensonam, Valdim Salzemniekam, un, protams, galvenajiem darbuzņēmējiem SIA „Velve-AE” un SIA „Baltic Builders Alliance".
Muzeja darbinieki sekoja līdzi, lai pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados namu skārušās pārbūves nebūtu noteicošās, izņemot apkuri, un atjaunošanā tiktu saglabāta Raiņa un Aspazijas  dzīves perioda sajūtas. Dzejniekiem sadzīve nebija svarīgākais,  ir zināms, ka Rainis  bijis ļoti taupīgs un ekonomisks. Atjaunojot kādreizējo vasarnīcu, tika meklēta informācija, lai tapetes, dēļi, zilā verandiņa, grīdas, – viss izskatītos kā  pirmsākumos. Paveicās, ka izdevās atrast  kāda fotogrāfa 1936. gadā rakstītu aprakstu par to, kā izskatījās vasarnīcā.
Veikts liels darbs. Ēkām pamatu vietā bija vien pāris ķieģeļu kārtas, sešdesmitajos gados ēkas bija pastiprinātas ar metāla karkasu. Muzeja darbinieki lepojas, ka viņiem izdevies noturēties pretī latviešu ierastajam kārdinājumam visu izskaistināt un pieturēties pie norvēģu metodes, – saglabāt tā, kā tapetes viena otrai virsū bija uzlīmētas, kā grīdas vai sienas dēļi pa gabaliņiem salikti kopā.

Veiktas vairāk nekā 700 pārbaudes kvalitātei

29. jūnijā oficiāli tika atklāts renovētais tilts pār Lielupi Kalnciemā. Tā būvdarbus veica SIA “Tilts” un SIA “Viadukts”. Pabeigti darbi arī  teju 14 kilometru garā Liepājas šosejas posmā no Lielupes tilta līdz Apšupes pārvadam (24,4–38,18 km). Tur pilnībā atjaunots ceļa segums ar reciklēšanas metodi, asfaltbetons uzklāts trīs kārtās. Kopumā ceļa posma un tilta pār Lielupi rekonstrukcija izmaksāja 14 miljonus eiro. Remontdarbus līdzfinansēja Kohēzijas fonds, ģenerāluzņēmējs bija SIA “Saldus ceļinieks”.  Projekta vadītājs Oskars Šteins pastāstīja, ka šis bijis retais gadījums, kad objekts ekspluatācija tika  nodots bez piezīmēm. Tas varbūt arī tāpēc, ka jau  tilta renovācijas un ceļa seguma atjaunošanas procesā, materiālu izmantošanu un to iestrādāšanas kvalitāti kontrolēja četras institūcijas, kas būvdarbu laikā kopumā veica 744 pārbaudes, tajā skaitā:
• minerālajiem materiāliem (0/8mm, 0/11mm, 0/32mm, 0/45mm, 0/63mm, augu zeme) veiktas 79 pārbaudes;
• visām objektā iebūvētajām asfaltbetona masām (SMA11; AC6; AC11surf; AC22base, AC22bin, AC32base) veiktas 289 pārbaudes;
• asfalta izejmateriāliem veiktas 6 kompleksās pārbaudes;
• visām ieklātajām asfalta kārtām kopā veiktas 129 urbto paraugu pārbaudes;
• asfalta dilumkārtai un saistes kārtai veikta līdzenuma noteikšana (2 pārbaudes);
• pirms un pēc asfalta dilumkārtas ieklāšanas veiktas pārbaudes ar grunts penetrācijas radaru (2 pārbaudes);
• betonēšanas darbi kontrolēti veicot 43 pārbaudes (gan nosakot gaisa daudzumu betonā, gan pārbaudot paraugu spiedes stiprību, gan graujošo slodzi);
• veikta 191 sablīvējuma un nestspējas pārbaude;
• ceļu horizontālajiem apzīmējumiem veiktas 3 pārbaudes.

Olainiešu patriotisms izpaužas bibliotēkā

Olaines 1. vidusskolas bibliotēkas rekonstrukcijas (pārbūves) projekta autors ir
SIA “Komunālprojekts Jelgava” un iesaistītie speciālisti: Kārlis Brakanskis, Aija Ziemeļniece, Ligita Rubīna, Inese Laizāne, Aija Karlevica, Marija Kudrjavceva. Galvenais būvuzņēmējs: SIA “TORENSBERG”, būvuzraugs: SIA “RBRA”. Taču tie ir tikai redzamā rezultāta beigu posmā iesaistītie.
Jau 2002. gadā olainieši domāja par to, kā skolā tikt pie  modernas bibliotēkas, kuru varētu ietilpināt padomju laikos celtās tipveida skolas neizmatotajās telpās. Skolas direktors Jāzeps Volāns iedomājās, ka bibliotēku varētu izvietot divos stāvos, bijušajā šautuvē un skolas tehniskajā gaitenī. Direktora plāns bija ambiciozs “Tu to vari!” Kā nu nezinās, ko spēj bibliotekāre, ja skolas direktors ir Aijas bijušais klases audzinātājs. Aija atzīst, ka Olaine nekad nevinnēs pilsētu skaistumkonkursā, bet ar savu attieksmi un atsevišķām vietām tā var kļūt labākā Latvijā. 2012. gadā Aija iesaistījās starptautiskā projektā –  kopā ar dažādu valstu bibliotekāriem ar velosipēdu apceļoja bibliotēkas un citās zemēs ieraudzīja, ko vēlas arī savā bibliotēkā – Olaines 1. vidusskolā.  2015. gadā tika izstrādāta koncepcija par lielu atvērtu telpu ar mobiliem plauktiem,  ar otrajā stāvā izvietotu domātavu, lasītavu un izstāžu telpu, kas interesanta arī tādiem, kas līdz šim grāmatas nav lasījuši. Aija direktoram teica:  ”Man ir vauuu koncepcija!” Direktors tikai pārjautājis, vai to varēs pamatot pašvaldībai? Varēja!
Tagad, kā paši smejas, satikās trīs Aijas  (projektētāja Ziemeļniece,  būvspeciāliste Roze, bibliotekāre Jankava) un tapa 3A projekts – bibliotēka.
Darbus iesāka augustā un  pabeidza decembrī. Tika demontēti paneļi, grīdas.  Primārais bija drošība. Konstruktori operatīvi pārrēķināja konstrukcijas. Kontrolētāju bija pārpārēm no visdažādākajām institūcijām, bet viss process tika paveikt tā, ka skolas ritms netika traucēts un būvniekus tikpat kā nejuta.
Tagad bibliotekāre saka, ka svarīgākais nepiekrist mazam remontam, jo tad pie ieceres nekad netiktu. Vai nu visu vai neko! Ja kaut ko ļoti vēlas, teju visa Olaine nāk talkā!  “Kādi ir cilvēki, tāda ir vide!”  uzskata Aija Jankava.

Restaurētais Jāņa Akuratera muzejs Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6a

2014. gada rudenī tika lemts par muzeja ēkas un telpu rekonstrukcijas nepieciešamību, jo to tehniskais stāvoklis tika novērtēts kā neapmierinošs un netika pilnvērtīgi izmantotas visas muzeja telpas.
Muzeja restaurācija tika īstenota Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta programmas “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana projekta Jāņa Akuratera muzeja restaurācija” ietvaros, ko īstenoja VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) sadarbībā ar Memoriālo muzeju apvienību. Projekta īstenotājs ir Memoriālo muzeju apvienība, kas nodrošināja projekta kultūras procesu vadību, savukārt VNĪ kā projekta partneris nodrošināja projekta administratīvo, finanšu un būvprocesa vadību. Muzeja atjaunošanas un restaurācijas darbus pēc SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs” izstrādātā būvprojekta veica SIA “Modus Būve”, bet būvuzraudzību veica Raimonds Bretšneiders. Teritorijas kopējā platība ir 2571 m2, ēkas platība – 285,1 m2. Projekta kopējās izmaksas ir 250 000 EUR. Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līdzfinansējums ir 212 500 EUR, savukārt 37 500 EUR ir valsts budžeta līdzfinansējums.
Restaurācijas procesā tika veikta jumta seguma nomaiņa ar jauniem betona dakstiņiem, pietuvinot jumta seguma izskatu vēsturiskā jumta izskatam, izveidots apmeklētājiem pielāgots muzeja ieejas mezgls, veikta interjera detaļu atjaunošana pēc oriģinālajiem paraugiem, tostarp muzejā iebūvēto būvgaldniecības izstrādājumu restaurācija. Muzeja atjaunošanas un restaurācijas darbu laikā ēkā ogļu apkures sistēma nomainīta uz gāzes apkures sistēmu, restaurēts un atjaunots kamīns un krāsnis, labiekārtota muzeja teritorija un veikta verandas un terases restaurācija.
Diskutabls izrādījās jautājums par jumta seguma nomaiņu. Interesanti, ka arhitekta Vitanda projektā bijis paredzēts skārda seguma jumts, taču realitātē jumts klāts ar betona dakstiņiem. Jumta seguma oriģinālie betona dakstiņi bija fiziski nokalpojuši savu laiku, un speciālisti ieteica tos mainīt. Vienu brīdi bija doma vadīties pēc arhitekta projektā iezīmētā, taču, ja pats Akuraters bija izvēlējies dakstiņus, tam noteikti bija kāds pamatojums, un te radās jautājums: vai viss, ko arhitekts ir uzzīmējis, bet kas nav dabā realizēts, ir jāatjauno. Galu galā tika rasts nākamais kompromiss – vecie dakstiņi noņemti, notīrīti un sašķiroti, bet jaunajam segumam izvēlēti Anglijā ražoti dakstiņi “Redland 49”,  kas pēc krāsas, profila un izmēra ir maksimāli līdzīgi vecajiem. Savukārt labāk saglabājušos vecos dakstiņus plānots izmantot muzeja teritorijā esošās saimniecības ēkas restaurācijā, kas iecerēta vēlāk.

Žūriju gandarī projektu komandu attieksme

Žūrijas komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs saka: “Reģionos, kur cilvēki burtiski deg par savu lietu, arī ar samērā ierobežotiem līdzekļiem var panākt fantastisku efektu. Šo tendenci pamanījām jau pagājušā gadā un to apstiprina šogad pieteiktajās būvēs redzētais. Entuziasms vienmēr vainagojas ar labu rezultātu.”

Ineta Geipele, Dr. oec., Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta direktore, profesore: “Lai ko saka masu mediji un žurnālisti, būves rāda, ka skolas attīstās, pie tam ļoti pārdomāti un progresīvi”.

Madara Markova, Dr.arch., Latvijas Lauksaimniecības universitātes docente, kopš 2012. gada Latvijas Ainavu Arhitektūras biedrības valdes locekle: “Šī gada būves atspoguļo to, ka pasūtītājs ir kļuvis inteliģentāks un ļoti precīzi zina to, ko vēlas.”

Leonīds Jākobsons, Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors: “Ļoti atzīstami, ka maksimāli tiek izmatoti vietējo būvmateriālu ražotāju produkti. Būves uzrunā arī emocionāli, īpaši tās, kur sajūti pašu ēkas saimnieku dziļu ieinteresētību rezultātā.”

Skati „Gada labākā būve Latvijā 2016” un “Būvniecības dienu” organizē Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociāciju, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienību, Latvijas Ainavu arhitektu biedrību, biedrību "Latvijas Ceļu būvētājs", Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociāciju, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociāciju, Latvijas Ģeotehniķu savienību, Latvijas Inženierkonsultantu asociāciju, Transportbūvju inženieru asociāciju, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi, Latvijas Pašvaldību savienību, Būvniecības valsts kontroles biroju, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Biznesa augstskolas “Turība” Komunikācijas fakultāti, kā arī Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nozares žurnālu „Būvinženieris”, ziņu aģentūru LETA, portāliem nozare.lv, tvnet.lv, building.lv, būvniecības abc.lv, būvlaukums.lv, buvbaze.lv un laikrakstiem „Dienas Bizness” un „Latvijas Avīze”.
Skate „Gada labākā būve Latvijā 2016” var notiks tikai pateicoties visu skates dalībnieku ieinteresētībai, žūrijas nesavtīgajam darbam, mūsu ģenerālsponsoram ERGO un atbalstītājiem HILTI, KÄRCHER, KNAUF, MAPEI, RAMIRENT.