Precizē informācijas sniegšanas prasības par elektrības patēriņu dzīvojamo namu apsaimniekotājiem

Ar mērķi nodrošināt kvalitatīvu energoefektivitātes monitoringa sistēmas darbību un samazināt administratīvo slogu dzīvojamo namu apsaimniekotājiem, valsts iestādēm un pašvaldībām, kuras ieviesušas nesertificētu energopārvaldības sistēmu, valdības 9.aprīļa sēdē apstiprināti grozījumi Ministru kabineta (MK) 2016.gada 11.oktobra noteikumos Nr.668 “Energoefektivitātes monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumi”.

Kā informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena, MK noteikumos precizēts iesniedzamās informācijas apjoms dzīvojamo namu apsaimniekotājiem. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem MK noteikumiem, elektroenerģijas sistēmas operatori katru gadu līdz 31.janvārim iesniedz EM datus par komersantiem, kuru elektroenerģijas patēriņš iepriekšējā gadā ir pārsniedzis 500 MWh. Taču praksē secināts, ka visi šādi klasificēti lielie elektroenerģijas patērētāji pēc būtības tādi nav. Piemēram, ja sistēmas operatora klients ir dzīvojamo namu apsaimniekotājs, tad elektroenerģiju faktiski patērē daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji, kuru vārdā apsaimniekotājs ir noslēdzis līgumu par elektroenerģijas piegādi.

Pašlaik, lai to pierādītu, namu apsaimniekotājam ir jāiesniedz energoauditora sastādīta energobilance, kas apsaimniekotājam ir papildu administratīvais slogs un izmaksas. Lai to novērstu, līdz ar grozījumiem noteikts, ka turpmāk sadales operatoram būs jāsniedz ziņas par savu klientu – dzīvojamo namu apsaimniekotāju – objektiem, kuriem tiek piegādāta elektroenerģija. Ja iesniegtie dati pierādīs, ka komersants – dzīvojamo namu apsaimniekotājs – pats gadā patērē mazāk par 500 MWh elektroenerģijas, uz to netiks attiecinātas Energoefektivitātes likuma prasības par obligātas sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu.

Vienlaikus līdz ar grozījumiem noteikumos ir precizēts dokumentu uzskaitījums, kas apliecina nesertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu. Tas atvieglos valsts iestādēm un pašvaldībām dokumentācijas izstrādi un informācijas sniegšanu monitoringa sistēmā. Šobrīd MK noteikumos ir norādīti dokumenti, kas apliecina energopārvaldības sistēmas ieviešanu valsts iestādēs un pašvaldībās, kurās atbilstoši Energoefektivitātes likuma prasībām ir jāievieš energopārvaldības sistēma, bet tā nav jāsertificē. Ieviešot energopārvaldību, valsts iestādes vai pašvaldības kā paraugu var izmantot standarta LVS EN ISO 50001:2012 “Energopārvaldības sistēmas. Prasības un lietošanas norādījumi” prasības vai arī izmantot Ekonomikas ministrijas izstrādātos Metodiskos norādījumus energopārvaldības sistēmas ieviešanai. Taču spēkā esošajos MK noteikumos uzskaitīto dokumentu izstrādāšana pašlaik pilnībā neatbilst nedz Energopāvaldības standarta, nedz Metodisko norādījumu prasībām. Tāpēc līdz ar grozījumiem precizēts MK noteikumos noteiktais dokumentu uzskaitījums, kas apliecina energopārvaldības sistēmas ieviešanu.

Detalizēti ar apstiprinātajiem grozījumiem MK 2016.gada 11.oktobra noteikumos Nr.668 "Energoefektivitātes monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumi" var iepazīties MK tīmekļa vietnē www.mk.gov.lv .

Ilustratīvs foto no pixabay.com.