Plūdi nav tikai stihijas vaina

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Vides un būvzinātņu fakultātes profesori zina, kas darāms, lai mazinātu pārmērīgu lietavu kaitējumu gan laukos, gan pilsētā.

Pēc Latgalē piedzīvotajām lietavām, kas applūdināja laukus un izpostīja ceļus, radot zaudējumus zemniekiem, pašvaldībām un valstij, pētnieku komanda iesaka sākt ar caurteku pareizu ierīkošanu un uzturēšanu. Nokrišņu daudzums klimata pārmaiņu dēļ, visticamāk, pieaugs, tāpēc steigšus jāveido lietus ūdens uzkrāšanas iespējas, lai to izmantotu saimniecībā vai pakāpeniski novadītu ūdenstilpēs.

Uzskatāms piemērs

Fakultātē ir vairāki tehniskie modeļi, kuru simulācijās labi izprotams plūdu veidošanās process, noteicamas caurteku vājās vietas pārmērīgu nokrišņu gadījumā un risinājumi, kā nepieļaut avāriju.

Arhitektūras un būvniecības katedras viesdocents Mg. sc. ing. Kārlis Siļķe ar kolēģiem demonstrē Daugavas plūdu modeli pie Jēkabpils, kas fakultātē izveidots mērogā 1:500 pēc hidrauliskās modelēšanas principiem, lai izprastu, kāds plūdos ir upes dabiskais tecējums. Izveidojot «ledus sastrēgumu» lejpus pilsētas pie Zeļķu dzelzceļa tilta, visai strauji piepildās Križu krāces gar Sakas salu, bet pirmā applūstu teritorija Salas pagastā, kur lielajos 1981. gada plūdos gāja bojā vairāk nekā 1000 liellopu ferma. Toreiz applūda trešdaļa pilsētas ar teju 700 ēkām, tika evakuēti 800 cilvēku. Sakas salā, kur arī tagad ir mājas un dārzi, straume ar ledus gabaliem noslaucīja vairākas iekoptas sētas, iznīcināja putnu fermu ar tūkstošiem cāļu.

Tolaik upes caurplūde bijusi virs 3,5 tūkstošiem kubikmetru sekundē, lēš Siļķe. Maksimālais Daugavā novērotais caurplūdums bijis 7,5 tūkstoši kubikmetri sekundē. Regulējot ūdens pieplūdi modelī, pētnieki un praktiķi var prognozēt plūdu attīstību dabā, laikus evakuējot cilvēkus un lopus no visvairāk apdraudētajām teritorijas.

Pēc pētnieka teiktā, Baltkrievijā gatavības stadijā ir divu hidroelektrostaciju (HES) projekti uz Daugavas, kuru avārijas gadījumā pirmais vilnis varētu apdraudēt arī Latviju. Pļaviņu HES gan esot liels baseins, tāpēc iespējamais ūdens līmeņa kāpums būtu 50–60 centimetru, un tālāk postījumi, visticamāk, neietu. Jaunas stacijas kaimiņvalstī tagadējo Daugavas līmeni pie mums neietekmētu, jo upei ir pietiekami liels – gandrīz 100 metru – kritums no Daugavpils līdz ietekai Rīgas līcī...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā!*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Antra Ērgle

Foto: Sarmīte Livdāne