Muldētāji viņam nepatīk

Muldētāji viņam nepatīkJuris Tervits interviju pāris reizes atsaka. Viņam publicitāte nepatīk. Beidzot sarunu vairs neatliekam, taču fotografēties viņš nevēlas. Kad meklēju fotogrāfijas arhīvā, izrādās, ka Juris priekšpusē tikpat kā nav „noķerts”. Pārsvarā ir tikai tādas foto, kur SIA „LBS- Konsultants” izpilddirektors Juris Tervits ir koncentrējies darbam un tam ko lasa. Viņa skats ”aizķēries” kādā dokumentā. Tāds viņš arī dzīvē. Juris ir cilvēks, kas citiem neuzbāžas un neuzspiež savu viedokli. Parasti viņu meklē, nevis viņš kādu. Ar viņu var runāt par bezgaldaudzām tēmām, bet tajā paša laikā Juris nevienam neuzplijas ar savām zināšanām, taču labprāt tajās dalās un pateiks savu viedokli, ja viņam to jautās.
Muldētāji viņam nepatīkJuris Tervits interviju pāris reizes atsaka. Viņam publicitāte nepatīk. Beidzot sarunu vairs neatliekam, taču fotografēties viņš nevēlas. Kad meklēju fotogrāfijas arhīvā, izrādās, ka Juris priekšpusē tikpat kā nav „noķerts”. Pārsvarā ir tikai tādas foto, kur SIA „LBS- Konsultants” izpilddirektors Juris Tervits ir koncentrējies darbam un tam ko lasa. Viņa skats ”aizķēries” kādā dokumentā. Tāds viņš arī dzīvē. Juris ir cilvēks, kas citiem neuzbāžas un neuzspiež savu viedokli. Parasti viņu meklē, nevis viņš kādu. Ar viņu var runāt par bezgaldaudzām tēmām, bet tajā paša laikā Juris nevienam neuzplijas ar savām zināšanām, taču labprāt tajās dalās un pateiks savu viedokli, ja viņam to jautās.

Kas ir Juris? Kolēģi saka, ka nosaucot Jura vārdu, prātā nāk vairākas jomas: būvniecība, sports, auto, mūzika. No kurienes tāda vispusība? Jura dzīve sākās Jelgavā, bet tūlīt pēc dzimšanas turpinājās Liepājā. Četrdesmitie gadi bija traģiski Latvijai, arī Tervitiem. Jura tēvs bija Latvijas armijas virsnieks un tāpat kā daudzi citi viņam līdzīgie mira kaut kur tālajā Sibīrijā. Visus gadus Juris sevi daudzpusīgi izglītoja un pilnveidoja, tāpēc miegam atvēlētais laiks vienmēr bijis īss. Piecas stundas. Arī tagad. Juris saka, ka pietiek, bet tāpat nevar paspēt visu ko gribētos. Šobrīd dzīve piedāvā daudz zināšanu, dažādie informācijas avoti Juri piesaista un tāpēc viņš pie miera dodas ap pulksten vieniem vai diviem naktī. Protams, ka no rītiem jāmostas ar modinātāju, gluži kā jaunībā. Kur tādai enerģijai rūdījums? Skolas gados Juris trenējās boksā, bet tas ne sevišķi patika mammai. Salasījies Aleksandra Dimā romānus, Juris boksu nomainīja pret paukošanos. Vienu dienu paukojās, otru cilāja svarus un nodarbojās ar kultūrismu. To gan tolaik drīkstēja dēvēt par atlētisko vingrošanu. Ar kultūrismu viņš sāka nodarboties nejauši, jokojot noslēgtu derību dēļ. Tā viņš „aizjokojās” līdz pirmajām kultūristu (atlētiskās vingrošanas) sacensībām Rīgā, kur bija labākais, arī paukošanā Juris kļuva Latvijas čempions. Trīs PSRS Tautas spartakiādēs pārstāvēja Latvijas izlasi. Savus sportiskos paradumus nemainot, Juris katru rītu piepumpējās. Vēl 65 gadu vecumā spēja atspiesties 180 reizes. Rīta vingrošana ir ierasts rituāls arī šodien. Juri ļoti iedvesmo mūzika, īpaši vācu. Viņš aizraujas ar auto un savu pirmo mašīnu pilnībā izstudēja gan praktiski, gan teorētiski lasot literatūru. Taču vispirms jau nācās lasīt profesionālo celtniecības literatūru. Sākumā augstskolā, kurā Juris iestājās vienlaicīgi ar vairākiem saviem klasesbiedriem un vienaudžiem, pēc tam strādājot par meistaru, būvdarbu vadītāju, ražošanas tehniskās daļas priekšnieku, vēlāk Liepājas teritoriālā vispārējā celtniecības tresta 23. Celtniecības pārvaldē par galveno inženieri, gan tresta galvenā inženiera vietnieku. Kā interesantu laiku Juris Tervits atceras darbu republikāniskās apvienības „Latkolhozstroj” ražošanas pārvaldē.
„Tehniskajā centrā tapa jauni būvmateriālu un būvniecības tehnoloģiju veidi un risinājumi, kas vēlāk iesakņojās nozarē, kaut vai dažādu materiālu pielietošana, problēmu risināšana šuvju hermetizācijā lielpaneļu mājām, pašizlīdzinošās grīdas,” atceras Juris Tervits.
Pēc tam Juris bija republikāniskās apvienības „Laukceltnieks” Tehniskā centra galvenais inženieris. Tad dzīve uz deviņiem gadiem Juri aizveda pie autotransporta. Viņš bija SIA „Antares Transports” direktors. Starptautiskie pārvadājumi, īpaši uz Krieviju, Jurim Tervitam deva citu rūdījumu un citu pieredzi. Iespaidīgākā saistās ar tiesāšanos. Septiņas reizes viņam nācās tiesāties ar Krievijas muitu un visas septiņas reizes viņš uzvarēja, pie tam procesiem sagatavojās pats un juristu palīdzību neizmantoja. Ne visiem veicās tik labi, ne visi mācējā tik prasmīgi aizstāvēties. Piemēram, Lietuvai kravas tika transportētas tikai muitas pavadībā. Jurim vienmēr gribējies paveikt labāk un kaut nedaudz vairāk virs vidējā līmeņa. Tāda apņēmība viņam raksturīga jebkurā situācijā. Tāda bija vajadzīga, kad kādus desmit gadus Juris katru rītu, katru dienu 2,5 km uz garāžu brauca ar velosipēdu. Slinkums? Kāds slinkums! Ziemā pat savs kaifs savulaik no riteņbraukšanas bijis.
Labāk nesākt pārskaitīt to, par ko Juris interesējas, ko lasa, ko pēta. Vieglāk pajautāt: „Kas neinteresē?” Uz to saņemu tikpat īsu atbildi: „Seriāli,” ar piebildi, ka tos labprāt skatās sievasmāte, kurai būs 100 gadi.
„Vai interese par informācijas tehnoloģijām nākusi pateicoties dēlam, kam šī nozare ir specialitāte?”
„Mani vienmēr saistījusi visdažādākā tehnika un tehnoloģijas, arī datori, bet automašīnas tomēr vairāk. Krievu laikos bija iespējams sīkā uzzināt par tehniskiem risinājumiem, tagad ražotāji nianses neatklāj,” secina Juris.
Viņš skatās Formulu 1 un fano par Ferrari, jo viņam patīk itāļu auto un sportiskās Alfa Romeo, kas pieder arī pašam, bet kā braucēji viņam tomēr vairāk simpatizē somi.
Juris daudz strādā un dažkārt padara arī citu vietā. Taču nedusmojas ne uz slinkajiem, ne neprasmīgajiem, ne viņa laika izmantotājiem. Tervitu Juri neesot iespējams saniknot vai „izsist no sliedēm”. „Sports man iemācīja, ka nevar pakļauties emocijām, it sevišķi paukošanā. Sadusmosies, maza neuzmanība un zaudēsi. Sports raksturam ļoti palīdz. Daudzi labi sportisti veiksmīgi strādā visdažādākajās nozarēs,” saka Juris.
„Kādā laikā vislabāk gribētos atgriezties?”
„Kas gan negrib atgriezties periodā, kad ir tikai 20- 30 gadi, bet profesionālā ziņā vislabāk, kad ir kādi 40. Toreiz gan biju ļoti pašpārliecināts. Varbūt pat par daudz. Kad man kāds pajautāja: „Ko jūs domājat?”, teicu, ka nedomāju, bet esmu pārliecināts,” vērtē Juris.
„Bez kā ikdienā nevarat iztikt?”
„Bez ieradumiem, kas jau izstrādājušies. Bez konkrētā dzīves ritma, sākot jau ar to, ka vēlos celties vienā laikā. Man ir izveidojies konkrēts dienas ritms un negribas, lai to izjauc. Taču tas sanāk samērā bieži, jo kolīdz kādam ko vajag, visi iesāktie darbi tiek novirzīti uz vēlāku laiku. Tad vakaros strādāju ilgāk un ir prieks, ka vajadzīgais ir izdarīts.”
„Kāpēc tomēr pašam gribas tik daudz paveikt, arī dažkārt citu vietā?”
„Divi cilvēki nekad vienādi nedomā un vienādi neizdarīs, ja vien tas nebūs kāds standarts,” saka Juris.
Lai arī dažkārt Juris ir pārliecināts par savu taisnību, viņš savas domas citiem neuzspiež.
Darba ritms gan vairs nav tik sasprings kā SIA „LBS- Konsultant” sākumposmā, kad Juris lielo tiesu strādāja viens pats un nevarēja atļauties brīvdienas, tāpēc tagad Juris Tervits jau divus gadus apmeklētbūvniecības izstādi Vācijā, kas viņam ļoti patīk gan profesionāli, gan dod iespēju atslēgties no ikdienas darbiem.
„Ja tik daudz tiek darīts ar prieku un patiku, vai ir kaut kas tāds, kas šajā dzīvē nepatīk?”
„Tas, ka godīgi cilvēki nav valdībā, ka daļa tik spēcīgi ietekmē daudzu cilvēku likteņus. Taču nepiekrītu, ka mēs esam ļoti sliktā vai bezcerīgā situācijā. Pēckara paaudze zina, ka dzīves līmeni nevar pat salīdzināt. Diemžēl ir taisnība kādam krievu rakstniekam, kurš teicis, ka nav tik svarīgs dzīves līmenis, cik taisnīgums.”
”Vai pats sevi kā varat palutināt?”
„Protams, ka varu! Kad gribu gulēt, guļu. Ja negribu nodarboties ar kādām nepatīkamām lietām, tad tās novilcinu līdz pēdējam brīdim. Vakaros un naktīs skatos programmas Neparastā pasaule, Dzīvnieku pasaule, psiholoģiskas filmas, kriminālo pasauli, lielās pasaules avārijas un katastrofas. Taču mani interesē tikai reāli notikumi, fantastika mani nesaista.”
„Kāda mūzika jāklausās pēc strīda vai stresa?”
„Tāda, kas patīk, kas jau agrāk izraisījusi patīkamas emocijas.”
„Ko ņemtu līdzi ceļā, ja dodos ļoti garā braucienā?”
„Grāmatas, žurnālus, avīzes. Kad kādreiz braucu līdz Pēterburgai, tad lasīju juridisko literatūru, jo gatavojos tiesas sēdēm. Tagad joprojām lasītu par būvniecību. Ir tik daudz vēl nezināma. Galvenais lai nebūtu pārāk pļāpīgs ceļabiedrs,” saka Juris.
Muldētāji viņam nepatīk. Tas tiesa. Toties viņam ļoti patīk labs humors un cilvēki, kas to saprot.