Mainu ordeni pret labiem ceļiem. TĀLIS STRAUME

Līdztekus Triju Zvaigžņu ordenim augstāko novērtējumu būvindustrijas nozarē – Būvindustrijas lielo balvu kategorijā par mūža ieguldījumu – saņēmis ceļinieks mūža garumā Tālis Straume. Godprātīgs, kompetents un korekts vīrs, kura mērķis vienmēr ir bijuši labi ceļi Latvijā, nevis apbalvojumi, jo uz tautas labklājību var aizvest vien gludi ceļi un stipri tilti.  

Kurš ir jūsu mīļākais ceļš?

Ceļš uz tēva mājām. Esmu dzimis ventspilnieks. Pa Rīgas–Ventspils autoceļu braucu pie vecākiem, braucu pie savām jaunības atmiņām. Turklāt tas ceļš ir sakopts un tiek labi uzturēts. Pirmkārt, ceļš ir inženierbūve un komunikāciju līdzeklis. Neredzu alternatīvu, kas varētu aizvietot ceļu. Protams, ceļi mainīsies, jo automašīnai, kas bija un ir galvenais nosacījums, lai ceļi attīstītos, ir tikai nedaudz vairāk par simt gadiem. Otrkārt, saprātīgi uzbūvēts un aprīkots ceļš ir skaists. Tas izceļ Latvijas dabas krāšņumu. Par kvalitatīvi uzbūvētu ceļu liecina ne tikai tā segums. Padomju okupācijas laikā speciālisti nodarbojās ar ceļa iekļaušanu apvidū, apzaļumošanu, ko tagad dara reti. Labs piemērs ir Saulkrastu apvedceļš, kur vērība pievērsta gan vides, gan apkārtējo iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Ceļš ir komplekss pasākums.

Patlaban jūsu mīļo ceļu pārbūvē. Vai izdosies nogludināt posmu pie Tukuma, kur asfalta segums mūžīgi bijis nelīdzens?

Tai vietai nevar noteikt diagnozi. Ģeologi ir urbuši un pētījuši, bet beigās... pļurks! Ceļš vienalga nosēžas. Domāju, ka tur ir vāji nesošs augsnes slānis. Ja deformācija veidojas tāpēc, ka zemes masu izspiež uz sāniem, rievsiena varētu situāciju uzlabot. Tādas vietas gadās purvos vai slapjās vietās, kā ceļā no Kandavas uz Sabili, kur zemes kārta noslīd. Dažkārt notiek pretēji loģikai – viss tiek darīts, kā nākas, bet ceļš ir slikts. Pie vainas ir Latvijas ārkārtīgi mainīgā ģeoloģiskā situācija. Normatīvie dokumenti paredz veikt urbumus grunts pētīšanai ik pēc 200 metriem, bet pie mums šajā attālumā grunts var nomainīties daudzreiz. Tas var radīt vārgu posmu. 

Kāpēc Latvijā ir tik daudz vārgu ceļu?

Kritiskais punkts ir finanses. Igauņi ir uztaisījuši labu, racionālu ceļu tīklu, jo viņiem ir līdzekļi. Mūsu doma, ka uzspiedīsim uz kvalitāti un viss būs kārtībā – ceļi kalpos mūžīgi –, ir absurda, kaut gan kvalitāte, protams, vajadzīga. Tomēr ir lietas, ko var izdarīt par nelielu naudu. Kā zināms, 89% no visas informācijas autovadītājs uztver ar redzi, bet pie daudziem ceļiem nav informācijas, ceļa zīmes ir «paslēpušās», informācijas izvietojums ir neloģisks. Autovadītājs brauc no viena pārsteiguma līdz otram... Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" februāra numurā*!

*Žurnālu “Būvinženieris” var iegādāties LBS birojā, Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

 

Andris Pētersons