Latvijas Betona savienības XXI zinātniski tehniskā konference


1.novembrī Latvijas Betona savienība (LBS) Rīgas Tehniskās Universitātē organizēja savu jau XXI zinātniski tehnisko konferenci. LBS kopš savas dibināšanas 1995. gada 7.martā par savu galveno mērķi ir noteikusi betona un dzelzsbetona zinātnes, tehnikas un tehnoloģiju attīstību, tās praktisko ieviešanu un jaunākās informācijas izplatīšanu Latvijas profesionāļu vidū.

Šim nolūkam katrā no LBS konferencēm tiek aicināti kopā gan šajā būvzinātnes nozarē strādājošie, gan arī praktiķi -- betona un dzelzsbetona ražotājfirmu, būvfirmu un projektēšanas biroju vadošie speciālisti.
Konferencē piedalījās 62 dalībnieki, tajā skaitā ar referātiem arī četri ārzemju viesi. Tika nolasīti 15 referāti un neapstājoties pie katra no tiem, visu konferences informatīvo plūsmu varētu sadalīt šādos dominējošos vektoros:
•    Betona elastīgo īpašību pētījumi, to metodikas un lietojamās mērtehnikas ietekmes uz rezultātiem novērtējums, kā arī iespējamās mērījumu izkliedes minimizācijas ceļi.
•    Betona ražošanas un lietošanas ekoloģiskās problēmas un to risinājumi. Šeit var atzīmēt divus ziņojumus – vienu par CO2 emisijas globālajām problēmām un kā to var mazināt ar pareizi izvēlētām betona (fibrobetona) receptūrām un būvnieciskās lietošanas tehnoloģiju. Otrs ziņojums bija veltīts betona ražošanas šķidro atlikumu „reanimācijai” un atgriešanai atpakaļ būvkonstrukciju tehnoloģiskajā procesā ar ievērojamu ekonomisku un ekoloģisku (atkal CO2 emisija) ieguvumu.
•    Betona būvnieciskās lietošanas speciālās tehnoloģijas– pašplūstošo betona maisījumu pareiza lietošana monolīto būvkonstrukciju veidņos  un būvnieku pielaisto kļūdu analītiskie novērtējumi.  Zinātniski interesanta un praktiski aktuāla šajā virzienā bija  arī informācija  par jauna tipa universālām  betona pretsala piedevām un to pareizu lietošanu ziemas darbos būvlaukumā. Pie šī virziena pieskaitāms arī ziņojums par SiO2 saturošo ražošanas atlikumu nanodaļiņu izmantošanu betona mikrostruktūras noblīvēšanai un ilgmūžības pacelšanai.
•    Pēdējos gados aktualizējušās problēmas sakarā ar arhitektūras betona paplašinātu lietošanu. Šeit sniegtie ziņojumi bija visai atšķirīgi – viens pārstāvēja saliekamo arhitektūras betonu, bet otrs – monolīto. Šajā virzienā sniegtajos ziņojumos bija redzamas gan tehnoloģijas atšķirības, gan arī ārējās iedarbības efekti, kuri nosaka šī, t.s. eksponētā, betona redzamās virsmas kvalitāti un ilgmūžību.                    
•    Fibrobetoni, to jaunākie veidi un tehnoloģijas, paplašinātas to lietošanas iespējas un iegūstamie tehniskie un ekonomiskie efekti. Šeit prevalēja Rīgas, Tallinas un Trondheimas tehnisko universitāšu jauno būvzinātnes speciālistu eksperimentālie un teorētiskie pētījumi, ar praktiskās lietošanas iespējām.
•    Kā ārpus šiem virzieniem stāvošu ziņojumu nepieciešams atzīmēt  tehnoloģiski un konstruktīvi pilnīgi jaunu informāciju par ēku pārsegumu dobto paneļu masas izmantošanu gan par siltuma akumulatoriem, gan arī par infrasarkanā  starojuma tipa apkures elementiem un to izmantošanas pozitīvo pieredzi Ziemeļvalstīs. Šī tehnoloģija atrodas uz pratiskās ieviešanas ceļa arī Baltijas valstīs un to veic SIA ,,Consolis”.

Konference noslēdzās nākamajā dienā Valsts Polimēru mehānikas institūta eksperimentu zālē ar Latvijas XI Betona olimpiādi. Šajā jaunajā tehniskā sporta veidā sacentās konferences dalībnieki ar savām rokām un zināšanām izgatavotiem fibrobetona paraugiem ar nolūku noskaidrot – kurš ir pratis iegūt visaugstāko spiedes stiprību. Testējot šos paraugus hidrauliskā presē ar slodzēm tuvām pie tās robežspējām – 500 tonnas, tika noskaidroti sekojoši rezultāti:

Pirmo vietu profesionāļu (betona zinātnes) klasē ieguva RTU doktorantūras studenti Jānis Justs un Nikolajs Toropovs ar vidējo no trim paraugiem rezultātu 418,22 MPa, kas ir jauns Latvijas rekords, tā pārspējot paši savu pagājušā gada rezultātu rekordu 375,7 MPa. Šeit var izcelt arī viena atsevišķa parauga šogad parādīto stiprību 481,02 MPa. Salīdzināšanai var atzīmēt granītu stiprību, kura ir robežās 250÷300 MPa un būvtēraudu normatīvās (stiepes) stiprības robežās no 345 līdz 510 MPa.

Pirmās vietas ieguvējs amatieru (betona ražotāju) klasē kļuva dzelzsbetona ražotājfirmas „Consolis” laboratorijas vadītājs Artūrs Lukašonoks ar rezultātu 177,67 MPa.

Otrās vietas ieguvējs profesionāļu klasē kļuva RTU Būvniecības fakultātes doktorants Vitālijs Lūsis ar rezultātu 184,40 MPa.

Paldies PMI Eksperimentālās zāles vadītājam Vilim Skruļa kungam par ļoti operatīvu vadību un tehnisko palīdzību šo sacensību veikšanā.

Dr.sc.ing. Videvuds Ārijs Lapsa
Latvijas Betona savienības valdes priekšsēdētājs,
valsts emeritētais zinātnieks

Attēlā: autora arhīvs, kas liecina par betona zinātnes vēsturi