Koka konstrukcijas Aspenas mākslas muzejā

Kamēr Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja ēku projektē starptautiski atzīts britu arhitektu birojs Adjaye Associates un tā Latvijas partneris AB3D, varam iepazīties ar cita mākslas muzeja tapšanu. Pasaulslavena arhitekta Šigeru Bana (Shigeru Ban) projektēta mākslas muzeja ēka pirms dažiem gadiem uzbūvēta Aspenā (ASV).

Izrādās, lielas būves nerada sarežģījumus Latvijā vien. Aspenas jaunais muzejs tapa septiņus gadus, neskatoties uz to, ka projekts izstrādāts par privātu investoru, nevis valsts vai pašvaldības līdzekļiem. Tiesa, tas uzcelts uz pašvaldības zemes, kur neļāva būvēt multifunkcionālu augstceltni. Pirmās japāņu arhitekta Šigeru Bana skices tapa jau 2008. gadā, bet ēka pabeigta 2014. gada vasarā. Tās tapšanas grūtības bija saistītas ne vien ar zemes gabala piešķiršanu, sabiedrisko apspriešanu un citām formalitātēm, bet arī ar visai sarežģīto arhitekta ieceri fasādes risinājumam un jumta konstrukcijai.

Aspena ir neliela pilsētiņa Kolorādo štatā ASV. Tā izveidojusies sudraba meklēšanas buma laikā un vēlāk nosaukta par Aspenu no vārda «apse» – angļu valodā aspen, godinot apkārt esošos kokus. Apdzīvotākā pilsēta kalnu ielejā un populārs slēpošanas kūrorts, kuru divdesmitā gadsimta vidū izveidoja rūpnieks Volters Paipke (Walter Paepcke). Apvidus zināms arī kā slavenību atpūtas vieta, un 2010. gadā tur bija valstī dārgākie īpašumi. Kāpēc slēpošanas kūrortā nepieciešams mākslas muzejs, kuru projektējis pasaulē slavens arhitekts? Muzeja konstukciju tapšanas procesu un grūtības Tallinas koka arhitektūras konferencē prezentēja KL&A inženieris Gregs Kinslejs (Greg Kinsley), bildēs un stāstos daloties ne tikai ar sasniegumiem, bet arī ar kļūdām un apgūtām mācību stundām par koka izmantošanu un stiprinājuma mezgliem.

Arhitekta koncepcija jeb skice bija veidot jumtu kā koka pinumu jeb režģi. Būvinženieri tam izstrādāja trīs konstruktīvo risinājumu variantus, bet galarezultātā tika realizētais ceturtais risinājums, lai pilnīgāk īstenotu arhitekta ieceri. Jumta konstrukcija ir 30,5 x 30,5 metri ar 1,2 x 1,2 metru izmēra moduļu režģi, kur maksimālais laidums ir 15,5metri.

Četri risinājumi

Tika izstrādāti trīs atšķirīgi konstruktīvie risinājumi, tomēr katram no tiem atklājās kādi trūkumi...

 

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā!*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Antra Viļuma, Mg. arch.

Foto un ilustrācijas: publicitātes materiāli