Izaicinājums mūža garumā. Valdis Uzariņš.

Valdis Uzariņš ir restaurācijas eksperts ar vairāk nekā 40 gadu pieredzi. Šajā laikā Valdis ne tikai pilnveidojis savas zināšanas kā restaurators un mērojis ceļu līdz Latvijas senākā un lielākā restaurācijas uzņēmuma AS Būvuzņēmums Restaurators valdes locekļa amatam, bet arī turpinājis savu darbu pie valsts nozīmīgāko kultūrvēsturisko pieminekļu atjaunošanas. Par mūža ieguldījumu nozarē saņēmis Būvindustrijas lielo balvu Pamatakmeni. 

Ko jums nozīmē šī balva? Kā uztvērāt atzinību?

Savā profesijā esmu nostrādājis nu jau 43 gadus, ir īstenoti daudzi nozīmīgi restaurācijas darbi, tomēr atzinība ir diezgan negaidīta. Šķiet, biju viens no jaunākajiem laureātiem šajā kategorijā par mūža ieguldījumu. Protams, ir liels gandarījums par saņemto atzinību. Patīkami, ka darbs, ko esmu ieguldījis, tiek novērtēts. Protams, prieks par skaistajām restaurētajām ēkām. Ir, ko atcerēties.

Kāds bija jūsu ceļš profesijas apguvē? Kā nolēmāt kļūt par restauratoru?

Sākums bija ļoti vienkāršs. Kādu laiku pirms armijas gribēju iestāties augstskolā, tomēr dažādu iemeslu dēļ to neizdarīju. No 17 gadu vecuma sāku strādāt celtniecībā. Kad atgriezos no armijas, kaimiņš sāka strādāt Zinātniskās restaurācijas pārvaldē un uzaicināja mani pievienoties. 1974. gadā sāku tur strādāt par palīgstrādnieku. 1978. gadā iestājos augstskolā neklātienē. Tad kļuvu par brigadieri, bet vēlāk mani uzaicināja par darbu vadītāju jaunizveidotajā struktūrvienībā – Mākslinieciskās restaurācijas iecirknī. Mums bija plašs darbības lauks – Kultūras ministrijas iestādes: teātri, muzeji un citi ievērojami objekti. Tieši mūsu iecirknis sāka īstenot zinātnisko restaurāciju ar fotofiksācijām un metodikām, kas tagad jau ir kļuvušas par normu restaurācijā.

Vēlāk mūsu darbinieki valsts uzņēmumu privatizēja, es tiku iekļauts valdē. Pēc kāda laika kļuvu par valdes priekšsēdētāju. Un no 2006. gada darbojos kā valdes loceklis un vadu projektus. 

Vai jaunībā bija tāda vīzija, ka kļūsiet par restauratoru? 

Tas drīzāk izvērtās laika gaitā. Blakus mājai bija celtniecības objekts, kurā pieteicos par strādnieku. Vēlāk pēc armijas viss tā secīgi iegrozījās. Manā skatījumā – liktenīgi...  Visu tekstu lasiet žurnāla “Būvinženieris” jūnija numurā ( nr.56)*. 

*Žurnālu varat iegādāties: “Preses serviss”  piegādes vietās Rīgā, Ķekavā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Ādažos, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Ventspilī, Ogrē, Jelgavā, Bauskā, Salaspilī, Jūrmalā, Madonā un citur. 

Abonējiet: Latvijas Būvinženieru savienībā, http://www.buvinzenierusavieniba.lv/zurnals,  “Latvijas Pasts”https://abone.pasts.lv/lv/katalogs/ vai www.abone.lv

Dace Rozenšteina

Foto: no žurnāla Būvinženieris arhīva

DMC Firewall is developed by Dean Marshall Consultancy Ltd