Izaicinājumi būvniecībā 2017./2018.gadā. Likumi un prakse

Latvijas Būvnieku asociācijas un Latvijas Būvinženieru savienības organizētā seminārā, kurš notika sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju, satikās būvniecības nozares speciālisti, lai uzzinātu jaunumus būvniecības politikas un normatīvā regulējumā, to kā normatīvo aktu izstrāde, Būvniecības likuma un citu normatīvo regulējumu izmaiņas varētu ietekmēt situāciju nozarē 2017./2018.gadā. Sanākušos interesēja būvkomersantu klasifikācijas sistēma - pirmreizējā klasifikācija un sistēmas attīstība, elektroniskā darba laika uzskaite būvniecībā, izmaiņas likumā "Par nodokļiem un nodevām". 

Par pašreizējā lielā klupšanas akmeņa,- būvniecības informatīvās sistēmas (BIS) turpmāko attīstību un principa “Konsultē vispirms" ieviešanu stāstīja Iļja Zapoļskihs, Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) Metodiskās vadības un informācijas pārvaldības departamenta Būvniecības informācijas sistēmu nodaļas vadītājs un Jānis Palamarčuks, BVKB Kontroles departamenta direktora vietnieks, Inspekcijas nodaļas vadītājs, valsts galvenais būvinspektors. 

Seminārā tika pieminēta gan solidārā atbildība, gan BIM, gan izpilddokumentācijas digitalizācija, tehniskie noteikumi, projektu dokumentācija BIS sistēmā, gan pārejas periods – vesels gads, kura laikā varēs trenēties, lai saprastu “kas strādā un kas ne”. Sanākušos interesēja elektroniskā darba uzskaite būvēs, kurās veicamo darbu apjoms ir virs viena miljona un kas notiks ar tiem, kuri nekur neuzskaitās, bet ļoti lielā apjomā darbojas saimnieciskā kārtā. Marika Valdmane no Finanšu ministrijas paskaidroja, ka to vai šis Ekonomikas ministrijas priekšlikums par konkrēto apjoma slieksni būs jāmaina, noteiks laiks, bet ar kādu metodi tiek veikta elektroniskā darba spēka uzskaite, var izlemt katra būvfirma individuāli.

Aleksandrs Švaikovs, Būvniecības industrijas digitalizācijas asociācijas vadītājs minēja, ka pienācis laiks paradumu maiņai, palīgā jāņem gan mobilās aplikācijas, gan citas ierīces.

Kā rīkoties būvniekam, ja projektā sastopamas kļūdas? Uz šo jautājumu mēģināja rast atbildi Aldis Greķis, AS ,,Attīstības finanšu institūciju Altum”, energoefektivitātes eksperts, inženierzinātņu doktors, Rīgas Tehniskās universitātes, Būvniecības inženierzinātņu fakultātes asociētais profesors. Pašlaik energoefektivitātes paaugstināšanai iesniegti 172 projekti. Projektēšana ir būtiskākais, - ja zema detalizācijas pakāpe, ir gadījumi, ka pasūtītājs saka, - mēs būvniecības laikā izdomāsim kā darīt. Sekas: finansējums kļūst problemātisks, konkursi notiek atkārtoti, laiks rit. 

Kā izpaužas atbildība par būvprojekta un būvdarbu kvalitāti? Kādai tai jābūt? Par to runāja Sandris Liepiņš, AS “Inspecta Latvia” Būvju nodaļas vadītājs. Viņam praksē ne vienreiz vien nācies saskarties ar kļūdainiem būvprojektiem, kuru radīšanai veltīts pusgads, bet  to labošanai pat gads.

Atbildība par būvdarbu izpildi un norēķiniem par to. Tas jau cits stāsts. Tā autors Egīls Emersons, SIA ”Materiāli” inženieris būvkonstrukciju hidroizolācijas jomā, autors regulārām publikācijām par hidroizolācijas risinājumiem izdevumā “Būvinženieris” aicināja atbildību mērīt ar naudu. No hidroizolācijas viedokļa ēku ekspluatācijā pieņem ūdens un nauda.

Semināra secinājumu daļā “Izaicinājums būvniecībā: gaidāmais apjomu pieaugums. Kā iegūt nezaudējot?” piedalījās arī Valdis Koks, SIA “RERE Būve” valdes priekšsēdētājs un Māris Riekstiņš, SIA “BMGS” valdes priekšsēdētāja padomnieks.

Aldis Greķis minēja, ka jau pašlaik ēku atjaunošanas programmu dēļ Latvijā darbaspēks tiek ievests no Baltkrievijas un Ukrainas, jo darbaspēka trūkums sajūtams aizvien krasāk. “Process kļūst aizvien smagnējāks. Ekspertu vairāk nekā darba darītāju. Vajadzētu radīt vienkāršāku un efektīvāku sistēmu, nevis pieprasīt kārtējo papīru. Papīrs jau neko neatrisina,” sacīja Aldis Greķis. 

Sandris Liepiņš teica, ka šobrīd kā ar uguni nevar atrast specializēto darbu projektētājus. Visi projektētāji ir ļoti aizņemti, notiek intensīvs projektēšanas process jau šobrīd, bet kas notiks, kad darbu apjomi pieaugs vēl vairāk? Jā, būs objekti, bet kas tajos strādās un kādā kvalitātē? Viņa īpašais vēlējums – sekot darbu kvalitātei. Māris Riekstiņš kā turpinot bilda, ka kļūdas, kas prasa ilgtermiņa labošanu ir bīstamas. Viņa ieteikums pasūtītājam: ”Skaitīt laiku - sagatavošanās laiks bieži vien ir tikpat ilgs kā būvniecība. (…) Dažādos laika posmos būvfirmas mēdz būt gan partneri, gan konkurenti. Tagad sacensība būs arī “Rail Baltic” kontekstā, īpašas prasmes būs nepieciešamas būvēt dzelzceļu nepārtraucot dzelzceļa satiksmi.”

Egīls Emersons uzskata, ka patlaban ir uzradušies pirmie priekšvēstneši, kas brīdina – neuzkāpiet uz 2007. un 2008. gada grābekļiem. “Kā rīkoties būvniekiem? Celt cenas un mācīties!” tā Egīls Emersons.. “Kā rīkoties būvniekiem? Celt cenas un mācīties!” tā Egīls Emersons.

“Nākotne ir digitalizācijā. Pašlaik gan izskatās, ka tā mums tāla nākotne. Arī apjomu plānošanas ziņā valstī braucam no viena grāvja otrā. Svarīgi, lai 2020. gadā neatkārtojam to, ko reiz šajā gadsimtā būvniecībā esam piedzīvojuši. Būtiski, lai varētu prognozēt potenciālo apjomu pieaugumu, ja tā būs, būvnieki pielāgosies,” teica Valdis Koks.

“Necelt kvantitāti uz cilvēku un kvalitātes rēķina!” tāds Normunda Grinberga vēlējums.