2011. gada jūlija jubilāri

Mārtiņš Bērziņš 9. jūlijā,
Mihails Murzjonoks 10. jūlijā,
Jurijs Kisļaks 10. jūlijā,
Aleksandrs Kavuns 17. jūlijā,
Elmārs Drātnieks 19. jūlijā,
Guntars Duksis 28. jūlijā.

Apsveicam!

Visskaistākais ir taisnība, vislabākais – veselība, vispatīkamāk ir sasniegt to, ko katrs vēlas.
(Aristotelis)

 

Mārtiņš Bērziņš 9. jūlijā,
Mihails Murzjonoks 10. jūlijā,
Jurijs Kisļaks 10. jūlijā
Aleksandrs Kavuns 17. jūlijā,
Elmārs Drātnieks 19. jūlijā,
Guntars Duksis 28. jūlijā.

Apsveicam!

Visskaistākais ir taisnība,
vislabākais – veselība,
vispatīkamāk ir sasniegt to, ko katrs vēlas.
(Aristotelis)

 

 

Apsveicam Elmāru Drātnieku 70. jubilejā!

 

„Būvniecībā sāku strādāt par strādnieku uzreiz pēc Lielvārdes vidusskolas beigšanas 1968. gadā. Tā bija padomju saimniecības “Birzgale” būvbrigāde. No turienes tiku komandēts uz būvdarbu „desmitnieku” kursiem un neilgu laiku šajā pašā saimniecībā strādāju par būvdarbu „desmitnieku”.
Tā kā viss apzinātais darba mūžs ir bijis dažādos amatos saistīts ar būvniecību, tad arī prieku un gandarījumu esmu saņēmis tad, kad kaut kas īpaši labi iznācis būvobjektos, kuru būvniecībā esmu piedalījies.
Manuprāt, uzsākot kaut ko jaunu, cenšoties kaut ko modernizēt, vienmēr jāsāk ar būvniecību. Un tas jau ir tas interesantais – jāiet visiem pa priekšu. Bez būvniecības progress nav iespējams,” saka Elmārs Drātnieks.
1982. gadā viņš absolvēja Rīgas Politehnisko institūtu rūpniecības un civilās celtniecības specialitātē. Līdz 1987. gadam Elmārs Drātnieks bija pasniedzējs armijas celtnieku mācību kombinātā. Pēc tam viņš bija firmas „Grindex” vecākais inženieris un tehniskais uzraugs, tad SIA „Vektors” būvdarbu vadītājs, Rīgas ostas pārvaldes būvuzraugs un sektora vadītājs, SIA „Nilda” būvuzraugs, SIA „Uzņēmējs” speciālists – konsultants, Ogres novada pašvaldības būvinženieris.
Vērojot patreizējās būvniecības norises, Elmārs Drātnieks saka, ka vēl daudz darāmā situācijas uzlabošanai nozarē – daudz birokrātijas, daudz lieku papīru, daudzkārt liegta patstāvība būvniecības dalībniekiem. Vispirms jau Elmārs Drātnieks ir pilnīgi pārliecināts par to, ka, savulaik likvidējot Celtniecības ministriju, tika pieļauta nopietna kļūda un būvniecībai valsts līmenī trūkst profesionālas vadības. Tādēļ arī nepārtraukti tiek veiktas izmaiņas būvniecības likumdošanā, un nekādi neizdodas vienoties par jauno būvniecības likumu.
2011. gada janvārī Elmārs Drātnieks iestājās LBS.
Brīvo laiku viņš cenšas pavadīt dabā.


Apsveicam Mārtiņu Bērziņu 60. jubilejā!


Mārtiņu Bērziņu būvniecība saistīja jau skolas laikos. Sākotnēji viņš bija nodomājis apgūt arhitekta specialitāti, tomēr iznāca tā, ka kļuva inženieris - celtnieks. „Gandarījumu vienmēr sagādājis tas, ka aiz tevis ilglaicīgi paliek darba augļi, un tas, ka būvniecība ir radošs process. Darbs būvniecībā prasa praktiskas komunikācijas spējas, pareizu izpratni un pieeju kolēģiem, visdažādākajām organizācijām un uzņēmumiem. Darbs prasa precizitāti. Pie tam vienmēr jāseko līdzi nozaru un zinātnes attīstības gaitai, kas ir aizraujoši. Tāpat jāizprot pastāvošās fizikas un citas likumības dabas procesos. Aizvien rodas neparedzētas situācijas, kas prasa neordinārus risinājumus, izdomu un nākas atrast pielietojumu pieredzei un zināšanām. Arī darbs pie investīciju projektiem, ar kuriem man bija iespēja nodarboties pēdējā laikā, ir interesants un lielā mērā saistīts ar celtniecību un jaunradi,” saka Mārtiņš Bērziņš.
Viņš 1977. gadā absolvēja Rīgas Tehniskās universitātes Celtniecības fakultāti, bet 2000. gadā Latvijas Universitātes Ekonomikas un Vadības fakultāte, iegūstot vides zinātņu maģistra grādu. Grāda iegūšanai Mārtiņš Bērziņš izstrādāja un aizstāvēja darbu par tēmu „Lauksaimnieciskās ražošanas ietekme uz vidi un ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstība”.
Kopš 2007. gada Mārtiņš Bērziņš ir SIA ”Sava Vide” būvdarbu vadītājs. Pirms tam viņš strādāja Limbažu pilsētas domē, bija Attīstības nodaļas vadītājs, teritorijas attīstības plānošanas speciālists.
Deviņdesmitajos gados Mārtiņš Bērziņš pieredzi krāja būdams Valmieras reģionālās vides pārvaldes Limbažu daļas vadītājs, Valsts vides ūdens aizsardzības vecākais inspektors un Valmieras reģionālās dabas aizsardzības komitejas Limbažu rajona ūdens un gaisa Valsts vides aizsardzības inspektors.
Astoņdesmitajos gados viņš bija Limbažu rajona Agrorūpnieciskās apvienības kapitālās celtniecības daļas priekšnieks, tresta „Latspecseļmontaž” Limbažu specializētās pārvietojamās mehanizētā kolonas (PMK) priekšnieks un Limbažu rajona Agrorūpniecības apvienības galvenais inženieris - celtnieks, bet pēc augstskolas absolvēšanas Limbažu rajona padomju saimniecības „Umurga” galvenais inženieris - celtnieks. Tomēr pirmā darbavieta saistīta ar cipariem. Mārtiņš Bērziņš bija Limbažu rajona padomju saimniecība „Umurga” grāmatvedis.
No 2002. gada viņa aktivitāšu sarakstā ir ES strukturālo fondu un Valsts investīciju projektu pieteikumu sagatavošana un administrēšana Limbažu pilsētas pašvaldībā, bet 2008. gadā Mārtiņš Bērziņš uzsāka pašnodarbinātā praksi ES strukturālo fondu un Valsts investīciju projektu pieteikumu sagatavošanā.

Katru gadu Mārtiņš Bērziņš regulāri mācījies kursos: Valsts administrācijas skolā ES projektu vadīšanu, SIA „Pašvaldību konsultāciju centrs” SAPARD projektu pieteikuma procedūru, Latvijas pilsētu savienības B/O SIA „Pašvaldību ekonomiskās attīstības fonds” Investīciju projektu vadīšanu, Sociālo attiecību institūtā profesionālās pilnveides programmā praktiskā projektu vadīšanu, Valsts administrācijas skolā projektu vadību, par Eiropas Savienības strukturāliem fondiem un administratīvo procesu iestādē vides aizsardzības sistēmu Latvijā, bet SIA „Hidrostandarts” kursos Mārtiņš Bērziņš apguva sadzīves notekūdeņu attīrīšanu.

Mārtiņš Bērziņš piedalījies Limbažu rajona vides veselības programmas izstrādē un Limbažu rajona attīstības stratēģiskā plāna izstrādē, devies pieredzes apmaiņā uz Zviedriju par notekūdeņu attīrīšanu, Somijā mācījies par ūdens vides aizsardzību. Savulaik viņš bijis paju sabiedrības „Umurga” valdes loceklis, iesaistījies lauksaimniecības nozīmes un individuālo māju projektēšanā, Limbažu rajona padomju saimniecību un kolhozu celtniecības objektu tehniskajā uzraudzībā.
Kopš 1991. gada Mārtiņš Bērziņš ir Latvijas Būvinženieru Savienības biedrs.
Mārtiņš Bērziņš iesaistījies arī sabiedriskajā darbā. No 2005. gada līdz 2009. gadam viņš bija Limbažu rajona Umurgas pagasta deputāts, Umurgas pagasta Attīstības komitejas priekšsēdētājs, no 1991. gada līdz 2002. gadam viņš darbojās Limbažu rajona izglītības centrā Limbažu 1. vidusskolā.
Ko Mārtiņš Bērziņš vēlētos mainīt, lai veicinātu būvniecības tehniski ekonomisko attīstību Latvijā? Viņš uzskata, ka tagadējā krīzes apstākļos vēl jo vairāk nepieciešams papildināt pastāvošo likumdošanu.
„Dempinga cenas rada neveselīgu vidi Latvijas būvniecībā. Jāpanāk korektas iepirkuma procedūras, lai radītu godīgu konkurenci. Nepieciešama ekonomiski pamatota un būvniecību veicinoša nodokļu politika. Negatīvi būvniecību ietekmē pasūtītāju maksātnespēja, būvmateriālu un energoresursu cenu pieaugums. Jāuzlabo būvprojektu un būvuzraudzības vispārējā kvalitāte. Jārada apstākļi, lai būvnieki, būvfirmas normāli varētu darboties tepat Latvijā, jo būvniecība ir viens no tautsaimniecības pamatakmeņiem,” saka Mārtiņš Bērziņš.
Vaļas brīžos Mārtiņam Bērziņam patīk kaut ko uzmeistarot savām vajadzībām. Viņš lasa praktisko literatūru būvniecībā, ciena amatniecības literatūru, kaut arī šajā jomā hobiju līmenī tā īsti nav iznācis nodarboties. Viņš lasa dažādu sfēru literatūru, kā, piemēram, par jaunākajiem atklājumiem zinātnē un tehnikā (Mārtiņu Bērziņu saista to praktiskās pielietošanas iespējas tagadnē, nākotnē), publicistiku, daiļliteratūru ar racionālu kodolu, humoristisko literatūru. Mārtiņš Bērziņš interesējas par to, kas notiek valstī un ārpus tās, tāpēc cenšas papildināt izpratni un zināšanas par šīm tēmām. Viņam patīk pabūt dabā, mežos, pie ūdeņiem. Pa retam Mārtiņš Bērziņš arī kaut kur aizceļo. Agrāk viņš nodarbojās ar medību sportu, tagad tas palicis novārtā.
Mārtiņš Bērziņš saka: „Nedaudz nodarbojos ar biškopību un fotografēšanu”. Šīs lietas viņam palīdz relaksēties.


Apsveicam Aleksandru Kavunu 60. jubilejā!


„Būvniecībā nokļuvu pēc tam, kad Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes pasniedzēja paziņoja, ka nav redzējusi stulbāku studentu par mani. To dzirdējis, es lepni pametu universitāti uz neatgriešanos, ko, starp citu, nenožēloju, jo būt celtniekam tomēr ir labāk nekā būt fizikas skolotājam,” saka Aleksandrs Kavuns. Turpmākais ceļš viņu veda uz Celtniecības tehnikumu, jo tikai šai mācību iestādei bija kopmītnes, kas viņam – ventspilniekam – ļāva mācīties Rīgā, nelauzot galvu par to, kur dzīvot. Svaru kausus par labu celtniecībai nosvēra arī apstāklis, ka Aleksandrs Kavuns zināju – ja strādās celtniecībā, varēs saņemt dzīvokli, jo dzīvot kopā ar vecākiem negribējās tikpat ļoti, cik šodienas jauniešiem. „Celtniecības tehnikums ir iestāde, kas man vienmēr paliks labā atmiņā, jo tur es ieguvu zināšanas, kas man ļāva gan strādāt profesijā, gan vēlāk pabeigt Rīgas Politehnisko institūtu.
Vajadzētu jau būt tā, ka uzlūkojot lielos objektus, kas uzcelti tavā vadībā, mostas lepnums un gandarījums. Taču nevar arī slēpt, ka strādājot ikvienā lielā objektā, vienmēr ir licies, ka būšu laimīgs tad, kad tā „trako māja” būs aiz muguras, kad būšu objektu pabeidzis. Bet, kad objekts pabeigts, paliek tukšums, jo katrs no tiem patur sev kādu tavas dzīves daļu,” stāsta Aleksandrs Kavuns.
Šobrīd viņš jūt prieku, ka sākot no kooperatīvu laikiem tālajos 90-tajos, kad tik daudzi iedomājušies, ka ir celtnieki un sabūvējuši tik daudz un tādā kvalitātē, ka Aleksandrs Kavuns diezgan droši pārliecināts, ka viņam līdz mūža galam pietiks darba konsultējot, gatavojot ekspertīzes un remontējot. „Vispār jau gribētos, lai celtniecībā tiktu ieviesti kvalitātes standarti (līdzīgi kā СНиП III) un tiktu paaugstinātas prasības projektēšanas dokumentācijai, lai gan tas var draudēt ar darba un ienākumu samazināšanos. Un ja nu tas patiešām notiks, tad varbūt varēs ieviest kādu hobiju, jo līdz šim vienmēr bijis tā – kamēr ir darbs, nav laika hobijiem, kad nav objekta un darba – prāts uz hobijiem nenesas,” saka Aleksandrs Kavuns.
Pēc Celtniecība tehnikuma absolvēšanas viņš strādāja Ventspils pieostas rūpnīcā, kur piedalījās šādos objektos: „Apakštacija „Ammiačnaja” – amonjaka kompresora un sadales punkts. Pēc tam, kā kapitālās celtniecības nodaļas priekšnieka vietnieks Aleksandrs Kavuns piedalījās Kālija sāls kompleksa celtniecībā. Vēlāk strādāja Ventspils tirdzniecības pārvaldē par būvgrupas priekšnieku dažādos celtniecības un rekonstrukcijas darbos. Rīgā viņš strādājis sekojošos objektos: arodskola „Daiļrade”, „Latvenergo” otrais korpuss, pārtikas preču veikals Čiekurkalna 4. šķērslīnijā, Rīgas taksometru parks (attīrīšanas iekārtu komplekss, mazgāšanas telpas, atpūtas komplekss), dzelzsbetona konstrukciju sanācijā un atjaunošanā, hidroizolācijas darbos Rīgas, Pļaviņu un Ķeguma HESos. Vēl Aleksandra Kavuna nozīmīgo darbu un objektu sarakstā ierakstāma Rīgas Kongresu nama rekonstrukcija un Elizabetes centrs Rīgā SIA „Skonto Būve” būvnieku komandā.
Kopš 2001. gada Aleksandrs Kavuns ir LBS biedrs.


Apsveicam Juriju Kisļaku 60. jubilejā!


Jurijs Kisļaks ir inženierzinātņu doktors, ANO Sabiedriskās Informācijas Departamenta Ekoloģijas un Drošības Starptautiskās Zinātņu Akadēmijas loceklis, autors vairāk kā 60 zinātniskām publikācijām dažādos starptautiskos zinātniskos izdevumos. Par nozīmīgu darbu Jurijs Kisļaks apbalvots ar LR Ministru kabineta un Iekšlietu ministrijas (IeM) Goda rakstiem un medaļām, kā arī ar citu valstu apbalvojumiem.
Jurijs Kisļaks dzimis 1951. gada 10. jūlijā Rēzeknē.
Darba pieredzi viņš sāka krāt no 1967. gada. Jurijs Kisļaks pabeidza Maskavas augstāko inženiertehnisko ugunsdzēsēju skolu. Laikā no 1969. gada līdz 2009. gadam viņš dažādos amatos strādāja LR IeM Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.
Kā vadošais eksperts viiņš piedalījies Būvmateriālu un būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas centra un Latvijas Republikas Standartizācijas padomes darbā.
Jurijs Kisļaks vadījis un piedalījies darba grupās, kas veica Latvijas Republikas likumdošanas un normatīvi tehnisko dokumentu izstrādi ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā, tajā skaitā Latvijas būvnormatīvu LBN 201-07; 201-10 "Būvju ugunsdrošība" izstrādāšanā.
Kopš 2000. gada Jurijs Kisļaks ir LBS biedrs.
Pašlaik Jurijs Kisļaks ir IeM pensionārs, bet nodarbojos ar zinātniskiem pētījumiem ugunsdrošības, civilās aizsardzības un objektu kompleksas drošības jomā.

 

 

 

Apsveicam Mihailu Murzjonoku 50. gadu jubilejā!


Mihails Murzjonoks dzimis 1961. gada 10. jūlijā. Viņš 1980. gadā absolvēja Daugavpils Dzelzsceļu tehnikumu un ieguva kvalifikāciju – tehniķis. 1989. gadā viņš absolvēja Rīgas Politehnisko institūtu un ieguva kvalifikāciju inženieris-būvnieks. Mihails Murzjonoks mācījās Leņingradas valsts standarta laboratorijas kursos un ieguva kvalifikāciju inženieris-metrologs. Projekta menedžera kvalifikāciju viņš 2007. gadā ieguva pēc mācībām Izglītības centrā „Latvikon”(AFT Harzburger Manager Schule).
Mihaila Murzjonoka darba pieredze sākās 1986. gadā Līvanu māju celtniecības kombinātā, kur viņš sāka strādāt kā inženieris konstruktors. Laikā no 1993. gada līdz1999. gadam Mihails Murzjonoks bija SIA “Ditton” darbu vadītājs, bet no 1999. gada līdz 2004. gadam SIA “Ditton Būve” galvenais inženieris, kopš 2004. gada SIA “Ditton Būve” projekta vadītājs.
1997. gadā Mihails Murzjonoks iestājās Latvijas Būvinženieru savienībā.
Pēdējo piecu gadu laikā nozīmīgākie objekti, kuru būvniecībā iesaistījies Mihails Murzjonoks ir: koncertzāles „Dzintari” rekonstrukcija, skatītāju tribīņu izbūve Skolas ielā 5 un Tirzas ielas rekonstrukcija Jūrmalā; daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka, Rīgā, Melngaiļa ielā 2; sporta laukuma nojumes rekonstrukcija Majoru pamatskolas sporta laukumā, Jūrmalā.

 

 

 

 

 

Apsveicam Guntaru Duksi 40. gadu jubilejā!


Guntars Duksis dzimis 1971. gada 28. jūlijā. Pēc Valmieras 3. vidusskolas absolvēšanas, Viņš iestājās Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes būvnieku kursā. Diplomu par kvalifikāciju inženieris celtnieks Guntars Duksis saņēma 1996. gadā,
1994. gadā viņš sāka strādāt kā a/s „Kalnozols” sagādnieks, tad bija SIA „Lateva” sagādes daļas vadītājs, bet 1999. gadā sāka strādāt SIA „Būvniecības grupa „Pilsēta”” kā sagādes daļas vadītājs. 2001. gadā Guntars Duksis iestājās LBS.