Hidroizolācijas jautājumos problēmu netrūkst, speciālisti un institūcijas sola sadarboties

Būvkonstrukciju hidroizolācijas jautājumiem būtu pievēršama daudz lielāka uzmanība un speciālistiem būtu vairāk jāsadarbojas dažādu institūciju starpā – pie šādiem secinājumiem nonāca piektdien, 23. novembrī, notikušās diskusijas „Par hidroizolācijas nozīmi būvniecībā” dalībnieki. Lai arī tehnoloģiju un materiālu iespējas ir ļoti plašas, reālajā praksē projektu autori un celtnieki ne vienmēr pārzina to pareizu izmantošanu.

Portāla Building.lv rīkotā diskusija „Par hidroizolācijas nozīmi būvniecībā” pulcēja vairākus desmitus dažādus ar būvniecības jomu saistītus speciālistus. Diskusiju atklāja hidroizolācijas eksperts Aleksandrs Kapusts, izsmeļoši raksturojot situāciju būvniecībā un demonstrējot konkrētus dažādu objektu piemērus. Viņš arī norādīja, ka bieži vien nākas pārstrādāt projektētāju iesniegtos projektus un kā īpašu kuriozu minēja faktu, ka RTU bibliotēkā jaunākais izdevums, kas paredzēts hidroizolācijas apguvei, datēts ar 1952. gadu. Situāciju likumdošanas jomā un gaidāmos noteikumus attiecībā uz hidroizolāciju, kas jau akceptēti Eiropas Savienības institūcijās un tiks attiecināmi arī uz Latviju, skaidroja Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Būvniecības politikas nodaļas vadītājs Renārs Špade. Hidroizolācijas svarīgo nozīmi akcentēja arī Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume. Savs viedoklis par to, cik pareizi, vai ne tik pareizi hidroizolācija tiek iekļauta projektos, kas top arhitektu birojos, bija Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētājam Jurim Pogam. Viņš uzsvēra, ka, neraugoties uz to, kāds ir projekts, celtnieki nereti visu izdara pa savam. Tāpat viņu arī satrauc zemākās cenas princips dažādos konkursos, kur būvkonstrukciju hidroizolācijas pozīcijai nereti tiek atvēlēts pavisam niecīgs finansējums.
Diskusijas laikā tika skatīts arī jautājums par to, cik daudz laika un mācību stundu tiek veltīts hidroizolācijas tēmai dažādās mācību iestādēs, kur apgūst būvnieka profesiju. Kā pastāstīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārstāvis prof. Guntis Andersons, hidroizolācijas jautājumi tiek apskatīti vairākos studiju kursos – „Būvmateriāli”, „Arhitektūra”, „Būvdarbu procesi” un „Gruntsmācība un pamati”. Viņš norādīja, ka būtu vēlams, lai hidroizolācijas materiālu ražotāji un būvuzņēmumi augstskolām sniegtu vairāk informācijas par jaunāko hidroizolācijas materiālu pieejamību un to izmantošanas tehnoloģijām, tai skaitā piešķirtu šo materiālu un būvizstrādājumu paraugus. Tāpat būtu vēlams, ka par šiem jautājumiem Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienībā tiktu rīkoti semināri. Vēlāk diskusijas gaitā savstarpēji dalībnieki arī apsprieda šādu iespējamu sadarbību.
Tāpat tika apspriesti apdrošināšanas jautājumi, kas saistītu ar nekvalitatīvu celtniecību. Apdrošināšanas kompānijas ERGO pārstāvji Ritvars Heniņš un Aleksejs Golovko norādīja, ka nepietiek tikai ar īpašuma apdrošināšanu pret nekvalitatīvas celtniecības risku. Ir jābūt arī projektētāja civiltiesiskajai apdrošināšanai (CTA), būvniecības apdrošināšanai, ārpakalpojumu sniedzēju CTA, galvojumu apdrošināšanai u.c. Diskusijas otrajā daļā vairāku hidroizolācijas produktu un tehnoloģiju kompāniju pārstāvji iepazīstināja klātesošos ar praksē izmantotajiem risinājumiem un materiāliem.

Informāciju sagatavoja Liene Duša, portāla Building.lv redaktore
Plašāk par diskusiju lasiet portālā Building.lv.