EM pētījums: 464.sērijas ēkas ir drošas ekspluatācijai

Padomju laikā celto lielpaneļu 464.sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku nesošās konstrukcijas ir apmierinošā tehniskā stāvoklī, vēsta Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļa. Tas secināts EM un pieredzējušu būvspeciālistu 2019.gadā rīkotā pētījumā 464.sērijas daudzdzīvokļu māju konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes izpētei.

Turpinot ēku ekspluatāciju līdzšinējā veidā, uzturot tās un atjaunojot pētījumā norādītos atsevišķos elementus, ēkas ir drošas turpmākai ekspluatācijai, pauž EM. Ēku apsekošanas gaitā un atsegumos netika konstatētas pazīmes, kas liecinātu par ēku mehāniskās stiprības vai stabilitātes zudumu, norāda pētījuma rīkotāji. To apliecina arī konstrukciju atsegumi 464.sērijas mājām līdzīgā lielpaneļu ēkā Irbenē, Ventspils novadā, kas savulaik izmantota militārpersonu izmitināšanai, bet nu jau ilgstoši netiek ekspluatēta. Ēkai nav ailu aizpildījumu, konstrukcijas un to savienojumi ir pakļauti nelabvēlīgai atmosfēras iedarbībai. Konstatēts, ka agresīvā, īpaši – mitrā vidē ir vērojama korozija uz paneļus savienojošajām tērauda cilpām un skavām, taču bojājumi ir pārsteidzoši nelieli, tie vēl neietekmē mezglu savienojumu nestspēju un līdz ar to arī ēkas stiprību un stabilitāti, norāda EM.

Būtiskākais no izpētē konstatētajiem defektiem ir jaunākā tipa 464.sērijas ēku jumta konstrukcijas centrālā U veida paneļa nepietiekams balstījuma dziļums un plaisas paneļu balstījuma vietās. Tam ir izstrādāts pastiprināšanas tipveida risinājums trīs dažādām balstījuma problēmsituācijām.

EM iesaka māju īpašniekiem rūpēties par to tehnisko stāvokli. Lai samazinātu defektu novēršanas izmaksas, EM piedāvā ēku nesošo konstrukciju mezglu pastiprināšanas tipveida risinājumus. Ir sagatavotas vadlīnijas 464.sērijas ēku nesošo konstrukciju padziļinātai tehniskajai apsekošanai, lai varētu noteikt ēkas tehnisko stāvokli, kā arī ieteikumi ēku turpmākai ekspluatācijai, uzturēšanai un konstrukciju tehniskā stāvokļa uzraudzībai, lai saglabātu mehānisko stiprību un stabilitāti. Sagatavotie materiāli satur priekšlikumus ēku nesošo konstrukciju un to mezglu ekspluatācijas termiņiem un obligātajiem pastiprināšanas darbiem, kā arī to provizoriskajām būvizmaksām.

Kā skaidro EM, tieši masveida apbūves lielpaneļu 464.sērijas jeb tā dēvētā lietuviešu projekta daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas izvēlētas izpētei pirmās, jo nozares eksperti bija norādījuši, ka šīs sērijas ēkām potenciāli varētu būt lielāki riski nesošo konstrukciju stabilitātei, ņemot vērā konstrukciju īpatnības, ēku vecumu un noteikto vidējo kalpošanas ilgumu – 60 gadi. Pētījumā apsekotas 13 464.sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas – desmit Rīgā un trīs Jelgavā – kas nodotas ekspluatācijā laika posmā no 1964. līdz 1978.gadam.

Kā ziņots, padomju laika sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tehniskā stāvokļa izpēti EM sāka 2018.gada beigās, kad sadarbībā ar būvspeciālistiem notika 316. un 318.sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku balkonu tehniskā stāvokļa izpēte un izstrādāti tipveida risinājumi balkonu pārbūvei vai atjaunošanai. Pētījumā pārbaudīti 29 ēku balkoni Rīgas, Jelgavas un Rēzeknes 318. un 316.sērijas daudzdzīvokļu ēkās. Izpētē secināts, ka 55% no pārbaudītajiem 316.sērijas ēku balkoniem un 83% no pārbaudītajiem 318.sērijas ēku balkoni jāremontē nekavējoties vai tuvāko trīs gadu laikā.

EM vērtēs iespēju ar pieejamo finansējumu arī 2020.gadā turpināt padomju laikā celto sērijveida daudzdzīvokļu māju pārbaudi un kādas citas sērijas dzīvojamo ēku konstrukciju izpēti.

Ilustratīvs foto no wikipedia.org