Objekti filtrēti pēc datums: maijs 2020

Liepājas SEZ būvē jaunu rūpnīcu bijušajā “Liepājas Metalurga” teritorijā

SIA LSEZ “Caljan” īsteno būvniecības projektu par jaunas ražošanas un biroja ēkas būvniecību Brīvības ielā 142A, Liepājā. Jaunā ražotne top vietā, kur agrāk bija “Liepājas Metalurga” mehāniskais cehs. LSEZ SIA “Caljan” investīcijas būvniecībā un modernajās tehnoloģiskajās iekārtās sasniedz ~10 milj. EUR. Jaunās ražošanas telpas ļaus uzņēmumam dubultot ražošanas jaudu un radīt aptuveni 50 – 60 jaunas darbavietas. Plānots, ka jaunās ražošanas telpās ekspluatācija nodos šā gada septembrī.

SIA LSEZ “Caljan” Liepājā, nomātās telpās Liepājas Biznesa centrā Kapsēdes ielā, strādā no 2006. gada. Uzņēmums ražo specializētus konveijerus loģistikas nozarei, no kuriem lielākā daļa ir teleskopiskie konveijeri pasta sūtījumiem. Viens no lielākajiem klientiem ir ASV kompānija “Amazon”. Ja sākotnēji ražošana bija veidota ar jaudu, lai saražotu 30 konveijerus mēnesī, tad šobrīd tiek saražoti 100, un pieprasījums aug. SIA LSEZ “Caljan” izpilddirektors Gatis Dradeika atzīst, ka arī Covid-19 pandēmijas laikā uzņēmums strādā ar pilnu jaudu. ”Grūti pateikt, kā pandēmija ietekmēs 2020. gada uzņēma darbības rezultātus. Prognozējam, ka būs samazinājums, bet plāns ir ļoti optimistisks. Ir klienti, kas samazina ieguldījumus un atbilstoši – arī pasūtījumus, bet ir klienti, kas gluži pretēji – palielina.”

SIA LSEZ “Caljan” nodrošina pilnu procesu no konveijeru projektēšanas līdz gatavam produktam, un 99,54% no visas saražotā tiek eksportēts. Galvenie eksporta virzieni ir Eiropas Savienība un ASV. Uzņēmums šobrīd nodarbina 190 liepājniekus, kas ir par 28 vairāk nekā 2019. gada nogalē, un turpina palielināt darbavietu skaitu. Līdz ar darbības uzsākšanu jaunajās ražošanas telpās Brīvības ielā darbavietu skaits varētu pieaugt līdz pat 250.

2019.gada augustā SIA LSEZ “Caljan” noslēdza divus ieguldījumu līgumus ar Liepājas SEZ pārvaldi par kopējo summu 9 milj. eiro un līgumu par apbūves tiesībām nekustamajam īpašumam Brīvības ielā 142A, Liepājā. SIA LSEZ “Caljan” izpilddirektors Gatis Dradeika skaidro, ka uzņēmums savas darbības 13 gadu laikā Liepājā ir pāraudzis esošo telpu apjomu Liepājas biznesa centrā Kapsēdes ielā. “Jau kādu laiku pētījām iespējas Liepājā uzcelt pašiem savu rūpnīcu, kas būtu pielāgota tieši mūsu specifiskajām vajadzībām gan izmēru, gan telpu plānojuma ziņā. Novērtējot vecā “Liepājas Metalurga” mehāniskā ceha priekšrocības, nolēmām to iegādāties un pārbūvēt – tam ir izdevīga atrašanās vieta, pieejama nepieciešamā infrastruktūra, kā arī ēkas konstrukcijas ir ļoti labā stāvoklī.”

Jaunajās telpās uzņēmums plāno dubultot savu ražošanas jaudu ar domu, ka kādam noteiktam laikam šis izaugsmes un attīstības solis būs pietiekams. SIA LSEZ “Caljan” izpilddirektors Gatis Dradeika uzsver, ka uzņēmums Liepājā jūtas komfortabli, novērtējot biznesa vides kvalitāti un stabilās metālapstrādes un mašīnbūves tradīcijas. “Ir izveidojusies ļoti veiksmīga un produktīva sadarbība ar Liepājas SEZ pārvaldi. Mehāniskā ceha iegādes process nebija viegls, un Liepājas SEZ pārvaldes atbalsts un aktīva līdzdarbošanās mums ļoti palīdzēja.”

Uldis Hmieļevskis, Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks attīstības jautājumos: “Mehāniskā ceha pārtapšana par mūsdienīgu konveijeru ražotni aizsākās pirms vairāk nekā diviem gadiem. Jāsaka liels paldies gan Ekonomikas ministrijai, Privatizācijas aģentūras un SIA “FeLM” vadībai, toreizējā premjera Māra Kučinska birojam par ieinteresētību un ieguldīto darbu, lai varētu īstenot šo pirmo pilotprojektu metalurga teritorijā.

Šis darījums pierādīja, ka Metalurgā var ienākt jauna, mūsdienīga ražotne un bija kā katalizators gan nodomu protokola parakstīšanai, gan pirkuma līguma noslēgšanai par teritoriju iegādi. Šobrīd strādājam pie nākamajiem Investīciju projektiem metalurga teritorijā, kurus drīz prezentēsim, un sagaidām tik pat veiksmīgu sadarbības turpināšanos.”

Liepājas SEZ pārvalde aktīvi turpina strādāt, lai īstenotu nodomu par Liepājas Industriālā parka izveidi saskaņā ar 2018. gada 23. augustā noslēgto nodomu protokolu, kuru noslēdza Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, un 2019. gada 25. septembrī noslēgto pirkuma līgumu, ar kuru Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde iegādājās 10 nekustamos īpašumus bijušajā “Liepājas Metalurga” teritorijā no AS “Citadele Banka” un SIA “Hortus RE” ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, kopējā Liepājas Industriālā parka platība sasniegs 120 hektārus.

Avots: https://liepaja-sez.lv/lv/media/jaunumi/484-liepajas-sez-kapitalsabiedriba-caljan-buve-jaunu-rupnicu-biju-aja-liepajas-metalurga-teritorija

Lasīt vairāk...

Seminārs par konektorkopnēm un būvkalumiem

Tiešraides seminārs “Kvalitatīva un atbildīga būvniecība” par konektorkopnēm un būvkalumu izvēli koka konstrukcijās notiek 26.maijā plkst.14.00 Buvbaze.lv, Laiks Mājai, Latvijas Būvinženieru savienības profilos Facebook un mājaslapā www.buvbaze.lv mājaslapā.

1.daļa: Konektorkopne: projektēšana, ražošana un uzstādīšana, pieļautās kļūdas un stereotipi.

Semināra vadītājs – Intars Dīcmanis, uzņēmums ‘’Mitek Baltic’’, www.jumtakonstrukcija.lv . ‘’MiTek Baltic’’ pārstāv visus konektorkopņu ražotājus Baltijas valstīs. Konektorkopne kā būvniecības risinājums vairāk nekā 70 gadus plaši izmantots daudzās pasaules valstīs. Lai iepazītu to tuvāk, seminārā izklāstīs pamatprincipus konektorkopnes aprēķināšanai, ražošanai un montāžai būvlaukumā.

Tēmas:

- konektorkopne – projektēšana un ražošana;

- konstrukcijas priekšrocības;

- kā kopņu aprēķins palīdz izvēlēties pareizo būvkalumu;

- biežāk uzdotie jautājumi par konstrukciju un konektoru kā savienotāju.

2.daļa: Atbilstīgu būvkalumu izvēle koka konstrukcijās.

Semināra vadītājs – Jānis Riekstiņš, uzņēmums “Simpson Strong-Tie”, www.strongtie.lv . “Simpson Strong-Tie” piedāvā visdažādākos būvkalumus koka konstrukcijām. Semināra vadītājs stāstīs, kas jāņem vērā un kam jāpievērš uzmanība, izvēloties būvkalumus koka konstrukcijām. Svarīga ir ne tikai izmantotā kokmateriāla kvalitāte, bet arī būvkalumu nestspēja un savienojošie elementi – skrūves, naglas.

Tēmas:

- kopņu jumta konstrukcijas stiprināšana pie mūrlatas un kopnes savā starpā;

- koka konstrukciju savienojošie elementi – būvkalumi;

- atbilstīgu būvkalumu izvēle un slodzes noturība;

- pieejamie resursi pareizai būvkalumu izvēlei.

Saites uz semināra tiešraidi:

https://www.buvbaze.lv/lv/

https://facebook.com/buvbaze.lv

https://www.facebook.com/laiksmajai

https://www.facebook.com/BuvinzenierisLBS/

Semināra ilgums – apmēram 1 stunda. Dalība – bezmaksas.

Lasīt vairāk...

Krītas elektroenerģijas ražošana un patēriņš

Par 44% krities Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms aprīlī, patēriņš samazinājies par 13%. Tāpat samazinājusies arī elektroenerģijas cena – vienas megavatstundas (MWh) cena bija 23,52 EUR, kas jau trešo mēnesi ir vēsturiski zemākais rādītājs kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Elektroenerģijas ražošanas apjoma samazināšanās vērojama visos ģenerācijas veidos, izņemot saules elektrostacijas, kuru saražotais apjoms audzis par 72% attiecībā pret martu, tomēr kopējais šo energoavotu devums ir salīdzinoši nebūtisks – tikai 269 MWh. Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājies par 56% salīdzinājumā ar martu, bet, salīdzinot ar 2019. gada aprīli – krities par 28%. Termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms, salīdzinot ar martu, samazinājies par 20%, bet, attiecībā pret 2019. gada aprīli, samazinājies par 32%. Tā rezultātā, vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 380 041 MWh, kas ir par 44% mazāk nekā martā, bet salīdzinājumā ar 2019. gada aprīli, kritums ir par 24%.

Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts uz Baltiju no trešajām valstīm (Krievijas un Baltkrievijas), aprīlī samazinājās par 24% salīdzinājumā ar martu un bija 183 024 MWh, bet, salīdzinājumā ar 2019. gada aprīli, tas bija 2,2 reizes mazāks. Savukārt imports no Eiropas Savienības valstīm uz Baltiju aprīlī pieauga par 8% attiecībā pret martu un bija 1 139 517 MWh, kas salīdzinājumā ar 2019. gada aprīli, ir gandrīz 2 reizes vairāk.

Aprīlī elektroenerģijas cena Latvijā turpināja samazināties un nokritās līdz 23,52 EUR/MWh, tādējādi tika sasniegts vēsturiski zemākais cenas līmenis kopš tirgus atvēršanas ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā. Tādējādi aprīlī, salīdzinājumā ar martu, cena samazinājās par 2,1%, bet, salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli, kad tā bija 42,52 EUR/MWh, cena ir samazinājusies par 46%. Vidējais Baltijas, Somijas un Zviedrijas elektroenerģijas cenas samazinājums aprīlī ir 4,6%. Baltijas valstīs aizvien biežāk novērojama cenu izlīdzināšanās un strukturālais sastrēgums uz Igaunijas – Latvijas robežas sāk lēnām izzust un atsevišķos gadījumos pavērsties pretējā virzienā.

Jaunākais AST sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats un tā arhīvs kopš 2015. gada ir pieejams AST interneta vietnē http://www.ast.lv/lv/electricity-market-review

Lasīt vairāk...

Jaunais A-klases biznesa centrs “Origo One” pārsteidz ar interjera dizainu

“Linstow Center Management” (LCM) noslēdzis būvniecības darbus pie tirdzniecības centra “Origo” jaunās ēkas pirmās kārtas, kuras 4. līdz 6. stāvā nupat durvis vēris moderns biroju centrs “Origo One”, kas piedāvā funkcionālus un transformējamus A klases birojus.

“Biroju centra projekta interjera dizaina izstrādi uzticējām Latvijas Dizaineru savienības Gada balvu laureātam, arhitektūras un interjera dizaina kompānijai ar 25 gadu plašu starptautisko pieredzi - SIA “xcelsior”. Pateicoties lieliskajai sadarbībai ar projekta vadītājiem un dizaina autoriem Artūru Martinsonu un Zani Straumi, izdevies izveidot unikālu plānojumu un labiekārtojumu: kopplatībās nodrošināta grafiskā navigācija, noteikts dalījums neitrālās-lietišķās un aktīvās zonās, uzmanību veltot vides pieejamībai cilvēkiem ar invaliditāti. Īpaši izceļamas ir zaļās sienas un zaļās zonas, piemēram, ceturtajā stāvā iekārtoti pieci stilistiski un simboliski atšķirīgi dārzi, kas iezīmē dažādus vēsturiskus laika posmus pasta ceļu un komunikācijas attīstībā. Esam nodrošinājuši komfortablu, funkcionālu un estētisku vidi darbam, nesteidzīgai atpūtai un neformālām sapulcēm, radot dabas tuvuma sajūtu pašā pilsētas centrā,” atklāj “Linstow” tirdzniecības centru komercdirektore Evija Majevska.

““Origo One” ierīkoti pieci apzaļumoti iekšpagalmi, tos papildina plašas terases un intensīvs iekštelpu apzaļumojums. Katram birojam savs pagalms Rīgas centrā - tas ir ārkārtīgi būtisks faktors darba produktivitātes un emocionālā komforta paaugstināšanai,” labiekārtojuma ideju skaidro SIA “xcelsior” arhitekts Artūrs Martinsons.

Šī gada 20.aprīlī kā biznesa centra pirmais nomnieks darbu uzsāka mazumtirdzniecības franšīzes tīkla uzņēmums SIA “Narvesen Baltija”, radot īpašu atmosfēru zīmolu “Narvesen & Caffeine” centrālajam birojam ar interjera dizaineres Martas Gailes palīdzību.

Līdz ar tirdzniecības centra “Origo” paplašinātās daļas, tostarp biznesa centra “Origo One”, atvēršanu ir noslēgusies t/c “Origo” būvniecības darbu pirmā kārta. Būvniecības darbu otrā kārta turpināsies līdz objekta pilnīgai pabeigšanai, kas plānota šī gada rudenī.

“Origo” paplašināšanas projekta īstenotāji

“Origo” paplašināšanas projektu realizē norvēģu nekustamo īpašumu attīstīšanas un apsaimniekošanas kompānija “Linstow Center Management” sadarbībā ar galveno būvdarbu veicēju SIA “Skonto būve” un projektētājiem - PS “Arcade” (arhitektu biroju SIA “DEPO projekts” un SIA “Jensen Consult un Arhis inženieri”) un interjera dizaina autoru SIA “xcelsior”. Būvniecības tehnisko uzraudzību veica uzņēmums SIA “CMB”, BREEAM sertifikāciju veica SIA “IB&P konsultācijas” un OÜ “Oxford Sustainable”. Objekta īpašnieks – SIA “Attīstības aģentūra” (Linstow AS).

Lasīt vairāk...

Pagarina projektu iesniegšanas termiņu energoefektivitātes uzlabošanai apstrādes rūpniecībā

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra līdz š.g. 1. oktobrim ir pagarinājusi projektu iesniegšanas termiņu energoefektivitātes uzlabošanai apstrādes rūpniecībā. Eiropas Savienības (ES) fondu programmas trešajā atlases kārtā no Kohēzijas fonda investīcijām pieejami gandrīz 11,7 miljoni eiro.

ES fondu atbalsts - 11 679 793 eiro - paredzēts rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanai, kā arī energoefektīvu ražošanas un tās blakusprocesus nodrošinošo iekārtu iegādei, lai aizstātu esošās, mazāk energoefektīvās iekārtas. Tāpat paredzēts, ka finansējumu var ieguldīt ēku inženiersistēmu atjaunošanā, pārbūvē vai izveidē, sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā, kā arī projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanai.

Projektu iesniegumu sagatavošanai un iesniegšanai termiņš pagarināts par četriem mēnešiem, jo programmas īstenošanas nosacījumos tiek plānoti grozījumi. Ar grozījumiem plānots precizēt atbalsta piešķiršanas nosacījumus, t.sk. pārskatot pieļaujamo atbalsta intensitāti un precizējot attiecināmo izmaksu un atbalsta apmēra aprēķināšanas kārtību. Gaidāms, ka projektu īstenošanu regulējošie Ministru kabineta noteikumi tiks grozīti līdz š.g. augustam, tad atbilstošas izmaiņas tiks veiktas arī projektu atlases nolikumā. Par izmaiņām, t.sk. attiecināmo izmaksu aprēķinā, aicinām sekot līdzi jaunumiem CFLA tīmekļa vietnē www.cfla.gov.lv

KF atbalsts energoefektivitātes projektu īstenošanai paredzēts Ekonomikas ministrijas izstrādātajā ES fondu programmā - 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" ietvaros.

Lasīt vairāk...

Ekspluatācijā nodod Lielās estrādes būvniecības B posma pirmās kārtas darbus

Ceturtdien, 21. maijā, Būvniecības valsts kontroles birojs pieņēma ekspluatācijā Mežaparka Lielās estrādes B posma pirmās kārtas būvniecības darbus, kuru rezultātā ir izbūvēta jaunā estrādes ēka un kupols, kā arī tai pieguļošā infrastruktūra – apsardzes objekts, inženiertehniskās sistēmas, apkārtesošo ceļu izbūve un veikti teritorijas labiekārtošanas darbi.

Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītāja vietnieks un Būvniecības pārvaldes priekšnieks Rihards Rusins: “Šodien ir patiess gandarījums par kopā paveikto. Latvijas galvaspilsēta Rīgā ir uzbūvēta unikāla būve, kura kļūs par mūsdienu kultūras notikumu mājvietu. Vēlos šodien pateikties arhitektiem un būvniekiem, jo īpaši spēcīgajam inženiertehniskajam personālam, par savstarpējo sadarbību sarežģītu būvniecības procesu izstrādē un to risinājumiem, kuru rezultātā ir tapusi iecerētā būve.”

Mežaparka Lielā estrāde ir ieguvusi tās autoru arhitektu Jura Pogas un Austra Mailīša iecerētās Sidraba birzs dziesmu kalnā veidolu. Sazaroto “koku rakstu” un pārējās metāla konstrukcijas, kas veidota no 1766,4 tonnas metāla konstrukcijas. Unikālā konstrukcija ir veidota no kolonām un kopnēm un iestiepjas debesīs līdz 35,8 metriem. Metāla kopnēs ir iekārti 510 akustiskie vairogi. Tādējādi šis objekts Eiropas mērogā ir atzīstams kā unikāls un šodien sarežģīts, kuram ir arī individuāls akustiskais risinājums.

Neskatoties uz valstī ieviesto ārkārtas situāciju un noteiktiem ierobežojumiem, un papildu piesardzības pasākumiem, ieplānotos darbus izdevies paveikt pat apsteidzot laika grafiku. Pilnsabiedrības “LNK, RERE” projekta direktors Valdis Koks uzsver: "Apzinoties Dziesmu svētku nozīmi, mēs stingri pieturējāmies pie plāna - pabeigt visus darbus līdz 2020. gada 18. jūnijam, ko apsolījām pasūtītājam, Rīgas domes Īpašuma departamentam, parakstot līgumu 2018. gada 15.augustā. Lai gan pandēmija radīja zināmus sarežģījumus būvniecības procesā, tomēr komandas izpratne, sadarbības partneru atbildība un neatlaidīgs darbs uz rezultātu, strādājot vairākās maiņās, arī šādos apstākļos ļauj sasniegt mērķi. Jāņem vērā, ka darbu norise Mežaparkā ir tikai viena neliela daļa no kopējā procesa, kas ietver materiālu ražošanu, piegādi un montāžu, kas daļēji tika veikta ārpus Latvijas robežām, piemēram, metāla konstrukcijas tika ražotas un piegādātas no rūpnīcas Ungārijā. Tomēr visatzinīgākie vārdi šodien jāsaka visiem būvniecības dalībniekiem par veiksmīgi kopā paveikto tik īsā un saspringtā termiņā, kas sekmējis to, ka Latvijā iegūstam pasaules līmeņa objektu."

Jaunajā estrādē ir iespēja uzstāties 12 874 koristiem, kas ir gandrīz divas reizes vairāk, nekā iepriekš, kā arī uzņemt dejotājus paplašinātajā dejošanas laukumā. Pēc rekonstrukcijas estrāde svētku dalībniekiem būs ērtāka, vieglāk pieejama un drošāka. Īpaši pārdomāts ir pakāpienu un sēdvietu izkārtojums – pakāpieni veidoti no dzelzsbetona konstrukcijām, savukārt sēdvietās ir noņemami koka soli ar īpašu aizsargkārtu. Estrādē izbūvēta adiabātiskā sistēma, kas karstā laikā ļaus atvēsināt dziedātājus, dzesējot sakarsušo gaisu ar ūdens miglas palīdzību.

Mežaparka Lielās estrādes ēkas telpu izbūves darbi tiks pabeigti noslēdzošajā B posma otrajā kārtā līdz 2021. gada decembrim, par kuriem Rīgas domes Īpašuma departaments 21. maijā ir izsludinājis iepirkuma procedūru.

Jau ziņots, ka atbilstoši pieejamajam finansējumam un būvniecības prasību izpildei tādā apjomā, kas ļauj daļēji ekspluatēt estrādes ēku, izstrādātais būvprojekts Mežaparka Lielās estrādes pārbūves B daļai tika sadalīts divos posmos: 1.posmā, lai nodrošinātu 2020.gadā paredzētos XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus; 2.posmā paredzot pilnu būvprojekta realizāciju 2023.gadā, lai savlaicīgi sagatavotos XXVII Vispārējiem Dziesmu un XVII Deju svētkiem. Tomēr valstīs izsludinātās ārkārtas situācijas laikā svētkus norises laiks tika pārcelts par gadu un tika grozīti arī plānotie būvniecības darbu termiņi.

Mežaparka Lielās estrādes atjaunošana aizsākās 2016. gada 11. martā, kad Rīgas pašvaldība un Latvijas Nacionālais kultūras centrs parakstīja līgumu ar Jura Pogas un Austra Mailīša arhitektu birojiem par būvprojekta izstrādi.

Foto: www.riga.lv

Lasīt vairāk...

Aicina piedalīties aptaujā zinātniski pētnieciskā darba izstrādei

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Bakalaura studiju programmas Būvniecība 4.kursa studente Paula Grundmane asoc.prof. Sandras Gustas vadībā strādā pie zinātniski pētnieciskā darba “Ārkārtas situācijas ietekme uz būvniecības procesiem”. Aptaujas mērķis ir noskaidrot, kā un cik lielā mērā ārkārtas situācija un valsts noteiktie ierobežojumi ietekmē darba devējus tieši būvniecības nozarē.

Lūgums atbildēt uz elektronisko anketu jautājumiem :

  1. Uzņēmumu vadītājiem https://forms.gle/mnNdM64cBvFBSo3v8
  2. Uzņēmumu darbiniekiem   https://forms.gle/jcSLputUgjZngbH47

Aptaujas ir anonīmas.

Paldies jau iepriekš visiem, kas piedalījās!

Lasīt vairāk...

AS “Latvenergo” padome apstiprina uzņēmuma valdi jaunam termiņam

AS Latvenergo padome izvērtējusi akciju sabiedrības darba rezultātus iepriekšējā periodā un koncerna sniegumu vērtē atzinīgi. 2020. gada 18. maija padomes sēdē nolemts pagarināt darba attiecības ar valdes locekļiem, un līdzšinējā valdes sastāva pilnvaru jaunais termiņš sāksies 2020. gada 16. novembrī. Uz jaunu termiņu par AS Latvenergo valdes priekšsēdētāju apstiprināts Āris Žīgurs, par valdes locekļiem – Guntars Baļčūns un Uldis Bariss. Pilnvaras līdz 2023. gada 24. septembrim turpinās valdes loceklim Kasparam Cikmačam.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs: “Ekonomikas ministrija kā Latvenergo akcionārs atzinīgi novērtē Latvenergo darbību, jo enerģētikas nozare attīstās un uzlabo pakalpojuma kvalitāti gan biznesa klientiem, gan mājsaimniecībām, vienlaicīgi nodrošinot būtiskus dividenžu maksājumus valsts budžetā. Reģiona energoapgādes stratēģisks redzējums šobrīd padarījis Latvenergo par uzņēmumu, kas ekspluatē viskonkurētspējīgāko ģenerējošo iekārtu sastāvu Baltijas tirgū. Latvenergo Baltijas un Ziemeļvalstu tirgum piegādā enerģiju, kas ražota ar zemu kaitīgo izmešu apjomu kombinācijā ar atjaunojamo resursu izmantošanu hidroģenerācijā. Tas iespējams, jo savlaicīgi veiktas ilgtspējīgas investīcijas labi sabalansētā bāzes jaudu un dabas resursus izmantojošu ģenerācijas avotu apvienojumā.”

Koncerna darbība stratēģisko mērķu realizācijā norit sekmīgi, jo Latvenergo pilnvērtīgi izmantojis Latvijas un Baltijas tirgus liberalizācijas posmus: 2007. gadā atvērtais elektroenerģijas tirgus biznesa klientiem, 2012. gadā izvērstā darbība Baltijā ar mazumtirdzniecības zīmolu Elektrum un mājsaimniecību tirgus liberalizācija Latvijā 2015. gadā sniegusi iespēju uzņēmumam kļūt par vienu no reģiona vadošajiem komersantiem visos industrijas segmentos. 2019. gadā ārpus Latvijas pārdotās elektroenerģijas apjoms sasniedz 2,3 TWh un veido aptuveni 1/3 no kopējā mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas apjoma.

Sekmīgi norit Latvenergo koncerna investīciju programma, kuras būtiskākie investīciju projekti ir Daugavas HES rekonstrukcijas programma, kas paredz pakāpenisku visu hidroagregātu atjaunošanu; sadales tīklu investīciju programma, lai uzlabotu tīkla pakalpojuma kvalitātes rādītājus, tehniskos rādītājus un palielinātu AS Sadales tīkls efektivitāti; veiktas investīcijas un nodrošināts finansējums vērienīgu pārvades tīkla attīstības projektu realizācijā (Kurzemes loks, Latvijas-Igaunijas trešais starp-savienojums; 330kV elektropārvades līnijas izbūve TEC-2 – Rīgas HES).

Latvenergo koncerns kopš 2017. gada īsteno pēdējā desmitgadē lielāko un ambiciozāko efektivitātes paaugstināšanas programmu, kuras ietvaros tiek centralizēti un digitalizēti darba procesi un reorganizēta uzņēmuma struktūra. Efektivitātes paaugstināšanas ietvaros gūtais izmaksu samazinājums ļāvis no 2020. gada samazināt sadales pakalpojuma tarifus vidēji par 5,5 %.

Latvenergo koncerns sistemātiski paplašina darbību jaunos biznesa segmentos: 2019. gada sākumā koncerns uzsāka darbību dabasgāzes tirgū Latvijas mājsaimniecībām. Baltijas valstīs noslēgti vairāk nekā 300 līgumi par saules paneļu pārdošanu un uzstādīšanu, ar būtisku pieaugumu Lietuvas tirgū; uzsākta darbība elektromobilitātes jomā.

AS Latvenergo padomes priekšsēdētājs Edmunds Valantis norāda, ka Latvenergo izpelnījies atzinību gan enerģētikas profesionāļu aprindās reģionā un Eiropas elektroenerģētikas nozares asociācijas Eurelectric biedru, gan Latvijas uzņēmēju vidū. Aktuālās starptautiskās ekonomiskās situācijas apstākļos ir ļoti svarīgi savlaicīgi nodrošināt Latvenergo koncerna līdzsvarotu attīstību pieredzējušu profesionāļu vadībā: ”Korporatīvās pārvaldības labā prakse augsta līmeņa vadītāju atlasē ir pieņemt lēmumu par līguma turpināšanu ar esošo vadību vai uzsākt jaunu atlases procedūru vismaz pusgadu līdz termiņa beigām, lai, esošo pilnvarnieku līgumiem beidzoties, notiktu bezpārtraukumu pienākumu pāreja. Tādēļ mūsu lēmums ļaus akcionāram, uzņēmuma padomei un valdei savlaicīgi un izsvērti vienoties par nākamajā periodā sasniedzamajiem mērķiem un to realizācijas stratēģiju. Šis ir pareizs solis, jo arī bankas, investori un sadarbības partneri atzinīgi vērtē uzņēmuma vadības pieredzi un reputāciju, profesionalitāti, stratēģisku lēmumu pieņemšanas praksi, risku vadību, caurskatāmību un sniegtās informācijas kvalitāti.”

Latvenergo koncerns ir viens no lielākajiem energoapgādes pakalpojumu sniedzējiem Baltijā, kas nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, dabasgāzes tirdzniecību, elektroenerģijas sadales pakalpojuma nodrošināšanu un pārvades aktīvu nomu. 2019.gadā Latvenergo 12. reizi saņēma Latvijas vērtīgākā uzņēmuma balvu Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 un atzīts par vērtīgāko enerģētikas uzņēmumu Baltijā, savukārt Latvijas uzņēmumu TOP 500 AS Latvenergo atzīta par lielāko EBITDA pelnītāju, lielāko valsts kapitāla uzņēmumu un lielāko enerģētikas nozares uzņēmumu.gadā veiktais korporatīvās reputācijas pētījums apliecina Latvenergo reputācijas izaugsmi iesaistīto pušu vērtējumā, izceļot tādas Latvenergo īpašības kā pakalpojumu kvalitāte, klientu serviss, stabilitāte, uzticamība, orientācija uz ilgtermiņa darbību, uzņēmuma attīstību, kā arī uzņēmuma finanšu rādītājiem un peļņu. Latvenergo koncerna veiksmīgā darbība ir nodrošinājusi labus finanšu rezultātus un dividenžu izmaksu. Koncernam ir arī spēcīga kapitāla struktūra, kas ierobežo finanšu riskus un turpmākajos gados ļauj piesaistīt finansējumu attīstības projektiem.

Lasīt vairāk...

BVKB uzsāk degvielas valsts drošības rezervju kontroli

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) šī gada maijā sāks degvielas drošības rezervju uzglabāšanas vietu pārbaudes Latvijas teritorijā, kopumā pārliecinoties par teju 817 tūkstošu tonnu dīzeļdegvielas un benzīna kvalitāti un pieejamību valsts mēroga enerģētiskās krīzes vai valsts apdraudējuma gadījumā.gada 12. decembrī Ekonomikas ministrija (EM) iepirkumā “Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana valsts naftas produktu rezervju izveidei” uz diviem gadiem noslēdza līgumus ar deviņiem komersantiem – SIA "Pirmas", UAB "Okseta", UAB "Baltic Petroleum", SIA "Circle K Latvia", AS "Ventbunkers", SIA "RDZ Energy", "Gunvor SA", "Vitol SA" un "Mercuria Energy Trading SA". 2020. gada aprīlī EM pilnvaroja biroju veikt drošības rezervju krājumu kontroli. Pirmās piecas pārbaudes plānotas šogad maijā pie komersantiem Latvijā, veicot uzglabātās degvielas tilpuma un blīvuma mērījumus, kā arī mērinstrumentu un cita uzglabāšanas aprīkojuma dokumentālās pārbaudes.

“Covid-19 krīze valsts iestādēm māca vēl rūpīgāk plānot dažādu rezervju izlietojumu un nodrošināties pret to trūkumu, kā arī nopietni pievērsties piegādātāju kontrolei. Ņemot vērā, ka biroja atbildībā ir nonācis ļoti atbildīgs uzdevums – krīzes brīdī ar degvielas rezervēm nodrošināt operatīvos dienestus un citus stratēģiskos patērētājus, tiks pārskatīta turpmākā pieeja šo rezervju iepirkšanai, vienlaikus ķersimies klāt esošo rezervju kontrolei,” pauž biroja direktore Svetlana Mjakuškina.

Līdz šī gada beigām BVKB kopumā plāno veikt 15 drošības rezervju krājumu kontroles Latvijā, kā arī četras kontroles Lietuvā, Nīderlandē un Šveicē, pieļaujot iespēju palielināt pārbaužu skaitu. Biroja uzdevums ir pārliecināties par teju 817 tūkst. t valsts naftas produktu drošības rezervju kvalitāti un pieejamību, kas komersantiem jāuzglabā līguma darbības periodā, jānodrošina un jāspēj piegādāt valsts vai vietēja mēroga enerģētiskās krīzes gadījumā, vai valsts apdraudējuma gadījumā.

Kopš 2020. gada 1. janvāra BVKB veic naftas produktu jautājumu administrēšanu, šo funkciju pārņemot no EM. Šī gada pirmajā ceturksnī birojs aktīvi strādājis pie jomas administratīvo jautājumu sakārtošanas, kā arī uzsācis darbu pie jauna degvielas drošības rezervju iepirkuma, lai 2020. gada beigās varētu slēgt jaunus līgumus par degvielas uzglabāšanu, ar mērķi nodrošināt dažādu grupu enerģijas lietotājus ar naftas produktu apgādi 90 dienu periodā izsludinātas valsts mēroga enerģētiskās krīzes laikā vai valsts apdraudējuma gadījumā.

Lasīt vairāk...

Plāno pārbūvēt vēsturisko Gūtšmitu namu Ventspilī

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina apvienoto projektēšanas un būvdarbu iepirkumu arhitektūras pērles - vēsturiskā Gūtšmitu nama Ventspilī, Kuldīgas ielā 2 pielāgošanai valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu vajadzībām - vienotā klientu apkalpošanas centra izveidei, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ēkā pēc atjaunošanas plānots izvietot 5 institūcijas - Valsts ieņēmumu dienestu, Nodarbinātības valsts aģentūru, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, Valsts darba inspekciju un Ventspils pašvaldību, tādejādi ieviešot “vienas pieturas aģentūras” principu valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanā, tādejādi veicinot publiskās pārvaldes efektivitāti un nodrošinot iedzīvotājiem iespēju saņemt nepieciešamos pakalpojumus sev ērtā veidā vienuviet.

“Ar būvnieku strādāsim pēc “Projektē un būvē” principa, pamatojoties uz jau izstrādāto projektēšanas uzdevumu. Atjaunojot vēsturiskās ēkas tehnisko un vizuālo stāvokli, ievērosim Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes prasības un Ventspils pilsētas apbūves noteikumus. Uzlabosim ēkas energoefektivitāti, kā arī palielināsim tās kopējo platību par 63% līdz 1,9 tūkstošiem kvadrātmetru ar jaunu piebūvi un labiekārtotu ēkai piegulošo teritoriju, radot patīkamu vidi ne tikai ēkā strādājošajiem, bet arī Ventspils iedzīvotājiem un viesiem,” atklāj Renārs Griškevičs.

NVA Ventspils filiāles vadītāja Benita Saļņikova: „Mūsu filiāles klienti ir ne tikai Ventspils pilsētas, bet arī Ventspils novada iedzīvotāji, tāpēc mums ir ļoti svarīgi, ka topošais Ventspils vienotais klientu apkalpošanas centrs atradīsies blakus autoostai, un Ventspils novada iedzīvotājiem būs daudz ērtāk līdz tam nokļūt, lai vienuviet, ietaupot laiku, saņemtu viņiem nepieciešamos NVA un citu valsts un pašvaldības iestāžu pakalpojumus. Ļoti ceru, ka Gūtšmitu nams valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu vajadzībām tiks pielāgots paredzētajos termiņos un kļūs par pilsētas un novada iedzīvotājiem draudzīgu un ērtu pakalpojumu saņemšanas vietu.”

Ēkas pārbūvi plānots pabeigt līdz 2022. gada 31. decembrim. Interesenti dalībai iepirkumā tiek aicināti iepazīties ar dokumentāciju un pieteikties līdz 19. jūnijam šeit: https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/38769 . Plānots, ka visa ēka tās pilnā apjomā - 1912.1 m2 tiks nodota valsts un pašvaldības iestādēm ilgtermiņa nomā. Valsts ieņēmumu dienestam lietošanā plānots nodot 895.8 m2, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai - 563.8 m2, Nodarbinātības valsts aģentūrai – 219.7 m2 un Valsts darba inspekcijai (VDI) - 136.0 m2 un Ventspils pašvaldībai – 96.7 m2. Projekts tiks īstenots no VNĪ resursiem, izmaksas atgūstot ilgtermiņa nomas maksas veidā.

Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, savulaik celta kā dzīvojamā māja, kas kopš 19. gadsimta 40.gadiem piederēja Gūtšmitu dzimtai. 20. gadsimta sākumā tajā īsu laiku atradusies banka. Kopš 1927. gada grezno īpašumu no dzimtas atpirkusi Ventspils pašvaldība un tajā līdz 1940. gadam strādāja Ventspils pilsētas dome, Ventspils Zemesgrāmatu nodaļa un citas pašvaldības iestādes. No 1945. – 2013. gadam ēkā atradās Milicijas iecirknis un šīs funkcijas ēka saglabājusi līdz mūsdienām - pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tajā līdz 2013. gadam atradās Valsts policija.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei