Objekti filtrēti pēc datums: februāris 2020

Ieviesti masas ierobežojumi uz 76 grants ceļu posmiem

Turpinoties ziemai neraksturīgiem laika apstākļiem, ir pieaudzis to grants autoceļu posmu skaits, kuros ir iestājies šķīdonis. Patlaban jau 76 valsts grants ceļu posmos ir ieviesti īslaicīgi masas ierobežojumi – liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām. Visvairāk masas ierobežojumu ir Cēsu un Madonas apkārtnē – pa 11 ceļu posmiem, Saldus apkārtnē – 9 posmos, Ludzas apkārtnē – 8 posmos un Aizkraukles apkārtnē – 7 ceļu posmos. Limbažu apkārtnē šādu posmu ir 6, bet Valmieras apkārtnē – 5. Masas ierobežojumi ir ieviesti arī atsevišķu ceļu posmos Balvu, Dagdas, Daugavpils, Dobeles, Jēkabpils, Kuldīgas, Ogres, Rīgas, Smiltenes, Tukuma un Ventspils apkārtnē.

Pirms gada martā pavasara šķīdonis savā maksimumā bija skāris vairāk nekā 900 ceļu posmus visā valsts teritorijā. Tad Cēsu apkārtnē vien ierobežojumi bija noteikti 116 ceļu posmos, bet Jēkabpils apkārtnē tie bija ieviesti 61 posmā.

Meteoroloģiskās prognozes liecina, ka pašreizējiem līdzīgi laika apstākļi saglabāsies arī turpmāk, kā rezultātā masas ierobežojumu skaits var pieaugt. Vēršam uzmanību, ka šķīdoņa laikā netiek izsniegtas nekādas speciālas atļaujas kravu pārvadājumiem un visiem satiksmes dalībniekiem ir jāievēro satiksmes noteikumi, tajā skaitā arī transporta masu ierobežojošās zīmes. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, neievērojot masas ierobežojumu zīmes, šķīdonī var braukt tikai operatīvie transportlīdzekļi, CSDD reģistrētie svaigpiena transportlīdzekļi, sabiedriskais transports un transportlīdzekļi, kas veic kritušu lopu izvešanu.

Šķīdonis uz grants ceļiem parasti iestājas pavasarī un rudenī. Taču mainīgos laika apstākļos, kad uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums, tas ir iespējams arī siltā ziemā. Ceļa pamatnei pārmitrinoties, grants seguma ceļu nestspēja būtiski samazinās un smagais transports var ceļus sabojāt neatgriezeniski. Lai novērstu šo ceļu sabrukumu, uz daudziem valsts vietējiem autoceļiem tiek ieviesti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam. Transporta masas ierobežojumi tiek ieviesti un atcelti pēc katra konkrētā ceļa faktiskā stāvokļa un iespējamo bojājumu izvērtēšanas.

Aktuālā informācija par ieviestajiem ierobežojumiem ir ievietota VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājaslapā https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2020/02/Masas-ierobeojumi_12.02.20.pdf , kā arī ir pieejama, zvanot uz LVC diennakts bezmaksas informatīvo tālruni 80005555.

Uzlabot grants autoceļu stāvokli, veicot uzturēšanas darbus, ir iespējams tikai tad, kad grants segums apžūs. Pretējā gadījumā smagā uzturēšanas tehnika, uzbraucot uz autoceļa, kas ir zaudējis nestspēju, var vēl vairāk to sabojāt un padarīt neizbraucamu.

Lasīt vairāk...

Sagatavota rokasgrāmata par drošu sastatņu montāžu

Uzņēmums Alfarent sagatavojis rokasgrāmatu “Drošas sastatnes”, kas paredzēta būvniekiem un sastatņu montētājiem. Tā brīvi pieejama internetā, uzņēmuma mājas lapā.

Rokasgrāmata sniedz noderīgu un praktisku informāciju, kā pareizi montēt sastatnes, lai konstrukcija būtu droša un atbilstoša nosacījumiem. Tekstuālo informāciju papildina atraktīvi zīmējumi un precīzas sastatņu uzstādīšanas shēmas.

Rokasgrāmata apskatāma vai lejupielādējama šeit: https://ej.uz/ttkd

SIA Alfarent ir pilna cikla sastatņu servisa uzņēmums, kas piedāvā dažāda veida sastatņu nomas risinājumus, efektīvi izmantojamas fasāžu un modulāro sastatņu konstrukcijas, kvalitatīvu montāžas servisu, precīzas piegādes objektā un vispusīgu inženiertehnisko atbalstu.

Lasīt vairāk...

Notiks kompetences veicināšanas seminārs būvekspertiem

Šā gada 21. februārī Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) organizē semināru būvekspertīzes jomā sertificētajiem būvspeciālistiem.

Seminārs notiks biroja 1. stāva zālē Rīgā, K. Valdemāra ielā 157. Par būvizstrādājumu atbilstības prasībām un to kontroli informēs Patērētāju tiesību aizsardzības centra eksperte, bet par ugunsdrošības pasākuma pārskata pārbaudes ietvaru stāstīs Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta pārstāvis. BVKB Būvekspertu sertificēšanas nodaļas vadītāja Maija Kavosa informēs par būvspeciālistu sertificēšanas būvekspertīzes specialitātē rezultātiem un būtiskākajiem izaicinājumiem, savukārt biroja Juridiskās nodaļas vecākā juriskonsulte Liene Putnika pastāstīs par izmaiņām normatīvajā regulējumā. BVKB Būvniecības informācijas sistēmas attīstības nodaļas vadītājs Iļja Zapoļskihs ieskicēs pēdējās aktualitātes Būvniecības informācijas sistēmas attīstībā.

Pasākuma darba kārtība:

9.30 – 10.00   Reģistrācija

10.00-10.40     Būvspeciālistu sertificēšana būvekspertīzes specialitātē: rezultāti un izaicinājumi

10.40-11.10     Izmaiņas normatīvajā regulējumā attiecībā uz ekspertīzes veikšanas kārtību

11.10-11:30     Būvniecības informācijas sistēmas aktualitātes

11.30-12.00     Kafijas pauze

12.00-12.30     Būvizstrādājumu atbilstība un kontrole

12.30-13.00     Ugunsdrošības pasākuma pārskata pārbaudes ietvars

Interesentus aicina pieteikties semināram līdz 19. februārim, aizpildot pieteikuma formu: http://bvkb.gov.lv/lv/content/seminars-buvekspertiem-21022020-0

Lasīt vairāk...

Vēsturisko Teteru namu piedāvās pārdošanai

Pēc mērķtiecīga darba, apzinot potenciālos lietotājus no publiskā sektora, privātos nomniekus un investorus par neizmantotās platības attīstīšanas iespējām vēsturiskajā Tetera namā, VNĪ lems par ēkas Brīvības ielā 61, Rīgā pārdošanu. Pārdošanas nosacījumos tiks saglabāta muzeja darbība, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Vēsturiskais Tetera nams ir valstiskas nozīmes īpašums un VNĪ rūp to savest kārtībā. Nelielu daļu - nepilnus 700 m2 ēkas platības ekspozīcijai par čekas vēsturi Latvijā ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā izmanto Latvijas Okupācijas muzejs. Savukārt 8000 m2 plašajā daļā ir telpas, kuru sākotnējā dzīve bija saistīta ar sabiedrībai nozīmīgām jomām - izglītību, tirdzniecību, grāmatniecību, mūziku un citām.

“Vēlamies atdot ēkai tās pelnīto sākotnējo spozmi un iedvest jaunu elpu, nepieļaujot tās degradāciju, tāpēc meklējām valstij izdevīgākos īpašuma attīstības scenārijus. Tā kā īpašums valsts funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams un privātajiem attīstītājiem tā ilgtermiņa noma nelikās saimnieciski pievilcīga, VNĪ virzīs īpašumu pārdošanai, saglabājot vietu muzejam, iegūto naudu ieguldot valstij nepieciešamo objektu attīstībā,” norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone: „Kultūras ministrijas ieskatā būtiski, lai arī pēc iespējamās Tetera nama īpašnieku maiņas tiktu nodrošināta iespēja plašākai sabiedrībai iepazīties ar Latvijas Okupācijas muzeja veidoto ekspozīciju par cilvēka un varas attiecībām padomju okupācijas laikā: PSRS baisākā varas instrumenta – Valsts drošības komitejas - darbību Latvijā, un šī represīvā orgāna ietekmi uz mūsu tautas likteņstāstu.”

“Latvijas Okupācijas muzejs ir pārliecināts, ka daļai telpu bijušajā LPSR Valsts drošības komitejas ēkā jeb tā dēvētajā “Stūra mājā” ir jāpaliek sabiedrībai pieejamām muzeja statusā. “Stūra mājas” projekta darbības gados esam pārliecinājušies, ka komunistiskā režīma represīvā dienesta darbības izpēte un eksponēšana interesē visplašāko sabiedrību. Tāpēc muzejs atbalsta VNĪ centienus piešķirt funkcionalitāti arī pārējiem ēkas stāviem, tai skaitā virzot ēku uz pārdošanu, vienlaikus saglabājot muzeju pirmajā stāvā un pagrabā. Muzejs gribētu turpināt izmantot ne tikai valsts aizsargātās pirmā stāva un pagrabstāva telpas, kas ir iezīmētas kā valsts nozīmes vēstures piemineklis, bet apsvērtu arī iespēju izpētīt un eksponēt citas telpas pagrabā, piemēram, bumbu patvertni ar nodalījumiem ieslodzītajiem,” atklāj muzeja direktore Solvita Vība.

Tā kā īpašums valstij nav nepieciešams, tika izskatītas dažādas īpašuma izmantošanas iespējas, tostarp pērn tika rīkotas izsoles, paredzot iespēju šo vēsturisko ēku uz tuvākajiem 30 gadiem nodot privātā nomnieka rokās, saglabājot to valsts īpašumā. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību izsoles ir veids kā noskaidrot tirgus pieprasījumu un apzināt interesentus.

Apzinot tirgus dalībnieku interesi, VNĪ secināja, ka par šo īpašumu lielākoties interesējas viesnīcu un kopmītņu biznesa attīstītāji, taču grūtības sagādā īpašuma tiesības un nepieciešamie ieguldījumi ēkas atjaunošanā. Saskaņā ar publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu – ja Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts citādi – nekustamā īpašuma nomas līgumu drīkst slēgt uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem. Pēc potenciālo investoru veiktajiem aprēķiniem, šis termiņš ieguldījumu atmaksai bija par īsu.

Saskaņā VNĪ stratēģiju tiek attīstīti īpašumi, kuri ir nepieciešami valsts pārvaldes vajadzībām. Pārējie objekti pakāpeniski tiek iznomāti vai pārdoti. Tā kā īpašums pieder VNĪ par tā atsavināšanu ir tiesīga lemt VNĪ valde un padome. Saskaņā ar 2019. gada nogalē SIA VGP Ekspertu grupa veikto novērtējumu ēkas vērtība ar muzeja ilgtermiņa nomu ir aptuveni 4,25 miljoni eiro (4 247 000 eur). Drīzumā tiks izziņota izsole. Tās nosacījumi būs pieejami mājas lapā www.vni.lv

Lasīt vairāk...

Apzināti Rail Baltica izbūvei nojaukt paredzētie objekti Torņakalnā

Kā informē Torņakalna attīstības biedrība, tā sadarbībā ar Rīgas domi īstenojusi projektu, to Torņakalna apbūves un kultūrvēsturisko objektu dokumentēšanai, kas tiks nojaukti vai izzudīs, izbūvējot dzelzceļa līniju "Rail Baltica".

Biedrība izveidojusi video un foto dokumentu bāzi par tiem Torņakalna apkaimes vides un arhitektūras objektiem, kas pēc "Rail Baltica" izbūves vairs nekad nebūs ieraugāmi līdzšinējā veidolā. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērsos Latvijas teritoriju 263 kilometru garumā un stiepsies cauri Latvijai.

"Rail Baltica" izbūves rezultātā būtiski mainīsies Torņakalna apkaimes izskats, tiks pilnībā likvidēti vairāki kultūrvēsturiski un arhitektūras objekti Torņakalna apkaimē, tai skaitā, piemēram, šie:

  • Torņakalna ielas dzelzceļa pārvads, kas ir pirmais un vecākais monolītā betona tilts, celts vēl 1909.gadā.
  • Altonavas ielas tilts - pārvads.;
  • Brīvzemnieka ielas pārvads;
  • Lutera Torņkalna baznīcas apkārtne;
  • Stacija, piemineklis represētajiem – vagoniņš tiks pārvietots;
  • Vairāki simti koku, veselas ielas ar apkaimei raksturīgu privātmāju apbūvi, piemēram, Indriķa ielas posms.

Projekta īstenošanai līdzekļus piešķīra Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments "Apkaimju iniciatīvas līdzdalības un piederības veicināšanai".

Torņakalna attīstības biedrība ir viena no Rīgas apkaimju biedrībām, "Rīgas apkaimju alianses" biedrs. Torņakalna attīstības biedrība dibināta ar mērķi rūpēties par Torņakalna apkaimes kultūras, ekonomisko un teritorijas attīstību, iesaistīt apkaimes iedzīvotājus apkaimei būtisku jautājumu lemšanā un notikumos, veicināt pilsonisko aktivitāti un attīstīt sabiedrisko dzīvi apkaimē.

Lasīt vairāk...

Turpinās izsolīt bijušo Rakstnieku poliklīnikas ēku

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” tuvākajās dienās izziņos atkārtotu izsoli ēkai Rīgā, Raiņa bulvārī 27, kurā savulaik atradās Rakstnieku poliklīnika, samazinot iepriekšējās izsoles sākuma cenu atbilstoši normatīvo aktu prasībām par 15%. Pieteikšanās atkārtotajai izsolei būs atvērta līdz 4. martam, norāda VNĪ NĪ Iznomāšanas un Pārdošanas pārvaldes direktore Anita Feldmane.

Ņemot vērā to, ka izsolē, kas noslēdzās 5. februārī, neviens pretendents nebija pieteicies, VNĪ pārskatīja nosacījumus un drīzumā izsludinās atkārtotu izsoli. Izsolei tiks noteikta sākuma cena – 2, 55 miljoni eiro. Detalizēti izsoles noteikumi tiks publicēti mājas lapā www.vni.lv un Tieslietu administrācijas izsoļu vietnē https://izsoles.ta.gov.lv

Izsole ir Ministru kabineta noteikumos noteiktā kārtība, kā valstij noskaidrot tirgus pieprasījumu un apzināt interesentus. “Lai arī izsolē oficiālu pieteikumu noteiktajā termiņā nav, interese par šo īpašumu ir, tādēļ turpinām darbu ar ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem. Lielākoties interesenti skatās iespējas iegādāties ēku saimnieciskās darbības veikšanai. Īpašums Raiņa bulvārī ir ļoti vērtīgs gan no lokācijas vietas, gan ēkas arhitektūras viedokļa, taču ēka ir nolietota, un tai nepieciešami ievērojami kapitālieguldījumi. Pārdošanas process var ilgt līdz pat pusgadam, kas šādu nekustamo īpašumu tirgus realizācijā ir normāla prakse,” norāda A. Feldmane.

Atbilstoši VNĪ stratēģijai, uzņēmums izvērtējot katra savā pārvaldībā esošā īpašuma attīstības iespējas, veic valsts iestāžu aptauju par īpašumu nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju veikšanai. Ja īpašums tiek atzīts par piemērotu valsts pārvaldei, tas tiek pielāgots konkrētas iestādes vajadzībām, ja netiek atzīts par nepieciešamu vai piemērotu attīstīšanai kā šajā gadījumā, īpašums tiek virzīts atsavināšanai Ministru kabinetā noteiktajā kārtībā - publiskās izsoles ceļā, gūtos ieņēmumus izmantojot valsts pārvaldei lietderīgo īpašumu sakārtošanai.

Īpašums tiek virzīts pārdošanai sākot no pagājušā gada nogales. Saskaņā ar Tieslietu administrācijas izsoļu vietnes kārtību, kā arī Civilprocesa likumu vienas izsoles maksimālais iespējamais termiņš ir 30 dienas.

VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

 

Foto: VNĪ

Lasīt vairāk...

MK apstiprina rīcības plānu publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai

Ministru kabinets š.g. 11. februārī apstiprināja Ekonomikas ministrijas vadībā izstrādāto rīcības plānu publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai, kas ietver virkni pasākumus publisko iepirkumu normatīvā regulējuma uzlabojumiem, precīzi nosakot to atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas, darbības rezultātus un izpildes termiņus.

Publisko iepirkumu normatīvā regulējuma mērķis ir panākt iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu. Tomēr pēdējā laikā arī publiskajā telpā aktualizētie jautājumi norāda uz vairākām būtiskām problēmām publisko iepirkumu norisē, ļaujot secināt, ka arvien biežāk faktiskajā publiskā iepirkuma procesā netiek sasniegts iepriekš noteiktais mērķis.

Strādājot pie rīcības plāna publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai, identificēti vairāki izaicinājumi publiskajos iepirkumos:

  •    nekvalitatīvi izstrādāti nolikumi (nesamērīgas prasības pretendentiem, nepārdomātas tehniskās specifikācijas, līgumi);
  •    kompetences trūkums iepirkuma komisijas locekļiem;
  •    ierobežotas iespējas kandidātu un pretendentu izslēgšanai, ja ir identificēta negodprātīga rīcība;
  •    nepietiekama kontrole publisko līgumu izpildes posmā;
  •    nepietiekams preventīvs regulējums konkurences pārkāpumu novēršanai.

Rīcības plānā ietverti kopumā 14 pasākumi vairākos rīcības virzienos - iepirkumu nolikumu pilnveidei, kvalifikācijas celšanai, informācijas pieejamības veicināšanai, publisko iepirkumu atlases un līgumu izpildes kontroles pilnveidošanai, un konkurences tiesību ievērošanas stiprināšanai.

Rīcības plānā ietverts komplekss risinājums normatīvā regulējuma pilnveidošanai, uzlabojot pretendentu izslēgšanas nosacījumus, samazinot risku, ka publiskajos iepirkumos piedalās uzņēmumi, kas nemaksā nodokļus un pārkāpj nodokļu jomas normatīvos aktus, kā arī pieļauj būtiskus profesionālās darbības pārkāpumus. Rīcības plāns paredz vērtēt arī pretendenta patiesā labuma guvējam citu piederošo uzņēmumu pārkāpumus. Tas palīdzēs novērst izveidojušos praksi, kad dalībai publiskajā iepirkumā tiek veidots jauns uzņēmums, lai izvairītos no “diskvalifikācijas” iepriekš pieļauto pārkāpumu dēļ.

Tāpat rīcības plāns satur vairākus pasākumus iepirkuma komisijas locekļu kapacitātes stiprināšanai un kvalifikācijas celšanai. Rīcības plāns paredz vērtēt iespēju centralizēt lielu un sarežģītu publisko iepirkumu veikšanu, uzticot to vienai institūcijai, kura akumulētu pieredzi, kompetenci un zināšanas publiskajos iepirkumos. Ir paredzēti vairāki pasākumi institūciju kapacitātes celšanai, piemēram, izstrādāt metodiskos materiālus kvalifikācijas prasību noteikšanai nozaru griezumā, nodrošināt apmācības iepirkuma komisijas locekļiem, noteikt kvalifikācijas prasības iepirkuma komisijas vadītājam, izstrādāt būvdarbu līguma tipveida nosacījumus attiecībā uz samaksas veikšanu un izpildīto darbu pieņemšanu.

Vienlaikus rīcības plānā iekļauti vairāki pasākumi ārvalstu piegādātāju dalības veicināšanai publiskajos iepirkumos.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro norāda: “Pildot Ministru kabineta doto uzdevumu, Ekonomikas ministrija turpināja darbu pie priekšlikumiem publisko iepirkumu procesa uzlabošanai, lai minimizētu riskus negodīgai komercpraksei, kas ne tikai kropļo konkurenci un negatīvi ietekmē konkrētās nozares attīstības iespējas, bet arī rada būtiskus zaudējumus valstij.”

“Rīcības plāns satur konkrētus veicamos pasākumus, to īstenošanas termiņus un atbildīgos izpildītājus. Vienlaikus aicinu atbildīgās institūcijas katru pasākumu plaši izdiskutēt ar nozares organizācijām un citām ieinteresētajām pusēm, lai vienotos par jēgpilniem risinājumiem un sasniegtu vislielāko pozitīvo ietekmi uz nozares attīstību un uzņēmējdarbības vidi,” skaidro ministrs.

Rīcības plānu izstrādāja darba grupa, kurā strādāja pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Būvniecības valsts kontroles biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts policijas, Konkurences padomes, Iepirkumu uzraudzības biroja un VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

Detalizēti ar Ministru kabineta apstiprināto Rīcības plānu publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Lasīt vairāk...

Pērn par 2,9 % pieaudzis būvniecības produkcijas apjoms

2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, būvniecības produkcijas apjoms^1 pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Apjoma kāpums bija visās būvniecības nozarēs – ēku būvniecībā – par 7,8 %, inženierbūvniecībā – par 1 % un specializētajos būvdarbos – par 0,2 %.

 2019. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada 4. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,5 %. Kritums bija specializētajos būvdarbos – par 10,4 %, bet kāpums bija ēku būvniecībā – par 9,1 % un inženierbūvniecībā – par 5,1 %.

 Nozīmīgākais būvniecības produkcijas samazinājums 4. ceturksnī bija specializēto būvdarbu jomās: ēku nojaukšanā un būvlaukuma sagatavošanā – par 45,1 %, būvdarbu pabeigšanā – par 16,9 % un elektroinstalācijas ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgās darbībās – par 4,5 %. Savukārt inženierbūvniecības apjoma kāpumu ietekmēja pieaugums ceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 6,1 % un pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā – par 5,6 %.

 2019. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,1 %, tai skaitā ēku būvniecība – par 6,8 %, bet samazinājās inženierbūvniecība – par 1,3 % un specializētie būvdarbi – par 2,1 %.

2019. gadā izsniegta 3401 būvatļauja dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai par kopējo platību 844 tūkst. kvadrātmetru (jaunajai būvniecībai – 2511 būvatļaujas par 597 tūkst. kvadrātmetru platību). Viena dzīvokļa jaunu māju būvniecības uzsākšanai tika izsniegtas 2045 būvatļaujas (paredzamā platība 411 tūkst. kvadrātmetru).

 Nedzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai tika izsniegtas 1583 būvatļaujas par kopējo platību 1770 tūkst. kvadrātmetru (jaunajai būvniecībai – 1056 būvatļaujas ar paredzamo platību 886 tūkst. kvadrātmetru). Rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām tika izsniegtas 316 būvatļaujas par kopējo platību 732 tūkst. kvadrātmetru, no tām 207 – jaunbūvēm par kopējo platību 360 tūkst. kvadrātmetru.

 2019. gada 4. ceturksnī izsniegtas 722 būvatļaujas dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai par kopējo platību 233 tūkst. kvadrātmetru (jaunajai būvniecībai – 524 būvatļaujas par 164 tūkst. kvadrātmetru platību). Viena dzīvokļa jaunu māju būvniecības uzsākšanai tika izsniegta 421 būvatļauja (paredzamā platība 95 tūkst. kvadrātmetru).

 Nedzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai tika izsniegtas 256 būvatļaujas par kopējo platību 588 tūkst. kvadrātmetru (jaunajai būvniecībai – 156 būvatļaujas par paredzamo platību 285 tūkst. kvadrātmetru). Rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām tika izsniegtas 76 būvatļaujas par kopējo platību 283 tūkst. kvadrātmetru, tai skaitā 52 – jaunbūvēm par kopējo platību 112 tūkst. kvadrātmetru.

2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, būvniecības produkcijas apjoms^1 pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Apjoma kāpums bija visās būvniecības nozarēs – ēku būvniecībā – par 7,8 %, inženierbūvniecībā – par 1 % un specializētajos būvdarbos – par 0,2 %.

 

2019. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada 4. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,5 %. Kritums bija specializētajos būvdarbos – par 10,4 %, bet kāpums bija ēku būvniecībā – par 9,1 % un inženierbūvniecībā – par 5,1 %.

 

Nozīmīgākais būvniecības produkcijas samazinājums 4. ceturksnī bija specializēto būvdarbu jomās: ēku nojaukšanā un būvlaukuma sagatavošanā – par 45,1 %, būvdarbu pabeigšanā – par 16,9 % un elektroinstalācijas ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgās darbībās – par 4,5 %. Savukārt inženierbūvniecības apjoma kāpumu ietekmēja pieaugums ceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 6,1 % un pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā – par 5,6 %.

 

2019. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,1 %, tai skaitā ēku būvniecība – par 6,8 %, bet samazinājās inženierbūvniecība – par 1,3 % un specializētie būvdarbi – par 2,1 %.

2019. gadā izsniegta 3401 būvatļauja dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai par kopējo platību 844 tūkst. kvadrātmetru (jaunajai būvniecībai – 2511 būvatļaujas par 597 tūkst. kvadrātmetru platību). Viena dzīvokļa jaunu māju būvniecības uzsākšanai tika izsniegtas 2045 būvatļaujas (paredzamā platība 411 tūkst. kvadrātmetru).

 

Nedzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai tika izsniegtas 1583 būvatļaujas par kopējo platību 1770 tūkst. kvadrātmetru (jaunajai būvniecībai – 1056 būvatļaujas ar paredzamo platību 886 tūkst. kvadrātmetru). Rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām tika izsniegtas 316 būvatļaujas par kopējo platību 732 tūkst. kvadrātmetru, no tām 207 – jaunbūvēm par kopējo platību 360 tūkst. kvadrātmetru.

 

2019. gada 4. ceturksnī izsniegtas 722 būvatļaujas dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai par kopējo platību 233 tūkst. kvadrātmetru (jaunajai būvniecībai – 524 būvatļaujas par 164 tūkst. kvadrātmetru platību). Viena dzīvokļa jaunu māju būvniecības uzsākšanai tika izsniegta 421 būvatļauja (paredzamā platība 95 tūkst. kvadrātmetru).

 

Nedzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai tika izsniegtas 256 būvatļaujas par kopējo platību 588 tūkst. kvadrātmetru (jaunajai būvniecībai – 156 būvatļaujas par paredzamo platību 285 tūkst. kvadrātmetru). Rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām tika izsniegtas 76 būvatļaujas par kopējo platību 283 tūkst. kvadrātmetru, tai skaitā 52 – jaunbūvēm par kopējo platību 112 tūkst. kvadrātmetru.

Lasīt vairāk...

Rīgas mērs atstādina būvvaldes vadītāju

Rīgas mērs Oļegs Burovs, pirmdien, 10. februārī, atstādināja no amata Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāju Ingusu Vircavu. Saskaņā ar aģentūras LETA publicēto informāciju Vircavam nav skaidrs atstādināšanas iemesls.

"Pamatojums bija kaut kādi iesniegumi dome ētikas komisijai, bet kas tie par iesniegumiem un par ko - man nav zināms," sacīja Vircavs, norādot, ka viņam Burova lēmums vairāk izskatoties pēc personiskas atriebības par to, ka viņš iebildis pret Burova rīcību atsevišķos jautājumos.

"Tam, kā viņš risina atsevišķus jautājumus, ir ļoti attāls sakars ar tiesiskumu. Mani iebildumi viņam laikam nepatika un tāpēc viņš mēģina pieķerties pie līdzekļiem kā tikt no manis vaļā," sprieda Vircavs.

Burovs aģentūrai LETA sacīja, ka viņš saņēmis vairākas sūdzības no būvvaldes darbiniekiem par Vircava attieksmi pret tiem un arī "par viņa darbu ar dokumentiem". Cik daudz sūdzību saņemts un kāds ir to saturs, Burovs gan sīkāk nekomentēja.

Sūdzības Burovs nodevis izvērtēšanai domes Ētikas komisijai, kurai savās sēdēs, visticamāk, būšot jāaicina piedalīties arī pašu Vircavu. Līdz komisijas lēmumam, bet ne ilgāk kā uz laiku līdz trim mēnešiem, Vircavs no pienākumu pildīšanas ir atstādināts.

Par būvvaldes vadītāju patlaban iecelts būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes vadītājs Jānis Belkovskis. Vircavs būvvaldi vadīja kopš 2012. gada.

Nesaskaņas starp Burovu un Vircavu medijos plašāk izskanēja aizvadītā gada izskaņā, kad Vircavs ar vēstuli vērsās pie domes deputātiem, apgalvojot, ka Burovs izdarījis uz viņu politisku spiedienu, lai, neraugoties uz neatbilstībām būvniecības prasībām, ekspluatācijā tiktu pieņemtas "Z-torņu" augstceltnes.

Vircavs paziņoja, ka ēkām būtu nepieciešama visaptveroša nesošo konstrukciju ekspertīze, jo 13 gadus ilgušajā būvniecības procesā 15 reizes ir mainījušies būvniecības dalībnieki un daudzu nesošo konstrukciju dokumentācija ir vienkārši pazudusi.

Tikmēr mērs pauda bažas par kopumā būvvaldē notiekošajiem procesiem, sevišķi, saistībā ar "Z-Towersu" projektu. Paziņojumā medijiem Burovs apstiprināja, ka ir ticies ar projekta attīstītājiem, kuri vērsušies pie viņa ar informāciju par to, ar kādām problēmām uzņēmēji sastopas, lai nodotu ēku ekspluatācijā.

Īsi pēc tam Vircavs paņēma slimības lapu.

Lasīt vairāk...

Nozares konferencē - par ilgtspējīgu un ekonomisku būvniecību

Šī gada 12. martā starptautiskā izstāžu centra „Ķīpsala” konferenču zālē Ķīpsalas ielā 8, Rīgā, notiks skates „Gada labākā būve Latvijā 2019” organizatoru rīkota būvindustrijas speciālistu konference „Būvē kvalitatīvi, inovatīvi un droši”.

Konferencē par aktuālām tēmām būvniecībā un inovatīviem risinājumiem, kas dod iespēju būvniecības procesa dalībniekiem ietaupīt ievērojamus līdzekļus, uzstāsies būvniecības lietpratēji no Vācijas, Polijas, Baltkrievijas un Latvijas. Konferenci atklās Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs un Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks Artis Dzirkalis.

Konferencē „Būvē kvalitatīvi, inovatīvi un droši” tiks apskatīti jaunākie risinājumi un tehnoloģijas visā būvniecības procesā, tāpēc konference būs noderīga gan arhitektiem, projektētājiem, būvmateriālu ražotājiem un tirgotājiem, gan būvju pasūtītājiem un apsaimniekotājiem. Programma ir aktuāla un plaša.

Inženierzinātņu maģistrs, praktiķis Benuā Matelē (Benoit Mathelet) no Vācijas dalīsies pieredzē, kā novērst balkonu termiskās izplešanās radītus bojājumus.
Būvinženieris Aleksands Dzikuns (Alexander Dzikun) no Baltkrievijas informēs par efektīviem risinājumiem infrastruktūras labiekārtošanā.
Valdemārs Kvjatkovskis (Waldemar Kwiatkowski) no Polijas informēs par modernām pieejām ģeotehnisko problēmu novēršanā.
Materiālzinātņu maģistrs Kaspars Kravalis, Norvēģijas uzņēmuma Mapei betona tehnologs, referēs par inovatīviem produktiem atpakaļ atgrieztā betona pārstrādei.
Normunds Mitko, inženierzinātņu maģistrs ar 25 gadu pieredzi siltumizolācijas materiālu izmantošanā, un Andris Lujāns, Dānijā diplomēts arhitektūras tehnoloģiju un konstrukciju pārvaldības speciālists, SIA „Saint-Gobain Celtniecības Produkti” valdes locekļi, ieteiks konstruktīvos risinājumus gandrīz nulles enerģijas privātmāju projektēšanā.
Būvinženieris un vadībzinību maģistrs Ēriks Vītols, SIA „BIM Solutions” valdes priekšsēdētājs vēstīs par BIM izmantošanu celtniecības laikā.
Ingars Pilmanis, SIA „Latvijas standarts” valdes loceklis, ziņos par BIM apgūšanu e-kursos.
Arnis Pastars, SIA „Tikkurila” Mācību centra vadītājs informēs par uguns aizsardzības un apdares risinājumiem koksnei iekšdarbos un ārdarbos.
Dainis Matulis, SIA “Latvijas standarts” sadarbības projektu vadītājs, starptautisko attiecību maģistrs ar pieredzi atbilstības novērtēšanas jomā, raksturos BIM paraugpraksi.

Konferences noslēgumā dalībnieki saņems apliecinājumus par dalību profesionālās pilnveides pasākumā, kas derīgi sertificēta būvspeciālista kvalifikācijas punktu piešķiršanai Latvijas Būvinženieru savienībā.Par konferences apmeklējumu arhitektiem tiks piešķirti 2.5 kompetences paaugstināšanas kredītpunkti: 1.5 formālās izvēles pasākumu sadaļā un 1 neformālās izvēles pasākumu sadaļā.

Konferences dalībniekiem būs iespēja bez maksas apmeklēt 34. starptautisko būvniecības industrijas izstādi „Māja I 2020”.

Plānotais konferences dalībnieku skaits – 200. Konferences „Būvē kvalitatīvi, inovatīvi un droši” mērķis ir dalīties ar sekmīgu būvniecības pieredzi un paplašināt būvniecības procesa dalībnieku – pasūtītāju, arhitektu, projektētāju, būvmateriālu ražotāju un būvnieku – sadarbību.

Konferenci „Būvē kvalitatīvi, inovatīvi un droši” kā skates „Gada labākā būve Latvijā 2019” notikumu organizē Latvijas Būvnieku asociācija, Latvijas Būvinženieru savienība, CMB Inženieru kompetences centrs, VAS ''Valsts nekustamie īpašumi'' un 15 nozares sabiedriskās organizācijas sadarbībā ar publiskās pārvaldes institūcijām un augstskolām, tai skaitā Būvniecības valsts kontroles biroju, Latvijas Pašvaldību savienību, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, RISEBA FAD un nozares žurnālu „Būvinženieris”.

Skates „Gada labākā būve Latvijā 2019” mērķis ir uzlabot būvniecības procesa kvalitāti, popularizējot labākās būves un labās prakses piemērus būvniecības procesā Latvijā un ārzemēs 2019. gadā, celt profesionālo izaugsmi un darba kvalitāti nozarē, izteikt atzinību un motivēt nozares pārstāvjus profesionāliem izaicinājumiem, akcentējot būvniecības procesa gala rezultātu – būvi. Skate „Gada labākā būve Latvijā” notiek jau 22 gadus. Skate tiek balstīta uz skaidri definētiem kvalitātes kritērijiem. Skates nolikumu skatīt: http://gadabuve.lv/index.php/nolikums-2019/ Skatei pieteiktos objektus novērtē nozares labākie eksperti, kurus darbam žūrijā deleģējušas nozares sabiedriskās organizācijas.

Konference „Būvē kvalitatīvi, inovatīvi un droši” un skate „Gada labākā būve Latvijā 2019” notiek, pateicoties ģenerālsponsoram „PERI” un sponsoriem „BIM Solutions”, „Mapei”, „Norma-S”, „Saint-Gobain, „S.B.C.”, „Tikkurila” ar „CMB” un VAS „Valsts nekustamie īpašumi” atbalstu. Konferences un skates informatīvie atbalstītāji: abc.lv, buvbaze.lv, building.lv, nozares žurnāls „Būvinženieris”, būvlaukums.lv, City24.lv, LETA, nozare.lv, Rīga TV24, TVNET.

Vairāk informācijas un pieteikšanās konferencei vietnē http://gadabuve.lv/ vai Latvijas Būvnieku asociācijā pa tālruni 26484891 vai e-pastu gadabuve@gmail.com

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei