Objekti filtrēti pēc datums: februāris 2020

VNĪ uzsāk darbu pie Lielās ģildes atjaunošanas projekta izstrādes

VAS “Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludina iepirkumu iemīļotās koncertzāles “Lielā ģilde” – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mājvietas Rīgā, Amatu ielā 6 atjaunošanas būvprojekta izstrādei, lai uzlabotu ēkas tehnisko stāvokli, atklāj VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

"VNĪ saprot, ka viena senākajām Rīgas koncertzālēm šobrīd prasa fundamentālus ieguldījumus, jo ēkā būtiski uzlabojumi kopš Padomju Latvijas laikiem nav veikti. Saskaņā ar iezīmēto projekta grafiku šogad uzsāksim projektēšanas darbus, būvdarbiem paredzēti divi gadi – 2022. un 2023. gads. Lai nodrošinātu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu, ēkas atjaunošanas detalizētais projekts tiks saskaņots ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Saskaņā ar piesaistītā ES finansējuma prasībām ēkas atjaunošana jāpabeidz līdz 2023. gada nogalei,” atklāj VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Ēkas tehniskā stāvokļa uzlabošanai prioritāri plānots veikt Lielās ģildes Lielās zāles pārbūvi, t.sk. gan skatuves, gan zemskatuves pārbūvi, pārplānojot skatītāju sēdvietas, paredzot atbilstošu izvietojumu skaņu un gaismu tehniķiem, ventilāciju un apgaismojumu. Vienlaikus plānots pārbūvēt zāles skatuves tehnisko aprīkojumu – griestu konstrukcijas un veikt logu restaurāciju. Lielās ģildes apmeklētāju ērtībai plānots pārbūvēt (tai skaitā paplašināt) esošās labierīcības, kā arī izbūvēt liftu, kas nodrošinās piekļuvi cilvēkiem ar kustību traucējumiem un lielgabarīta mūzikas instrumentu un skatuves aprīkojuma ērtāku pārvietošanu.

Vadoties no finansiālām iespējām, plānots izbūvēt mūsdienu prasībām atbilstošas sistēmas, ventilācijas, elektroapgādes un siltumapgādes tīklu, nomainot nolietotos inženiertīklus. Īpašu uzmanību plānots pievērst ugunsdrošības jautājumiem. Tāpat plānots uzlabot administrācijas un mūziķu telpas un darba apstākļus. Ēkā veicamo darbu plānošana notiek ciešā sadarbībā ar ēkas lietotāju – Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri. Projektētājus, kuri vēlas piedalīties šīs Latvijā iecienītās koncertzāles atjaunošanā aicinām iepazīties ar iepirkuma dokumentāciju ŠEIT:

Lielās ģildes attīstības projekta realizācijā kopumā plānots ieguldīt ap 6,56 miljoniem eiro, kurus Kultūras ministrija piesaistījusi no Eiropas Reģionālā attīstības fonda. Lielās ģildes ēku VNĪ pārņēma pārvaldībā 2006. gadā. Atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajai Kultūras infrastruktūras uzlabošanas programmai “Mantojums 2018”, Lielajā ģildē tika veikts fasādes remonts un daļējs iekštelpu kosmētiskais remonts par valsts budžeta līdzekļiem.

Lasīt vairāk...

Noslēdzies jau ceturtais seminārs būvekspertiem

Piektdien, 21. februārī, Būvniecības valsts kontroles birojā (BVKB) notika jau ceturtais kompetences veicināšanas seminārs būvekspertiem. Tajā bez BVKB uzstājās lektori no Patērētāju tiesību aizsardzības centra un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta.

Aptuveni simts sanākušie pasākuma apmeklētāji tika informēti par būvspeciālistu sertificēšanas būvekspertīzes specialitātē rezultātiem un izaicinājumiem, tostarp pašu ekspertu norādītajiem traucēkļiem pilnvērtīgai sava darba veikšanai. BVKB Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļas vadītāja Maija Kavosa uzsvēra katra eksperta lomu un atbildību informācijas par praksē konstatētajiem apgrūtinājumiem nodošanā kompetentajām institūcijām, jo tikai kopīgiem spēkiem iespējams panākt nepilnību novēršanu ekspertīzes atzinuma sagatavošanas procesā.

BVKB Juridiskās nodaļas vecākā juriskonsulte Liene Putnika sanākušos informēja par izmaiņām normatīvajā regulējumā attiecībā uz ekspertīzes veikšanas kārtību, salīdzināja šābrīža regulējumu ar agrāko un uzsvēra nozīmīgākos juridiskos aspektus, kam būtu piegriežama vērība.

Savukārt BVKB Būvniecības informācijas sistēmas attīstības nodaļas vadītājs Iļja Zapoļskihs pastāstīja par būtiskāko paveikto Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) attīstībā, kā arī pēdējā laikā īstenotajiem uzlabojumiem, lai BIS padarītu lietotājiem pieejamāku, saprotamāku un ērtāku.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra Būvizstrādājumu, elektroiekārtu un energoefektivitātes uzraudzības daļas vecākā eksperte Kristīne Kamerāde informēja par būvizstrādājumu atbilstības prasībām un būtiskākajiem raksturlielumiem, atbildību par būvizstrādājumu atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām un uz izstrādājumiem attiecināmajām normatīvo aktu prasībām, bet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš stāstīja par ugunsdrošības pasākuma pārskata pārbaudes ietvaru – ugunsdrošības pasākuma pārskata regulējumu, veicamo ekspertīzi, kā arī minētā pārskata satura trūkumiem.

Kompetences veicināšanas semināru mērķis ir sniegt iespēju ekspertīzes jomā sertificētajiem speciālistiem papildināt zināšanas un iegūt aktuālāko informāciju par nozares jaunumiem, tostarp apmainīties ar savā praksē gūtajām atziņām un iniciēt ekspertiem būtiskāko jautājumu risināšanu.

Lasīt vairāk...

101 valsts grants ceļu posmā ieviesti transporta masas ierobežojumi

Liela mitruma dēļ patlaban 101 valsts ceļu grants seguma posmā ir ieviesti īslaicīgi masas ierobežojumi – liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām.

Visvairāk masas ierobežojumu ir Aizkraukles, Cēsu un Madonas apkārtnē – katrā pa 12 ceļu posmiem. Saldus apkārtnē šādi ierobežojumi ir 9 ceļu posmos, bet Limbažu un Ludzas apkārtnē – pa 8 ceļu posmiem. Masas ierobežojumi ir ieviesti arī atsevišķu ceļu posmos Alūksnes, Balvu, Dagdas, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Kuldīgas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Smiltenes, Tukuma, Valmieras un Ventspils apkārtnē.

Aktuālā informācija par ieviestajiem ierobežojumiem ir ievietota VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājaslapā https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2020/02/Masas-ierobeojumi_21.02.20-2.pdf, kā arī ir pieejama, zvanot uz LVC diennakts bezmaksas informatīvo tālruni 80005555.

Šogad grants seguma autoceļi nestspēju zaudē dēļ pārmitrināšanās nevis dēļ šķīdoņa, kā tas parasti ir raksturīgi pavasaros. Sakarā ar to, ka sasalums šajā ziemas sezonā tā arī nebija iestājies, šķīdonis, kas parasti sākas tad, kad sāk atkust ceļa apakšējie slāņi, visticamāk nebūs vērojams. Vienlaicīgi grants ceļi var zaudēt nestspēju sakarā ar pārmitrināšanos.

Pirms gada martā pavasara šķīdonis savā maksimumā bija skāris vairāk nekā 900 ceļu posmus visā valsts teritorijā. Tad Cēsu apkārtnē vien ierobežojumi bija noteikti 116 ceļu posmos, bet Jēkabpils apkārtnē tie bija ieviesti 61 posmā.

Vēršam uzmanību, ka masas ierobežojumu laikā netiek izsniegtas nekādas speciālas atļaujas kravu pārvadājumiem un visiem satiksmes dalībniekiem ir jāievēro satiksmes noteikumi, tajā skaitā arī transporta masu ierobežojošās zīmes. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, neievērojot masas ierobežojumu zīmes, var braukt tikai operatīvie transportlīdzekļi, CSDD reģistrētie svaigpiena transportlīdzekļi, sabiedriskais transports un transportlīdzekļi, kas veic kritušu lopu izvešanu.

Šķīdonis uz grants ceļiem parasti iestājas pavasarī un rudenī. Taču mainīgos laika apstākļos, kad uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums, grants ceļu pārmitrināšanās ir iespējama arī siltā ziemā. Ceļa pamatnei pārmitrinoties, grants seguma ceļu nestspēja būtiski samazinās un smagais transports var ceļus sabojāt neatgriezeniski. Lai novērstu šo ceļu sabrukumu, uz daudziem valsts vietējiem autoceļiem tiek ieviesti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam. Transporta masas ierobežojumi tiek ieviesti un atcelti pēc katra konkrētā ceļa faktiskā stāvokļa un iespējamo bojājumu izvērtēšanas.

Uzlabot grants autoceļu stāvokli, veicot uzturēšanas darbus, ir iespējams tikai tad, kad grants segums apžūs. Pretējā gadījumā smagā uzturēšanas tehnika, uzbraucot uz autoceļa, kas ir zaudējis nestspēju, var vēl vairāk to sabojāt un padarīt neizbraucamu.

Lasīt vairāk...

Būvkonstrukciju semināru saturs pieejams internetā

Pērn rudenī CMB Inženieru kompetences centra un Ekonomikas ministrijas organizēto mācību semināru cikla “Būvkonstrukciju kvalitatīva projektēšana” lekciju video ieraksti un prezentācijas ir brīvi pieejamas internetā, informē CMB Inženieru kompetences centrs. Lekcijas sniedza trīs vadošie Eiropas būvkonstrukciju eksperti – Massimo Penasa no Itālijas, Jurgens Einpauls no Igaunijas un Rolfs Kacenbahs no Vācijas.

Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) pie sadaļas “Noderīgi” ir izveidota apakšsadaļa “Projektēšana”, kur ievietoti video un prezentācijas

Ekonomikas ministrijas mājaslapā semināru saturs brīvi pieejams būvniecības nozares politikas sadaļā un mācību semināru sadaļā.

Žurnāla Būvinženieris oktobra izdevumā publicētās intervijas ar semināru lektoriem lasāmas pievienotajā failā.

Attēlā: Rolfs Katzenbahs (no labās) ar CMB Inženieru kompetences centra vadītāju Neldu Elsiņu un Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieku Edmundu Valanti.

 

Lasīt vairāk...

LBS valdē apspriež gaidāmā kongresa norisi

Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdē 18.februārī apspriesta pagājušā gada darba plāna izpilde, šī gada ieceres un marta beigās gaidāmā biedrības XXXII kongresa norise. Valde apstiprināja LBS biedru sarakstu, kuri kongresā saņems apbalvojumus par izcilu darbu un ieguldījumu nozarē pēdējā gada laikā.

RTU profesori Ineta Geipele, Mārtiņš Vilnītis un eksaminēšanas komisiju eksperts Raimonds Eizenšmits, LBS valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks, ziņoja par nozares studentu rezultātiem kvalifikācijas darbu aizstāvēšanā. Valde apsprieda un akceptēja darba grupas dalībnieku sarakstu būvinženieru profesijas standartu izstrādei. Valdē pārrunāta arī rīcība jaunu biedru piesaistei, ieceres izbraukuma sēdes rīkošanai jūnijā, kā arī LBS un žurnāla Būvinženieris projektu norise.

Lasīt vairāk...

Zolitūdes traģēdijas lietā vaino būvinženieri

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa par vainīgu atzinusi tikai būvinženieri Ivaru Sergetu. Viņam piespriests sešu gadu cietumsods, aizliedzot uz pieciem gadiem ieņemt amatu.

Visi pārējie apsūdzētie tika attaisnoti - veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, arhitekts Andris Kalinka, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš, gan arī Rīgas pilsētas būvvaldes Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija, būvvaldes būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova un būvvaldes darbinieks Jānis Balodis. Attaisnota arī uzņēmuma "Maxima Latvija" darba aizsardzības vecākā eksperte Inna Šuvajeva.

Pirms vairāk nekā sešiem gadiem, 2013.gada 21.novembrī,sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, nepareizi aprēķinātu jumta konstrukciju slodzes dēļ, kā rezultātā jumts iebruka. Prokuratūra apsūdzības uzrādīja deviņām personām, minot būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

 

Lasīt vairāk...

Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesniegti 4 piedāvājumi

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātajā iepirkumā Jaunā Rīgas teātra būvniecībai Lāčplēša ielā 25, Rīgā saņemti piedāvājumi no četriem būvuzņēmējiem. VNĪ uzsāk vērtēšanas procesu. Par tā rezultātiem tiks ziņots mēneša laikā, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis – Pigits.

Piedāvājumus Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesnieguši būvuzņēmēji – AS "LNK Industries", SIA "Ostas celtnieks", piegādātāju apvienība 3A un SBSC. Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

Lai samazinātu nepamatoti lētu vai nepamatoti dārgu izmaksu riskus, iepirkuma prasības paredzējušas, ka būvniekam ir ne tikai jāuzbūvē Jaunais Rīgas teātris, bet turpmākos piecus gadus jāveic arī tā inženierkomunikāciju apkope. Jaunajā iepirkumā iekļauta arī teātra vajadzībām nepieciešamā tehnoloģiskā aprīkojuma iegāde, par ko iepriekš tika plānota atsevišķa iepirkuma organizēšana.

JRT būvniecība notiks saskaņā ar Jaunā Rīgas teātra vajadzībām un pilnsabiedrības “Zaigas Gailes Birojs un Partneri” izstrādāto projektu. “Projektē un būvē” princips paredz vienotu atbildību teātra pārbūves ieceres īstenošanai un ļauj operatīvi risināt problēmas būvlaukumā, ja tādas rodas.

“Izvēlētais sadarbības modelis liek būvniekam “atklāt savas kārtis” jau parakstot līgumu un VNĪ kā pasūtītājs var redzēt patiesās projekta izmaksas. Piedāvājumu cenā ir iekļauti iespējamie būvdarbu riski, tai skaitā - būvnieku reālās iespējas īstenot projektu prasītajā termiņā un budžetā. Šādi ir iespējams panākt, ka būvnieks projektā izstrādā un īsteno tikai tādus risinājumus, par kuru īstenošanas iespējām un drošības aspektiem ir pilnībā pārliecināts. Turklāt šajā sadarbības modelī pēc līguma noslēgšanas būvniekam iespēja palielināt līguma summu ir ļoti sarežģīti un kavējumu gadījumā jārēķinās ar līgumsodu,” skaidro Ivanovskis– Pigits.

Iepirkumā un projekta īstenošanā VNĪ ir izvirzījis stingras papildus kvalitātes kontroles prasības kuras ir izstrādājis Būvniecības valsts kontroles birojs sadarbībā ar būvniecības nozares ekspertiem. “Stingrās prasības var radīt augstākas darba izmaksas būvnieku sākotnējos piedāvājumos, jo būvniekam jāparedz papildus laiks drošu un saudzīgu risinājumu izstrādei un īstenošanai, tomēr tas aiztaupīs laiku un papildus izmaksas projekta īstenošanas gaitā. Būvējam Eiropas līmeņa teātri Rīgas vēsturiskajā centrā, intensīvas apkārtējās apbūves apstākļos, šis ir tehnoloģiski sarežģīts uzdevums,” skaidro Ivanovskis-Pigits.

Būtiska kopējā projekta sastāvdaļa ir teātra vajadzībām nepieciešamā tehnoloģiskā aprīkojuma iegāde -paredzēta energoefektīva LED skatuves apgaismojuma ierīkošana, kvalitatīvi akustiskie risinājumi un modernas skatuves tehnoloģijas ar ērti kontrolējamiem un programmējamiem pacēlājiem. Abām “black-box” veida zālēm ir paredzēti nospriegoto trošu režģa griesti, pa kuriem ir iespējams staigāt, pielāgojot zāles visdažādākajiem scenogrāfijas iecerēm.

Sabiedrība ir pelnījusi modernu teātri, tādēļ VNĪ ar pilnu atbildību dara visu, lai šis projekts tiktu pabeigts pienācīgā kvalitātē un apņēmušies pabeigt JRT ēkas pārbūvi tā, lai atbilstoši plānam teātris Lāčplēša ielas namā varētu atgriezties jau 2022. gada vasarā. Būvniecības laikā VNĪ turpinās cieši sadarboties ar teātra pārstāvjiem, jo tieši viņi- jaunās ēkas nākotnes lietotāji, vislabāk pārzin teātra ikdienas specifiskās prasības.

Tuvākajās nedēļās iepirkumu komisijai jāizvērtē pretendentu un iesniegto piedāvājumu atbilstību iepirkuma nosacījumiem. Ja viss ritēs raiti un nebūs pārsūdzību, tad jau martā tiks paziņos konkursa uzvarētājs un noslēgts līgums par JRT pārbūves darbiem. Ar būvnieku tiks slēgts līgums atbilstoši Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas FIDIC būvniecības līguma standartam, kas atvieglos būvniecības projektu un līguma procesa vadību. Starptautiskais standarta līgums VNĪ tiek izmantots iepirkumos par summu virs viena miljona eiro.

Tikmēr JRT ēkai Lāčplēša ielā 25, Rīgā janvārī pabeigti konservācijas darbi un pagaidu jumta izbūve konstrukcijām, kuras paredzēts saglabāt, kas atvieglos tālāku būvdarbu norisi un pasargās objektu no laikapstākļu ietekmes.

Jaunā Rīgas teātra pārbūves projekts paredz dubultot ēkas apjomu vēsturiskā centra ietvaros, kur ir blīva apbūve, kas apgrūtina piekļuvi, kā arī sarežģīta izbūve pazemes daļā. Atbilstoši arhitektu iecerei un teātra vajadzībām teātra izmantoto telpu platību plānots teju divkāršot - no 5146 m2 līdz 9767,1 m2. Trīs skatītāju zāles, vairākas mēģinājumu zāles, pilnībā aktieriem un citiem teātra darbiniekiem nodots radošais stāvs, kā arī modernas darbnīcas pagraba stāvā. Tieši pagraba jeb pazemes daļa ir viena no svarīgākajām projekta sastāvdaļām, kas ļauj īstenot “teātris - māja” ieceri, no dekorāciju izgatavošanas līdz teātra izrādei visu var īstenot vienkopus, netērējot liekus transporta, cilvēku vai laika resursus.

Kamēr teātris atrodas Miera ielā, uzsākta projektēšana “TAB FAB” radošajam kvartālam. Tā būvniecību plānots organizēt pa posmiem, sākot ar kvartāla ieejas mezglu - radošo industriju inkubatoru un Latvijas kultūras akadēmijas Filmu skolai paredzētajām elpām, netraucējot Jaunajam Rīgas teātrim un plānotā Eiropas finansējuma apguvei.

 

Foto: No VNĪ arhīva; foto autors Ansis Starks

Lasīt vairāk...

Enerģētikas politikas uzraudzībā gūti pirmie rezultāti

Kopš šā gada janvāra Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ir veicis 12 pārbaudes elektrostacijās, kuru saražotā elektroenerģija tiek iepirkta obligātā iepirkuma (OI) ietvaros. Birojs pieņēmis pirmos lēmumus par tiesību atcelšanu elektroenerģijas pārdošanai OI ietvaros.

Tāpat apkopoti komersantu iesniegtie ikgadējie pārskati par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegtajiem enerģijas ietaupījumiem, kas par 2018. gadu tiek lēsti 518 GWh apjomā. Izvērtētas 112 lielo elektroenerģijas patērētāju bilances.

Veicot pārbaudes elektrostacijās, kuru saražotā elektroenerģija tiek iepirkta OI ietvaros, BVKB pārbaudīja 9 biogāzes, 2 dabasgāzes un 1 biomasas koģenerācijas elektrostaciju. Papildus tika aktualizēta arī no Ekonomikas ministrijas saņemtā informācija par izdotajām atļaujām elektroenerģijas OI un maksājumam par uzstādīto jaudu. BVKB sagatavoja sarakstu, kurā iekļauta informācija par spēkā esošajiem un atceltajiem lēmumiem, kā arī par elektrostacijām, kurām atbalsta termiņš ir beidzies. Saraksts publicēts BVKB tīmekļa vietnē, un turpmāk tas tiks atjaunots vismaz reizi ceturksnī.

Birojs ir pieņēmis pirmos lēmumus par tiesību atcelšanu koģenerācijā saražotās elektroenerģijas pārdošanai OI ietvaros. Tiesības atceltas četrām SIA “Golden Eagle” piederošajām elektrostacijām - “Katlu māja” Degoles pagastā, “Centra katlu māja” Tumes pagastā, “Skaidas” Slampes pagastā un “Džūkstes katlu māja” Džūkstes pagastā. Tiesības atceltas, jo elektrostacijas nav aprīkotas ar mēraparātiem vai mērlīdzekļu sistēmu, kas nodrošina koģenerācijas iekārtā un citās siltumenerģijas ražošanas iekārtās katra patērētā kurināmā atsevišķu uzskaiti. Kurināmā izlietojums elektrostacijā ir nozīmīgs rādītājs primāro energoresursu ietaupījuma aprēķināšanai, savukārt primāro energoresursu ietaupījums ir viens no pamatnosacījumiem, lai koģenerācijas elektrostacijas būtu tiesīgas pārdot saražoto elektroenerģiju OI ietvaros. Attiecībā uz minētā komersanta darbību un norādītajām neatbilstībām secināts, ka jau pagājušajā gadā komersants bija saņēmis Ekonomikas ministrijas (EM) brīdinājumu.

Papildus tam BVKB pieņēmis vienu lēmumu par tiesību atcelšanu pārdot koģenerācijā saražoto elektroenerģiju OI ietvaros – lēmums pieņemts pēc komersanta iesnieguma saņemšanas. Vēl trim elektrostacijām 2020.gada janvārī beidzās valsts atbalsta periods.

Pārraudzīta tiek arī naftas produktu joma - nodrošināts, ka valsts nodeva par naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanu tiek administrēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Ir sagatavotas atskaites par naftas produktu apriti un ražošanu, naftas produktu patēriņu un naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu Centrālai statistikas pārvaldei, kā arī tiek gatavoti aprēķini un nolikums naftas produktu drošības rezervju iepirkumam 2021.-2023.gadam. Tāpat norit darbs pie tehniskās specifikācijas sagatavošanas degvielas kvalitātes pārbaudei mazumtirdzniecībā. Ik nedēļu Eiropas Komisijai tiek gatavota un sūtīta informācija par degvielas cenām mazumtirdzniecībā.

Ēku energoefektivitātes jomā BVKB ir pārņēmis valsts ēku saraksta sastādīšanu, lai katru gadu tiktu renovēti 3% no centrālās valdības īpašumā esošo un izmantojamo ēku kopējās platības. Šādu prasību paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti. 2019.gada decembrī BVKB izveidoja valsts ēku sarakstu par 2018.gadu un publicēja to gan savā tīmekļa vietnē, gan sniedza informāciju publicēšanai Ekonomikas ministrijas mājaslapā. 2020.gada janvārī valsts iestādēm tika nosūtīts jauns datu pieprasījums par 2019.gadu.

BVKB kopš 2020. gada 1.janvāra veic enerģētikas politikas administrēšanas funkcijas. Pirms tam šīs funkcijas īstenoja Ekonomikas ministrija.

Lasīt vairāk...

Kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai saņemts 101 pieteikums

Rīgas domes Īpašuma departamenta un Vidi degradējošo būvju komisijas izsludinātajā konkursā "Rīgas pašvaldības līdzfinansējums kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai 2020. gadā", kurā projektu pieteikumi bija jāiesniedz līdz 14. februārim, saņemts 101 projektu pieteikums par kopējo summu 1,68 miljoni eiro.

No konkursam iesniegtajiem projektiem 87 objekti pretendē uz iespēju saņemt pašvaldības līdzfinansējumu ēkas atjaunošanas vai restaurācijas darbiem 50% apmērā, kas nepārsniedz 20 000 eiro kultūras pieminekļa saglabāšanai. Savukārt 14 objekti pretendē uz pašvaldības līdzfinansējumu ne vairāk kā 5000 eiro apmērā ēkas elementu atjaunošanai vai restaurācijai.

Konkursā iesniegtos projektu pieteikumus līdz 24.aprīlim izvērtēs Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija, pieņemot lēmumu par finansējuma piešķiršanu. Finansējums īpašniekam tiks piešķirts tikai pēc būvdarbu pabeigšanas un to pieņemšanas. Konkursā iesniegtie projekti ir jārealizē līdz 15. novembrim.

Rīgas pašvaldības līdzfinansējuma programma kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai tika aizsākta 2016. gadā, kad namu īpašnieki atjaunoja 20 ēkas, bet astoņu namu īpašnieki ar pašvaldības atbalstu restaurēja kādu no nama detaļām. 2017. gadā pieteikumu skaits pieauga divas reizes un ar pašvaldības atbalstu tika atjaunotas jau 47 ēkas un restaurētas 19 namu būvmantojuma detaļas. 2018. gadā ar pašvaldības atbalstu tika realizēti 71 fasādes atjaunošanas projekti, bet astoņu ēku īpašnieki realizēja mazos restaurēšanas projektus. Savukārt pagājušajā gadā namīpašnieki jau atjaunoja 60 ēku fasādes, bet 11 ēkām atjaunoja kādu no kultūrvēsturiskā būvmantojuma detaļām.

Plašāka informācija par konkursu "Rīgas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai 2020. gadā" un konkursa nolikums ir publicēts mājas lapā www.atjauno.riga.lv 

Lasīt vairāk...

Zīmējumu konkursā „Mana novada dārgakmens – jaunā būve” iesniegts 421 darbs

Skates „Gada labākā būve Latvijā 2019” bērnu un jauniešu zīmējumu konkursā „Mana novada dārgakmens – jaunā būve”, kas notiek ar SIA „S.B.C.” atbalstu, ir iesniegts rekordliels darbu skaits – 421.

Zīmējumos attēlotas Latvijas būvnieku celtās vai atjaunotās būves visā Latvijā, kuras ir izvēlējušies autori. Visi zīmējumi apskatāmi skates „Gada labākā būve Latvijā 2019” „Facebook” lapā /gadabuve/, kur no 17. līdz 25.februārim ikviens aicināts nobalsot par zīmējumu, kurš viņam patīk vislabāk. Visvairāk balsu ieguvušā zīmējuma autors saņems sabiedrības simpātiju balvu.

Zīmējumi konkursam iesūtīti no 41 izglītības iestādes. Pirmsskolas vecuma grupā iesniegts 21 darbs, 1.–3.klašu grupā – 190, 4.–6.klašu grupā – 148, 7. –9.klašu grupā – 62 zīmējumi. Visaktīvākie konkursa dalībnieki ir no Jūrmalas Mākslas skolas – 60 darbi, Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas – 60, Aizkraukles pamatskolas – 23, Aizkraukles pagasta sākumskolas – 20, Ventspils Mākslas skolas – 19 darbi.

Zīmējumu konkursa „Mana novada dārgakmens – jaunā būve” un skates „Gada labākā būve Latvijā 2019” organizatori un SIA „S.B.C.” darbinieki saka lielu paldies visiem dalībniekiem, viņu skolotājiem un vecākiem. Īpašs paldies skolotājam Antonam Vaivodam no Jūrmalas Mākslas skolas, Dacei Biķerniecei no Imanta Gaiša Kokneses vidusskolas, Dignai Bicānei no Cēsu Mākslas skolas un Aļonai Nazarovai no Aizupes pamatskolas. Antona Vaivoda, Dignas Bicānes un Aļonas Nazarovas skolēni skates zīmējumu konkursā piedalās vairākus gadus un ir ieguvuši godalgotas vietas. Rīgas bērnudārza „Kurzeme” grupas „Apsīte” skolotāja Dace Millere lepojas ar septiņus gadus vecu audzēkni, kurš katru dienu no rotaļu klučiem un citiem materiāliem būvē mājas, pilis, pilsētas un tiltus. Viņš ir brīvdomātājs un vēlas kļūt par arhitektu.

„Esam gandarīti, ka tik daudz bērnu un jauniešu ir pamanījuši dārgakmeņus – jaunās būves – gan tuvākajā apkārtnē, gan visā Latvijā. Lieliski, ka viņi redz būvnieku paveikto, pārmaiņas savā ciemā, pilsētā vai novadā un prot tik daudzveidīgi to atspoguļot zīmējumos, kurus skatāmies ar patiesu interesi,” uzsver skates „Gada labākā būve Latvijā 2019” žūrijas priekšsēdētājs Normunds Grinbergs.

Zīmējumus vērtēs Latvijas Mākslas akadēmijas studentu žūrija. Godalgotas vietas tiks piešķirtas labākajiem darbiem pirmsskolas grupā, 1. – 3.klašu, 4. – 6.klašu, 7. – 9.klašu grupā. Uzvarētāji saņems balvas un diplomus. Konkursa uzvarētāji tiks aicināti uz skates „Gada labākā būve Latvijā 2019” noslēguma sarīkojumu 2020.gada 2.aprīlī Rīgā. Labākie darbi ar autoru un skolotāju vārdiem tiks publicēti gadagrāmatā „Gada labākā būve Latvijā 2019.

Zīmējumu konkurss ir skates „Gada labākā būve Latvijā” daļa jau piekto gadu. Tajā var piedalīties bērni un jaunieši līdz 16 gadu vecumam. Zīmējumā ir jāattēlo Latvijas būvnieku celta vai atjaunota būve, kuru izvēlas zīmējuma autors.

Skates „Gada labākā būve Latvijā 2019” mērķis ir celt būvniecības procesa kvalitāti, nosakot un popularizējot labākās būves un labās prakses piemērus būvniecības procesā Latvijā un ārzemēs 2019.gadā. Skates organizatori vēlas atbalstīt profesionālo izaugsmi un kvalitāti nozarē, uzslavēt un motivēt būvniecības procesa dalībniekus, izceļot galarezultātu – izcilu būvi.

Skati „Gada labākā būve Latvijā 2019” rīko Latvijas Būvnieku asociācija, Latvijas Būvinženieru savienība un 16 citas nozares profesionālās organizācijas sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju, Latvijas Pašvaldību savienību, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, RISEBA un nozares žurnālu „Būvinženieris”. Skate „Gada labākā būve Latvijā 2019” notiek, pateicoties ģenerālsponsoram „PERI”, sponsoriem „Tikkurila”, „Saint-Gobain”, „BIM Solutions”, „Norma-S”, „Mapei”, „S.B.C.”. Skates informatīvie atbalstītāji: abc.lv, building.lv, buvbaze.lv, nozares žurnāls „Būvinženieris”, būvlaukums.lv, City24.lv, LETA, nozare.lv, Rīga TV24, tvnet.lv.

Skate „Gada labākā būve Latvijā” notiek 22. gadu. Tā balstīta uz skaidri definētiem kvalitātes kritērijiem, skates nolikums pieejams saitē: http://gadabuve.lv/index.php/nolikums-2019/. Objektus vērtē nozares eksperti, kurus darbam žūrijā deleģējušas profesionālās organizācijas.

Bērnu zīmējumi ir publicēti. https://www.facebook.com/pg/gadabuve/photos/?tab=albums

1.-3.klašu grupa un pirmsskola:   https://www.facebook.com/pg/gadabuve/photos/?tab=album&album_id=2835339036527987

4.-6.klašu grupa:   https://www.facebook.com/pg/gadabuve/photos/?tab=album&album_id=2835451993183358

7.-9.klašu grupa:   https://www.facebook.com/pg/gadabuve/photos/?tab=album&album_id=2835526489842575

Vairāk informācijas par bērnu zīmējumu konkursu „Mana novada dārgakmens – jaunā būve” un skati „Gada labākā būve Latvijā 2019” var saņemt Latvijas Būvnieku asociācijā pa tālruni 26484891 vai e-pastu gadabuve@gmail.com

 

 

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei