Objekti filtrēti pēc datums: februāris 2020

Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesniegti 4 piedāvājumi

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātajā iepirkumā Jaunā Rīgas teātra būvniecībai Lāčplēša ielā 25, Rīgā saņemti piedāvājumi no četriem būvuzņēmējiem. VNĪ uzsāk vērtēšanas procesu. Par tā rezultātiem tiks ziņots mēneša laikā, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis – Pigits.

Piedāvājumus Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesnieguši būvuzņēmēji – AS "LNK Industries", SIA "Ostas celtnieks", piegādātāju apvienība 3A un SBSC. Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

Lai samazinātu nepamatoti lētu vai nepamatoti dārgu izmaksu riskus, iepirkuma prasības paredzējušas, ka būvniekam ir ne tikai jāuzbūvē Jaunais Rīgas teātris, bet turpmākos piecus gadus jāveic arī tā inženierkomunikāciju apkope. Jaunajā iepirkumā iekļauta arī teātra vajadzībām nepieciešamā tehnoloģiskā aprīkojuma iegāde, par ko iepriekš tika plānota atsevišķa iepirkuma organizēšana.

JRT būvniecība notiks saskaņā ar Jaunā Rīgas teātra vajadzībām un pilnsabiedrības “Zaigas Gailes Birojs un Partneri” izstrādāto projektu. “Projektē un būvē” princips paredz vienotu atbildību teātra pārbūves ieceres īstenošanai un ļauj operatīvi risināt problēmas būvlaukumā, ja tādas rodas.

“Izvēlētais sadarbības modelis liek būvniekam “atklāt savas kārtis” jau parakstot līgumu un VNĪ kā pasūtītājs var redzēt patiesās projekta izmaksas. Piedāvājumu cenā ir iekļauti iespējamie būvdarbu riski, tai skaitā - būvnieku reālās iespējas īstenot projektu prasītajā termiņā un budžetā. Šādi ir iespējams panākt, ka būvnieks projektā izstrādā un īsteno tikai tādus risinājumus, par kuru īstenošanas iespējām un drošības aspektiem ir pilnībā pārliecināts. Turklāt šajā sadarbības modelī pēc līguma noslēgšanas būvniekam iespēja palielināt līguma summu ir ļoti sarežģīti un kavējumu gadījumā jārēķinās ar līgumsodu,” skaidro Ivanovskis– Pigits.

Iepirkumā un projekta īstenošanā VNĪ ir izvirzījis stingras papildus kvalitātes kontroles prasības kuras ir izstrādājis Būvniecības valsts kontroles birojs sadarbībā ar būvniecības nozares ekspertiem. “Stingrās prasības var radīt augstākas darba izmaksas būvnieku sākotnējos piedāvājumos, jo būvniekam jāparedz papildus laiks drošu un saudzīgu risinājumu izstrādei un īstenošanai, tomēr tas aiztaupīs laiku un papildus izmaksas projekta īstenošanas gaitā. Būvējam Eiropas līmeņa teātri Rīgas vēsturiskajā centrā, intensīvas apkārtējās apbūves apstākļos, šis ir tehnoloģiski sarežģīts uzdevums,” skaidro Ivanovskis-Pigits.

Būtiska kopējā projekta sastāvdaļa ir teātra vajadzībām nepieciešamā tehnoloģiskā aprīkojuma iegāde -paredzēta energoefektīva LED skatuves apgaismojuma ierīkošana, kvalitatīvi akustiskie risinājumi un modernas skatuves tehnoloģijas ar ērti kontrolējamiem un programmējamiem pacēlājiem. Abām “black-box” veida zālēm ir paredzēti nospriegoto trošu režģa griesti, pa kuriem ir iespējams staigāt, pielāgojot zāles visdažādākajiem scenogrāfijas iecerēm.

Sabiedrība ir pelnījusi modernu teātri, tādēļ VNĪ ar pilnu atbildību dara visu, lai šis projekts tiktu pabeigts pienācīgā kvalitātē un apņēmušies pabeigt JRT ēkas pārbūvi tā, lai atbilstoši plānam teātris Lāčplēša ielas namā varētu atgriezties jau 2022. gada vasarā. Būvniecības laikā VNĪ turpinās cieši sadarboties ar teātra pārstāvjiem, jo tieši viņi- jaunās ēkas nākotnes lietotāji, vislabāk pārzin teātra ikdienas specifiskās prasības.

Tuvākajās nedēļās iepirkumu komisijai jāizvērtē pretendentu un iesniegto piedāvājumu atbilstību iepirkuma nosacījumiem. Ja viss ritēs raiti un nebūs pārsūdzību, tad jau martā tiks paziņos konkursa uzvarētājs un noslēgts līgums par JRT pārbūves darbiem. Ar būvnieku tiks slēgts līgums atbilstoši Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas FIDIC būvniecības līguma standartam, kas atvieglos būvniecības projektu un līguma procesa vadību. Starptautiskais standarta līgums VNĪ tiek izmantots iepirkumos par summu virs viena miljona eiro.

Tikmēr JRT ēkai Lāčplēša ielā 25, Rīgā janvārī pabeigti konservācijas darbi un pagaidu jumta izbūve konstrukcijām, kuras paredzēts saglabāt, kas atvieglos tālāku būvdarbu norisi un pasargās objektu no laikapstākļu ietekmes.

Jaunā Rīgas teātra pārbūves projekts paredz dubultot ēkas apjomu vēsturiskā centra ietvaros, kur ir blīva apbūve, kas apgrūtina piekļuvi, kā arī sarežģīta izbūve pazemes daļā. Atbilstoši arhitektu iecerei un teātra vajadzībām teātra izmantoto telpu platību plānots teju divkāršot - no 5146 m2 līdz 9767,1 m2. Trīs skatītāju zāles, vairākas mēģinājumu zāles, pilnībā aktieriem un citiem teātra darbiniekiem nodots radošais stāvs, kā arī modernas darbnīcas pagraba stāvā. Tieši pagraba jeb pazemes daļa ir viena no svarīgākajām projekta sastāvdaļām, kas ļauj īstenot “teātris - māja” ieceri, no dekorāciju izgatavošanas līdz teātra izrādei visu var īstenot vienkopus, netērējot liekus transporta, cilvēku vai laika resursus.

Kamēr teātris atrodas Miera ielā, uzsākta projektēšana “TAB FAB” radošajam kvartālam. Tā būvniecību plānots organizēt pa posmiem, sākot ar kvartāla ieejas mezglu - radošo industriju inkubatoru un Latvijas kultūras akadēmijas Filmu skolai paredzētajām elpām, netraucējot Jaunajam Rīgas teātrim un plānotā Eiropas finansējuma apguvei.

 

Foto: No VNĪ arhīva; foto autors Ansis Starks

Lasīt vairāk...

Enerģētikas politikas uzraudzībā gūti pirmie rezultāti

Kopš šā gada janvāra Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ir veicis 12 pārbaudes elektrostacijās, kuru saražotā elektroenerģija tiek iepirkta obligātā iepirkuma (OI) ietvaros. Birojs pieņēmis pirmos lēmumus par tiesību atcelšanu elektroenerģijas pārdošanai OI ietvaros.

Tāpat apkopoti komersantu iesniegtie ikgadējie pārskati par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegtajiem enerģijas ietaupījumiem, kas par 2018. gadu tiek lēsti 518 GWh apjomā. Izvērtētas 112 lielo elektroenerģijas patērētāju bilances.

Veicot pārbaudes elektrostacijās, kuru saražotā elektroenerģija tiek iepirkta OI ietvaros, BVKB pārbaudīja 9 biogāzes, 2 dabasgāzes un 1 biomasas koģenerācijas elektrostaciju. Papildus tika aktualizēta arī no Ekonomikas ministrijas saņemtā informācija par izdotajām atļaujām elektroenerģijas OI un maksājumam par uzstādīto jaudu. BVKB sagatavoja sarakstu, kurā iekļauta informācija par spēkā esošajiem un atceltajiem lēmumiem, kā arī par elektrostacijām, kurām atbalsta termiņš ir beidzies. Saraksts publicēts BVKB tīmekļa vietnē, un turpmāk tas tiks atjaunots vismaz reizi ceturksnī.

Birojs ir pieņēmis pirmos lēmumus par tiesību atcelšanu koģenerācijā saražotās elektroenerģijas pārdošanai OI ietvaros. Tiesības atceltas četrām SIA “Golden Eagle” piederošajām elektrostacijām - “Katlu māja” Degoles pagastā, “Centra katlu māja” Tumes pagastā, “Skaidas” Slampes pagastā un “Džūkstes katlu māja” Džūkstes pagastā. Tiesības atceltas, jo elektrostacijas nav aprīkotas ar mēraparātiem vai mērlīdzekļu sistēmu, kas nodrošina koģenerācijas iekārtā un citās siltumenerģijas ražošanas iekārtās katra patērētā kurināmā atsevišķu uzskaiti. Kurināmā izlietojums elektrostacijā ir nozīmīgs rādītājs primāro energoresursu ietaupījuma aprēķināšanai, savukārt primāro energoresursu ietaupījums ir viens no pamatnosacījumiem, lai koģenerācijas elektrostacijas būtu tiesīgas pārdot saražoto elektroenerģiju OI ietvaros. Attiecībā uz minētā komersanta darbību un norādītajām neatbilstībām secināts, ka jau pagājušajā gadā komersants bija saņēmis Ekonomikas ministrijas (EM) brīdinājumu.

Papildus tam BVKB pieņēmis vienu lēmumu par tiesību atcelšanu pārdot koģenerācijā saražoto elektroenerģiju OI ietvaros – lēmums pieņemts pēc komersanta iesnieguma saņemšanas. Vēl trim elektrostacijām 2020.gada janvārī beidzās valsts atbalsta periods.

Pārraudzīta tiek arī naftas produktu joma - nodrošināts, ka valsts nodeva par naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanu tiek administrēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Ir sagatavotas atskaites par naftas produktu apriti un ražošanu, naftas produktu patēriņu un naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu Centrālai statistikas pārvaldei, kā arī tiek gatavoti aprēķini un nolikums naftas produktu drošības rezervju iepirkumam 2021.-2023.gadam. Tāpat norit darbs pie tehniskās specifikācijas sagatavošanas degvielas kvalitātes pārbaudei mazumtirdzniecībā. Ik nedēļu Eiropas Komisijai tiek gatavota un sūtīta informācija par degvielas cenām mazumtirdzniecībā.

Ēku energoefektivitātes jomā BVKB ir pārņēmis valsts ēku saraksta sastādīšanu, lai katru gadu tiktu renovēti 3% no centrālās valdības īpašumā esošo un izmantojamo ēku kopējās platības. Šādu prasību paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti. 2019.gada decembrī BVKB izveidoja valsts ēku sarakstu par 2018.gadu un publicēja to gan savā tīmekļa vietnē, gan sniedza informāciju publicēšanai Ekonomikas ministrijas mājaslapā. 2020.gada janvārī valsts iestādēm tika nosūtīts jauns datu pieprasījums par 2019.gadu.

BVKB kopš 2020. gada 1.janvāra veic enerģētikas politikas administrēšanas funkcijas. Pirms tam šīs funkcijas īstenoja Ekonomikas ministrija.

Lasīt vairāk...

Kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai saņemts 101 pieteikums

Rīgas domes Īpašuma departamenta un Vidi degradējošo būvju komisijas izsludinātajā konkursā "Rīgas pašvaldības līdzfinansējums kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai 2020. gadā", kurā projektu pieteikumi bija jāiesniedz līdz 14. februārim, saņemts 101 projektu pieteikums par kopējo summu 1,68 miljoni eiro.

No konkursam iesniegtajiem projektiem 87 objekti pretendē uz iespēju saņemt pašvaldības līdzfinansējumu ēkas atjaunošanas vai restaurācijas darbiem 50% apmērā, kas nepārsniedz 20 000 eiro kultūras pieminekļa saglabāšanai. Savukārt 14 objekti pretendē uz pašvaldības līdzfinansējumu ne vairāk kā 5000 eiro apmērā ēkas elementu atjaunošanai vai restaurācijai.

Konkursā iesniegtos projektu pieteikumus līdz 24.aprīlim izvērtēs Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija, pieņemot lēmumu par finansējuma piešķiršanu. Finansējums īpašniekam tiks piešķirts tikai pēc būvdarbu pabeigšanas un to pieņemšanas. Konkursā iesniegtie projekti ir jārealizē līdz 15. novembrim.

Rīgas pašvaldības līdzfinansējuma programma kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai tika aizsākta 2016. gadā, kad namu īpašnieki atjaunoja 20 ēkas, bet astoņu namu īpašnieki ar pašvaldības atbalstu restaurēja kādu no nama detaļām. 2017. gadā pieteikumu skaits pieauga divas reizes un ar pašvaldības atbalstu tika atjaunotas jau 47 ēkas un restaurētas 19 namu būvmantojuma detaļas. 2018. gadā ar pašvaldības atbalstu tika realizēti 71 fasādes atjaunošanas projekti, bet astoņu ēku īpašnieki realizēja mazos restaurēšanas projektus. Savukārt pagājušajā gadā namīpašnieki jau atjaunoja 60 ēku fasādes, bet 11 ēkām atjaunoja kādu no kultūrvēsturiskā būvmantojuma detaļām.

Plašāka informācija par konkursu "Rīgas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai 2020. gadā" un konkursa nolikums ir publicēts mājas lapā www.atjauno.riga.lv 

Lasīt vairāk...

Zīmējumu konkursā „Mana novada dārgakmens – jaunā būve” iesniegts 421 darbs

Skates „Gada labākā būve Latvijā 2019” bērnu un jauniešu zīmējumu konkursā „Mana novada dārgakmens – jaunā būve”, kas notiek ar SIA „S.B.C.” atbalstu, ir iesniegts rekordliels darbu skaits – 421.

Zīmējumos attēlotas Latvijas būvnieku celtās vai atjaunotās būves visā Latvijā, kuras ir izvēlējušies autori. Visi zīmējumi apskatāmi skates „Gada labākā būve Latvijā 2019” „Facebook” lapā /gadabuve/, kur no 17. līdz 25.februārim ikviens aicināts nobalsot par zīmējumu, kurš viņam patīk vislabāk. Visvairāk balsu ieguvušā zīmējuma autors saņems sabiedrības simpātiju balvu.

Zīmējumi konkursam iesūtīti no 41 izglītības iestādes. Pirmsskolas vecuma grupā iesniegts 21 darbs, 1.–3.klašu grupā – 190, 4.–6.klašu grupā – 148, 7. –9.klašu grupā – 62 zīmējumi. Visaktīvākie konkursa dalībnieki ir no Jūrmalas Mākslas skolas – 60 darbi, Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas – 60, Aizkraukles pamatskolas – 23, Aizkraukles pagasta sākumskolas – 20, Ventspils Mākslas skolas – 19 darbi.

Zīmējumu konkursa „Mana novada dārgakmens – jaunā būve” un skates „Gada labākā būve Latvijā 2019” organizatori un SIA „S.B.C.” darbinieki saka lielu paldies visiem dalībniekiem, viņu skolotājiem un vecākiem. Īpašs paldies skolotājam Antonam Vaivodam no Jūrmalas Mākslas skolas, Dacei Biķerniecei no Imanta Gaiša Kokneses vidusskolas, Dignai Bicānei no Cēsu Mākslas skolas un Aļonai Nazarovai no Aizupes pamatskolas. Antona Vaivoda, Dignas Bicānes un Aļonas Nazarovas skolēni skates zīmējumu konkursā piedalās vairākus gadus un ir ieguvuši godalgotas vietas. Rīgas bērnudārza „Kurzeme” grupas „Apsīte” skolotāja Dace Millere lepojas ar septiņus gadus vecu audzēkni, kurš katru dienu no rotaļu klučiem un citiem materiāliem būvē mājas, pilis, pilsētas un tiltus. Viņš ir brīvdomātājs un vēlas kļūt par arhitektu.

„Esam gandarīti, ka tik daudz bērnu un jauniešu ir pamanījuši dārgakmeņus – jaunās būves – gan tuvākajā apkārtnē, gan visā Latvijā. Lieliski, ka viņi redz būvnieku paveikto, pārmaiņas savā ciemā, pilsētā vai novadā un prot tik daudzveidīgi to atspoguļot zīmējumos, kurus skatāmies ar patiesu interesi,” uzsver skates „Gada labākā būve Latvijā 2019” žūrijas priekšsēdētājs Normunds Grinbergs.

Zīmējumus vērtēs Latvijas Mākslas akadēmijas studentu žūrija. Godalgotas vietas tiks piešķirtas labākajiem darbiem pirmsskolas grupā, 1. – 3.klašu, 4. – 6.klašu, 7. – 9.klašu grupā. Uzvarētāji saņems balvas un diplomus. Konkursa uzvarētāji tiks aicināti uz skates „Gada labākā būve Latvijā 2019” noslēguma sarīkojumu 2020.gada 2.aprīlī Rīgā. Labākie darbi ar autoru un skolotāju vārdiem tiks publicēti gadagrāmatā „Gada labākā būve Latvijā 2019.

Zīmējumu konkurss ir skates „Gada labākā būve Latvijā” daļa jau piekto gadu. Tajā var piedalīties bērni un jaunieši līdz 16 gadu vecumam. Zīmējumā ir jāattēlo Latvijas būvnieku celta vai atjaunota būve, kuru izvēlas zīmējuma autors.

Skates „Gada labākā būve Latvijā 2019” mērķis ir celt būvniecības procesa kvalitāti, nosakot un popularizējot labākās būves un labās prakses piemērus būvniecības procesā Latvijā un ārzemēs 2019.gadā. Skates organizatori vēlas atbalstīt profesionālo izaugsmi un kvalitāti nozarē, uzslavēt un motivēt būvniecības procesa dalībniekus, izceļot galarezultātu – izcilu būvi.

Skati „Gada labākā būve Latvijā 2019” rīko Latvijas Būvnieku asociācija, Latvijas Būvinženieru savienība un 16 citas nozares profesionālās organizācijas sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju, Latvijas Pašvaldību savienību, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, RISEBA un nozares žurnālu „Būvinženieris”. Skate „Gada labākā būve Latvijā 2019” notiek, pateicoties ģenerālsponsoram „PERI”, sponsoriem „Tikkurila”, „Saint-Gobain”, „BIM Solutions”, „Norma-S”, „Mapei”, „S.B.C.”. Skates informatīvie atbalstītāji: abc.lv, building.lv, buvbaze.lv, nozares žurnāls „Būvinženieris”, būvlaukums.lv, City24.lv, LETA, nozare.lv, Rīga TV24, tvnet.lv.

Skate „Gada labākā būve Latvijā” notiek 22. gadu. Tā balstīta uz skaidri definētiem kvalitātes kritērijiem, skates nolikums pieejams saitē: http://gadabuve.lv/index.php/nolikums-2019/. Objektus vērtē nozares eksperti, kurus darbam žūrijā deleģējušas profesionālās organizācijas.

Bērnu zīmējumi ir publicēti. https://www.facebook.com/pg/gadabuve/photos/?tab=albums

1.-3.klašu grupa un pirmsskola:   https://www.facebook.com/pg/gadabuve/photos/?tab=album&album_id=2835339036527987

4.-6.klašu grupa:   https://www.facebook.com/pg/gadabuve/photos/?tab=album&album_id=2835451993183358

7.-9.klašu grupa:   https://www.facebook.com/pg/gadabuve/photos/?tab=album&album_id=2835526489842575

Vairāk informācijas par bērnu zīmējumu konkursu „Mana novada dārgakmens – jaunā būve” un skati „Gada labākā būve Latvijā 2019” var saņemt Latvijas Būvnieku asociācijā pa tālruni 26484891 vai e-pastu gadabuve@gmail.com

 

 

Lasīt vairāk...

Ieviesti masas ierobežojumi uz 76 grants ceļu posmiem

Turpinoties ziemai neraksturīgiem laika apstākļiem, ir pieaudzis to grants autoceļu posmu skaits, kuros ir iestājies šķīdonis. Patlaban jau 76 valsts grants ceļu posmos ir ieviesti īslaicīgi masas ierobežojumi – liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām. Visvairāk masas ierobežojumu ir Cēsu un Madonas apkārtnē – pa 11 ceļu posmiem, Saldus apkārtnē – 9 posmos, Ludzas apkārtnē – 8 posmos un Aizkraukles apkārtnē – 7 ceļu posmos. Limbažu apkārtnē šādu posmu ir 6, bet Valmieras apkārtnē – 5. Masas ierobežojumi ir ieviesti arī atsevišķu ceļu posmos Balvu, Dagdas, Daugavpils, Dobeles, Jēkabpils, Kuldīgas, Ogres, Rīgas, Smiltenes, Tukuma un Ventspils apkārtnē.

Pirms gada martā pavasara šķīdonis savā maksimumā bija skāris vairāk nekā 900 ceļu posmus visā valsts teritorijā. Tad Cēsu apkārtnē vien ierobežojumi bija noteikti 116 ceļu posmos, bet Jēkabpils apkārtnē tie bija ieviesti 61 posmā.

Meteoroloģiskās prognozes liecina, ka pašreizējiem līdzīgi laika apstākļi saglabāsies arī turpmāk, kā rezultātā masas ierobežojumu skaits var pieaugt. Vēršam uzmanību, ka šķīdoņa laikā netiek izsniegtas nekādas speciālas atļaujas kravu pārvadājumiem un visiem satiksmes dalībniekiem ir jāievēro satiksmes noteikumi, tajā skaitā arī transporta masu ierobežojošās zīmes. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, neievērojot masas ierobežojumu zīmes, šķīdonī var braukt tikai operatīvie transportlīdzekļi, CSDD reģistrētie svaigpiena transportlīdzekļi, sabiedriskais transports un transportlīdzekļi, kas veic kritušu lopu izvešanu.

Šķīdonis uz grants ceļiem parasti iestājas pavasarī un rudenī. Taču mainīgos laika apstākļos, kad uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums, tas ir iespējams arī siltā ziemā. Ceļa pamatnei pārmitrinoties, grants seguma ceļu nestspēja būtiski samazinās un smagais transports var ceļus sabojāt neatgriezeniski. Lai novērstu šo ceļu sabrukumu, uz daudziem valsts vietējiem autoceļiem tiek ieviesti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam. Transporta masas ierobežojumi tiek ieviesti un atcelti pēc katra konkrētā ceļa faktiskā stāvokļa un iespējamo bojājumu izvērtēšanas.

Aktuālā informācija par ieviestajiem ierobežojumiem ir ievietota VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājaslapā https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2020/02/Masas-ierobeojumi_12.02.20.pdf , kā arī ir pieejama, zvanot uz LVC diennakts bezmaksas informatīvo tālruni 80005555.

Uzlabot grants autoceļu stāvokli, veicot uzturēšanas darbus, ir iespējams tikai tad, kad grants segums apžūs. Pretējā gadījumā smagā uzturēšanas tehnika, uzbraucot uz autoceļa, kas ir zaudējis nestspēju, var vēl vairāk to sabojāt un padarīt neizbraucamu.

Lasīt vairāk...

Sagatavota rokasgrāmata par drošu sastatņu montāžu

Uzņēmums Alfarent sagatavojis rokasgrāmatu “Drošas sastatnes”, kas paredzēta būvniekiem un sastatņu montētājiem. Tā brīvi pieejama internetā, uzņēmuma mājas lapā.

Rokasgrāmata sniedz noderīgu un praktisku informāciju, kā pareizi montēt sastatnes, lai konstrukcija būtu droša un atbilstoša nosacījumiem. Tekstuālo informāciju papildina atraktīvi zīmējumi un precīzas sastatņu uzstādīšanas shēmas.

Rokasgrāmata apskatāma vai lejupielādējama šeit: https://ej.uz/ttkd

SIA Alfarent ir pilna cikla sastatņu servisa uzņēmums, kas piedāvā dažāda veida sastatņu nomas risinājumus, efektīvi izmantojamas fasāžu un modulāro sastatņu konstrukcijas, kvalitatīvu montāžas servisu, precīzas piegādes objektā un vispusīgu inženiertehnisko atbalstu.

Lasīt vairāk...

Notiks kompetences veicināšanas seminārs būvekspertiem

Šā gada 21. februārī Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) organizē semināru būvekspertīzes jomā sertificētajiem būvspeciālistiem.

Seminārs notiks biroja 1. stāva zālē Rīgā, K. Valdemāra ielā 157. Par būvizstrādājumu atbilstības prasībām un to kontroli informēs Patērētāju tiesību aizsardzības centra eksperte, bet par ugunsdrošības pasākuma pārskata pārbaudes ietvaru stāstīs Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta pārstāvis. BVKB Būvekspertu sertificēšanas nodaļas vadītāja Maija Kavosa informēs par būvspeciālistu sertificēšanas būvekspertīzes specialitātē rezultātiem un būtiskākajiem izaicinājumiem, savukārt biroja Juridiskās nodaļas vecākā juriskonsulte Liene Putnika pastāstīs par izmaiņām normatīvajā regulējumā. BVKB Būvniecības informācijas sistēmas attīstības nodaļas vadītājs Iļja Zapoļskihs ieskicēs pēdējās aktualitātes Būvniecības informācijas sistēmas attīstībā.

Pasākuma darba kārtība:

9.30 – 10.00   Reģistrācija

10.00-10.40     Būvspeciālistu sertificēšana būvekspertīzes specialitātē: rezultāti un izaicinājumi

10.40-11.10     Izmaiņas normatīvajā regulējumā attiecībā uz ekspertīzes veikšanas kārtību

11.10-11:30     Būvniecības informācijas sistēmas aktualitātes

11.30-12.00     Kafijas pauze

12.00-12.30     Būvizstrādājumu atbilstība un kontrole

12.30-13.00     Ugunsdrošības pasākuma pārskata pārbaudes ietvars

Interesentus aicina pieteikties semināram līdz 19. februārim, aizpildot pieteikuma formu: http://bvkb.gov.lv/lv/content/seminars-buvekspertiem-21022020-0

Lasīt vairāk...

Vēsturisko Teteru namu piedāvās pārdošanai

Pēc mērķtiecīga darba, apzinot potenciālos lietotājus no publiskā sektora, privātos nomniekus un investorus par neizmantotās platības attīstīšanas iespējām vēsturiskajā Tetera namā, VNĪ lems par ēkas Brīvības ielā 61, Rīgā pārdošanu. Pārdošanas nosacījumos tiks saglabāta muzeja darbība, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Vēsturiskais Tetera nams ir valstiskas nozīmes īpašums un VNĪ rūp to savest kārtībā. Nelielu daļu - nepilnus 700 m2 ēkas platības ekspozīcijai par čekas vēsturi Latvijā ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā izmanto Latvijas Okupācijas muzejs. Savukārt 8000 m2 plašajā daļā ir telpas, kuru sākotnējā dzīve bija saistīta ar sabiedrībai nozīmīgām jomām - izglītību, tirdzniecību, grāmatniecību, mūziku un citām.

“Vēlamies atdot ēkai tās pelnīto sākotnējo spozmi un iedvest jaunu elpu, nepieļaujot tās degradāciju, tāpēc meklējām valstij izdevīgākos īpašuma attīstības scenārijus. Tā kā īpašums valsts funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams un privātajiem attīstītājiem tā ilgtermiņa noma nelikās saimnieciski pievilcīga, VNĪ virzīs īpašumu pārdošanai, saglabājot vietu muzejam, iegūto naudu ieguldot valstij nepieciešamo objektu attīstībā,” norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone: „Kultūras ministrijas ieskatā būtiski, lai arī pēc iespējamās Tetera nama īpašnieku maiņas tiktu nodrošināta iespēja plašākai sabiedrībai iepazīties ar Latvijas Okupācijas muzeja veidoto ekspozīciju par cilvēka un varas attiecībām padomju okupācijas laikā: PSRS baisākā varas instrumenta – Valsts drošības komitejas - darbību Latvijā, un šī represīvā orgāna ietekmi uz mūsu tautas likteņstāstu.”

“Latvijas Okupācijas muzejs ir pārliecināts, ka daļai telpu bijušajā LPSR Valsts drošības komitejas ēkā jeb tā dēvētajā “Stūra mājā” ir jāpaliek sabiedrībai pieejamām muzeja statusā. “Stūra mājas” projekta darbības gados esam pārliecinājušies, ka komunistiskā režīma represīvā dienesta darbības izpēte un eksponēšana interesē visplašāko sabiedrību. Tāpēc muzejs atbalsta VNĪ centienus piešķirt funkcionalitāti arī pārējiem ēkas stāviem, tai skaitā virzot ēku uz pārdošanu, vienlaikus saglabājot muzeju pirmajā stāvā un pagrabā. Muzejs gribētu turpināt izmantot ne tikai valsts aizsargātās pirmā stāva un pagrabstāva telpas, kas ir iezīmētas kā valsts nozīmes vēstures piemineklis, bet apsvērtu arī iespēju izpētīt un eksponēt citas telpas pagrabā, piemēram, bumbu patvertni ar nodalījumiem ieslodzītajiem,” atklāj muzeja direktore Solvita Vība.

Tā kā īpašums valstij nav nepieciešams, tika izskatītas dažādas īpašuma izmantošanas iespējas, tostarp pērn tika rīkotas izsoles, paredzot iespēju šo vēsturisko ēku uz tuvākajiem 30 gadiem nodot privātā nomnieka rokās, saglabājot to valsts īpašumā. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību izsoles ir veids kā noskaidrot tirgus pieprasījumu un apzināt interesentus.

Apzinot tirgus dalībnieku interesi, VNĪ secināja, ka par šo īpašumu lielākoties interesējas viesnīcu un kopmītņu biznesa attīstītāji, taču grūtības sagādā īpašuma tiesības un nepieciešamie ieguldījumi ēkas atjaunošanā. Saskaņā ar publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu – ja Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts citādi – nekustamā īpašuma nomas līgumu drīkst slēgt uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem. Pēc potenciālo investoru veiktajiem aprēķiniem, šis termiņš ieguldījumu atmaksai bija par īsu.

Saskaņā VNĪ stratēģiju tiek attīstīti īpašumi, kuri ir nepieciešami valsts pārvaldes vajadzībām. Pārējie objekti pakāpeniski tiek iznomāti vai pārdoti. Tā kā īpašums pieder VNĪ par tā atsavināšanu ir tiesīga lemt VNĪ valde un padome. Saskaņā ar 2019. gada nogalē SIA VGP Ekspertu grupa veikto novērtējumu ēkas vērtība ar muzeja ilgtermiņa nomu ir aptuveni 4,25 miljoni eiro (4 247 000 eur). Drīzumā tiks izziņota izsole. Tās nosacījumi būs pieejami mājas lapā www.vni.lv

Lasīt vairāk...

Apzināti Rail Baltica izbūvei nojaukt paredzētie objekti Torņakalnā

Kā informē Torņakalna attīstības biedrība, tā sadarbībā ar Rīgas domi īstenojusi projektu, to Torņakalna apbūves un kultūrvēsturisko objektu dokumentēšanai, kas tiks nojaukti vai izzudīs, izbūvējot dzelzceļa līniju "Rail Baltica".

Biedrība izveidojusi video un foto dokumentu bāzi par tiem Torņakalna apkaimes vides un arhitektūras objektiem, kas pēc "Rail Baltica" izbūves vairs nekad nebūs ieraugāmi līdzšinējā veidolā. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērsos Latvijas teritoriju 263 kilometru garumā un stiepsies cauri Latvijai.

"Rail Baltica" izbūves rezultātā būtiski mainīsies Torņakalna apkaimes izskats, tiks pilnībā likvidēti vairāki kultūrvēsturiski un arhitektūras objekti Torņakalna apkaimē, tai skaitā, piemēram, šie:

  • Torņakalna ielas dzelzceļa pārvads, kas ir pirmais un vecākais monolītā betona tilts, celts vēl 1909.gadā.
  • Altonavas ielas tilts - pārvads.;
  • Brīvzemnieka ielas pārvads;
  • Lutera Torņkalna baznīcas apkārtne;
  • Stacija, piemineklis represētajiem – vagoniņš tiks pārvietots;
  • Vairāki simti koku, veselas ielas ar apkaimei raksturīgu privātmāju apbūvi, piemēram, Indriķa ielas posms.

Projekta īstenošanai līdzekļus piešķīra Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments "Apkaimju iniciatīvas līdzdalības un piederības veicināšanai".

Torņakalna attīstības biedrība ir viena no Rīgas apkaimju biedrībām, "Rīgas apkaimju alianses" biedrs. Torņakalna attīstības biedrība dibināta ar mērķi rūpēties par Torņakalna apkaimes kultūras, ekonomisko un teritorijas attīstību, iesaistīt apkaimes iedzīvotājus apkaimei būtisku jautājumu lemšanā un notikumos, veicināt pilsonisko aktivitāti un attīstīt sabiedrisko dzīvi apkaimē.

Lasīt vairāk...

Turpinās izsolīt bijušo Rakstnieku poliklīnikas ēku

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” tuvākajās dienās izziņos atkārtotu izsoli ēkai Rīgā, Raiņa bulvārī 27, kurā savulaik atradās Rakstnieku poliklīnika, samazinot iepriekšējās izsoles sākuma cenu atbilstoši normatīvo aktu prasībām par 15%. Pieteikšanās atkārtotajai izsolei būs atvērta līdz 4. martam, norāda VNĪ NĪ Iznomāšanas un Pārdošanas pārvaldes direktore Anita Feldmane.

Ņemot vērā to, ka izsolē, kas noslēdzās 5. februārī, neviens pretendents nebija pieteicies, VNĪ pārskatīja nosacījumus un drīzumā izsludinās atkārtotu izsoli. Izsolei tiks noteikta sākuma cena – 2, 55 miljoni eiro. Detalizēti izsoles noteikumi tiks publicēti mājas lapā www.vni.lv un Tieslietu administrācijas izsoļu vietnē https://izsoles.ta.gov.lv

Izsole ir Ministru kabineta noteikumos noteiktā kārtība, kā valstij noskaidrot tirgus pieprasījumu un apzināt interesentus. “Lai arī izsolē oficiālu pieteikumu noteiktajā termiņā nav, interese par šo īpašumu ir, tādēļ turpinām darbu ar ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem. Lielākoties interesenti skatās iespējas iegādāties ēku saimnieciskās darbības veikšanai. Īpašums Raiņa bulvārī ir ļoti vērtīgs gan no lokācijas vietas, gan ēkas arhitektūras viedokļa, taču ēka ir nolietota, un tai nepieciešami ievērojami kapitālieguldījumi. Pārdošanas process var ilgt līdz pat pusgadam, kas šādu nekustamo īpašumu tirgus realizācijā ir normāla prakse,” norāda A. Feldmane.

Atbilstoši VNĪ stratēģijai, uzņēmums izvērtējot katra savā pārvaldībā esošā īpašuma attīstības iespējas, veic valsts iestāžu aptauju par īpašumu nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju veikšanai. Ja īpašums tiek atzīts par piemērotu valsts pārvaldei, tas tiek pielāgots konkrētas iestādes vajadzībām, ja netiek atzīts par nepieciešamu vai piemērotu attīstīšanai kā šajā gadījumā, īpašums tiek virzīts atsavināšanai Ministru kabinetā noteiktajā kārtībā - publiskās izsoles ceļā, gūtos ieņēmumus izmantojot valsts pārvaldei lietderīgo īpašumu sakārtošanai.

Īpašums tiek virzīts pārdošanai sākot no pagājušā gada nogales. Saskaņā ar Tieslietu administrācijas izsoļu vietnes kārtību, kā arī Civilprocesa likumu vienas izsoles maksimālais iespējamais termiņš ir 30 dienas.

VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

 

Foto: VNĪ

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei