Objekti filtrēti pēc datums: februāris 2020

Janvārī būvniecības izmaksas samazinājās par 0,2 %

Šī gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada decembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā samazinājās par 0,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Strādnieku darba samaksa samazinājās par 0,9 %, būvmateriālu cenas – par 0,1 %, savukārt mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 0,2 %.

Janvārī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas samazinājums elektriķiem un montētājiem, kā arī ceļa būves un mākslīgo būvju palīgstrādniekiem.

Salīdzinot ar 2019. gada janvāri, būvniecības izmaksas palielinājās par 2,8 %. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 7,5 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,8 %, bet būvmateriālu cenas pieauga par 1,6 %.

Kā katru gadu, šī gada janvārī ir pārskatīta indeksa aprēķinos izmantotā svaru struktūra. Lai nodrošinātu būvniecības izmaksu indeksa atbilstību pašreizējiem Latvijas ekonomiskajiem apstākļiem un lietotāju prasībām, šogad ir atjaunoti indeksa aprēķinos lietotie unificētie būvmodeļi. Darba izpildei CSP piesaistīja pieredzējušus būvniecības speciālistus, kuri novērtēja līdzšinējo svaru sistēmu un sagatavoja jaunus būvmodeļus, kas atspoguļo pēdējā laikā pielietotās celtniecības tehnoloģijas un būvmateriālus.

 2020. gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 200 būvuzņēmumu un vairāk nekā 50 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos izmanto arī būvmateriālu cenas, kuras uzņēmumi sniedz ražotāju cenu indeksu rūpniecībā un importa cenu indeksa aprēķiniem. Papildus aprēķinos izmanto reģistrētās patēriņa cenas būvmateriāliem.

Cenu apsekojuma izlasē iekļauti būvuzņēmumi, kam 2019. gadā bija lielākais pašu spēkiem veiktais būvdarbu apjoms. 90 % no apsekotajiem uzņēmumiem pašu spēkiem veikto darbu apjoms pārsniedza 1 milj. eiro gadā, no tiem 36 % uzņēmumu darbu apjoms bija virs 5 milj. eiro gadā. Tirdzniecības uzņēmumu atlases kritērijs ir to apgrozījuma lielums un specializācija.

2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada decembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā samazinājās par 0,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Strādnieku darba samaksa samazinājās par 0,9 %, būvmateriālu cenas – par 0,1 %, savukārt mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 0,2 %.

 

Janvārī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas samazinājums elektriķiem un montētājiem, kā arī ceļa būves un mākslīgo būvju palīgstrādniekiem.

 

Salīdzinot ar 2019. gada janvāri, būvniecības izmaksas palielinājās par 2,8 %. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 7,5 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,8 %, bet būvmateriālu cenas pieauga par 1,6 %.

 

Kā katru gadu, šī gada janvārī ir pārskatīta indeksa aprēķinos izmantotā svaru struktūra. Lai nodrošinātu būvniecības izmaksu indeksa atbilstību pašreizējiem Latvijas ekonomiskajiem apstākļiem un lietotāju prasībām, šogad ir atjaunoti indeksa aprēķinos lietotie unificētie būvmodeļi. Darba izpildei CSP piesaistīja pieredzējušus būvniecības speciālistus, kuri novērtēja līdzšinējo svaru sistēmu un sagatavoja jaunus būvmodeļus, kas atspoguļo pēdējā laikā pielietotās celtniecības tehnoloģijas un būvmateriālus.

 

2020. gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 200 būvuzņēmumu un vairāk nekā 50 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos izmanto arī būvmateriālu cenas, kuras uzņēmumi sniedz ražotāju cenu indeksu rūpniecībā un importa cenu indeksa aprēķiniem. Papildus aprēķinos izmanto reģistrētās patēriņa cenas būvmateriāliem.

 

Cenu apsekojuma izlasē iekļauti būvuzņēmumi, kam 2019. gadā bija lielākais pašu spēkiem veiktais būvdarbu apjoms. 90 % no apsekotajiem uzņēmumiem pašu spēkiem veikto darbu apjoms pārsniedza 1 milj. eiro gadā, no tiem 36 % uzņēmumu darbu apjoms bija virs 5 milj. eiro gadā. Tirdzniecības uzņēmumu atlases kritērijs ir to apgrozījuma lielums un specializācija.

Lasīt vairāk...

BVKB aptur vienu Dzirkaļa sertifikātu; būvinženieris norāda uz lēmuma nepamatotību

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pieņemtais lēmums par būvspeciālista Arta Dzirkaļa veikto ekspertīzi “Z-Towers” ēkai un būvprakses sertifikāta apturēšanu ir pilnībā nepamatots un tikai spilgti atklāj Latvijas būvniecības regulējuma nepilnības, pausts Dzirkaļa vadītā inženieru biroja CMB izplatītajā paziņojumā.

Nav noteikts, kādā apjomā vai detalizācijā būtu veicama būves ekspertīze, kā būtu dokumentējama tās gaita, vai kāda metodika būtu jāpielieto. Vienlaikus jāuzsver, ka būvju kompleksa “Z-Towers” ekspertīze veikta ļoti rūpīgi turpat gada garumā, cieši sadarbojoties ar ēkas projektētājiem, būvinženieriem, būvuzraugiem un citiem speciālistiem, izmantojot vairāk nekā 10 gadu laikā izstrādātu, uz pieredzi un kompetenci balstītu būves ekspertīzes veikšanas metodoloģiju. Jāuzsver, ka Būvniecības valsts kontroles biroja pieņemtais lēmums neapstrīd būvspeciālista Arta Dzirkaļa ekspertīzes atzinumu par “Z-Towers” nesošo būvkonstrukciju drošumu un atbilstību projektam, bet tikai ekspertīzes veikšanā izvēlēto metodiku un tās dokumentēšanu, norādīts paziņojumā.

Būvspeciālists Artis Dzirkalis uzskata, ka Būvniecības valsts kontroles biroja pieņemtais lēmums par būvprakses sertifikāta apturēšanu uz laiku ir pilnībā nepamatots un grasās to apstrīdēt, iesniedzot rakstisku pamatojumu BVKB. Latvijā šobrīd normatīvajos aktos nav precīzi noteikts, kādā apjomā un detalizācijā veicama būves ekspertīze. Attiecīgi, iebildumi par ekspertīzes dokumentēšanu un metodiku nav pamatoti; turklāt ekspertīze tika veikta, lai izvērtētu mehānisko stiprību, stabilitāti un būvkonstrukciju drošumu.

Rūpīgi veiktajā ēku kompleksa “Z-Towers” ekspertīzē būvspeciālists Artis Dzirkalis un inženieru birojs “CMB” vadījušies pēc vairāk nekā 10 gadu garumā izstrādātas būves ekspertīzes veikšanas metodikas. Pēdējo četru gadu laikā ir veiktas vairāk nekā 70 ēku un publisku būvju pārbaudes visā Latvijā, kas līdz šim nav raisījušas iebildumus vai jautājumus no uzraugošo institūciju puses.

Papildus jāuzsver, ka ēku kompleksa “Z-Towers” ekspertīze veikta ciešā sadarbībā ar ēkas projektētājiem, būvinženieriem, būvuzraugiem un citiem speciālistiem, kuru mērķis bija veikt papildus pārbaudes un gūt apstiprinājumu tam, ka ēka patiešām ir droša un uzbūvēta saskaņā ar projektētāja paredzētajiem būvkonstrukciju risinājumiem, kas ievērojami pārsniedz ne tikai Latvijas būvnormatīvu prasības, bet arī Eirokodeksa prasības.

Būvspeciālists Artis Dzirkalis ir viens no vadošajiem būvinženieriem Latvijā, kurš ir licis pamatus esošajai būvju ekspertīžu praksei ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi būves ekspertīzes un tehniskās izpētes veikšanā. Regulāri piedalās būvniecības nozares normatīvā regulējuma pilnveides darba grupās un vada apmācības par būves ekspertīzi un tehnisko apsekošanu. Šobrīd Latvijas Būvniecības padomes vadītājas vietnieks un Latvijas Būvinženieru savienības valdes loceklis.

Svarīgi! BVKB pieņemtais lēmums par būvspeciālista Arta Dzirkaļa būvprakses sertifikāta apturēšanu neietekmē uzņēmuma CMB darbību un speciālistu sniegto pakalpojumu gaitu.

 

Publicējam pilnu BVKB preses relīzes tekstu par sertifikāta apturēšanu:

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ir informējis Rīgas pilsētas būvvaldi par BVKB Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļas pieņemto lēmumu, ar kuru uz laiku apturēts būvspeciālista Arta Dzirkaļa sertifikāts ēku ekspertīzes jomā. Tas saistīts ar daudzfunkcionālā kompleksa “Z-Towers” ekspertīzi.

Lēmums pieņemts par būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumiem ekspertīzes veikšanas gaitas dokumentēšanā un nepietiekami pamatota ekspertīzes atzinuma sagatavošanā. Par minētajiem pārkāpumiem normatīvais regulējums paredz atbildību - būvspeciālista sertifikāta darbības apturēšanu uz laiku.

Viens no BVKB kā sertificēšanas iestādes uzdevumiem ir ne tikai sertificēt būvekspertus, bet arī veikt viņu patstāvīgās prakses uzraudzību. Uzraudzības ietvaros BVKB izvērtē saņemtās sūdzības vai informāciju par būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumiem, kā arī konkrētā eksperta sagatavotā atzinuma pamatotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām.

BVKB ir informējis Rīgas pilsētas būvvaldi par lietā konstatētajiem apstākļiem, lai tā savas kompetences ietvaros lemtu par turpmākajām darbībām saistībā ar daudzfunkcionālo kompleksu “Z-Towers”.

BVKB Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļas pieņemtais lēmums ir stājies spēkā šā gada 24. februārī un tas ir apstrīdams BVKB direktoram viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

http://bvkb.gov.lv/lv/news/bvkb-informe-buvvaldi-par-konstateto-saistiba-ar-buveksperta-sertifikata-apturesanu

Lasīt vairāk...

Aicina piedalīties energoefektivitātes forumā

Šī gada 25.februārī Ekonomikas ministrijas īstenotajai energoefektivitātes veicināšanas iniciatīvai “Dzīvo siltāk” apritēja 10 gadu jubileja. Tieši šajā dienā pirms 10 gadiem 18 nevalstiskās organizācijas un bankas parakstīja sadarbības memorandu par efektīvas un atklātas sadarbības veidošanu, informējot par mājokļu renovācijas procesu. Šobrīd energoefektivitātes atbalstītāju pulku veido 31 organizācija, kas ir pievienojusies memorandam.

Desmit gadu laikā iniciatīvas Dzīvo siltāk ietvaros kopā ar sadarbības partneriem esam organizējuši pasākumus par energoefektivitāti, tās ieguvumiem, finansējuma iespējām, kā arī būvniecības kvalitāti. Lai arī pasākumu mērķauditorija pirmajos gados bija dzīvokļu īpašnieki, namu pārvaldītāji, pašvaldības, tad pēdējos gados informatīvos pasākumus organizējam arī valsts ēku atjaunošanas projektu īstenotājiem un plašākam uzņēmēju lokam.

Aicinām Jūs piedalīties 2020.gada 4.martā foruma “Paradumu maiņa - mazs solies lieliem mērķiem” un klāt būt Sadarbības memoranda energoefektivitātes jomā parakstīšanas svinīgajam pasākumam. Foruma otrā daļa tiks veltīta paradumu maiņas jautājumiem un tās ietvaros varēsiet dzirdēt kā iedvesmas stāstus, tā arī gūt praktisku pieredzes apmaiņu par energoefektivitātes un vides sakārtošanu.

Energoefektivitātes foruma sākums plkst. 9.30 (ierašanās un reģistrācija pasākumam no plkst. 9.00). Norises vieta: Rīgas Motormuzejs (S.Eizenšteina iela 6, Rīga).

Lūgums pieteikties dalībai pasākumā šeit:

https://forms.office.com/Pages/ResponsePage.aspx?id=pf52149_TUSrTlz_wImV8eyhw7j5NetAsARq1ziYzqZUNVlKN1BGQVBOMTVLNkVLSjhTWk9LOVQ4Ti4u

Lasīt vairāk...

Publiskajos būvdarbu līgumos jānodrošina norēķināšanās ar apakšuzņēmējiem

Šā gada 11. februārī Ministru kabineta apstiprinātajā Rīcības plānā publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai viens no iekļautajiem pasākumiem paredz Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz šā gada beigām izstrādāt risinājumu, lai noteiktu pasūtītāja pienākumu pārliecināties, ka piegādātājs ir norēķinājies ar apakšuzņēmējiem publiskos būvdarbu līgumos.

Ekonomikas ministrija jau tuvākajā laikā organizēs visu iesaistīto pušu diskusiju, lai apzinātu gan būvniecības nozares dalībnieku, gan publisko iepirkumu veicēju viedokli par efektīvāko risinājumu, kā noteikt pasūtītāja pienākumu pārliecināties, ka piegādātājs ir norēķinājies ar apakšuzņēmējiem publiskajos būvdarbu līgumos.

Būvniecības nozarē vairākkārt publiski izskanējuši gadījumi, kad ģenerāluzņēmēji nav norēķinājušies par padarītajiem darbiem ar apakšuzņēmējiem. “Droša uzņēmējdarbības vide un godīga konkurence ir pamata stūrakmeņi, uz kuriem būvējam politiku ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai. Ir jārod risinājums, lai novērstu situāciju, kad apakšuzņēmēji nesaņem samaksu par paveiktajiem darbiem. Ja apakšuzņēmējs nesaņem norēķinus, tas nevar izmaksāt algu darbiniekiem un norēķināties par citiem pakalpojumiem, kas apdraud uzņēmēja turpmāko darbību. Vienlaikus galvenais piegādātājs (ģenerāluzņēmējs) iegūst konkurences priekšrocības publiskajos iepirkumos, jo var piedāvāt zemāku cenu, jau sākotnēji ieplānojot nenorēķināšanos ar apakšniekiem,” uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

“Nosakot normatīvajos aktos pienākumu publiskajam pasūtītājam pārliecināties, ka notikusi norēķināšanās ar apakšuzņēmējiem visā piegādes ķēdē, nodrošināsim godīgāku konkurenci starp publisko iepirkumu izpildītājiem, kā arī turpināsim sakārtot būvniecības nozares darbību. Pretējā gadījumā jau tuvākajā laikā nozarē būs vērojams vēl izteiktāks darba spēka trūkums – jauniešiem nebūs motivācijas strādāt šajā nozarē; savukārt esošajam darbaspēkam jājūtas drošiem, ka viņi regulāri saņems godīgi pelnīto atalgojumu,” tupina ministrs.

Svarīgi noradīt, ka godīgas konkurences nodrošināšanas nolūkos Igaunijā jau no šā gada ir ieviesta norma, kas paredz gala maksājuma apturēšanu, ja apakšuzņēmējs iesniedz prasību par saistību neizpildi un ja pasūtītājs iesniegumu atzīst par pamatotu.

Kā zināms, Ministru kabinets š.g. 11. februārī apstiprināja Ekonomikas ministrijas vadībā izstrādāto rīcības plānu publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai, kas ietver virkni pasākumus publisko iepirkumu normatīvā regulējuma uzlabojumiem, precīzi nosakot to atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas, darbības rezultātus un izpildes termiņus. Rīcības plānā ietverti kopumā 14 pasākumi vairākos rīcības virzienos - iepirkumu nolikumu pilnveidei, kvalifikācijas celšanai, informācijas pieejamības veicināšanai, publisko iepirkumu atlases un līgumu izpildes kontroles pilnveidošanai, un konkurences tiesību ievērošanas stiprināšanai. Detalizētāka informācija par rīcības plānu publicēta Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.

Lasīt vairāk...

Paziņo skolas ar lielāko enerģijas patēriņa samazinājumu

Skolu sacensībā "Efektīvs enerģijas patēriņš izglītības iestādēs" no astoņām Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībām kopumā godpilni finišēja 21 izglītības iestāde. 21. februārī Kocēnu pamatskolā Vidzemes plānošanas reģions paziņoja tās skolas, kuras 2019. gadā sasniedza vislielāko enerģijas ietaupījumu.

Grupā, kurā tika apkopoti dati gan par patērēto elektroenerģiju, gan siltumenerģiju, 1. vietu izcīnīja Kocēnu novada Kocēnu pamatskola 2019. gadā, samazinot enerģijas patēriņu (elektrība un siltums) par 18,52%. 2. vietā ierindojās Priekuļu novada Liepas pamatskola ar 13,84%, bet 3. vietā Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija ar 12,81%.

Savukārt grupā, kurā startēja skolas, uzskaitot tikai elektroenerģijas patēriņu, 1. vietā Smiltenes novada Bilskas pamatskola ar samazināto enerģijas patēriņu 14,91 % apmērā. 2. vietā arī Smiltenes novada Variņu pamatskola ar 13,33% un 3. vietā Amatas novada Zaubes pamatskola ar rezultātu 9,73%.

Vairākās skolās skolēni apvienojās enerģijas patruļās un daudz aktīvāk sekoja līdzi apgaismojumam koplietošanas telpās, sagatavoja informatīvos plakātus par elektrības un ūdens lietošanu, telpu pareizu vēdināšanu. Organizēja Silto džemperu dienu un Zemes stundu, un kopā ar skolas saimnieku devās uz skolas katlu māju/siltummezglu. Jāuzsver, ka programmas uzdevums bija samazināt enerģijas patēriņu, mainot paradumus un ieviešot regulārus energotaupības pasākumus, nesamazinot komforta apstākļus.

Katra programmas dalībskola un pašvaldība, uzsākot sacensību, Vidzemes plānošanas reģionam iesniedza enerģijas patēriņa datus par 2017. un 2018. gadu, kas ļāva noteikt bāzes līniju turpmākajiem aprēķiniem. Apzinoties mainīgos laikapstākļus, par katru gadu tika apkopoti ne tikai enerģijas patēriņa dati, bet arī dati par klimata apstākļiem – āra gaisa temperatūra un apkures dienu skaitu. “Piemēram, siltumenerģijas patēriņš salīdzināts tāds, kāds tas būtu, ja klimats visos gados būtu bijis identisks, citiem vārdiem sakot, dati ir koriģēti vienādiem klimatiskajiem apstākļiem,” papildina Jānis Ikaunieks, Vidzemes plānošanas reģiona Energoefektivitātes eksperts.

 

Foto: Kocēnu novada dome

Lai motivētu skolas turpināt sekot līdzi iekštelpu klimatam, 1. vietu ieguvējas savā skolas saimniecībā saņēma Vidzemes plānošanas reģiona sarūpēto CO2 (oglekļa dioksīda), telpas gaisa temperatūras un gaisa relatīvā mitruma mērītāju. Atbalstu skolu programmai sniedza arī Elektrum Energoefektivitātes centrs, piedaloties programmas pasākumos un uzsverot klimata pārmaiņas un no tām jau šobrīd izrietošās sekas, gan arī sveicot labākās skolas ar sasniegtajiem rezultātiem.

Atzinīgus vārdus guva arī Vidzemes plānošanas reģiona sagatavotais mācību materiāls par deviņām tēmām – Enerģijas patēriņš ēkās; Apkure; Elektrība; Enerģijas veidi; Klimata pārmaiņas; Apgaismojums; Ventilācija; Ūdens; Energoplānošana.

Līdz ar rezultātu paziņošanu par 2019. gadā sasniegto enerģijas ietaupījumu, skolas kopā ar pašvaldībām turpinās īstenot programmu vēl vismaz 2 gadus. Noslēgtais trīspusējais līgums starp Vidzemes plānošanas reģionu, skolu un pašvaldību, paredz, ka lielākā daļa no sasniegtā izmaksu ietaupījuma tiks izmantots skolas vajadzībām.

Programmu “Efektīvs enerģijas patēriņš izglītības iestādēs” īsteno Vidzemes plānošanas reģions Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gada projekta “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ietvaros ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. “EFFECT4buildings” mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā.

Lasīt vairāk...

AST organizē līniju no Valmieras uz Igauniju pārbūves sabiedriskās apspriedes

Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) Strenčos, Brenguļos un Valkā organizē projekta "330kV elektropārvades līniju Valmiera – Tartu un Valmiera – Tsirguliina pārbūve Latvijas teritorijā" sabiedriskās apspriedes.

"Pārbūves ietvaros nav paredzēts mainīt elektrolīnijas trasi un sprieguma līmeni – tā tiks izbūvēta kā gaisvadu 330kV līnija esošās 330kV gaisvadu līnijas trasē, uzstādot jaunus balstus un montējot jaunus vadus. Pārbūves rezultātā iespējama pārbūvētās elektrolīnijas balstu novietošanas vietu maiņa pa esošās līnijas asi. Būvniecību plānots uzsākt 2022. gadā un kā pirmo rekonstruēt līniju uz Tartu, savukārt pēc šo darbu pabeigšanas 2023. gadā tiks uzsākta līnijas uz Tsirgulinu pārbūve, kurai Igaunijas pusē rekonstrukcija ir jau veikta. Darbus plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām," par projekta gaitu stāsta AST valdes loceklis Arnis Staltmanis.

Projekts paredz, ka abas līnijas pārsvarā saglabās esošās trases - patlaban abas līnijas uz Igauniju no apakšstacijas Valmierā šķērso Beverīnas novada Kauguru, Brenguļu un Trikātas pagastus, Strenču novada Plāņu pagastu, kā arī Valkas novada Valkas pagastu. Tā kā līniju atrašanās vieta netiks būtiski mainīta, tikai atsevišķiem zemju īpašniekiem mainīsies apgrūtinājuma apjoms, par ko tiks aprēķinātas un izmaksātas kompensācijas. Paredzams, ka individuāla komunikācija ar zemes īpašniekiem par apgrūtinājumu un kompensāciju līgumu slēgšanu tiks uzsākta 2021. gadā.

Abas minētās elektropārvades līnijas ir būvētas pagājuša gadsimta 60-jos un 70-jos gados, šo līniju caurlaides spējas atšķirības ziemas un vasaras sezonā traucē korektai elektroenerģijas tirgus darbībai. Šīs līnijas ir pilnībā jānomaina ar jaunām, lielākas caurlaides spējas līnijām, lai nodrošinātu lielāku summāro caurlaides spēju Baltijas reģionā Ziemeļu – Dienvidu virzienā, kā arī uzlabotu elektroapgādes drošumu gan Latvijā, gan arī kaimiņvalstīs.

Līniju pārbūves pasākumi ir vērsti uz to, lai nodrošinātu pietiekamu infrastruktūru Baltijas valstu enerģētiskajai neatkarībai no Krievijas apvienotās elektroenerģijas sistēmas un tie kalpo par priekšnoteikumu veiksmīgai Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīkliem, kas paredzēts 2025. gadā.

Kopējās projekta izmaksas tiek lēstas 45 milj. EUR apmērā, no kuriem 75% ir Eiropas Savienības Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējums.

Projekta sabiedriskā apspriešana notiks:

  1. martā plkst.17:30 Strenču novada Kultūras centrā, Baznīcas iela 2, Strenčos
  2. martā plkst.17:30 Valkas novada domē, Beverīnas iela 3, Valkā
  3. martā plkst.17:30 Brenguļu sporta centrā "Kaimiņi" Brenguļos, Brenguļu pagastā
Lasīt vairāk...

Tiks renovēta viena no Rīgas koka namu kolekcijas ēkām

Grīziņkalna apkaimē – Valmieras ielā 47, sākti ievērojamā arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektētā divstāvu dzīvojamā nama renovācijas darbi. Ieguldot pus miljonu eiro, nekustamo īpašumu attīstītājs SIA „Rent MGMT” ēkai atgriezīs tās sākotnējo koka apdares veidolu. Plānots, ka turpmāk šī būs viena no retajām autentiskajām koka ēkām Rīgas vēsturiskajā centrā, kas uzņems pilsētas viesus, ļaujot iepazīt apkārtnes bagātīgo kultūras mantojumu.

Līdz šim vien retais varēja iedomāties, ka Valmieras ielas 47. nams ir piederīgs Rīgas koka arhitektūras kolekcijai: „Renovācijas projekta risinājumi paredz atbrīvoties no dažādu laiku materiālu uzslāņojumiem, tai skaitā tagadējā fasādes apmetuma, kas izveidots pagājušā gadsimta 30-tajos gados un neatbilst K. Pēkšēna sākotnējai iecerei. Tā vietā tiks izveidots fasādes koka apšuvums ar atbilstošiem dekoratīvajiem elementiem, kas atgriezīs ēkai to vizuālo tēlu, kādu sākotnēji paredzējis ēkas autors, piešķirot tai Grīziņkalna apkaimes klasicisma koka arhitektūrai raksturīgās iezīmes. Vēl būtiska pārmaiņa ēkā būs apkures sistēmas maiņa no videi ne tik draudzīgajām malkas krāsnīm uz sašķidrinātās gāzes apkures veidu. Tāpat arī tiks pilnībā pārveidota kanalizācijas un ūdens apgādes sistēma, nomainīti iekšējie un ārējie elektrotīkli, ēkas jumts, kā arī stiprinātas nesošās konstrukcijas un labiekārtots pagalms,” norāda projekta arhitekte, SIA „12 līnijas” dibinātāja Agnese Lāce.

Rīgā ir ārkārtīgi bagāta koka arhitektūra, kas laika gaitā saglabājusies salīdzinoši labi, atšķirībā no Skandināvijas valstīm, kur koka apbūve noteiktā laika periodā plānveidīgi tika iznīcināta līdz pat 1960. gadam. Tā kā Rīgas vēsturiskā koka arhitektūra ir unikāla parādība Eiropas mērogā, tā ir saglabājama un atjaunojama. Lai iespējami autentiski renovētu arhitektoniski vērtīgo Valmieras ielas 47. namu, īpašuma attīstītājs SIA “Rent MGMT” projektam piesaistīja Koka ēku renovācijas centra „Koka Rīga” speciālistus.

Šī investīciju projekta pamatā ir pārliecība, ka ar pietāti pat vēsturi prasmīgi atjaunoti nami ne vien palielina konkrētā īpašuma un tā atrašanās vietas vērtību, bet motivē arī citus namīpašniekus sakopt savus valdījumus.

„Saglabājot un atjaunojot koka būves Grīziņkalnā un citur Rīgā, tiek bagātināts galvaspilsētas tēls, sargājot to no bezpersoniskas arhitektūras. Tāpat arī tiek veicināta kultūras un estētisko vērtību izpratne iedzīvotājos, vienlaikus rūpējoties par praktisku, ērtu un veselīgu dzīves vidi,” uzskata Vladimirs Eihenbaums, „Koka Rīga” vadītājs. Viņš uzsver, ka katra atjaunotā koka ēka maina sabiedrības viedokli par koka arhitektūras vērtību un tās vēsturisko būvdetaļu – logu, durvju, vārtu nozīmi ēkas kopējā izskatā.

Divstāvu īres nams Valmieras ielā 47 pieredzējis divus pasaules karus, līdz pat šai dienai pildot savu funkciju. Vēsturiski tajā mitinājās strādnieki, un to noteica konkrētās apkaimes specifika – dzelzceļa tuvums, kā arī Krievu – Baltijas vagonu fabrika. Līdz Pirmajam pasaules karam tajā strādāja aptuveni četri tūkstoši cilvēku.

Mūsdienās Grīziņkalns ir daļa no Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas. Ar valsts un pašvaldības finansiālu līdzdalību atjaunotas vairākas koka ēkas Artilērijas un Mūrnieku ielās, uzlabojot gan apkaimes kopējo tēlu un iedzīvotāju labsajūtu, gan veicinot tūrisma plūsmu.

Lasīt vairāk...

Pērn pieaudzis nodarbināto skaits būvniecībā

Lielākais nodarbināto skaita pieaugums 2019. gadā joprojām bija vērojams būvniecības nozarē – nodarbināto skaits būvniecībā auga par 6,5 tūkstošiem jeb 8,7%, salīdzinot ar 2018. gadu. Lai gan kopumā nodarbināto skaita pieaugums būvniecībā ir gandrīz divreiz mazāks nekā 2018. gadā (pieauga par 11,6 tūkstošiem), tomēr tas joprojām ir saglabājies salīdzinoši augstā līmenī, ņemot vērā būvniecības produkcijas apjomu dinamiku – būvniecības produkcijas apjoma pieaugums 2019. gadā bija par gandrīz 8 reizēm mazāks nekā 2018. gadā, un kopumā gada griezumā būvniecības produkcijas apjomi palielinājās vien par 2,9%.

Vienlaikus jāatzīmē, ka izmaiņas darba tirgū caurmērā ir redzamas vēlāk nekā reālajā sektorā – aptuveni ar 2-3 ceturkšņu nobīdi, līdz ar to nodarbināto skaita pieaugumu nozarē 2019. gadā joprojām lielā mērā noteica darbaspēka pieprasījuma inerces efekts no iepriekšējiem periodiem.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma datiem, 2019. gada 4. ceturksnī nodarbināto skaits palielinājās par 0,4% jeb aptuveni 3,3 tūkstošiem, salīdzinot ar 2018. gada 4. ceturksni. Kopumā 2019. gada 4. ceturksnī nodarbināti bija 913,1 tūkstoši iedzīvotāji.Vienlaikus vidēji 2019. gadā nodarbināto skaits ir audzis par 0,1% jeb aptuveni 0,6 tūkstošiem, salīdzinot ar 2018. gadu, kas ir bijis lēnākais nodarbināto skaita pieaugums kopš 2016. gada.

Nozīmīgs nodarbināto pieaugums pērn bija vērojams finanšu un apdrošināšanas pakalpojumos – nodarbināto skaits palielinājās par 4,4 tūkstošiem, salīdzinot ar 2018. gadu, kā arī valsts pārvaldē un aizsardzībā – pieaugums par 4,4 tūkstošiem nodarbināto.

Savukārt visbūtiskākais nodarbināto skaita samazinājums pērn bija vērojams transporta nozarē, kur nodarbināto skaits samazinājās par 6,4 tūkstošiem jeb 8%, salīdzinot ar 2018. gadu. Darbaspēka pieprasījuma samazinājums transporta nozarē lielā mērā saistāms ar kravu apjuma kritumu gandrīz visos transporta segmentos, jo īpaši dzelzceļa pārvadājumos.

Līdz ar nodarbināto skaita pieaugumu, turpināja augt arī nodarbinātības līmenis - 2019. gada 4. ceturksnī tās palielinājās līdz 65,4% starp iedzīvotājiem vecumā no 15-74 gadiem, kas bija par 0.8 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā pirms gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus vidēji 2019. gadā nodarbinātības līmenis pieauga līdz 65%, līdz ar to jau trešo gadu pēc kārtas turpinot labot iepriekš uzstādītos rekordus.

Vienlaikus darba tirgu turpina ietekmēt demogrāfijas tendences - iedzīvotāju skaits vecumā no 15-74 gadiem 2019. gadā samazinājās par 11,3 tūkstošiem, salīdzinot ar 2018. gadu. Tas kopumā negatīvi ir atsaucies arī uz darbaspēka piedāvājuma dinamiku - ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits 2019. gadā samazinājās par gandrīz 10,8 tūkstošiem jeb 1,1%.

Nelabvēlīgās demogrāfijas tendences, kā arī darbaspēka pieprasījuma pieaugums arvien vairāk ietekmē darbaspēka pieejamību darba tirgū. Bezdarba līmenis 2019. gada 4. ceturksnī samazinājās līdz 6%, bet kopumā 2019. gadā – līdz 6,3%, līdz ar to bezdarba rādītāji faktiski ir sasnieguši 2007. gada līmeni. Pērn 4. ceturksnī darba meklētāju skaits samazinājās līdz 57,9 tūkstošiem, kas bija par 9,2 tūkstošiem mazāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā.

  1. gada 4. ceturksnī Latvijā bija otrais zemākais bezdarba rādītājs starp Baltijas valstīm - Igaunijā tas bija 4,1%, savukārt Lietuvā – 6,4%.
Lasīt vairāk...

Februāra Būvinženierī – estrādes Mežaparkā un Tallinā, BIM Lietuvā, diafragmas sienas pamatos

Februāra žurnālā ''Būvinženieris'' Nr.72 lasi:

Latvijas Būvinženieru savienības valdes dalībnieki Juris Mellēns un Gints Šķenders vērtē pāreju uz projektu apriti tikai elektroniskā formātā Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Pirmie secinājumi – galvenās funkcijas darbojas, ieteikumi tiek uzklausīti, nepilnības – risinātas. Rakstā Dati par darbalaiku vienuviet – par VEDLUBD reģistru lielajos būvlaukumos strādājošajiem.

Lietuvā būvniecības digitālie rīki nozarē ienāk ar uzņēmēju iniciatīvu, vēstīts LatBIM rīkotā pieredzes brauciena aprakstā. Par Latvijas jaunumiem stāstīts rakstā Praktiskā 3D modelēšana, digitālo rīku apguve ieteikta Knauf Akadēmijas vadītāja Andra Veinberga un CMB Inženieru kompetences centra direktores Neldas Elsiņas publikācijās.

Dziesmu svētku estrādes Mežaparkā un Tallinā ir līdzīgas ne tikai ar ievērojamo lomu latviešu un igauņu brīvības centienos, bet arī ar unikālo konstrukciju tik liela mēroga brīvdabas būvēm un akustiskajām īpašībām. Celtniecības process un inženieru ieguldījums – rakstos Baltijā lielākā metāla konstrukciju būve un Tallinas Dziesmu svētku tribīnes – ar unikālu konstrukciju.

Tehnoloģiju sadaļā – praktisks lineāls plaisu noteikšanai betonētājiem no SIA Materiāli, Keller ekspertu skaidrojums par diafragmas sienām un baretēm pamatu konstruktoriem, telpu gaisa analīze ar fotoakustisko spektroskopiju LU ekspertu Staņislava Gendeļa un Lauras Raupes rakstā.

Arhitektūras eksperte Antra Viļuma vērtē: Veci koka logi – atjaunot vai mainīt? Būvinženiere Līva Ābele skaidro ugunsdrošo durvju ierīkošanas normatīvus un risinājumus. Savukārt atjaunotā Muzeju krātuve Pārdaugavā piedāvā mūsdienīgas mājas kultūrvēstures vērtībām un atdzīvina Dzegužkalna apkaimi.

Žurnālu abonē un pērc LBS birojā, pa e-pastu buvinzenieris2016@gmail.com, https://buvinzenieriem.lv/, https://abone.pasts.lv/, http://www3.presesserviss.lv/.

Lasīt vairāk...

Aicina piedalīties Latvijas pirmajā Tāmētāju čempionātā

Ikvienu, kurš vēlas pārbaudīt savas zināšanas un praktiskās iemaņas, aicinām piedalīties Latvijas 1. būvdarbu tāmēšanas čempionātā. Tā iniciators un galvenais vērtētājs ir sertificēts būvspeciālists Guntars Liepiņš. Rīkotāju atbalsta Latvijas Būvinženieru savienības žurnāls ”Būvinženieris”.

Čempionāta mērķis ir noskaidrot labākos būvniecības nozares tāmētājus. Čempionāta nolikums un norises kārtība atrodama pievienotajā dokumentā.

Pretendenti aicināti pieteikties individuāli pa e-pastu guntars.liepins@inbox.lv. Uzdevumu saņemšana, izpilde un iesniegšana vērtēšanai notiek līdz 9.martam neklātienē. Labāko darbu analīze un rezultātu paziņošana notiks 19.martā plkst.15 ”LBS-Konsultanta” mācību klasē. Dalībnieki tiks īpaši uzaicināti uz noslēguma sarīkojumu.

Vairāk informācijas pa tālruni 29267977.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei