Objekti filtrēti pēc datums: augusts 2019

''Būvinženiera'' augusta numurā: būvju progresējošais sabrukums, grunts stabilizācija un autoceļu virsmas apstrāde

Žurnāla Būvinženieris augusta izdevumā Nr. 69 lasiet:

Tikšanās un informācijas apmaiņa ar ārvalstu kolēģiem ir svarīga Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) komunikācijā, lai kopīgi risinātu nozares jautājumus, slejā raksta Helēna Endriksone, LBS valdes priekšsēdētāja vietniece un Baltijas valstu pārstāve Eiropas Civilo inženieru padomē (European Council of Civil Engineers – ECCE).

Kompānijas UPB projektētājs Matīss Sakne, kurš pērn ieguva titulu Gada jaunais inženieris, profesiju apguvis ārzemēs, taču atgriezies strādāt Latvijā, intervijā atklājot – viņa skatījumā skaistākās ir nenosegtas, perfekti uzbūvētas konstrukcijas, kā Eifeļa tornim vai naftas ieguves platformai okeānā.

Inženieru grupas Kurbads būvkonstruktori Jans Veļičko and Normunds Tirāns publikācijā Konstrukciju progresējošais sabrukums – drošas būvniecības drauds apkopojuši pasaules piemēru analīzi, aizsākot jaunu tematisko rakstu sēriju.

Virsmas apstrāde ir izdevīga un efektīva ceļu uzturēšanas tehnoloģija mūsu klimatā un pastāvīgi nepietiekamā finansējuma apstākļos, secina VAS Latvijas Valsts ceļi eksperti. Ceļinieki atklāj pieredzi virsmas apstrādes tehnoloģijas izmantošanā, norādot – lai atjaunotās brauktuves kalpotu ilgāk, uzturētājiem tās regulāri jākopj un autovadītājiem jāievēro apdomīgs braukšanas stils.

Brīvdabas koncertzāle Mītava ir lielākais liekti līmēto koka siju laidums Latvijā, kas tapis Jelgavas Pasta salā, firmas Igate Būve speciālistu vadībā apvienojot inženieru, būvnieku un pašvaldības pārstāvju zināšanas un pieredzi.

Modernās grunts apstrādes tehnoloģijas ļauj stabilizēt pamatus zem jaunām un atjaunotām ēkām, ceļiem un tiltiem, rakstā Grunts stiprināšana ar stabilizēšanas tehnoloģiju vēsta kompānijas Keller vadītājs Baltijas valstīs Rihards Ošiņš.

Abonē un pērc LBS birojā, pa e-pastu buvinzenieris2016@gmail.com, https://buvinzenieriem.lv/, https://abone.pasts.lv/, http://www3.presesserviss.lv/.

Lasīt vairāk...

LBS valde izbraukuma sēdē apskata Valmieras un Cēsu objektus

Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) izbraukuma valdes sēde 20.augustā notika Cēsīs.Tajā piedalījās Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs un agrākais mērs Gints Šķenders.

Dienas pirmajā pusē LBS valdes pārstāvji un uzaicinātie dalībnieki apskatīja būvobjektus Valmieras un Cēsu apkaimē. Būvinženieriem bija iespēja iepazīt Māra Štromberga BMX trasi Valmierā, kurai ir iespaidīgi veidota drenāža un citas inženiersistēmas. LBS pārstāvji apskatīja topošo Jāņa Daliņa stadionu, kura apraksts publicēts žurnāla ''Būvinženieris'' aprīļa numurā. Pēc valdes sēdes LBS pārstāvji apmeklēja Cēsu stadionā topošās servisa telpas un tribīnes.

Mārīte Šperberga, LBS valdes locekle, apbalvojuma ''Būvindustrijas lielā balva'' vadītāja

Lasīt vairāk...

Šogad Rīgas reģionā selektīvā vienkārtas virsmas apstrāde plānota uz 8 autoceļiem

Autoceļu kalpošanas laika un braukšanas apstākļu uzlabošanai šogad VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU) Rīgas reģionā selektīvo vienkārtas virsmas apstrādi plāno veikt uz 8 valsts autoceļiem ar asfalta segumu teju 72 tūkstošu m2 apjomā.

 

Video: https://youtu.be/jM4KkM74b18

Selektīvā vienkārtas virsmas apstrāde tiek veikta vienā vai vairākos autoceļa posmos. Šogad Rīgas reģionā darbi plānoti atsevišķos posmos uz šādiem asfalta seguma valsts vietējiem autoceļiem:

 

  • V965 Kaparāmurs-Dobelnieki (1 km)
  • V71 Bukas-Mālpils (1,3 km)
  • V84 Inčukalns-Kalējbūņas (5,5 km)
  • V45 Pievedceļš Gaujas tiltam (1,3 km)
  • P32 Augšlīgatne-Skrīveri (1,1 km)
  • P80 Tīnūži-Koknese nobr. (0,9 km)
  • V65 Pādes-Tūžas (1,5 km)
  • P3 Garkalne-Alauksts (11,4 km)

 

Selektīvās vienkārtas virsmas apstrādi galvenokārt veic, lai pagarinātu autoceļa seguma kalpošanas laiku un uzlabotu braukšanas apstākļus autovadītājiem. Darbu rezultātā tiek nodrošināta autoceļa seguma ūdensnecaurlaidība un uzlabota satiksmes drošība kopumā. Virsmas apstrādes darbi tiek veikti vasaras sezonā un to izpildes laiks ir atkarīgs no gaisa temperatūras, nokrišņiem un citiem faktoriem, kas var ietekmēt darba kvalitāti.

Atgādinām, ka ceļu remontdarbiem ikviens var sekot līdzi tiešsaistes režīmā aplikācijā “Waze” un VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) mājaslapā attēlotajā kartē: www.lvceli.lv. Aicinām informēt par būtiskiem autoceļu bojājumiem LVC Satiksmes informācijas centru, zvanot pa diennakts bezmaksas tālruni 8000 5555.

Lasīt vairāk...

Greiderēšanas darbi šogad veikti teju 64 tūkstošu km garumā

VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU) šogad greiderēšanas darbus veicis gandrīz 64 tūkstošu km garumā, bet iesēdumu un bedru remontdarbus, kā arī seguma dilumkārtas atjaunošanas darbus uz autoceļiem ar grants segumu – vairāk nekā 113 tūkstošu m3apjomā.

Autovadītājiem jāņem vērā, ka ilgstoša sausuma laikā uz autoceļiem ar grants segumu var veidoties „smilšu vannas“ un šķērsviļņi jeb “trepe”, bet ilgstošu nokrišņu laikā – dubļi.

Sausā laikā autoceļa virskārta, kuru veido grants, satiksmes ietekmē noput, kā rezultātā tiek atsegta autoceļa konstruktīvā kārta – to veido smilts. Smilts atšķirībā no grants ir daudz smalkāks minerālmateriāls un sausā laikā tās nestspēja ir ievērojami zemāka. Līdz ar to intensīvas satiksmes laikā uz autoceļa veidojas „smilšu vannas“, ievērojami samazinot konkrētās autoceļa vietas kvalitāti.

Nokrišņu laikā grants segums tiek pārmitrināts un tam zūd nestspēja, līdz ar to satiksmes rezultātā uz grants seguma veidojas defekti – šķērsviļņi jeb “trepe”, atsevišķas bedres un iesēdumi, kas pasliktina braukšanas apstākļus.

LAU regulāri apseko valsts autoceļus un atbilstoši to uzturēšanas klašu prasībām veic nepieciešamos remontdarbus. Greiderēšanas darbi tiek veikti, kad autoceļu nestspēja un mitrums ir atbilstošs, lai autoceļi netiktu bojāti ar remontdarbos nepieciešamo tehniku. Līdz tam LAU aicina ceļu lietotājus izturēties ar sapratni un būt īpaši piesardzīgiem, kā arī aktīvi turpināt ziņot par būtiskiem autoceļu bojājumiem.

Atgādinām, ka ceļu remontdarbiem ikviens var sekot līdzi tiešsaistes režīmā aplikācijā “Waze” un VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) mājaslapā attēlotajā kartē: www.lvceli.lv. Aicinām informēt par būtiskiem autoceļu bojājumiem LVC Satiksmes informācijas centru, zvanot pa diennakts bezmaksas tālruni 8000 5555.

Lasīt vairāk...

CMB Inženieru kompetences centram jauna mājas lapa

CMB Inženieru kompetences centrs darbojas nedaudz vairāk kā gadu. Šo laiku esam ieguldījuši attīstībā un auguši profesionāli, tādēļ priecājamies sākt rudens mācību sezonu ar jaunas mājas lapas https://ikc.cmb.lv/ atklāšanu. Mūsu mācību process balstīts uz inovatīvu pieeju un profesionālu izpildījuma kvalitāti. Pēc nozares pieprasījuma šajā sezonā mēs piedāvāsim vairākas jaunas mācību tēmas.

Septembrī notiks trīs starptautiski semināri:

o   Pasīvo ēku projektēšanas un būvniecības pamatprincipi;

o   Dziļās grunts stabilizācijas tehnoloģija ģeotehnikā;

o   Efektīvas hidroizolācijas risinājumi būvju pazemes konstrukcijās.

Jaunajā mājaslapā https://ikc.cmb.lv/ var pieteikties semināriem un jaunumu saņemšanai par CMB notikumiem.

Nelda Elsiņa, SIA CMB Inženieru kompetences centrs vadītāja

Lasīt vairāk...

Balso par labāko inženieri, arhitektu, projektu vadītāju, būvdarbu vadītāju!

Noslēgusies pretendentu pieteikšana Būvindustrijas lielajai balvai. Tie, kas vēlējās pateikt paldies kolēģiem vai sadarbības partneriem par darbu un pieteikuši profesionāļus augstajam apbalvojumam, savu ir paveikuši. Tagad strādā vērtētāji, kuri ar pretendentiem tiekas klātienē un iepazīstas ar iesniegto informāciju. Tikmēr sabiedrība var izvēlēties savus nozares favorītus.

Apbalvošanas ceremonijā sumināsim visus pieteiktos kategorijā “Mūža ieguldījums būvindustrijā”. Tā notiks 3.septembrī VEF kultūras pilī, un tad uzzināsim, kuri no pieteiktajiem kategorijā “Gada inženieris/arhitekts” ar papildu nominācijām “Gada projekta vadītājs”, “Gada būvdarbu vadītājs”, “Gada jaunais inženieris” un “Gada jaunais arhitekts” saņems “Pamatakmeni”.

Uzzināt pretendentu vārdus un nobalsot ikviens var vienreiz dienā līdz 22.augustam vietnē http://lielabalva.lv/balsosana/

Šogad apbalvojuma norisē ir jauna nominācija - titulu “Gada students” saņems kāds no Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes izvirzītajiem studentiem. Arī viņus varat atbalstīt interneta balsojumā.

Interneta balsojums neietekmē vērtētāju lēmumu, bet ikviens var balsot par pretendentiem, lai palīdzētu noskaidrot, kurš no viņiem iegūs simpātiju balvu. Kategorijā “Gada inženieris/arhitekts” varat balsot par trīs favorītiem, bet kategorijā “Mūža ieguldījums būvindustrijā” un  nominācijā “Gada students” par vienu favorītu.

''Būvindustrijas lielā balva 2019” laureātu apbalvošanas ceremonija notiks šī gada 3.septembrī  VEF kultūras pilī, Ropažu ielā 2, Rīgā.

Būvindustrijas lielās balvas ceremoniju organizē nevalstiskas organizācijas izdotais žurnāls Būvinženieris un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar citām būvindustrijas profesionālajām nevalstiskajām organizācijām. 

“Būvindustrijas lielā balva 2019” notiek, pateicoties ģenerālsponsoram SIA “BAUROC”, sponsoriem: SIA „KNAUF”, SIA “PERI”, SIA “PAROC”, AS “SKONTO GROUP”, SIA “M.S. AQUA “ (Thermowhite), SIA “VELUX Latvia”, SIA “STIKLA SERVISS”, kā arī atbalstītājiem: SIA “RERE GRUPA”, SIA „SAKRET”, „Ramirent Baltic” AS Rīgas filiāle, SIA “CMB”, SIA “TENAX PANEL”, un mediju partneriem: building.lv, abc.lv, būvlaukums.lv, buvbaze.lv, “Būvinženieris”, “Laiks Mājai”.

Lasīt vairāk...

EM: Būvniecības attīstība turpinās lēnākā tempā

Būvniecības nozarē iepriekšējos divus gadus izaugsmes tempi bija ļoti strauji. Dati par būvniecības produkcijas apjoma dinamiku 2019.gadā liecina, ka šajā gadā attīstības tempi ir palēninājušies un 1.pusgadā būvniecības produkcijas apjomi pieauga par 3,4%, salīdzinot ar 2018.gada 1.pusgadu.

Šī gada 1.ceturksnī nozare auga par 7,4% salīdzinājumā ar to pašu laikposmu 2018.gadā, bet pieaugums 2.ceturksnī ir tikai 1%. To var skaidrot ar bāzes efektu jeb iepriekšējo gadu straujās izaugsmes rezultātā sasniegtajiem augstajiem rādītājiem. Līdztekus nozares attīstību ierobežo lielo privāto būvniecības projektu pabeigšana un maksimumu sasniegušās Eiropas Savienības struktūrfondu investīcijas.

Nelielo pieaugumu 2019.gada 2.ceturksnī nodrošināja tikai ēku būvniecības apjomu attīstība. Šajā periodā specializētie būvdarbi bija tādā pašā līmenī kā pirms gada. Savukārt dati par inženierbūvniecību uzrāda samazinājumu, kas turpinās jau vairākus ceturkšņus. Ēku būvniecība bija par 4,6% lielāka nekā 2018.gada 2.ceturksnī. Šajā kategorijā pieauga gan dzīvojamo ēku, gan nedzīvojamo ēku būvniecības apjomi.

Specializēto būvdarbu apjomi 2019.gada 2.ceturksnī kopumā palika nemainīgi salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 2.ceturksni. Tos veido ēku nojaukšana un būvlaukuma sagatavošana, elektroinstalācijas ierīkošanas, cauruļvadu uzstādīšanas un citas līdzīgas darbības, kā arī būvdarbu pabeigšana. Šajā kategorijā 2.ceturksnī pieauga elektroinstalācijas ierīkošanas, cauruļvadu uzstādīšanas un līdzīgu darbību apjomi.

Inženierbūvniecības apjomi šajā periodā bija par 3,8% mazāki nekā tajā pašā laikposmā 2018.gadā. Tādu infrastruktūras jomu kā ceļu un dzelzceļu, un maģistrālu būvniecība turpināja pieaugt. Tomēr tas nespēja kompensēt sarukumu citās jomās, piemēram, elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvniecībā, kā arī pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā.

Kā rāda CSP dati, 2019.gada 1.pusgadā izsniegtas 2483 būvatļaujas, kas bija par 369 vairāk kā 2018.gada atbilstošā periodā. Tajā pašā laikā būvatļaujās norādītā būves platība pieauga par 28%. Joprojām izsniegto būvatļauju skaitā dominē privātmāju būvniecībai izsniegtās būvatļaujas, šādas būvatļaujas veido vairāk kā pusi no visām izsniegtajām būvatļaujām.

Gan augstā bāze, gan privāto un publisko investīciju plūsma liecina, ka būvniecības nozares attīstības temps 2019.gadā būs zemāks kā 2018.gadā.

Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja Jānis Ušpelis, EM Analītikas dienesta ekonomists.

Lasīt vairāk...

CSP: Jaunu ēku būvniecībai izsniegtas 743 būvatļaujas

Šogad 2.ceturksnī izsniegtas 995 būvatļaujas dzīvojamo ēku būvniecības sākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai ar kopējo platību 223 tūkst. kvadrātmetru. Tai skaitā jaunajai būvniecībai – 743 būvatļaujas par paredzamo platību 165 tūkst. kvadrātmetru, rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Viena dzīvokļa jaunu māju būvniecības uzsākšanai izsniegtas 617 būvatļaujas ar paredzamo platību 123 tūkst. kvadrātmetru.

Nedzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai izsniegtas 466 būvatļaujas par kopējo platību 407 tūkst. kvadrātmetru, tai skaitā jaunajai būvniecībai – 310 būvatļaujas par paredzamo platību 200 tūkst. kvadrātmetru. Rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecības sākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai tika izsniegtas 86 būvatļaujas par kopējo platību 134 tūkst. kvadrātmetru, no tām 51 būvatļaujas – jaunbūvēm ar kopējo platību 84 tūkst. kvadrātmetru.

Šī gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada 2.ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1%, liecina CSP jaunākie dati. Būvniecības apjoma kāpums bija ēku būvniecībā – par 4,6%, specializēto būvdarbu apjoms saglabājās iepriekšējā gada līmenī, kritums reģistrēts inženierbūvniecībā par 3,8%.

Produkcijas apjoma samazinājumu inženierbūvniecībā kopumā ietekmēja pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecības apjoma kritums par 32,4%, kā arī samazinājums hidrotehnisko objektu būvniecībā un citur neklasificētā inženierbūvniecībā par 13,1%. Ceļu un dzelzceļu būvniecībā produkcijas apjoms pieauga par 16,1%.

Būvniekcības produkcijas apjoms 2019.gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada 1.ceturksni, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 1,3%, tai skaitā specializētajos būvdarbos – par 5,2%, savukārt ēku būvniecības un inženierbūvniecības produkcijas apjoms pieauga atbilstīgi par 7,5% un 3,6%.

Plašāka informācija par būvniecības produkcijas indeksiem un izdotajām būvatļaujām ēku būvniecībai pieejama CSP datu bāzē sadaļā „Būvniecība’’ https://csb.us13.list-manage.com/track/click?u=d766c9a1350adc537efca0e7f&id=d3e83db592&e=04964a9bb1) .

Lasīt vairāk...

CFLA izsludina ES fondu projektu atlasi praktiskiem pētījumiem

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludina atklātu projektu iesniegumu atlasi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu praktiskas ievirzes pētījumiem, vēsta CFLA sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Luste.

Projektus var iesniegt zinātniskās institūcijas un komersanti, kuri atbalstu praktiskas nozīmes pētījumiem varēs saņemt gan ar saimniecisko darbību saistītos, gan nesaistītos projektos.

Atlases trešajā kārtā kopējais pieejamais publiskais finansējums ir 13,3 miljoni eiro, no tiem ERAF finansējums vairāk nekā 10,4 miljonu eiro apmērā. Projektu iesniegumu pieņemšana CFLA notiek līdz 21.oktobrim.

Ar ERAF līdzfinansējumu komersanti varēs veikt tehniski ekonomisko priekšizpēti, fundamentālos un rūpnieciskos pētījumus, eksperimentālo izstrādi, nodrošināt tehnoloģisko tiesību aizsardzību un projektā radītās zināšanas izplatīt mācību, publikāciju vai zināšanu un tehnoloģiju pārneses veidā.

Pasākuma mērķis ir atbalstīt pētniecību, kas sniedz ieguldījumu Latvijas viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā, zinātnes un tehnoloģiju cilvēkkapitāla attīstībā un jaunu zināšanu radīšanā tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanai. Viena projekta maksimālais publiskā finansējuma apmērs ir 600 000 eiro, minimālais publiskā finansējuma apmērs – 30 000 eiro.

Paredzēts atbalstīt pētniecības projektus, kas sniedz ieguldījumu Latvijas viedās specializācijas stratēģijas noteikto tautsaimniecības transformācijas virzienu un izaugsmes prioritāšu īstenošanā un šādu specializācijas jomu attīstībā: zināšanu ietilpīga bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģija, biofarmācija un biotehnoloģija, viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, viedā enerģētika, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

Vairāk informācijas – CFLA mājaslapā https://cfla.gov.lv/lv/ .

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei