Objekti filtrēti pēc datums: maijs 2019

Kanālmalas remontam paredzēto ERAF finansējumu pārvirzīs Skanstei

Ilustratīvs foto no skanste.lv

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē 29.maijā deputāti nolēma uz laiku atlikt Centrāltirgus teritorijas atjaunošanu un pārvirzīt projektam paredzēto ERAF finansējumu Skanstes teritorijas labiekārtošanai, informē pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Aira Šmelde.

Lēmums pamatots ar Rīgas kanālmalas revitalizācijas būtisku sadārdzināšanos un plānoto darbu grafika maiņu. Tas pieņemts, ņemot vērā ekspertu atzinumu par Rīgas Centrāltirgus (RCT) kanālmalas piegādes zonas inženiertehniskā stāvokļa pasliktināšanos, proti, iegruvumu 10 metru garumā. Eksperti secinājuši, ka situācijas pasliktināšanās objektā var būtiski ietekmēt gan darbu izpildes grafiku, gan nepieciešamos finanšu resursus.

Lasīt vairāk...

Aprīlī būvniecības izmaksas palielinājās par 0,2%

Ilustratīvs foto no VNĪ arhīva

Šī gada aprīlī, salīdzinot ar martu, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Strādnieku darba samaksa pieauga par 1,3%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas nemainījās, savukārt būvmateriālu cenas samazinājās par 0,1%. Aprīlī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums apdares būvdarbu strādniekiem - jumiķi, apmetēji, sanitārtehniķi u. c., kā arī ceļa būves un mākslīgo būvju palīgstrādniekiem.

Salīdzinot ar 2018.gada aprīli, būvniecības izmaksas palielinājās par 4,2%. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 8,1%, būvmateriālu cenas, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 3,2%.

Šogad datus par būvniecības resursu cenām CSP sniedz ap 200 būvuzņēmumu un vairāk nekā 50 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos papildus izmanto arī būvmateriālu cenas, kuras uzņēmumi sniedz ražotāju cenu indeksu rūpniecībā un importa cenu indeksa aprēķiniem. Cenu apsekojuma izlasē iekļauti būvuzņēmumi, kam 2018.gadā bija lielākais pašu spēkiem izpildītais būvdarbu apjoms. 87% no apsekotajiem uzņēmumiem pašu spēkiem paveikto darbu apjoms pārsniedza 1 milj. eiro gadā, no tiem 36% uzņēmumu darbu apjoms bija virs 5 milj. eiro gadā. Tirdzniecības uzņēmumu atlases kritērijs ir apgrozījuma lielums un specializācija.

Lasīt vairāk...

Būvkomersanta nodevu iekasēs no būvniecības pakalpojumu apgrozījuma

Ilustratīvs foto

Ministru kabineta (MK) 28.maija sēdē atbalstīti grozījumi MK 2014.gada 25.februāra noteikumos Nr.116 “Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi”, precizējot normas, kā tiek aprēķināta un noteikta būvkomersantu nodeva, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Līdz šim MK noteikumi paredz, ka visi būvkomersanti valsts nodevu par ikgadējās informācijas iesniegšanu būvkomersantu reģistrā maksā proporcionāli neto apgrozījumam. Taču ir būvkomersanti, kuru neto apgrozījumu papildina arī ieņēmumi no saimnieciskās darbības, kas nav saistīta ar būvniecību. Apstiprinot grozījumus, turpmāk šiem būvkomersantiem, tai skaitā daudznozaru uzņēmumiem, nodeva būs jāmaksā tikai no tās ieņēmumu daļas, kas veidojas no būvniecības pakalpojumiem, ja informācija par ieņēmumiem būs atspoguļota kādā no gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņiem.

Ņemot vērā, ka gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu atbilstoši grāmatvedību regulējošiem normatīvajiem aktiem pārbauda zvērināts revidents, šī informācija iegūst ticamību. Tiem uzņēmumiem, kuriem gada pārskats nav jārevidē zvērinātam revidentam, sniegto informāciju pārbauda Valsts ieņēmumu dienests. Uzņēmējiem gada pārskati un konsolidētie gada pārskati ir jāievada EDS, kur šai informācijai varēs piekļūt Būvniecības valsts kontroles birojs, aprēķinot komersantam uzliekamo nodevu.

Būvkomersantu skaits, uz kuriem jaunā kārtība attieksies, atbilstoši Būvniecības informācijas sistēmas datiem, ir aptuveni 22% jeb nedaudz vairāk kā 1000 no kopējā reģistrētā būvkomersantu skaita.

Līdz ar grozījumiem MK noteikumos no 31.maija līdz 31.augustam tiek pagarināts ikgadējās informācijas iesniegšanas termiņš Būvkomersantu reģistrā, lai salāgotu to ar gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata iesniegšanas termiņu un neradītu papildu slogu komersantiem. Detalizēti ar grozījumiem var iepazīties tīmekļa vietnē www.mk.gov.lv.

Lasīt vairāk...

CSP: Būvniecībā darba samaksa 1.ceturksnī augusi par 11,6%

Ilustratīvs foto no Merks arhīva

Piecās nozarēs vidējā darba samaksa 2019.gada 1.ceturksnī augusi vairāk nekā par 10%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būvniecībā tā kāpa par 11,6%, un tas ir trešais augstākais pieaugums.

Visstraujāk – par 13,0% – darba samaksa pieauga administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē, tai skaitā iznomāšana un ekspluatācijas līzings, ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi, darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu. Veselības un sociālās aprūpes nozarē darba samaksa auga par 12,3%, ūdensapgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 11,5%, nekustamo īpašumu nozarē – par 11,2%.

Šī gada sākumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vidējās darba samaksas pieauguma temps ir samazinājies, vēsta CSP. 2019.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada 1.ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,8% jeb 75 eiro, sasniedzot 1036 eiro par pilnas slodzes darbu. 2018.gada 1.ceturkšņa gada pieauguma temps bija 8,7%, pārējos ceturkšņos – 8,1-8,4%.

Minimālā alga šogad Latvijā nemainījās. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, tās līmenis šobrīd ir viszemākais – 430 eiro. 2019.gadā Lietuvā minimālā alga pieauga par 155 eiro jeb 38,8% no 400 līdz 555 eiro, Igaunijā bija pieaugums par 40 eiro jeb 8,0% no 500 līdz 540 eiro.

Vidējā neto darba samaksa 2019.gada 1.ceturksnī bija 768 eiro, tā aprēķināta, izmantojot darba vietā uzliktos darba nodokļus. Gada laikā tā pieauga par 7,6% un, salīdzinot ar 2018.gada 4.ceturksni, samazinājās par 0,1%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu gada laikā par 2,9%, bija 4,6%.

Bruto darba samaksas mediāna 2019.gada 1.ceturksnī bija 799 eiro un, salīdzinot ar 2018.gada 1.ceturksni, kad tā bija 745 eiro, auga lēnāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa – kāpums par 7,2%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas neto 2019.gada 1.ceturksnī bija 592 eiro un gada laikā pieauga par 7,1%.

Lasīt vairāk...

Godina sievietes par ieguldījumu arhitektūrā, būvniecībā un dizainā

Konkursa foruma “Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2018” noslēguma pasākumā 22.maijā kultūras pilī Ziemeļblāzma paziņotas sešas balvu saņēmējas un sveiktas daudzas citas nozares pārstāves par ievērojamu ieguldījumu un vērtīgu profesionālo darbību, informē konkursa rīkotāja Agrita Lūse.

Konkursa laureātes:
Gada sieviete arhitektūrā 2018 – arhitekte Ina Kuļikovska, Sestais stils;
Gada sieviete būvniecībā 2018 – Natālija Lebedeva, R.Evolution būvniecības nodaļas vadītāja;
Gada sieviete dizainā 2018 – Zigrīda Atāle, Liepājas Universitātes Mākslas un Humanitāro zinātņu fakultātes lektore un dizainere;
Gada sieviete arhitektūras veicinātāja 2018 – Irina Biržina, Brīdis īpašniece un arhitekte;
Gada sieviete būvniecības veicinātāja 2018 – Irēna Lūse, Rīgas Celtniecības koledžas ilggadēja vadītāja;
Gada sieviete dizaina veicinātāja 2018 – Aija Freimane, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore.

Par nozīmīgiem sasniegumiem godinātas:
arhitektūrā – Ināra Caunīte, Inese Grundule, Ingūna Dumbere, Sanita Adlere;
dizainā – Ilizane Grīnberga, Anda Ozoliņa, Līna Ferbere, Guna Poga, Dita Lesiņa;
būvniecībā – Madara Rasiņa, Dace Loca, Marina Kārkliņa, Zane Grundiņa–Arāja.

Par ieguldījumu nozarē godinātas:
arhitektūrā – Hristina Marčuka, Zane Ramiņa, Iveta Lāčauniece, Evisa Dzerkale, Laura Krastiņa;
arhitektūrā – Agrita Tipāne;
dizainā – Kristiana Kazarjana, Ramona Pēkšēna, Sindija Kļaviņa, Agnese Nīmane, Marta Šuste;
būvniecībā – Agita Eglīte, Sanita Rubene, Natālija Peņugalova, Māra Zvezdina, Tatjana Mušinska, Marina Vintena, Gaļina Aleksandrova, Lija Šēle, Valda Auziņa, Aleksandra Strode, Una Liberte, Anna Sklarova, Ludmila Bernšteine.

Foruma patrone – Māra Lāce, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore. Foruma ‘’Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā’’ mērķis ir sabiedrību iedvesmot ar veiksmes stāstiem, kuru autores ir aktīvas, radošas personības – līderes, kuru enerģija un spēki tiek veltīti sabiedriski nozīmīgu notikumu veicināšanai arhitektūrā, būvniecībā un dizainā. Par to liecina projekti, piemēram, Klauģu muiža Irinas Biržinas vadībā, LU Dabaszinātņu akadēmiskais centrs un LU Zinātņu centrs Rīgā, kurus projektēja un tapšanu vadīja arhitekte Ina Kuļikovska. Vērtīgs ir dizaineres Ilizanes Grīnbergas devums Indriķa (1187—pēc 1259) Livonijas hronikas izdevumam, ko pasniedza pāvestam Franciskam Latvijas vizītes laikā, un citi projekti.

Konkurss norisinājās jau trešo reizi. Forumam pieteiktas 43 aktīvas, enerģiskas, zinošas un sabiedrībā pazīstamas sievietes. Visi foruma pieteikumi publiskoti vietnē www.buvniekupadome.lv, kur aplūkojama gala ceremonijas foto galerija.

Konkursa organizatori: biedrība Building Design and Construction Council (BDCC) sadarbībā arī Rīgas domes Īpašuma departamentu. Konkursa atbalstītāji: Baumit, Cewood, Būvuzraugi.LV, Inspira.

Lasīt vairāk...

“Merks Viesturdārza” pamatos iemūrēta kapsula

Foto no Merks albuma

Dzīvojamā projekta “Merks Viesturdāzs” pamatos kā simbolisks pamatakmens veiksmīgiem būvdarbiem 22.maijā iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm par projektu un tā īstenotājiem, informē SIA “Merks” mārketinga un komunikāciju vadītāja Liene Meklere-Kutsare.

“Mēs redzam, kā šī īpašā, bet vēl nesakoptā Rīgas vieta starp Andrejostu un Kluso centru jau tuvākajā nākotnē kļūs dzīvīga, pievilcīga un komfortabla – gan kā mājvieta daudzām ģimenēm, gan kā vieta mazajam biznesam. Mūsu mērķis ir attīstīt pilsētu, radot vidi izaugsmei un iedvesmai, tāpēc mūsu dzīvojamie projekti nekad nav tikai viena ēka – vai tā būtu Skanste, vai Gaiļezers – mēs attīstām un labiekārtojam apkārtni,” saka Oskars Ozoliņš, “Merks” valdes priekšsēdētājs. “Kad “Merks Viesturdārzā” iemājos vairāk nekā 350 ģimenes, neapšaubāmi, savus klientus te atradīs arī nelieli tirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumi, padarot šo kvartālu par vēl ērtāku dzīvesvietu.”

“Merks Viesturdāzs” ir jaunākais būvkompānijas “Merks” attīstītais dzīvojamais projekts, tā gaitā paredzēts uzcelt 3 ēkas ar vairāk nekā 350 dzīvokļiem. Pirmajā ēkā, kuras būvdarbi jau norit un kura atradīsies vistuvāk parkam, būs 96 dzīvokļi. “Šajā projektā mēs esam padomājuši par visdažādāko klientu vēlmēm – te būs pieejami gan kompakti studio tipa dzīvokļi, gan dažāda izmēra 2 un 3 istabu dzīvokļi, gan plaši 4 istabu dzīvokļi. Kā īpaši unikālus vēlos izcelt divstāvu dzīvokļus ar skatu uz parku – laba alternatīva tiem, kuri vēlas māju, bet vienlaikus dzīvot pilsētas centrā,” stāsta Dace Tumšā, “Merks” dzīvojamo projektu pārdošanas vadītāja. “Katram dzīvoklim paredzēts balkons vai terase, lai varētu baudīt Viesturdārza tuvumu, arī neizejot no mājām. Taču mājas šeit nebeigsies aiz dzīvokļa durvīm – pagalmā taps apzaļumota atpūtas zona, bērnu spēļu laukums, velosipēdu novietne. “Merks” projekti izceļas ar to, ka mēs veidojam ne tikai ērtas mājvietas, bet arī labiekārtotu vidi ap tām.”

Kā īpaša ērtība, kas reti pieejama centra dzīvojamos projektos, “Merks Viesturdārzā” būs pazemes autostāvvietas – tieši to būvniecības darbi šobrīd norit, un kāpņu telpā no stāvvietām uz dzīvokļiem turpmāk būs redzama šodien pamatos iemūrētā kapsula. Pagrabstāvā būs iespējams iegādāties arī personisko noliktavu mantu glabāšanai, bet ēkas pirmā stāva līmenī katrā kāpņu telpā būs izvietotas slēdzamas ratiņu un riteņu koplietošanas telpas. Dzīvokļi būs pieejami ar pilnu, kvalitatīvu iekšējo apdari.

Domājot par ekoloģiju un vidi, projekts “Merks Viesturdārzs” ir plānots saskaņā ar A klases energoefektivitātes prasībām. Dzīvokļu rezervācija jau ir sākusies, un pirmo ēku plānots nodot ekspluatācijā pēc nepilna gada. Būvkompānija “Merks” ir projekta attīstītājs, būvnieks, pārdevējs un arī garantijas nodrošinātājs vienā personā.

Būvkompānija “Merks” ir Baltijas būvniecības tirgus līdera A/S “Merko Ehitus” grupas uzņēmums, kas darbojas Latvijā kopš 1996.gada. “Merks” Latvijā ir uzbūvējis vairāk nekā 120 dažādus objektus, tai skaitā sabiedriskās būves, ražošanas ēkas un inženierbūves, un vairāk nekā 1500 dzīvokļus. A/S “Merko Ehitus” grupas akcijas kopš 1997.gada kotē Tallinas Nasdaq biržā.

Lasīt vairāk...

Būvspeciālistu ētikas aspekti Deglava tilta sāgas kontekstā

Ilustratīvs foto no BVKB arhīva

Ir pagājuši divi gadi, kopš 2017.gada 17.maijā Latvijas Būvniecības padomē tika pieņemts un apstiprināts Latvijas būvniecības nozares Ētikas kodekss un ievēlēta nozares Ētikas komisija. Iniciatīvas mērķis bija valsts būvniecības nozares dalībniekus un vispirms jau būvspeciālistus orientēt uz kvalitatīvu mērķu sasniegšanu.

Iecere bija lieliska, tikai tās piepildīšana ne pārāk veiksmīga, jo informācija par nekvalitatīviem būvprojektiem, nepilnīgiem objektu tehniskajiem apsekojumiem un nekvalitatīvi uzbūvētiem objektiem Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcija (LBS BSSI) saņem gandrīz katru dienu.

Negatīvam darba rezultātam iemesli ir dažādi – nepietiekams finanšu nodrošinājums, neadekvāti īss projekta izpildes laiks, izmaiņas darba uzdevumā būvniecības gaitā. Visas šīs pazīmes – nauda, laiks un izmaiņas uzdevumā – konstatētas Augusta Deglava pārvada sāgā. To ietekmes rezultātā Ētikas kodeksa atslēgas vārdi – godprātība, atbildība, kompetence – palika deklarācijas līmenī, un rezultāts iznāca tāds, kādu izjuta rīdzinieki.

Tāpēc Latvijas Būvinženieru savienība 21.maija valdes sēdē nolēma atkārtoti aktualizēt nozares Ētikas kodeksu un savas kompetences robežās sekot tā godprātīgai izpildei.

Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume

Pielikumā būvniecības nozares Ētikas kodekss

Lasīt vairāk...

Teiksim paldies nozares labākajiem

Būvindustrijas lielā balva ir iespēja godpilni pateikties nozares godprātīgākajiem, izcilākajiem, profesionālākajiem speciālistiem - inženieriem, arhitektiem, projektētājiem, būvuzraugiem, projektu vadītājiem, infrastruktūras un vides ierīkotājiem, amata meistariem, inovāciju rosinātājiem u.c.

Apbavošanas ceremonija 3.septembrī VEF kultūras pilī. Laipni gaidīts ikviens! Vairāk informācijas www.lielabalva.lv.
Lasīt vairāk...

Piemiņai. Eduards Raubiško

1937.gada 24.maijs – 2019.gada 21.maijs

Mūžībā aizgājis būvinženieris Eduards Raubiško – savdabīga un spilgta personība. Labs organizators, kurš ievēroja līdztiesības principu attieksmē pret cilvēkiem, bija precīzs un vienmēr izdarīja, ko solījis.

Eduards Raubiško būvniecībā nostrādāja vairāk nekā 52 gadus. 42 gadus viņš ir vadījis objektu būvniecību un 5 gadus strādājis kā projektēšanas institūta galvenais inženieris.

Nozīmīgs posms Eduarda Raubiško dzīvē bija būvniecība Taškentā pēc 1966.gada un 1977.gada zemestrīces, kur viņš cēla bērnudārzu un dzīvojamās mājas. Kad Rīgā sākās augstceltņu būvniecība, tai izveidoja speciālu celtniecības pārvaldi CP-6. Eduards Raubiško vadīja viesnīcas Latvija un Zemkopības ministrijas ēkas būvniecību. Pēc tam viņš darbu turpināja Rīgas celtniecības trestā, kur līdz ar daudziem citiem objektiem vadīja Radiotelecentra būvniecību Zaķusalā, kā arī monolīto daudzstāvu māju būvniecību Purvciemā un Pļavniekos.

Īpašs laika posms būvinženiera Eduarda Raubiško dzīvē ir Latvijas Nacionālās operas rekonstrukcija. Pēc tam viņam piedāvāja vadīt Ventspils Olimpiskā centra būvniecību. 2002.gadā Rīgas domes vadība Eduardu Raubiško uzaicināja vadīt Dienvidu tilta būvniecību. Līdz 2004.gadam viņš bija Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Būvniecības attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs. Pēc tam līdz 2009.gadam viņš bija Dienvidu tilta būves direkcijas vadītājs. Viņa pārraudzībā bija Dienvidu tilta projekts un Dziesmu svētku Lielās estrādes rekonstrukcija Mežaparkā. Kad 2009.gadā Eduards Raubiško kļuva par Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta tehnisko ekspertu, viņa darbs bija saistīts ar Rīgas Ziemeļu transporta koridora projektu.

Eduards Raubiško 11 gadus profesionāli nodarbojās ar sportu, četrus gadus bija republikas izlasē. Pēc aktīvo sporta gaitu beigām Eduards Raubiško priekšroku deva kalnu un ūdens slēpēm. Viņam ļoti patika ceļot.

Eduards Raubiško ir Latvijas Būvinženieru savienības biedrs kopš tās atjaunošanas un ilgus gadus bija arī valdes loceklis. 2013.gadā Valsts prezidents Andris Bērziņš Eduardam Raubiško pasniedza Būvindustrijas lielo balvu Pamatakmeni par mūža ieguldījumu nozarē.

Vispatiesākā līdzjūtība tuviniekiem.

Atvadīšanās – 2019.gada 28.maijā pulksten 14 Pļavnieku kapličā.

Latvijas Būvinženieru savienības valde

Lasīt vairāk...

LBS valdē apspriež nozares attīstību un normatīvu pilnveidi

Foto – Mārīte Šperberga

Latvijas Būvinženieru savienības valdes sēdē 21.maijā apspriestas nozares attīstības tendences, normatīvo aktu pilnveidošana, būvspeciālistu darbība Rīgas pārvadu tehniskā stāvokļa vērtēšanā, kā arī biedrības aktualitātes.

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis un Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktore Svetlana Mjakuškina informēja par Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) jaunajām funkcijām, ko iecerēts iedarbināt vasarā. Valantis skaidroja EM ieceres būvniecības nozares digitalizācijā, kam par paraugu plānots ņemt Anglijas un Zviedrijas sistēmu veidošanu, sākot ar 3D projektēšanas modeļu noteikšanu par obligātiem lielo valsts un pašvaldību objektu iepirkumos. Būvinženieri minēja vairākus piemērus nozares procesiem, kam BIS pilnveidošanā un digitālo rīku ieviešanā jāpievērš īpaša uzmanība.

Sarunā ar Rīgas Tehniskās universitātes profesoru Aināru Paeglīti un BVKB ekspertu Māri Demmi tika apspriesta Augusta Deglava pārvada tehniskā stāvokļa vērtēšana, valdes pārstāvjiem iesakot, kā nākotnē šo procesu uzlabot. Puses atzina, ka līdzīgu objektu atjaunošanā jāuzlabo arī komunikācija starp dalībniekiem un kontroles institūcijām.

SIA CMB vadības pārstāvji Artis Dzirkalis un Raitis Brencis prezentēja ieteikumus būvnormatīva "Būvju tehniskā apsekošana" pilnveidošanai. Valantis aicināja tos iesniegt EM, lai varētu izmantot nozares normatīvās bāzes uzlabošanai.

Helēna Endriksone informēja par Būvniecības nozares ekspertu padomē rosināto būvinženiera profesijas standarta pilnveidošanu, kā arī vēstīja par LBS starptautiskajām aktivitātēm. Konferencē Viļņā, kur ar priekšlasījumiem uzstājās vairāku valstu būvniecības nozares doktoranti, augsti novērtēts Latvijas pārstāvju sniegums.

Romans Auniņš informēja par LBS vizīti Polijā, kur Latvijas būvnieku pārstāvji tikās ar Polijas Būvinženieru kameras vadītājiem un apskatīja Varšavā topošo augstāko celtni Eiropā.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei