Objekti filtrēti pēc datums: marts 2019

VNĪ katru gadu sakārto vairākus desmitus sliktā stāvoklī esošus objektus

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) mērķtiecīgi strādā, lai mazinātu degradēto teritoriju apjomu Latvijā. Katru gadu vidi degradējošo objektu skaits tiek samazināts par vairākiem desmitiem, lielākoties tie tiek nojaukti vai pārdoti, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“VNĪ atbildības loks ir ļoti plašs, sākot ar kultūrvēsturiski vērtīgu Rīgas centra ēku un unikālu Latvijas vēstures pieminekļu uzturēšanu adekvātā tehniskā kārtībā līdz pat valsts īpašumā nonākušās mantas pārvaldīšanai. Mēs rūpējamies par bezsaimnieka mantu, īpašumiem, kas valsts īpašumā nonākuši pēc MK rīkojumiem, tiesas spriedumiem. Tādēļ, mūsuprāt, ir ļoti svarīgi risināt sliktā tehniskā stāvoklī esošu objektu sakārtošanu,” uzsver Vārna. 

Starp VNĪ piederošiem un pārvaldīšanā esošajiem īpašumiem visā Latvijas teritorijā šobrīd ir identificēti aptuveni 470 objekti ar degradējošu būvju pazīmēm, 178 no tiem piešķirts ir A vai B kategorijas grausta statuss, proti, faktiski visas šīs ēkas ir nojaucamas. Tādēļ avārijas stāvoklī esošu būvju un graustu sakārtošana ir viena no būtiskām VNĪ pārvaldības portfeļa stratēģijas sastāvdaļām. Patlaban jau notiek praktiska vairāku apkārtējiem bīstamu ēku demontāžas plānošana, lai iespējami ātrāk varētu sakārtot ietekmētās teritorijas. 

Tāpat uzņēmums kopā ar Finanšu ministriju aktualizē plānoto darbu sarakstu tuvākajiem diviem gadiem, lai veiksmīgi turpinātu novērst bīstamas un avārijas situācijas VNĪ piederošajās un pārvaldītajās ēkās. Savukārt, runājot par Rīgas vēsturiskā centra ēku sakopšanu, VNĪ valdes loceklis norāda, ka lielākoties tās tiek restaurētas, balstoties uz energoefektīvas un līdzsvarotas attīstības principiem.

Pēdējo piecu gadu laikā VNĪ ir pārņēmusi 143 ēkas sliktā tehniskā stāvoklī, no kurām puse ir pārdotas izsolē vai nodotas valdījumā citām personām. VNĪ kā atbildīgs valsts īpašumu pārvaldnieks patur un attīsta perspektīvos īpašumus. Pārējie tiek atsavināti iespējami izdevīgākā veidā vai arī demontēti, tā sakārtojot Latvijas vidi. Pērn VNĪ esošo vidi degradējošo īpašumu skaits samazināts par 43 objektiem, gadu iepriekš – par 74 objektiem. Mērķis ir katru gadu likvidēt vai sakopt vismaz 20 graustus.

Kā atzīst Vārna, degradētās vides sakopšanas process nav ne ātrs, ne viegls, jo VNĪ īpašumā bieži vien nonāk lielas ēkas sliktā tehniskā stāvoklī dažādās Latvijas pilsētās - arodskolu ēkas (piemēram, Jaunaglonā, Višķos, Jāņmuižā), kopmītnes, vecas palīgēkas attālās, mazapdzīvotās vietās. Iepriekš izmantotajām ēkām ir jāatrod jauns pielietojums, savukārt pussagruvušās būves ir jānojauc. Reizēm līdzīgs liktenis piemeklē arī nepabeigtās dzīvojamās mājas reģionos, ja to demontāža ir būtisks priekšnosacījums degradētās teritorijas sakārtošanai un drošības nodrošināšanai. 

Kaut arī demontāžas izmaksas vairākkārt pārsniedz zemes tirgus cenu, tomēr VNĪ kā atbildīgs pārvaldītājs saprot, ka šie izdevumi ir jāvērtē kā investīcijas apkārtējās (degradētās) teritorijas sakārtošanā un drošības apdraudējumu novēršanā. Tādējādi teritorijas ir veiksmīgāk attīstāmas nākotnē. 

VNĪ šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus, aptuveni 135 miljonu eiro apmērā. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 500 nekustamo īpašumu adresēm ar 1700 ēkām 1,2 milj. m2 platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 milj. m2 platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.

Lasīt vairāk...

Žurnāls "Būvinženieris" saņēmis Valsts valodas centra Atzinības rakstu

Piektdien, 29. martā, Valsts valodas centrā ar svinīgu laureātu apbalvošanu noslēdzās Valsts valodas centra rīkotā akcija “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē”.

Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Juris Jurašs un Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis ar apsveikuma uzrunām un atzinības rakstiem sveica periodiskās preses izdevumus, kuros lietota kvalitatīva latviešu valoda.

Šogad akcijā piedalījās 21 preses izdevums. Tika noteikti uzvarētāji katrā no šādām kategorijām: nacionālie laikraksti; reģionālie laikraksti; specializētie izdevumi; žurnāli, kas iznāk retāk nekā reizi nedēļā. Katrs no laureātiem saņem tiesības izmantot zīmolu “Laba valoda”.

 

Laureātu saraksts:

Nacionālie laikraksti:

“Latvijas Avīze”.

Reģionālie laikraksti:

“Alūksnes Ziņas”;

“Dzirkstele”;

“Kursas Laiks”;

“Zemgales Ziņas”.

Specializētie izdevumi:

“Būvinženieris”;

“Domuzīme”.

Žurnāli, kas iznāk retāk nekā reizi nedēļā:

“Ilustrētā Pasaules Vēsture”;

“Ilustrētā Zinātne”;

“Leģendas”.

 

Pateicamies Mārītei Šperbergai un Regīnai Janmanei par ieguldīto darbu žurnāla "Būvinženieris" tapšanā un popularizēšanā!

Lasīt vairāk...

29.martā Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) XXXI kongress

29.martā plkst. 11.00 LBS biedri un viesi pulcēsies Latvijas Universitātes Lielajā aulā, kur notiks LBS XXXI kongress. 

LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume saka: „Mēs visi Latvijas Būvinženieru savienības biedri, asociētie biedri un studenti - jaunbiedri esam būvniecības procesu  - projektēšanas, būvdarbu veikšanas un uzraudzības dalībnieki, tāpēc kongresā runāsim gan par nozari, gan LBS valdes, sekciju un reģionālo kopu darbu. Liela aktualitāte, ka laikā no 2015. gada līdz 2019. gadam būvspeciālistu skaits Latvijā sarucis par 23.4 %”

Lūk, speciālistu skaits dažādās Latvijas vietās.

Aizkraukle - 36;  Alūksne - 26; Balvi - 20; Bauska - 30;  

Cēsis - 72; Daugavpils - 137; Dobele - 24; Gulbene - 20;  

Jēkabpils - 77; Jelgava - 140; Jūrmala – 38; Krāslava - 14;  

Kuldīga - 33; Liepāja - 159; Limbaži - 45; Ludza - 13; 

Madona - 48; Ogre - 99; Preiļi - 23; Rēzekne - 89;  

Rīga - 1789; Pierīga - 354; Saldus - 38; Talsi - 51;  

Tukums - 55; Valka - 50; Valmiera - 83; Ventspils - 77.

Problēma:

Vidēji 2018. gadā būvdarbu apjoms uz vienu sertificēto būvspeciālistu: 

  • būvdarbu vadītājiem 711.4 tūkst. eiro gadā, 59.3 tūkst. eiro mēnesī,
  • būvuzraugiem - 1 352.8 tūkst. eiro gadā, 112.7 tūkst. eiro mēnesī.
  1. gadā trijiem BVKB sertificētiem ceļu ekspertiem bija jānodrošina kvalitātes pārbaudes ceļiem ~ 300 milj. eiro lielai celtniecības programmai!

         

Risinājums? Varbūt forsēti gatavot un darbā iesaistīt jaunos būvinženiersus?

Laikā no 2013. līdz 2018. gadam RTU, LLU un RCK absolvēja 1278  būvspeciālisti, bet viņi nav sertificēti, strādā par palīgiem vai nav nozarē.

  1. gadā būvniecības nozarē diplomprojektus aizstāvējuši  -  243 absolventi.

LBS būtiskākais ir inženieru kompetence un kvalifikācija. Īpaši sabiedriski aktīvie LBS biedri specializējušies un izveidojuši vairākas sekcijas, kā, piemēram, Arhitektūras un pilsētbūvniecības, Izglītības, zinātnes un jauno speciālistu, Būvniecības tehnoloģiju, Starptautisko sakaru u.c. LBS regulāri, izskatot valsts līmeņa projektus, izstrādājusi priekšlikumus. Arī par tiem tiks runāts kongresā.

Aicinām medijus piedalīties kongresa darbā un uzklausīt inženierus diskusijās. 

Tā ir iespēja:

- tiešos kontaktos diskutēt par jautājumiem, kas ir nozīmīgi būvniecības nozares sakārtošanā valstī;

- uzklausīt amatpersonu viedokļus būvniecības regulējuma pilnveidošanā.

Kongresa laikā no pulksten 13.10  - 14.10  notiks diskusija kuru vadīs moderators Juris Grīnvalds. Diskusijā piedalīsies:

 -  Edmunds Valantis (EM ) – Par aktualitātēm būvniecības normatīvajā regulējumā.

 -  Svetlana Mjakuškina (BVKB) – Par Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) pilnveidi.

 -  Ingars Pilmanis (Latvijas Standarts) – Par būvniecības kvalitātes standartu pieejamību.  

 -  Ingus Vircavs (Rīgas pilsētas būvvalde) – Par būvprojektu saskaņošanas pilnveidi Rīgas pilsētas būvvaldē. 

Būsiet gaidīti kongresā!

 

Informācija:

Mārīte Šperberga

Latvijas Būvinženieru savienības valdes locekle

29468382

Marite.sperberga@gmail.com

www.blbs.lv;

www.lielabalva.lv

www.facebook.com/BuvinzenierisLBS;

https://twitter.com/LBS_lv

Lasīt vairāk...

Būvinženieru savienības pārstāvji apskata Akropoli

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvji 25.martā apmeklēja jauno iepirkšanās un izklaides centru Akropole Rīgā, kurš nodots ekspluatācijā martā un tiks atvērts apmeklētājiem aprīļa sākumā. Vērienīgo objektu ar daudzpusīgi izmantotām būvniecības tehnoloģijām, ēku un telpu plašo funkcionalitāti, augstiem energoefektivitātes kritērijiem, iespaidīgām inženiersistēmām, rūpīgi saglabāto industriālo mantojumu izrādīja uzņēmuma vadītājs Kaspars Beitiņš un būvnieku komandas pārstāvji.

Akropoles būvkompānija ir ''Merks'', projekta autori - ''Sarma un Norde arhitekti''. Ēku platība ir 98 000 m2, kopējās investīcijas pārsniedz 100,2 milj. eiro. Būvniecības darbi iekļāva arī apkārtējās infrastruktūras izveidi, kopējā labiekārtotā teritorija ir 16 ha, investīcijas satiksmes infrastruktūrā - 7 milj. eiro. Aprakstu par objektu varēs lasīt žurnālā ''Būvinženieris''.

Foto - Māris Lazdāns, photored.lv. Vairāk bilžu LBS profilā facebook.

Lasīt vairāk...

CSP: būvniecības izmaksas aug, bet darba samaksa sarūk

Šogad februārī, salīdzinot ar janvāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 0,8%, būvmateriālu cenas – par 0,5%, savukārt strādnieku darba samaksa samazinājās par 0,1%. Februārī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksu kāpums kravas mašīnām, kā arī buldozeriem un ekskavatoriem.

Salīdzinot ar 2018.gada februāri, būvniecības izmaksas palielinājās par 5,2%. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 8,1%, būvmateriālu cenas – par 4,8%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 4,0%.

2019.gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 200 būvuzņēmumu un vairāk nekā 50 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos papildus izmanto arī būvmateriālu cenas, kuras uzņēmumi sniedz ražotāju cenu indeksu rūpniecībā un importa cenu indeksa aprēķiniem. Cenu apsekojuma izlasē iekļauti būvuzņēmumi, kam 2018.gadā bija lielākais pašu spēkiem veiktais būvdarbu apjoms. 87% no apsekotajiem uzņēmumiem pašu spēkiem veikto darbu apjoms pārsniedza 1 milj. eiro gadā, no tiem 36% uzņēmumu darbu apjoms bija virs 5 milj. eiro gadā. Tirdzniecības uzņēmumu atlases kritērijs ir to apgrozījuma lielums un specializācija.

Plašāka informācija par būvniecības izmaksu indeksiem Latvijā pieejama CSP vietnē sadaļā "Ražotāju cenas – Metadati".

Ilustratīvs foto no fnserviss.lv

Lasīt vairāk...

Samaksas kārtība par būvspeciālistu darbības uzraudzību definēta MK noteikumos

Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcija (LBS BSSI) informē, ka 2019.gada 5.martā pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.100 “Būvspeciālistu uzraudzības un kompetences novērtēšanas cenrādis”, kuros par vienas darbības sfēras uzraudzību ir noteikta ikgadējā maksa. Rēķinu par 2019.gada uzraudzības maksu ikviens būvspeciālists ir saņēmis no Būvniecības informācijas sistēmas (BIS). Ja gada uzraudzības maksu par būvspeciālistu iemaksā darba devējs, lūdzam to norādīt BIS sistēmā savā profilā – Dati BIS reģistros – Maksātāja rekvizīti, kur var nomainīt maksātāju, iezīmējot izvēli “Uzņēmums” un norādot tā nosaukumu.

Detalizēti ar Ministru kabineta 2019.gada 5.marta noteikumiem Nr.100 “Būvspeciālistu uzraudzības un kompetences novērtēšanas cenrādis” var iepazīties vietnē likumi.lv.

Būvspeciālistam pienākums apmaksāt Latvijas standartu tiešsaistes lasītavas abonēšanu noteikts Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumu Nr.169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” 44.7.punktā, apmaksājamā summa – 30 euro – noteikta šo noteikumu 65.2.2.punktā.

Pateicamies par ikviena būvspeciālista uzdotajiem jautājumiem par BIS ģenerētajiem rēķiniem un informējam – ar Ekonomikas ministrijas vadību panākta vienošanās, ka atbildes tiks apkopotas un publicētas Būvniecības informācijas sistēmā.

Pamatojums patstāvīgās prakses uzraudzības gada maksas paaugstināšanai norādīts Ekonomikas ministrijas 2019.gada 5.marta preses relīzē, kas publicēta arī LBS mājaslapā.

Lasīt vairāk...

Logu un durvju ražotāji sagatavo standartus nozares sakārtošanai

Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas (LLDRA) dalībnieki sagatavojuši projektu precizētiem jomas standartiem ‘’Prasības un rekomendācijas logiem un durvīm’’, lai formulētu praksē izmantojamas vadlīnijas jomas sakārtošanai. Ar šādu iniciatīvu LLdRa valdes priekšsēdētāja Ivara Bula vadītā LLDRA nāca klajā gada sākumā, aicinot uz diskusiju citus nozares dalībniekus, Ekonomikas ministrijas, Būvniecības valsts kontroles biroja, Patērētāju tiesību aizsardzības centra speciālistus.

Kā uzsvēra LLDRA dalībnieki, ir noteikti problemātiskie aspekti materiālu izvēlē, piegādē un uzstādīšanā objektos, kurus iecerēts uzlabot, nozares uzņēmumiem un kontrolējošo institūciju pārstāvjiem praksē pieņemot un izmantojot precizētos standartus. Vadlīnijas un detalizēti kvalitātes pārbaudes saraksti veidoti konstrukcijām, būvelementiem un to montāžai. Tie būtu jāievēro pasūtītājiem, pārbaudošajām iestādēm, būvvaldēm, projektētājiem un būvuzraugiem. Plānota arī patērētāju izglītošana, lai izvēle būtu nevis lētākais, bet atbilstīgākais produkts.

Standartu projekta pilns teksts pievienotajā dokumentā:

Lasīt vairāk...

Būvinženieru savienības kongresā pārrunās nozares aktualitātes

Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) XXXI kongress notiks 2019.gada 29.martā Latvijas Universitātes Lielajā aulā no pulksten 10 līdz 15. Tā darba kārtībā paredzēta LBS gada laikā paveiktā un nozares aktuālo jautājumu apspriešana.

Līdz LBS vadības un viesu uzrunām tiks nolasīts atskaites ziņojums par biedrības valdes darbu kopš XXX kongresa, demonstrēts vizuālais materiāls par LBS darbību. Kongresa dalībnieki varēs noklausīties SIA LBS Konsultants atskaites ziņojumu un LBS Revīzijas komisijas ziņojumu. Tiks piešķirti biedrības apbalvojumi.

Pirms debatēm un kongresa lēmumu pieņemšanas notiks diskusija, kuras gaitā varēs uzklausīt un uzdot jautājumus par nozares attīstību Ekonomikas ministrijas, Būvniecības valsts kontroles biroja, Latvijas standarta un Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvjiem.

Ilustratīvs foto no LBS arhīva.

Lasīt vairāk...

Būvuzņēmēju partnerības konferencē apspriedīs būvniecības izmaksas

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBUP) 28.martā Latvijas Universitātes Dabas mājas Magnum zālē rīko konferenci ‘’Būvniecības izmaksas: prakse un rekomendācijas’’.

Konferencē iecerēts apspriest ekspertu vērtējumu un prognozes par izmaksu pieaugumu būvniecības nozarē, kā arī sniegt praktiskas rekomendācijas publisko iepirkumu rīkotājiem. Uz konferenci aicināti valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārstāvji, būvuzņēmumu vadītāji, nozares eksperti.

Lektoru un diskusiju dalībnieku vidū ir LBUP, Ekonomikas un Finanšu ministrijas, Darba devēju konfederācijas, Latvijas Bankas, Iepirkumu uzraudzības biroja, attīstības institūcijas ALTUM, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, Latvijas Universitātes, SEB bankas, VAS Valsts nekustamie īpašumi eksperti, būvuzņēmumu Merks, RERE grupa vadītāji.

Vairāk informācijas pievienotajā failā:

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei