Objekti filtrēti pēc datums: februāris 2019

Būvniecības nozarei lielākais ieguldījums straujajā IKP izaugsmē pērn

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem, pagājušā gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada attiecīgo ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 5,1%. Kopumā 2018. gadā ekonomika Latvijā ir augusi par 4,8%, kas ir straujākais pieaugums pēdējo septiņu gadu laikā. 

Nozaru griezumā 2018. gadā būtiskākais ieguldījums ekonomikas izaugsmē bija būvniecības nozarei, kuras pieaugums par 21,4% nodrošināja gandrīz 1/3 daļu no visas izaugsmes. Nozīmīgs devums IKP pieaugumā pērn bija arī informācijas un komunikācijas pakalpojumiem (pieaugums par 13%), transporta un uzglabāšanas nozarei (kāpums par 5,3%), kā arī tirdzniecības, apstrādes rūpniecības un citu komercpakalpojumu nozarēm.

Nozīmīgākais ieguldījums izaugsmē 2018. gadā bija mājsaimniecību patēriņam un investīciju kāpumam. Augot nodarbinātībai un palielinoties darba samaksai, pagājušajā gadā privātais patēriņš pieauga par 4,5%. Tas bija straujākais kāpums kopš 2013. gada. 

Savukārt investīcijas 2018. gadā palielinājās par 16,4%, ko galvenokārt nodrošināja ieguldījumi mājokļos, ēkās un būvēs (pieaugums gada laikā par 23%). To sekmēja lielais pieprasījums, kam pamatā ir Eiropas Savienības struktūrfondu projektu īstenošanas intensitātes kāpums, kā arī privātās investīcijas dažādos būvniecības projektos. Investīciju jomā jāatzīmē arī salīdzinoši straujais pieaugums ieguldījumiem mašīnās un iekārtās (par 11%). Vienlaikus ieguldījumu apjomi intelektuālā īpašuma produktos, kas ir svarīgi faktori ekonomikas konkurētspējas stiprināšanā, 2018. gadā palielinājās vien par 5 procentiem.

Turpina augt arī preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018. gadā sasniedza 17,3 miljardus EUR. Tomēr pieauguma tempi palēninās. Salīdzināmās cenās, jeb izslēdzot cenu izmaiņu ietekmi, preču un pakalpojumu eksports 2018. gadā auga par 1,4%. Straujākos tempos audzis ir preču eksports (par 2%). Lielāko ieguldījumu starp preču grupām deva koksnes un tās izstrādājumu eksports. Tāpat būtiski pieauga mehānismu un ierīču, dzelzs un tērauda izstrādājumu, kā arī transportlīdzekļu eksports. Savukārt pakalpojumu eksports pērn pieauga par 1%, ko galvenokārt nodrošināja ienākumi no tūrisma un IKT pakalpojumu eksporta.

Šogad tautsaimniecības attīstību ietekmēs nenoteiktībā ārējā vidē – tirdzniecības karu ietekme uz globālo ekonomiku, neskaidrība par Lielbritānijas un ES vienošanās iznākumu, lēnāka izaugsme ES valstīs u.c. Lēnāks pieprasījuma pieaugums ārējos tirgos, kā arī iekšējie faktori - strauji augošās darbaspēka izmaksas un lēnais produktivitātes kāpums aizvien vairāk iezīmē Latvijas ražotāju globālās konkurētspējas nozīmi turpmākai izaugsmei.

2019.gadā investīciju pieaugumu veicinās ES struktūrfondu ieguldījumi un privāto investoru realizētie projekti, vienlaikus straujāku investīciju pieaugumu ierobežos uzņēmēju nogaidošā attieksme saistībā ar pieaugošo nenoteiktību ārējā vidē, kā arī joprojām piesardzīgā banku kreditēšanas politika. Privātā patēriņa pieaugumu turpinās ietekmēt uzlabojumi darba tirgū – stabila nodarbinātība un darba samaksas kāpums.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2019. gadā kopumā IKP pieauguma tempi varētu sasniegt 3,5 procentus. Līdzīgi kā iepriekšējos divos gados, mājsaimniecību patēriņš varētu nodrošināt būtiskāko devumu kopējā ekonomikas izaugsmē. Nozaru griezumā 2019. gadā apstrādes rūpniecībā saglabāsies izaugsme, tomēr pieauguma tempi nebūs strauji, ko noteiks situācija eksporta tirgos. Līdzīgi kā investīcijām, arī būvniecības nozarē pieauguma tempi būs lēnāki nekā 2018. gadā, taču joprojām salīdzinoši strauji.

Lasīt vairāk...

Atvērs projektu pieteikumus pašvaldības līdzfinansējumam kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai

Piektdien, 1.martā, plkst.10.00 RD Īpašuma departamenta telpās (R.Vāgnera ielā 5, 219.kabinetā) notiks Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas sēde. Divi no svarīgākajiem dienaskārtības jautājumiem - Marijas ielas 6 ēkas atjaunošanas ieceres un projektu pieteikumu atvēršana pašvaldības līdzfinansējumam kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai.    

Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija konkursā iesniegto darbus izvērtēs jau ceturto gadu pēc kārtas. Ja 2016.gadā namu īpašnieki ar pašvaldības līdzfinansējumu atjaunoja 20 ēkas, bet astoņi īpašnieki restaurēja kādu no ēkas detaļām, tad pagājušajā gadā ar pašvaldības līdzfinansējumu tika atjaunotas 79 kultūrvēsturiskā būvmantojuma ēkas. Šogad pašvaldība apstiprinātajiem projektiem budžetā ir rezervējusi 1,2 miljonus lielu līdzfinansējumu. Rīgas pilsētas pašvaldības atklātajā konkursā “Rīgas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai 2019. gadā” projektu pieteikumus varēja iesniegt līdz 1.martam plkst.9.00. 

Marijas ielas 6 ēka ir vietējās arhitektūras piemineklis ar valsts aizsardzības Nr.7851. Īpašumu veido zemes vienība 1432 kvadrātmetru platībā, uz kuras atrodas piecstāvu dzīvojamā ēka un pagrabs zem pagalma. Dzīvojamai ēkai ir klasificēta kā B kategorijas vidi degradējoša būve un tās īpašniekiem ir piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma likme. Vienlaikus īpašniekiem vairakkārt ir uzdots veikt nepieciešamos ēkas konservācijas darbus un saglabāt visas vēsturiski nozīmīgās ēkas detaļas. Pagājušā gadā Rīgas dome pieņēma lēmumu, ar kuru uzdeva īpašniekiem izstrādāt un saskaņot Rīgas pilsētas Būvvaldē ēkas atjaunošanas būvprojektu.

AICINĀM MEDIJU PĀRSTĀVJUS PIEDALĪTIES SANĀKSMĒ!

 

Papildu informācija: 

Baiba Gailīte, Rīgas domes Īpašuma departamenta Komunikācijas nodaļas vadītāja, tālr. 67037357, mob.tālr.26555927, e-pasts: baiba.gailite@riga.lv

 

Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa

Lasīt vairāk...

Sāksies jaunā Rīgas teritorijas plānojuma sabiedriskā apspriešana

Galvaspilsētas dome trešdien, 27.februārī, pēc uzlabojumiem jaunajā Rīgas teritorijas plānojumā līdz 2030.gadam (RTP2030) nolēma to nodot atkārtotai sabiedriskajai apspriešanai, informē pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļa.

Plānots, ka sabiedriskā apspriešana notiks no 13.marta līdz 10.aprīlim. 28.martā plkst.17 Rīgas domē notiks publiskās apspriešanas sanāksme. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments aicina visus aktīvi piedalīties sabiedriskās apspriešanas norisē – iepazīties ar RTP2030 pilnveidoto redakciju, konsultēties ar departamenta speciālistiem, iesniegt priekšlikumus un komentārus par risinājumiem.

RTP2030 pilnveidotās redakcijas dokumenti publiskās apspriešanas laikā būs pieejami:
-           interneta portālā geolatvija.lv,
-           izstādē Rīgas domē,
-           klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā Amatu ielā 4, 5.stāvā, apmeklētāju pieņemšanas laikā.

Rakstiski priekšlikumus par RTP2030 redakciju līdz 10.aprīlim varēs iesniegt:
-           interneta portālā geolatvija.lv,
-           sūtot pa pastu Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam Amatu ielā 4, Rīgā, LV-1050, ar pasta zīmogu līdz 10.04.2019.,
-           klātienē jebkurā Rīgas domes apmeklētāju pieņemšanas centrā.

Pirms gada notika jaunā plānojuma pirmā apspriešana, kuras laikā Pilsētas attīstības departaments saņēma vairāk nekā 2000 iedzīvotāju un 51 institūcijas priekšlikumus. Vērā ņemti 593 priekšlikumi. RTP2030 izstrādā Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar SIA “Grupa 93” un SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”.

Patlaban spēkā ir Rīgas teritorijas plānojums 2006.-2018.gadam. Tas darbosies līdz brīdim, kad tiks apstiprināts jaunais plānojums. RTP2030 process sākts 2012.gadā. Tas neparedz izmaiņas teritorijas izmantošanai un apbūvei Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, kur spēkā saglabājas Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi.

Papildu informācija Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldē pa tālruni 67105818, e-pastu sin@riga.lv un departamenta mājaslapas www.rdpad.lv sadaļā “Teritorijas plānošana – Izstrādē”.

Lasīt vairāk...

Būvmateriālu cenas sarūk, darba samaksa un mehānismu izmaksas kāpj

Šī gada janvārī, salīdzinot ar 2018.gada decembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā samazinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2018.gada janvāri, būvniecības izmaksas palielinājās par 5,0%.

Janvārī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja būvmateriālu cenu samazinājums metāla konstrukcijām un sīkajiem metāla izstrādājumiem. Būvmateriālu cenas, salīdzinot ar pagājušā gada decembri, samazinājās par 0,5%, savukārt strādnieku darba samaksa, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 0,1%.

Šogad janvārī, salīdzinot ar 2018.gada janvāri, strādnieku darba samaksa palielinājās par 9,2%, būvmateriālu cenas – par 4,4%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 3,2%.

Datus par būvniecības resursu cenām 2019.gadā sniedz ap 200 būvuzņēmumu un vairāk nekā 50 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos papildus izmanto arī būvmateriālu cenas, kuras uzņēmumi sniedz ražotāju cenu indeksu rūpniecībā un importa cenu indeksa aprēķiniem.

Cenu apkopojumā iekļauti būvuzņēmumi, kam 2018.gadā bija lielākais pašu spēkiem veiktais būvdarbu apjoms. 87% šo uzņēmumu pašu spēkiem veikto darbu apjoms pārsniedza 1 milj. eiro gadā, no tiem 36% uzņēmumu darbu apjoms bija virs 5 milj. eiro gadā. Tirdzniecības uzņēmumu atlases kritērijs ir apgrozījuma lielums un specializācija.

Plašāka informācija par būvniecības izmaksu indeksiem Latvijā pieejama CSP vietnē sadaļā "Ražotāju cenas – Metadati" https://csb.us13.list-manage.com/track/click?u=d766c9a1350adc537efca0e7f&id=19235e2ff4&e=04964a9bb1).

Ilustratīvs foto no FN-Serviss arhīva.

Lasīt vairāk...

EM deleģē būvspeciālistu kompetences vērtēšanu vēl divām NVO

Ekonomikas ministrija (EM) noslēgusi deleģēšanas līgumus par būvspeciālistu kompetences vērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību ar vēl divām nozares nevalstiskajām organizācijām (NVO) – akreditētām kompetences pārbaudes iestādēm, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Turpmāk Latvijas Dzelzceļnieku biedrība EM uzdevumā veiks dzelzceļa un elektronisko sakaru infrastruktūras būvspeciālistu sertificēšanu un uzraudzību kopumā 884 sertificētas darbības sfērās.

Latvijas Jūrniecības savienība EM uzdevumā turpmāk veiks ostu un hidrotehnisko būvju būvspeciālistu sertificēšanu kopumā 202 sertificētas darbības sfērās.

Līgumi par biedrībām deleģēto uzdevumu izpildi noslēgti uz 3 gadiem. Jaunie deleģēšanas līgumi ir izstrādāti ar mērķi paaugstināt gan sertificēšanas pakalpojumu, gan būvniecības kvalitāti.

Deleģēšanas līgumu būtiskākie uzlabojumi paredz:

-           īsāku praktiskās pieredzes ilgumu, kas nepieciešams būvspeciālista sertifikāta saņemšanai, sniedzot iespēju jaunajiem speciālistiem ātrāk pēc izglītības iegūšanas sākt patstāvīgi strādāt;

-           paaugstinātas prasības sākotnējam kompetences novērtēšanas eksāmenam, iekļaujot tajos vairāk praktisko uzdevumu, kā arī padziļinātus jautājumus par ugunsdrošību un energoefektivitāti;

-           paaugstinātas prasības būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzībai, plānveida pārbaudēm papildus iekļaujot arī padziļinātas pārbaudes;

-           Latvijas valsts standarta tiešsaistes lasītavas abonementu, kas sniedz piekļuvi aktuālajiem būvniecības nozares standartiem;

-           informācijas par būvspeciālistu patstāvīgo praksi, kā arī citas ar sertificēšanu saistītas informācijas publicēšanu Būvniecības informācijas sistēmā, lai pasūtītāji var iepazīties ar būvspeciālistu faktisko darba pieredzi.

Detalizētāk ar Ekonomikas ministrijas noslēgtajiem deleģēšanas līgumiem par būvspeciālistu novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību var iepazīties EM tīmekļa vietnē.

Ilustratīvs foto no ventspils.lv

Lasīt vairāk...

Uzņemti septiņi jauni LBS biedri

Latvijas Būvinženieru savienībā (LBS) ar valdes akceptu uzņemti 7 jauni biedri gan no Latvijas reģioniem, gan Rīgas.

Uzņemšanas komisija priekšsēdētāja Raimonda Eizenšmita vadībā februārī pieņēmusi pretendentu pieteikumus un rekomendējusi valdei apstiprināt jaunos biedrus, liecina komisijas sēdes protokols. Katram jaunajam biedram ir divu LBS pārstāvju ieteikumi.

LBS uzņemta Inese Brakanska, SIA “Namejs Plus’’ būvinženiere, rekomendē Jānis Graudulis un Kārlis Brakanskis. Par LBS biedru kļuvis Aldis Muraško, SIA “Būvrem” valdes loceklis, ar Sanda Dzērvīša un Jāņa Vīganta ieteikumu. LBS biedru pulkā ieskaitīts Jānis Veckaktiņš, SIA ‘’Filter“ projektu nodaļas vadītājs, ieteikušas Sandra Gusta un Silvija Štrausa.

LBS uzņemts Anatolijs Plahovs, SIA ‘’VP Birojs“ projektu vadītājs, ar Romana Auniņa un Ilzes Zālamanes rekomendāciju. Jaunais LBS biedrs ir arī Edgars Saušs, SIA ‘’INO“ projektu vadītājs, ieteikuši Ainārs Paeglītis un Tālis Straume.

LBS biedru skaitu papildina Raja Kočanova, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta docente, kuru ieteikuši Helēna Endriksone un Mārtiņš Straume. LBS biedre kļuvusi arī Sanda Geipele, RTU Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta asociētā profesore, rekomendē Helēna Endriksone un Mārtiņš Straume.

Vēlam jaunajiem biedriem ražīgu darbību!

Lasīt vairāk...

Veido sodu sistēmu par EDLUS pārkāpumiem būvniecībā

Plānots veidot sodu sistēmu par elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas (EDLUS) pārkāpumiem būvniecībā, liecina Ministru kabineta komitejas izskatīšanai valdībā nodotie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), vēsta portāls abc.lv.

Saskaņā ar aģentūras LETA izplatīto informāciju, likumprojektā sodi ir paredzēti gan galvenajam būvdarbu veicējam, gan apakšuzņēmējam kā darba devējiem, lai nepieļautu, ka to darbību dēļ darba ņēmēji nelieto vai nepienācīgi lieto EDLUS.

Sodi noteikti, ņemot vērā iespējamās rīcības kaitīgās sekas – nenomaksāto nodokļu apmēru. Likumprojektā sodi ir noteikti, lai EDLUS izmantošana būtu finansiāli izdevīgāka nekā administratīvā soda nomaksa, likumprojekta anotācijā skaidro EM.

EM norāda, ka katrā gadījumā ir vērtējami apstākļi, kas mīkstina vai pastiprina atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem. Piemēram, ja konstatēti EDLUS darbības traucējumi, kas liedz darba ņēmējiem vai piesaistītajām personām reģistrēt darba laika sākumu vai beigas, jāņem vērā, vai par šiem traucējumiem ir atbilstīgi paziņots un vai ir sākta traucējumu novēršana.

EDLUS darbojas kopš 2017.gada 1.oktobra. Ievērojot principu "konsultē vispirms", sodu aprēķināšana par EDLUS lietošanas pārkāpumiem notiks tikai līdz ar APK grozījumu stāšanos spēkā, bet nevis par laika periodu līdz tam. Likumprojekts paredz, ka normas par pārkāpumiem EDLUS datu nodošanā vienotajai elektroniskās darba laika uzskaites datubāzei stāsies spēkā 2019.gada 1.jūlijā.

Paredzēts, ka par būvlaukumā nodarbinātai personai noteiktā pienākuma veikt darba laika reģistrāciju EDLUS nepildīšanu, proti, ieejot būvlaukumā, reģistrēt darba laika sākumu un, izejot no būvlaukuma, reģistrēt darba laika beigas, izteiks brīdinājumu vai uzliks naudas sodu fiziskajai personai no 2 līdz 20 eiro.

Par darba devējam noteiktā pienākuma – nodrošināt, lai būvlaukumā nodarbinātas un piesaistītās personas, kas būvlaukumā veic darbu būvdarbu līguma izpildei, reģistrētu darba laiku EDLUS – nepildīšanu paredzēts piemērot naudas sodu juridiskajai personai no 20 līdz 400 eiro par katru personu, izņemot darba ņēmējus, par kuriem darba devējs ir nomaksājis ar nodarbinātību saistītos nodokļus no minimālās algas par normālo darba laiku būvniecības nozarē par pēdējiem trīs pilniem mēnešiem no pārkāpuma konstatēšanas dienas.

Par galvenajam būvdarbu veicējam noteiktā pienākuma – nodrošināt, lai persona, kas uzturas norobežota būvlaukuma teritorijā, bet nav nodarbināta būvdarbu veikšanā būvlaukumā un nav uzskatāma par būvlaukumā nodarbinātu personu, reģistrētu uzturēšanās laiku būvlaukumā EDLUS – nepildīšanu paredzēts uzlikt naudas sodu juridiskajai personai no 20 līdz 400 eiro par katru norobežotā būvlaukumā esošu personu, izņemot būvizstrādājumu vai citu izstrādājumu piegādes automašīnas autovadītāju, kas būvlaukumā nav nodarbināts vai neveic citus darbus būvdarbu līguma izpildei.

Par pārkāpumu, ja pienākumu reģistrēties būvlaukumā nav izpildījušas vismaz 30% no EDLUS reģistrēto personu skaita kontroles sākšanas brīdī, bet ne mazāk par 20 šādām personām, galvenajam būvdarbu veicējam paredzēts uzlikt naudas sodu juridiskajai personai 1000 eiro par katru personu, bet nepārsniedzot 100 000 eiro un izņemot darba ņēmējus, par kuriem darba devējs ir nomaksājis ar nodarbinātību saistītos nodokļus no minimālās algas par normālo darba laiku būvniecības nozarē par pēdējiem trim pilniem mēnešiem no pārkāpuma konstatēšanas dienas, un norobežota būvlaukuma teritorijā būvizstrādājumu vai citu izstrādājumu piegādes automašīnas autovadītāju, kas būvlaukumā nav nodarbināts vai neveic citus darbus būvdarbu līguma izpildei.

Par galvenajam būvdarbu veicējam noteiktā pienākuma iesniegt iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju (elektronisku datu formā) par jaunas trešās grupas būves būvniecības sākšanu vai par tādu būvdarbu sākšanu, kuru izmaksas ir 1 miljons eiro vai vairāk, vai par noslēgto būvdarbu līgumu ar būvniecības ierosinātāju, nepildīšanu paredzēts uzlikt naudas sodu juridiskajai personai no 100 līdz 5000 eiro, ja informācija nav iesniegta ilgāk par mēnesi no likumā noteiktā termiņa.

Par galvenajam būvdarbu veicējam un apakšuzņēmējam noteiktā pienākuma iesniegt vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju par visiem ar apakšuzņēmējiem iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem, kuru līguma summa ir 15 000 eiro vai vairāk, nepildīšanu paredzēts uzlikt naudas sodu juridiskajai personai no 100 līdz 5000 eiro, ja informācija nav iesniegta ilgāk par mēnesi no likumā noteiktā termiņa.

Par galvenajam būvdarbu veicējam noteiktā pienākuma glabāt, uzrādīt un izsniegt kontrolējošām institūcijām EDLUS reģistrētos un uzkrātos datus normatīvos noteiktajā kārtībā un apmērā, nepildīšanu paredzēts uzlikt naudas sodu juridiskajai personai no 100 līdz 5000 eiro.

Par normatīvos galvenajam būvdarbu veicējam noteiktā pienākuma – nodot vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē EDLUS reģistrētos un uzkrātos datus normatīvos noteiktajā kārtībā un apmērā – nepildīšanu paredzēts uzlikt naudas sodu juridiskajai personai no 100 līdz 5000 eiro, ja informācija nav iesniegta ilgāk par mēnesi no likumā noteiktā termiņa.

Par normatīvos galvenajam būvdarbu veicējam noteikto EDLUS neieviešanu paredzēts uzlikt naudas sodu juridiskajai personai no 500 līdz 5000 eiro par katru dienu, skaitot no dienas, kad būvdarbu žurnālā veikta pirmā atzīme par būvdarbu sākšanu, vai no dienas, kad EDLUS dati pēdējo reizi ir nodoti vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzē, bet nepārsniedzot 100 000 eiro.

Ilustratīvs foto - latvijasbuvnieki.lv

Lasīt vairāk...

Automātiskā balss ugunsgrēka izziņošanas sistēma

Automātiskās balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmas uzstādīšanas noteikumus objektos, izvēles nosacījumus, dokumentu un lietošanas ieteikumus žurnāla ‘Būvinženieris’ februāra numurā skaidro FN-Serviss valdes locekle Natālija Sokolova.

Žurnālu abonē internetā https://abone.pasts.lv/, www.buvinzenieriem.lv, Latvijas Pasta nodaļās, pērc http://www3.presesserviss.lv/.

Foto – FN-Serviss

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei