Objekti filtrēti pēc datums: februāris 2019

Inovatīvas metodes betona salturības kontrolei

Rīgas Tehniskajā universitātē pētnieki Genādijs Šahmenko, Dr.sc.ing., Aleksejs Tatarinovs, Dr.sc.ing., un Jeļena Mironova, M.sc., no AS ‘’MB Betons’’ izstrādā jaunu metodi betona salizturības kontrolei. Ar tās palīdzību var iegūt plašāku informāciju par betona sairšanas procesu gan laboratorijā, gan vidē funkcionējošās konstrukcijās, pētnieki atklāj publikācijā žurnāla 'Būvinženieris' februāra numurā.

Žurnālu abonē internetā https://abone.pasts.lv/, www.buvinzenieriem.lv, Latvijas Pasta nodaļās, pērc http://www3.presesserviss.lv/.

Foto no Genādija Šahmenko albuma: paraugu skenēšana.

Lasīt vairāk...

Lego tilts

Žurnāla ‘Būvinženieris’ februāra numurā raksts par Nīderlandē nesen pabeigto viaduktu, ko nesabojājot var demontēt un uzcelt no jauna citur. Būve pie senās Hanzas savienības pilsētas Kampenas ir pirmais «ziediņš» grandiozajos Nīderlandes plānos cirkulārās jeb aprites ekonomikas principus ieviest arī būvniecībā.

Žurnālu abonē internetā https://abone.pasts.lv/, www.buvinzenieriem.lv, Latvijas Pasta nodaļās, pērc http://www3.presesserviss.lv/.

Foto – spanbeton.nl

Lasīt vairāk...

Zinātnieks biznesā

Žurnāla ‘Būvinženieris’ februāra numurā intervija ar inženierzinātņu doktoru Jāzepu Paplavski, Būvindustrijas lielās balvas Pamatakmens ieguvēju, kurš pusi darba mūža veltījis zinātnei, otru pusi – uzņēmējdarbībai. Viņš pauž pārliecību – gāzbetons būs pieprasīts arī turpmāk, jo nākotnes ārsienu materiālam jābūt ekoloģiski tīram un ar labām siltumizolācijas spējām.

Žurnālu abonē internetā https://abone.pasts.lv/, www.buvinzenieriem.lv, Latvijas Pasta nodaļās, pērc http://www3.presesserviss.lv/.

Foto no Būvinženiera arhīva: Jāzeps Paplavskis kopā ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, saņemot Pamatakmeni.

Lasīt vairāk...

Atvērta vide un spilgtas detaļas

Žurnāla ‘’Būvinženieris’’ februāra numurā apraksts par Latvijas Universitātes Zinātņu māju – otro jaunbūvi topošajā Torņakalna Akadēmiskajā centrā. Tās īpašā iezīme ir mūsdienīgas inženiersistēmas, kuru izbūve prasījusi trešdaļu celtniecības izmaksu. Lasiet par augstskolas jaunās ēkas laboratorijām ar amortizētiem lāzeriekārtu galdiem, energoefektīviem pāļiem pamatos un jaudīgām komunikācijām.  

Žurnālu var abonēt internetā https://abone.pasts.lv/, www.buvinzenieriem.lv, Latvijas Pasta nodaļās, kā arī iegādāties ''Preses servisa'' tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/

Foto - Māris Lazdāns, photored.lv

Lasīt vairāk...

Līdz 5.martam var pieteikties Dailes teātra teritorijas labiekārtojuma metu konkursam

Rīgas domes Īpašuma departaments izsludinājis pieteikšanos Dailes teātra teritorijas labiekārtojuma metu konkursam zemesgabaliem Brīvības ielā 75 un Šarlotes ielā 5, informē pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļa. Termiņš pieteikumu iesniegšanai – 5.marts. Ar konkursa nolikumu var iepazīties mājaslapā http://meturdid.riga.lv/.

Konkursa mērķis ir iegūt arhitektoniski augstvērtīgu un funkcionāli pārdomātu Dailes teātra publiskās ārtelpas risinājumu. Teritorija pie Dailes teātra ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums – teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielā līdz teātra kasēm ir akciju sabiedrības ‘’Valsts nekustamie īpašumi’’ (VNĪ) pārvaldībā, atlikusī daļa Brīvības ielas pusē no kasēm līdz Matīsa ielai – Rīgas pašvaldības īpašumā.

Metu konkursa žūrijas komisiju vadīs Kultūras ministrijas arhitektūras eksperts Jānis Dripe, viņa vietnieks ir Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs. Komisijā ir VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica, VSIA “Dailes teātris” direktors Andris Vītols, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes priekšnieks Juris Dambis, Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Viesturs Brūzis, arhitekti Ineta Tumaševska, Jānis Lejnieks, Ieva Zībarte un Daiga Veinberga.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs: “Par Dailes teātra skvēra sakārtošanu un izmantošanu tiek diskutēts jau vairākus gadus. Pagājušā gada rudenī vienojāmies ar Kultūras ministrijas, ‘’Valsts nekustamo īpašumu’’ un Dailes teātra vadību par metu konkursa izsludināšanu, lai rastu risinājumu pilsētas centra teritorijas labiekārtošanai, lai tā atbilstu mūsdienu pilsētvides prasībām un saglabātu kultūrvēsturiskā būvmantojuma vērtības. Plānojam teritorijas atjaunošanu pabeigt līdz teātra 100.gadadienai 2020.gada novembrī.”

Skvērs pie Dailes teātra ir Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorija. Skvērs izveidots 1976.gadā, kad šajā vietā uzbūvēja Dailes teātra ēku. 1999.gadā skvērā atklāja māksliniekam Voldemāram Irbem veltītu pieminekli.

Foto no Rīgas domes arhīva.

Lasīt vairāk...

Divas trešdaļas valsts galveno un trešdaļa reģionālo autoceļu ir labā stāvoklī

Pēc 2018.gada remontdarbiem valsts autoceļu tīklā 64,1% galveno autoceļu ir labā un teicamā tehniskajā stāvoklī, vēsta valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts ceļi (LVC) Komunikācijas daļa. Visi valsts galvenie autoceļi ir ar asfaltbetona segumu. 10,3% valsts galveno autoceļu ir apmierinošā stāvoklī un 25,6 % – sliktā tehniskajā stāvoklī.

No valsts reģionālajiem autoceļiem ar asfalta segumu teicamā un labā stāvoklī ir 34,6% autoceļu, 22,6% ceļu tehniskais stāvoklis ir apmierinošs, bet 42,8% ir sliktā un ļoti sliktā stāvoklī. No grants seguma reģionālajiem autoceļiem 6,6% ir labā stāvoklī, 47,8% – apmierinošā, 45,6% – sliktā stāvoklī.

No valsts vietējiem autoceļiem ar asfalta segumu 31,6% ir teicamā un labā stāvoklī, 26,3% ceļu tehniskais stāvoklis ir apmierinošs, bet 42,1% – slikts un ļoti slikts. No grants seguma vietējiem autoceļiem 6,1% ir labā stāvoklī, 47,4% – apmierinošā, 46,5% – sliktā stāvoklī.

Darbiem valsts autoceļu tīklā katru gadu ir nepieciešami 636 miljoni eiro. Jau vairāk nekā 25 gadus valsts autoceļu tīkls tiek uzturēts nepietiekama finansējuma apstākļos, tāpēc ir izveidojies neizdarīto darbu deficīts 4 miljardu eiro vērtībā. Tāpēc liela daļa valsts pārziņā esošo autoceļu ir sliktā un ļoti sliktā tehniskajā stāvoklī.

Kopumā šajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā 2014.-2020.gadā Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējums valsts autoceļiem bija 256,9 miljoni eiro, no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda (ERAF) – 277,0 miljoni eiro. Šogad tiks uzsākti divi pēdējie šī plānošanas perioda projekti ar KF un ERAF līdzfinansējumu – Vidzemes šosejas Sēnītes posma rekonstrukcija un reģionālā autoceļa Ventspils – Kuldīga – Saldus (P108) posma pārbūve.

Būvdarbus Sēnītes posmā uz Vidzemes šosejas A2 veiks piegādātāju apvienība ‘’Binders un ACB’’. Līgums paredz Vidzemes šosejas posma no Garkalnes līdz Sēnītei 25,50.-39,40.km abu brauktuvju un Valmieras šosejas A3 posma no Sēnītes līdz tiltam pār Gauju 0,00.-1,65.km segas pārbūvi. Būvdarbu līgumcena ir 38,5 miljoni eiro ar PVN, tie tiks finansēti gan no ES Kohēzijas fonda, gan no valsts budžeta apakšprogrammas ‘’Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana’’ un citām valsts budžeta programmām. Būvdarbu posmā ir divas brauktuves ar divām joslām katrā virzienā, deviņi satiksmes pārvadi Sēnītes mezglā un viens pie Vangažiem. Tiltam pār Gauju uz A3 tiks mainīts asfaltbetona segums.

Pēdējais šī plānošanas perioda iepirkums ar ERAF līdzfinansējumu vēl nav noslēdzies. Autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus P108 pārbūve posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām 3,93.-24,60.km vietām paredz pilnībā nomainīt ceļa segas pamata slāņus, vietām tos pastiprināt, kā arī uzklāt divas kārtas asfalta. Tiks uzlabota ūdens novades sistēma un atjaunotas sabiedriskā transporta pieturvietas.

Lasīt vairāk...

Līdz 24.februārim balsojam par bērnu zīmējumiem skates ‘’Gada labākā būve” konkursā

Skates „Gada labākā būve Latvijā 2018” organizatori ir saņēmuši 326 darbus bērnu un jauniešu zīmējumu konkursā „Mana novada dārgakmens – jaunā būve”. Ikviens aicināts apskatīt zīmējumus un nobalsot par labāko skates vietnē internetā https://www.facebook.com/gadabuve/.

Zīmējumu konkurss kā nozīmīga skates daļa notiek jau ceturto gadu, un šoreiz saņemts daudz darbu. Bērnu un jauniešu domas un skatījums uz Latvijas mājām, tiltiem, ceļiem, rotaļu laukumiem, pastaigu takām, skatu torņiem būvniekiem ir ļoti nozīmīgs. Cēsu Mākslas skolas skolotāja Digna Bicāne raksta: "Mūsu skolēni paši ir atraduši jaunās ēkas, kuras zīmēt, jo tās nevar nepamanīt, tās ir brīnišķīgas pilsētas jaunās rotas."

Iesniegto zīmējumu skaits vecuma grupās: pirmsskolas un 1.-3.klase – 134 zīmējumi, 4.-6.klase – 141 zīmējums, 7.-9.klase – 51 zīmējums. Aktīvākie zīmētāji ir Limbažu, Jūrmalas, Cēsu un Valmieras skolēni.

Pašlaik zīmējumus vērtē Latvijas Mākslas akadēmijas studenti, bet ikviens ir aicināts piedalīties skatītāju balsojumā par simpātiju balvu, kuru katrā vecuma grupā saņems viens no autoriem. Zīmējumu konkursa uzvarētāji tiks apbalvoti skates „Gada labākā būve Latvijā 2018” noslēguma sarīkojumā 2019.gada 28.martā Pasaules tirdzniecības centrā „Rīga” Elizabetes ielā 2, kur Būvniecības dienas laikā notiks zīmējumu virtuālā izstāde. Labākie darbi ar autoru un skolotāju vārdiem, līdzīgi kā iepriekšējos gadus, tiks publicēti prestižajā gadagrāmatā „Gada labākā būve Latvijā 2018”, kuru zīmējumu konkursa uzvarētāji saņems dāvanā.

Patlaban rit skates „Gada labākā būve Latvijā 2018” 2.kārta, kurā žūrija dodas vērtēt 79 būves visā Latvijā, tiekas ar būvniekiem, arhitektiem, pasūtītājiem un vietējiem iedzīvotājiem. Žūrija uzsver, ka tā ir lieliska iespēja apmainīties ar pieredzi un diskutēt par būvniecības attīstību.

Skates ģeogrāfija ir ļoti plaša. 32 būves atrodas Vidzemē, 18 – Rīgā, 11 – Kurzemē, 8 – Latgalē, 9 – Zemgalē, viena – Zviedrijā. Žūrijā ir 49 augstas raudzes eksperti no 26 nozares sabiedriskajām organizācijām, publiskās pārvaldes institūcijām un augstskolām.

Skates „Gada labākā būve Latvijā 2018” fināls notiks 20.martā no pulksten 9.00 līdz 17.00 Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē Ķīpsalas ielā 6. 28.martā Pasaules tirdzniecības centrā „Rīga” Elizabetes ielā 2 notiks skates uzvarētāju apbalvošana un konference „Droša un kvalitatīva būvniecība”, kurā Latvijas un ārvalstu būvnieki, būvmateriālu ražotāji, projektētāji un inženieri dalīsies pieredzē. Abi notikumi veidos ceturto Būvniecības dienu. Pagājušajā gadā Būvniecības dienu apmeklēja vairāk nekā 900 dalībnieku.

Skate notiek jau 21.gadu. Tā norit trīs kārtās un ir balstīta uz skaidri definētiem kvalitātes kritērijiem: http://gadabuve.lv/index.php/nolikums-2018/. Skates mērķis ir uzlabot būvniecības kvalitāti, popularizējot labākās būves un labās prakses piemērus Latvijā un ārzemēs, atbalstīt profesionālo izaugsmi, motivēt nozares pārstāvjus, izceļot būvniecības procesa gala rezultātu – būvi.

Skati organizē Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Būvniecības valsts kontroles biroju, VAS „Valsts nekustami īpašumi”, Latvijas Pašvaldību savienību, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, RISEBA FAD, Biznesa augstskolas “Turība” Komunikācijas fakultāti, nozares žurnālu „Būvinženieris” un 18 būvniecības nozares sabiedriskajām organizācijām.

Skate „Gada labākā būve Latvijā 2018” notiek, pateicoties ģenerālsponsoram PERI un sponsoriem: BIM Solutions, CMB, Forum Auto, Hilti, Isover. Saint Gobain, Ramirent, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācija, Valsts nekustamie īpašumi, Weber. Saint Gobain.

Skates informatīvie atbalstītāji: „Latvijas Avīze”, „Rīga TV24”, žurnāls „Būvinženieris”, LETA, Nozare.lv, City 24, building.lv, būvlaukums.lv, abc.lv, būvbāze.lv.

Papildu informācija pa tālruni 67228584 vai e-pastu: gadabuve@gmail.com

www.gadabuve.lv

www.facebook.com/gadabuve

Informāciju sagatavoja Latvijas Būvnieku asociācija

Lasīt vairāk...

LBS valdē apspriež būvnieku izglītību un gaidāmā kongresa norisi

Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdes sēdē 19.februārī apspriesta nozares jauno speciālistu izglītošana, martā plānotā kongresa norise, kā arī sniegta informācija par jaunajiem biedriem un sabiedrisko attiecību projektiem.

LBS šogad iestājušies 7 jauni biedri, bet viens izstājies, jo pāriet strādāt citā jomā. Valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume informēja, ka LBS Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcija (BSSI) šogad sāk strādāt saskaņā ar jauno sertificēšanas shēmu. Valdes priekšsēdētāja vietniece Helēna Endriksone vēstīja par sadarbības plāniem ar Lietuvas un Polijas būvinženieru organizācijām.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvražošanas institūta direktors profesors Mārtiņš Vilnītis stāstīja, ka LBS un nozares mācību iestāžu pārstāvji februārī apmeklējuši Vidzemes augstskolas (VA) koledžas programmas ‘’Koka ēku celtniecība un ekobūves’’ studentu kvalifikācijas darbu aizstāvēšanu. Vērtējot darbu saturu un prezentācijas, Vilnītis atzina – kaut arī jaunieši pabeiguši programmas kursu, viņu kvalifikācija vēl neatbilst prasībām, ko sertificēšanai izvirza LBS BSSI. Tam piekrita vairāki citi valdes locekļi, un pēc ilgākas diskusijas tika nolemts nosūtīt ministrijām un Būvniecības padomei vēstuli, izskaidrojot situāciju un apstiprinot, ka VA pabeigušie būvspeciālisti var strādāt sertificēta inženiera vadībā un paaugstināt kvalifikāciju, lai saņemtu sertifikātu tad, kad būs vajadzīgais zināšanu un pieredzes līmenis. Vienlaikus nolemts aicināt Izglītības un zinātnes ministriju gaidāmajā VA programmas akreditācijā pieaicināt komisijā LBS ekspertu, lai kompetenti lemtu par kursa satura atbilstību nozares standartiem.

Valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Raimonds Eizenšmits informēja par RTU ziemas sesijas rezultātiem, kuras gaitā darbus aizstāvējuši 17 būvniecības programmas studenti.

Valde apstiprināja, ka ikgadējais LBS kongress notiks 29.martā Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Apspriesta kongresa darba kārtība, dokumentu projekti, kā arī LBS medaļas par mūža ieguldījumu saņemšanai pieteiktie kandidāti.

LBS sabiedrisko attiecību vadītāja Mārīte Šperberga demonstrēja šogad sagatavoto videoklipu, kurā latviski un angliski vēstīts par organizācijas darbību. To iecerēts izmantot kā prezentācijas materiālu. Žurnāla ‘’Būvinženieris’’ redaktore Antra Ērgle valdi iepazīstināja ar iecerēm izdevuma turpmākajai darbībai.

Foto – Mārīte Šperberga

Lasīt vairāk...

Būs jālabo defekti pērn remontētos ceļu posmos

Valsts akciju sabiedrības ‘’Latvijas Valsts ceļi’’ (LVC) speciālisti ir konstatējuši defektus vairākos ceļu posmos, kur pērn notika remontdarbi, informē LVC komunikācijas daļa.

Uz reģionālā autoceļa Ulbroka-Ogre P5 posmā no ceļa Tīnūži–Koknese (P80) rotācijas apļa līdz Ogrei 20,54.- 25,00.km pērn notika segas pārbūve. Būvdarbus tur veica AS ‘’Ceļu pārvalde’’, līgumcena bija 4,5 miljoni eiro ar PVN, darbus līdzfinansēja ERAF. Šogad LVC speciālisti un būvuzraudzība ir konstatējuši, ka posma braucamajā daļā vietām ir izveidojusies rise līdz pat 1 cm dziļumā, savukārt veloceļa segums vietām plaisā. Patlaban būvnieks nepiekrīt, ka defekti ir radušies nekvalitatīvo būvdarbu dēļ, tāpēc ir piesaistīts neatkarīgs eksperts no Latvijas Būvinženieru savienības, kurš sniegs atzinumu, vai defektu iemesls ir nekvalitatīvi būvdarbi vai kļūdas projektā, vēsta LVC.

Latgalē autoceļa Krāslava–Preiļi–Madona (P62) posmā no Bašķiem līdz Preiļiem 44,15.-57,54.km 2017. un 2018. gadā notika ceļa segas pārbūve. Būvdarbus veica SIA ‘’YIT Infra Latvija’’, līgumcena bija 17,114 miljoni eiro ar PVN, ERAF līdzfinansējums 85%. Jau pērn gala pārbaudēs konstatēts, ka asfalts posmā nav ieklāts kvalitatīvi. Šogad posmā ir konstatētas garenplaisas, vietām sega kūkumo. LVC Ceļu laboratorijas speciālisti februārī atkārtoti pārbaudīja visu posmu. Februāra beigās LVC notiks vērtēšanas sapulce, kurā lems par defektu iemesliem, būvnieka atbildību un defektu novēršanai nepieciešamajiem darbiem.

Kurzemē autoceļa Saldus–Pampāļi V1180 posmā no Sesiles līdz Pampāļu pagasta robežai 7,70.-17,55.km 2018.gada vasarā un rudenī SIA ‘’Igate’’ veica seguma atjaunošanu ar izlīdzinošās grants un šķembu maisījuma kārtas un asfalta dilumkārtas ieklāšanu. Būvdarbu līgumcena bija 1,269 miljoni eiro ar PVN. Jau remontdarbu laikā tur bija konstatētas neatbilstības. Prasībām neatbilstošas porainības dēļ garantijas laiks būvdarbiem ir pagarināts no 3 līdz 5 gadiem. Posmā veidojas garenplaisas, ceļa seguma deformācijas dēļ tur ir uzlikts autotransporta masas ierobežojums 10 t. LVC Ceļu laboratorijas speciālisti februārī atkārtoti pārbauda objektu. Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, būvniekiem tiks uzdots veikt pārbūvi.

Gadījumos, kad valsts autoceļu remontdarbu posmos tiek konstatēti defekti vai neatbilstība specifikāciju prasībām, būvniekiem par saviem līdzekļiem defekti ir jālabo vai jāpārbūvē. Nelielu atkāpju gadījumā, ja tās nav lietderīgi labot, tiek pagarināts garantijas laiks, kurā būvniekiem remontdarbi jāveic par saviem līdzekļiem. Ir gadījumi kad tiek samazināta samaksa par paveiktajiem darbiem. LVC 2018.gadā ir organizējuši būvdarbus 183 objektos. Līgumcenu samazinājums pērn ir noteikts 47 gadījumos par kopējo summu 122,8 tūkstoši eiro. 16 gadījumos noteiktas papildu garantijas un grozījumi līgumā.

Neatbilstošas kvalitātes dēļ 2018. gadā būvniekiem bija uzdots pārbūvēt šādus autoceļu posmus:
- a/c Valmiera-Cēsis-Drabeši P20 posms 29,52.-39,73.km, virskārtas pārbūve 185m²;
- a/c Krāslava-Izvalta-Šķeltova-Aglona V636 posms 0,567.-1,143.km, virsmas apstrādes pārbūve visā posmā;
- a/c Pelēči-Aizkalne-Korsikova V748 posms 7,50.-13,09.km, virsmas apstrādes pārbūve neatbilstošajos posmos;
- gājēju un velosipēdistu ceļš gar a/c Jelgava-Dobele-Annenieki P97 posmā 34,00.-37,16.km, dilumkārtas pārbūve visam veloceļam.

Ilustratīvs foto no LVC arhīva.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei