Objekti filtrēti pēc datums: oktobris 2019

Latvieši piedalās X Games būvniecībā!

No pasaules prestižakā ziemas pasākuma alternatīvajos sporta veidos atgriezusies latviešu komanda no uzņēmuma We Build Parks. Vairāku nedēļu garumā tika veikti iespaidīgi sniega būvniecības darbi Oslo arēnā X Games pasākumam sadarbībā ar ilggadējo vācu partneri Schneestern

Pirmo reizi iekštelpā tika uzbūvēts unikāls Big Air disciplīnas sniega elements, kas sniedzās līdz pat arēnas jumtam, kuru no ārpuses saturēja 35 metru augsta konstrukcija. Dalībnieki savu braucienu uzsāka no pašas ieskrējiena augšas ārpus arēnas daudzstāvu māju augstumā 51 grādu slīpumā, izpildot vairāk kā 20 metrus tālus lēcienus un iekļaujot iespaidīgas triku kombinācijas. Sarežģītā BigAir konstrukcija prasījusi aptuveni četru mēnešu ilgus plānošanas darbus. Pasākuma konceptā ar radošiem trikiem izpaudās tikai ielūgtie pasaules klases atlēti.

Pašmāju uzņēmums Latvijas vārdu ir nesis pasaulē ne reizi vien, izbūvējot sniega trases kā Baltijā, tā arī starptautiskos, globāla mēroga projektos. Līdz šim lielākais sasniegums ir bijusi dalība pagājušā gada Ziemas Olimpisko spēļu snovparka projektā, tomēr X Games noteikti ir vērtējams kā solis augšup. 

“Pasākums ar savu unikalitāti un formātu mums sniedza nenovērtējamu pieredzi. Jau vairāk nekā 20 gadus X Games uzskatāms par vienām no pasaules prestižākajām sacensībām alternatīvo sporta veidu jomā. Neskaitāmas reizes tieši šī pasākuma ietvaros tikušas pirmo reizi izpildītas dažādu akrobātisku triku variācijas, uzstādīti jauni pasaules rekordi un šķietami pārvarami visi iespējamie fizikas likumi. Šīs ir sacensības, kur sapņo uzvarēt ikviens, tāpēc esam gandarīti par padarīto darbu X Games pasākumā, kas nebūt nebija viegls. Visa komanda esam iedvesmoti par iespēju pieredzēt pasaules lielākās skatuves snovborda un slēpošanas nišā,” pieredzē dalās uzņēmuma vadītājs Jānis Jansons.

X Games ir alternatīvo sporta veidu festivāls, kur tiek ielūgti vadošie sportisti no visas pasaules dažādās kategorijās (BMX, skeitbords, Moto X un Big Air). Pasākums ir vienas no sezonas nozīmīgākajām sacensībām pasaules alternatīvo sporta veidu jomas elitei. Notikušais X Games Oslo, Norvēģijā bija 2019. gada ceturtās un noslēdzošās sacensības.

Nereti sacensību dalībnieku vidū ir vērojami patiesi sportistu iedvesmas stāsti. Šogad aizkustinošs stāsts ir par seškārtēju Big Air snovborda disciplīnas uzvarētāju kanādieti Maksu Parotu (Max Parrot), kuram 2018. gadā tika konstatēts vēzis. Tomēr sportista neatlaidība ir apbrīnojama un cieņas vērta, redzot arī šogad Maksu uz pirmās vietas pjedestāla.

We Build Parks grupa projektē un būvē arī velo, veikborda un citus aktīvās atpūtas parkus. Uzņēmuma panākumus ir palīdzējis virzīt Vācijas uzņēmums Schneestern, kas ir oficiālais sadarbības partneris jau 10 gadus. Sadarbība starp uzņēmumiem ir bijusi arī tādos projektos kā Pasaules Kausa sacensības, Nike Chosen Sessions, Air&Style, Nine Knights, Nine Queens, Nine Royals, Ziemas Olimpiskās spēles un citos.

Lasīt vairāk...

MK atbalsta izmaiņas likumos, kas paredz enerģētikas funkciju nodošanu BVKB

2019.gada 8. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja grozījumus virknē enerģētikas jomu regulējošajos likumos, kas paredz enerģētikas politikas īstenošanas funkciju nodot Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) ar 2020. gada 1. janvāri.

Ar grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā paredzēts BVKB nodot elektroenerģijas obligātā iepirkuma saņēmēju staciju uzraudzības un kontroles administrēšanu, kā arī ieviest enerģētikas nozares valsts atbalsta sistēmas darbības regulēšanas nodevu, lai segtu šo staciju kontroles administrēšanu.

Savukārt, grozījumi Enerģētikas likumā paredz BVKB nodot naftas produktu centrālās krājumu uzturēšanas struktūras nodrošināšanu, valsts naftas produktu drošības rezervju nodevas administrēšanu u.c. ar valsts naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanu saistītās funkcijas.

Grozījumi Energoefektivitātes likumā paredz nodot energoefektivitātes pienākumu izpildes kontroli un uzraudzību BVKB, t.sk. attiecībā uz lieliem uzņēmumiem un lieliem elektroenerģijas patērētājiem, energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgajām pusēm (šobrīd elektroenerģijas mazumtirgotāji u.tml.), enerģijas ietaupījumu uzskaiti u.c. funkcijas, kuras līdz šim šajā jomā pildīja Ekonomikas ministrija.

Ogļūdeņražu meklēšanas, ogļūdeņražu izpētes un ieguves licenču administrēšanu un licences laukumu noteikšanu turpmāk veiks BVKB. To paredz grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”.

Pašlaik saskaņošanas procesā ir virkne grozījumu Ministru kabineta noteikumos, kuri ir saistīti ar minētajiem likumiem un kas attiecas uz funkciju nodošanu BVKB.

Savukārt 2020.gadā Ekonomikas ministrija sagatavos grozījumus “Būvniecības likumā” un saistītajos MK noteikumos, ņemot vērā nepieciešamību aktualizēt BVKB nosaukumu un funkciju klāstu.

Pēc apstiprināšanas MK sēdē, likumprojekti tiks iesniegti izskatīšanai un pieņemšanai Saeimā. Detalizētāk ar sagatavotajiem grozījumiem likumos var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē: "Grozījumi Enerģētikas likumā" "Grozījumi Energoefektivitātes likumā" "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā""Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm""

Kā ziņots iepriekš, Ministru kabinets šā gada 1. oktobra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu no 2020. gada 1. janvāra enerģētikas politikas administrēšanas funkcijas nodot BVKB, ieviešot efektīvāku valsts atbalsta sistēmas kontroli. Vienlaikus MK lēma par atbilstoša finansējuma paredzēšanu un OIK staciju administrēšanas nodevas ieviešanu BVKB jauno funkciju izpildei.

Paredzēts, ka no 2020. gada BVKB veiks elektroenerģijas obligātā iepirkuma mehānisma uzraudzību un kontroli, būtiski pastiprinot līdz šim īstenoto elektrostaciju darbības uzraudzību, t.sk. veicot sistemātiskas pārbaudes klātienē elektrostacijās; aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu; energoefektivitātes jautājumu administrēšanas funkciju; transporta enerģijas nosacījumu izpildes uzraudzību un kontroli; kā arī naftas produktu jautājumu administrēšanu.

Enerģētikas politikas administrēšanas funkciju veikšanai 2020. gadā BVKB paredzēti 1,27 miljoni eiro, savukārt  2021. gadam un turpmākajiem gadiem – 1,13 miljonu eiro apmērā ik gadu. Jauno funkciju īstenošanai BVKB paredzēts izveidot 30 amata vietas, kas tiks nodrošinātas Ekonomikas ministrijas resora ietvaros.

 

 

Lasīt vairāk...

MK lemj par pilnīgu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanu

Ministru kabinets šā gada 8. oktobra sēdē lēma līdz 2020. gada 1. jūlijam veikt pilnīgu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanu, visus elektroenerģijas pārvades sistēmas aktīvus nododot pārvades sistēmas operatoram AS “Augstsprieguma tīkls” (AST). Īpašumtiesību nodalīšanai paredzētajos aktīvos ietilpst 330kV un 110kV pārvades līnijas, iekārtas, inženierbūves, kā arī ar pārvades aktīviem saistītais nekustamais īpašums.

Visi elektroenerģijas pārvades sistēmas aktīvi šobrīd ir AS “Latvijas elektriskie tīkli” (LET) īpašumā, kas reorganizācijas veidā tiks nodoti pārvades sistēmas operatoram AS “Augstsprieguma tīkls” (AST), kas tādējādi kļūs arī par pārvades sistēmas īpašnieku.

Pilnīga īpašumtiesību nodalīšana atstās pozitīvu iespaidu uz pārvades sistēmas operatora - AST darbību, kā arī veicinās pārvades tīkla attīstības iespējas. No enerģētikas politikas īstenošanas puses raugoties, pilnīgas īpašumtiesību nodalīšanas modeļa ieviešana ir efektīvs solis pārvades sistēmas darbībā, tai skaitā arī elektroenerģijas tirgus attīstībā un turpmākā integrācijā ES.

AS “Latvijas elektriskie tīkli” ir 2011. gadā izveidota AS “Latvenergo” meitas sabiedrība, kas šobrīd veic pārvades sistēmas īpašnieka funkcijas. Tā kā AS “Latvenergo” un AST ir valstij piederošas kapitālsabiedrības, aktīvu piederības maiņa ir plānota ar AS “Latvenergo” pamatkapitāla samazināšanu mantiskā formā, izņemot no AS “Latvenergo” aktīvu bāzes LET kapitāldaļas un nododot tās Finanšu ministrijas kā AST kapitāldaļu turētājas bilancē. Pēc LET kapitāldaļu nonākšanas valsts īpašumā pārvades aktīvi kā mantisks ieguldījums LET kapitāldaļu formā tiks ieguldīti AST pamatkapitālā, veicot AST pamatkapitāla palielināšanu, kā rezultātā LET kļūs par AST meitassabiedrību. 

PSO ir atbildīgs par elektroapgādes drošumu, elektroenerģijas ražošanas un starpvalstu savienojumu jaudu rezervēšanu un enerģijas plūsmu vadību, ņemot vērā elektroenerģijas apmaiņu ar citām savienotām pārvades sistēmām, nodrošinot pienācīgu pārvades tīkla jaudu un stabilu sistēmas darbību. PSO, attīstot pārvades sistēmu, ir atbildīgs par jaunu pārvades infrastruktūras objektu plānošanu, būvniecību un nodošanu ekspluatācijā. PSO arī nodrošina elektroenerģijas plūsmu transportēšanu no elektroenerģijas ražotājiem un starpvalstu savienojumiem līdz lietotājiem (t.sk. sadales sistēmas operatoriem) vai tranzītu Latvijas Republikas teritorijā.

Ar Informatīvo ziņojumu “Par Direktīvā 2009/72/EK noteikto prasību elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora nodalīšanai ieviešanas pārvērtēšanu” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

 

Lasīt vairāk...

Aicinājums pieteikties uz balvu skates “2019. gada balva Rīgas arhitektūrā” ietvaros nominācijā “Būvakustika – par dzirdamu klusumu”

Rīgas pilsētas arhitekta birojs sadarbībā ar Knauf akadēmiju aicina Jūs pieteikties uz balvu skates “2019. gada balva Rīgas arhitektūrā” ietvaros nominācijā “Būvakustika  par dzirdamu klusumu”.

Par arhitektūru saka, ka tā ir sastingusi mūzika. Bez šaubām, arī pati mūzika un skaņa ir būves būtiska arhitektūras sastāvdaļa, noteikums un sniegums, kuru vajag novērtēt. Šis vērtējums ir reizē būves funkcijas īstenojuma novērtējums, kas tomēr prasa vairāk par neapbruņotu aci vai ausi. 

Apbalvojuma mērķis ir sniegt objektīvu novērtējumu ne vien ēkas akustiskajām īpašībām, bet arī būves kvalitātei kopumā. Pieredze apliecina likumsakarību – atbilstošas akustiskās īpašības ir kvalitatīvas būvniecības pazīme, bet ne otrādi. Ikviens spēj vērtēt ēkas vizuālo tēlu, zinātāji prot pārliecināties par būves tehnisko kvalitāti, tomēr objektīvam dažādu trokšņu līmeņa novērtējumam ēkā nepieciešams atbilstošs un sertificēts aprīkojums un standartizēta mērījumu metodoloģija.

Rīgas pilsētas arhitekta birojs sadarbībā ar Knauf akadēmiju un SIA CMB piedāvā pieteikt savu ēku akustisko rādītāju mērījumiem. 

Dalība šajā nominācijā ir brīvprātīga, un tā neietekmē ēkas vērtējumu citās gada balvas kategorijās.

 

Kā pieteikt dalību

Interesentus aicinām sazināties ar Knauf Akadēmijas vadītāju Andri Veinbergu elektroniski: veinbergs.andris@knauf.lv vai, zvanot uz tālruni 29225047, un vienoties par objekta apmeklējuma un akustisko mērījumu veikšanas laiku. Rezultātus novērtēs akustikas ekspertu žūrija, kuru vadīs Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors, teh. Dr. Raitis Brencis.

Individuālu mērījumu rezultāti netiks izpausti publiski. Nominācijas uzvarētājs papildus atzinībai saņems 2 dienu ceļojumu vienai personai 2019. gada martā uz Vīni. Programmā Vīnes operas koncerta apmeklējums, augstākās pasaulē koka jaunbūves HoHo (http://www.hoho-wien.at/) un protams pati  Vīne. Būsim priecīgi par  Jūsu atsaucību un dalību!

Gvido Princis
RPA „Rīgas pilsētas arhitekta birojs”
direktors-Rīgas pilsētas arhitekts,

 

Andris Veinbergs

Knauf Akadēmija vadītājs

Lasīt vairāk...

2019.gada balvu Rīgas arhitektūrā saņem daudzdzīvokļu ēka Kuģu ielā 28

Pirmdien, 7. oktobrī, Pasaules arhitektūras dienā jau četrpadsmito reizi pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā. Šogad tā “Par līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu ekskluzīvā un inovatīvā mājokļu projektā” piešķirta daudzdzīvokļu ēkai Kuģu ielā 28 un tās autoriem: Ventim Didrihsonam, Kasparam Laugam, Ivo Kalvelim, Līvai Bankai,  Alisei Jēkabsonei, projekta vadītājam Andrim Gudiņam, ainavu arhitektiem Helēnai Gūtmanei, Mārim Bušam un ainavu tehniķe Rutai Tobiesai. Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra 10 atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā.

“Šogad balvas pretendentu – finālistu – vidū tradicionāli ir industriāli un pilsētvides objekti ar būtisku pienesumu plašākai pilsētvides kvalitātei un arī augstvērtīgi projekti, kuru pasūtītāju un autoru kopējie centieni saglabā, atjauno un papildina Rīgas arhitektūras mantojumu. Tomēr šogad dominē dzīvokļu tematika – tiek piedāvāta virkne kvalitatīvu un arhitektoniski interesantu projektu rīdziniekiem ar dažādām vēlmēm un pirktspēju dažādās pilsētas teritorijās un apkaimēs. Labākie mājokļu piemēri apliecina, ka nav nepiemērotu vietu, un projekta arhitektūras kvalitāti nosaka tikai autoru profesionalitāte konkrētajā kontekstā piedāvāt ko vairāk kā cenas “eiro par kvadrātmetru” attiecību. Redzams, ka Rīgas mājokļu jomas sakārtošanas un attīstības projektu tirgū ir milzīgs pilsētvides kvalitātes, sabiedrības veselības un ekonomikas potenciāls. Līdz ar to piešķirot Gada balvu daudzdzīvokļu ēkai – arhitektoniski interesantai, protams, gana ekskluzīvai, bet vienlaikus tādai, kas spēj saglabāt līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu, vēlētos uzteikt ne tikai konkrētā projekta autorus, bet arī kolēģus un pasūtītājus, kuri pieliek vairāk pūles, lai mājokļu projekti būtu ar pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību gan to pirmajiem lietotājiem un kaimiņiem, gan arī nākotnes lietotājiem vēl vairākās paaudzēs,” uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Jāatzīmē arī sabiedrības aktīvā iesaiste pretendentu vērtēšanas procesā un tāpēc arī šogad jau tradicionāli tika pasniegta arī „Sabiedrības atzinība” būvei, ko pozitīvi novērtējuši visvairāk apmeklētāju Rīgas pilsētas arhitekta biroja Facebookvietnē. Šogad “Sabiedrības atzinību par Rīgas trauslākā mantojuma – koka ēkas – izglābšanu Torņkalna apbūvē” saņēma pasūtītājs SIA “RENAMS” par mazstāvu dzīvokļa ēkas Altonavas ielā 2 renovāciju.

Kā pēdējos gados ierasts, balvas pasniegšana simboliski notika iepriekšējā gadā par labāko atzītajā būvē “Grand Poet Hotel by Semarah” viesnīcā Raiņa bulvārī 5/6. Aizvadītajā gadā balva “Par paraugpiemēru vēsturisko ēku atjaunošanā un pārveidošanā, vairākus eklektisma stila īres namus Rīgas bulvāru ansamblī pārveidojot par laikmetīgu viesnīcu ar potenciālu publiski aktivizēt apkārtējo pilsētvidi” tika piešķirta tās autoriem: arhitektiem Jānim Nordem, Aijai Lismanei, Didzim Valciņam, Zanei Pastarei, Daigai Lēvaldei, autoruzraudzības vadītājam Oskaram Vēverim, arhitektam-tehniķim Atim Auziņam, interjera autoriem Jenny Ahlbäck un Rong Guang.

2019.gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus vērtē kompetenta žūrija: Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvji Inese Aizstrauta un Ilmārs Leikums, biedrības “Zaļās mājas” pārstāvis Kristaps Ceplis, biedrības “Icomos Latvia” pārstāvis Jānis Lejnieks, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes pārstāvji Gints Miķelsons un Mārtiņš Žvīgurs, biedrības “Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmija” pārstāvis Jānis Krastiņš, Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Lolita Sarma, Latvijas Arhitektu savienības pārstāvji Renārs Putniņš, Edgars Bērziņš, Juris Skalbergs un Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas pārstāve Evita Zavadska.

Skatē tika pārstāvētas būves no biroju ēku, daudzdzīvokļu ēku, izglītības iestāžu, ražošanas būvju, tirdzniecības ēku, transporta infrastruktūras, veselības aprūpes iestāžu, kā arī viesnīcu kategorijām. No vairāk nekā 700 aizvadītajā gadā ekspluatācijā nodotajiem būvobjektiem Rīgā balvas dalībnieku reģistrā tika iekļautas un tālākai izvērtēšanai izvirzītas 26 būves.

Balvai izvirzīto objektu izvērtēšana, žūrijas ekspertu komandai apmeklējot būves klātienes vizītēs, noritēja visas vasaras garumā. Kopā ar nozares ekspertiem tika meklēti un vērtēti labākie piemēri arhitektūras vērtību saglabāšanā, pilsētas dzīvojamās vides ilgtspējas nodrošināšanā, vēršot uzmanību uz būvju energoefektivitāti, vides pieejamību un universālā dizaina principu ievērošanu, vērtējot paveikto gan Rīgas vēsturiskajā centrā, gan apkaimēs un mikrorajonos, īpaši rūpīgi arī koka arhitektūras jomā. Tāpat šogad īpaša uzmanība tika pievērsta objektu intelektuālajam un ekonomiskajam pienesumam ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas kontekstā. Jāatzīmē, ka arhitektūras darbu skatei, saskaņā ar nolikumu, varēja pieteikt tikai tos objektus, kas ekspluatācijā nodoti 2018. gadā.

Arhitektūras sasniegumu skati organizē pašvaldības aģentūra „Rīgas pilsētas arhitekta birojs” sadarbībā ar Rīgas domes struktūrvienībām un partneriem. Dalībniekus – būves un to autorus – skatei varēja izvirzīt Rīgas pilsētas arhitekta birojs, valstiskās un nevalstiskās institūcijas un organizācijas, kā arī jebkura juridiska un fiziska persona.

Lai izceltu un popularizētu sasniegumus Rīgas arhitektūrā, sekmējot kvalitatīvas pilsētvides attīstību, un apzinātu arhitektu veikumu, kopš 2006. gada tiek organizēta jaunāko objektu skate. Tās mērķis – rosināt profesionālu diskusiju par vērtībām pilsētas arhitektūrā un kritērijiem kvalitatīvas pilsētvides novērtēšanā un veicināt sabiedrības pieprasījumu pēc kvalitatīvas dzīves telpas, ar to gan vairojot izpratni un līdzdalību, gan veidojot pieprasījumu pēc kvalitatīviem pakalpojumiem arhitektūras jomā.

Galveno godalgu iepriekšējos gados saņēmuši: „Tērbatas ielas brāļi” – divi biroju un veikalu nami Tērbatas un Lāčplēša ielas stūrī (arhitektu birojs „Kubs”, 2006.g.); VEF 1. un 1.a korpusu pārbūve (Arhitekta J.Pogas birojs, 2007.g.); „Ostas skatu” ēka Ķīpsalā (arhitektu birojs „Arhitektonika”, 2008.g.); dzīvojamais komplekss „Dienvidu pakavs II” Ziepniekkalnā (arhitektu birojs „Sarma & Norde”, 2009.g.), darījumu centrs „Rietumu Capital Centre” Vesetas ielā (uzņēmums „Zenico projekts”, 2010.g.), „DnB Nord bankas jaunbūve” Skanstes ielā (Audrius Ambrasa arhitektu birojs birojs, Lietuva, 2011.g.), „Rīgas biržas ēkas atjaunošana” Doma laukumā 6 (SIA „Arhitektoniskās izpētes grupa”, arhitekte Liesma Markova, arhitektes palīdze Tatjana Toropova un arhitekte Aiga Rozentāle, 2012.g.); Latvijas Kultūras akadēmijas teātra māja „Zirgu pasts” (SIA „Arhitektu birojs KRASTS”, arhitekte Renāte Truševska, arhitektūras studente Liena Brasla un ainavu arhitekte Kristīne Dreija, 2013.g.), Rīgas Tehniskās universitātes Radošo industriju centrs (arhitekti Ģirts Valeinis, Jānis Prusaks, Kristīne Krakope, Signe Zihelmane, inženieris Artis Silmanovičs, 2014.g.), Latvijas Nacionālā bibliotēka (arhitekts Gunārs Birkerts, sadarbojoties ar arhitektiem Modri Ģelzi, Mārci Mežuli, Sandru Laganovsku, Daini Šmitu, 2015.g.), Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs Torņakalnā (arhitekti Vita Polkovņikova, Ina Kuļikovska, Kristaps Bautra, Dace Zariņa, Raivis Liepiņš, Madara Plāciņa, Alise Jēkabsone un ainavu arhitekte Ingūna Rozentāle, 2016.g.), “Pullman Riga Old Town” viesnīca Jēkaba ielā 24 (autori Mārtiņš Hermansons, Roberts Valdmanis, Olafs Ieviņš, Nora Saulespurēna, Kristaps Grundšteins, Aldis Blicsons un Toms Kokins, 2017.g.), “Grand Poet Hotel by Semarah viesnīca” (arhitekti Jānis Norde, Aija Lismane, Didzis Valciņš, Zane Pastare, Daiga Lēvalde, autoruzraudzības vadītājs Oskars Vēveris, arhitekts-tehniķis Atis Auziņš, interjers Jenny Ahlbäck un Rong Guan, 2018.g.).

Oktobra pirmā pirmdiena pēc Starptautiskās Arhitektu savienības iniciatīvas un iedibinātas ilggadējās tradīcijas visā pasaulē tiek atzīmēta kā Pasaules arhitektūras diena. Visā pasaulē, arī Rīgā, arhitektūras nozares profesionāļi to šogad atzīmē 7. oktobrī. Starptautiskās Arhitektu savienības padome kā šī gada Pasaules arhitektūras dienas tēmu ir izvēlējusies konceptu „Arhitektūra – mājoklis visiem”. Mājokļu pieejamība ir viens no Jaunās pilsētu programmas uzstādījumiem, kā arī galvenais ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķa Nr. 11 pamatvirziens, proti, „padarīt pilsētas un apdzīvotas vietas iekļaujošas, drošas, pielāgoties spējīgas un ilgtspējīgas”.

 

NOMINĀCIJAS:

 

2019. gada balva Rīgas arhitektūrā

Par līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu ekskluzīvā un inovatīvā mājokļu projektā

Daudzdzīvokļu ēka Kuģu ielā 28

Autoriem – arhitektiem Ventim Didrihsonam, Kasparam Laugam, Ivo Kalvelim, Līvai Bankai, Alisei Jēkabsonei; projekta vadītājam Andrim Gudiņam; ainavu arhitektiem Helēnai Gūtmanei, Mārim Bušam un ainavu tehniķei Rutai Tobiesai

 

ATZINĪBAS Par līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu ekskluzīvā un inovatīvā mājokļu projektā Daudzdzīvokļu ēkas Kuģu ielā 28

Pasūtītājam: SIA “Klīversala RE”

Būvētājam: AS “LNK Industries”

 

 

Sabiedrības ATZINĪBA

Par Rīgas trauslākā mantojuma – koka ēkas – izglābšanu Torņakalna apbūvē

Mazstāvu dzīvokļu ēka Altonavas ielā 2

Pasūtītājam: SIA “RENAMS”

 

 

ATZINĪBA Par atbildīgu un kvalitatīvu ieguldījumu Rīgas vēsturiskā īres dzīvojamā fonda atjaunošanā

Dzīvojamā ēka Tallinas ielā 65

Projektētājam: SIA “Projektēšanas birojs A.I.D.E.”

Pasūtītājam: SIA “Tallinas 65”

Būvētājam: SIA “AM Būvvadība”

Būvētājam: SIA ”PRO DEV”

 

 

ATZINĪBA Par jaunas mākslinieciskās kvalitātes ienešanu Rīgas centra perifērijā

Daudzdzīvokļu ēkas A. Čaka ielā 134

Projektētājam: SIA “SZK/Z”

Pasūtītājam: SIA “R. Evolution Properties”

Pasūtītājam: UAB “Litana ir Ko”,

 

 

ATZINĪBA Par dabiskās vides saglabāšanu, veicinot piejūras parka pieejamību un attīstību

Antropogēno slodzi mazinoša infrastruktūra dabas parkā “Piejūra”

Pasūtītājam: Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam

 

 

ATZINĪBA Par nozīmīgu lielmēroga tehnisku risinājumu vides kvalitātes uzlabošanā ostas attīstības ietvaros

Vēja barjeras Rīgas brīvostā

Projektētājam: AS “Ceļuprojekts”

Pasūtītājam: Rīgas brīvostas pārvaldei

 

 

ATZINĪBA Par arhitektūras kvalitāti, kas sasniegta rūpniecības un noliktavu ēkā, – ierasti bezpersoniskā ēku tipā, 

un

par darba vides atbilstību universālā dizaina un vides pieejamības prasībām

Ražošanas ēkas ar biroja un noliktavas telpām Bukaišu ielā 1

Projektētājiem: “Dalius Z.Šarakauskas designing company”; SIA “Arhitektu birojs Ozola & Bula”; SIA “AD konsultācijas”

Pasūtītājam: SIA “Amalva Baltija”

Būvētājam: SIA “Velve”

 

ATZINĪBA Par kvalitatīva mājokļu kompleksa veidošanu Rīgas nomalē

Dzīvojamo un sabiedrisko ēku kompleksa Kupriču ielā 1a (pirmā kārta)

Projektētājam: SIA “Arhis Arhitekti”

Projektētājam: SIA “MARK Arhitekti”

Pasūtītājam: SIA “AFI Investments”

Būvētājam: SIA “Arčers”

 

 

ATZINĪBA Par teritorijas atdzīvināšanu, radot pieejamu mājokļu kvartālu

Daudzdzīvokļu ēku kvartāls ar tirdzniecības centru starp Bajāru, Tālivalža un Biķernieku ielu

Projektētājam: SIA “Tectum”

pasūtītājam un būvētājam: SIA “YIT Latvija”

 

 

ATZINĪBA Par ieguldījumu, kontekstuāli aizpildot Rīgas vēsturiskā centra pilsētas audumā un radot mūsdienīgu dzīvokļu kvalitāti

Daudzdzīvokļu ēku komplekss Jeruzalemes ielā 5 un Dzirnavu ielā 36

Projektētājiem: AS “Palast Architekts”; SIA “DR Arhitekti”

Pasūtītājam: SIA “J5”

Būvētājam: SIA “Selva Būve”

 

 

ATZINĪBA Par arhitektūras kvalitātes ienešanu Rīgas centra perifērijā un ieguldījumu bijušās rūpniecības teritorijas revitalizācijā, 

kā arī

par kompleksu arhitektoniskās vides risinājumu, respektējot universālā dizaina un vides pieejamības prasības

Biroju ēka Pērnavas ielā 83

Projektētājam: SIA “Zenico projekts”

Pasūtītājam: SIA “STARJT”

Būvētājam: SIA “ELMIKS”

 

 

 

Lasīt vairāk...

Zviedrijas Lundas universitātes mācībspēki Rīgā apmācīs triju Baltijas valstu ceļu administrāciju speciālistus

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) sadarbībā ar Lundas universitāti (Lund University, Zviedrijā) šonedēļ Rīgā organizē visu triju Baltijas valstu ceļu administrācijas speciālistiem mācību kursu par ceļu satiksmes drošības auditiem un satiksmes drošības inspekcijām (Road Safety Audit and Inspection). Kursu pasniegs Lundas universitātes Tehnoloģiju un sabiedrības katedras profesors Andras Varhelji (András Várhelyi).

Ceļu administrāciju speciālisti apgūs papildu zināšanas par esošo un topošo autoceļu satiksmes drošības neatkarīgu auditu un inspekciju veikšanu. Lekcijās, praktiskajās nodarbībās un tehniskajos izbraukumos tiks izvērtētas iespējamās konfliktu vietas un sagatavoti ziņojumi par potenciālām satiksmes drošības problēmām un priekšlikumi to novēršanai. Satiksmes drošības audits un inspekcija ir daļa no pasākumu kopumā satiksmes drošības vadības sistēmā, kuras mērķis ir drošības uzlabošana uz autoceļiem. Efektīvi organizēts neatkarīgs audits un inspekcija palīdz samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu un uzlabot kopējo satiksmes drošības situāciju.

Mācību kursa mērķis ir sniegt to dalībniekiem zināšanas un praktiskās iemaņas, plānojot un īstenojot sistemātiskus auditus un ceļa stāvokļa inspekcijas. Apmācības ietver būtiskus satiksmes drošības audita aspektus – pārbaudi, analīzi, ziņojuma sagatavošanu, izvēles un lēmuma pamatojumu.  Mācību programma sastāv no teorētiskā pamatojuma un prakses konflikta vietu noteikšanā, balstoties uz video ierakstiem, iemaņu gūšanu konfliktu reģistrēšanā un ceļu satiksmes negadījumu novērošanā, risku novērtēšanā un novēroto konflikta situāciju definēšanā. Pēc mācībām to dalībnieki skaidrāk saskatīs satiksmes drošības problēmas, izpratīs un spēs pielietot praksē audita pamatprincipus un veikt kvalificētas inspekcijas.

Mācību programmu apgūs 15  LVC, CSDD kā arī Lietuvas un Igaunijas ceļu administrāciju speciālisti.

Lundas universitātes Tehnoloģiju un sabiedrības departaments ilgstoši aktīvi darbojas satiksmes drošības izpētē un izglītībā, apvienojot dažādu jomu atziņas ar ekspertīzi inženierzinātnēs, psiholoģijā un socioloģijā.        

 

VAS Latvijas Valsts ceļi Komunikācijas daļa

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei