Objekti filtrēti pēc datums: septembris 2018

Piedalies fotokonkursā “Energoefektivitāte mums apkārt”!

Ekonomikas ministrija un žurnāls “Būvinženieris” izsludina fotokonkursu “Energoefektivitāte mums apkārt”, aicinot ikvienu Latvijas iedzīvotāju dalīties ar fotogrāfijām, kurās fiksēta energoefektivitāte jebkādos tās aspektos.

Žurnāla “Būvinženieris” galvenā redaktore Mārīte Šperberga“Fotogrāfija ir tīši vai netīši noķerts mirklis, ko apturam, lai kādu brīdi to pagarinātu un iegūtu sev. Tā ir iespēja paturēt vai paildzināt prieku, izbrīnu, neizprati vai pat sašutumu. Ikdienā ik uz soļa redzam energoefektivitāti vai tieši otrādi, mūsu neprasmi izmantot tik daudzās iespējas un tās lietot. Tāpēc apturiet šos mirkļus, kuri ataino jūsu prieku vai izbrīnu un dalieties ar tiem. Aicinu ikvienu piedalīties fotokonkursā, tādā veidā mudinot arī citus dzīvot energoefektīvāk un kvalitatīvāk!”

Fotokonkursa mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par energoefektivitātivisos enerģijas izmantošanas sektoros  (ēkas, transports, iekārtas u.c.) un aspektos (ekonomiskie, sociālie, vides u.c.) un mudināt sabiedrību izmantot energoefektīvus risinājumus ikdienā un uzņēmējdarbībā.

Konkursa organizatori aicina publicēt fotogrāfijas ar kodolīgu to aprakstu savā twitter.com vai facebook.com kontā, izmantojot tēmturi #energoefektivitāte. Katrs dalībnieks konkursā var iesniegt ne vairāk kā trīs fotogrāfijas.

Konkurss notiks laikā no 2018. gada 28. septembra  līdz 8. oktobrim. Konkurss tiek rīkots informatīvās kampaņas “Dzīvo siltāk” un konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā” ietvaros.

Fotokonkursam iesniegtos darbus vērtēs un laureātus noteiks konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā” žūrija.Primārais konkursa darbu vērtēšanas kritērijs būs fotogrāfiju atbilstība konkursa tēmai, mākslinieciskais redzējums un oriģinalitāte.

Savukārt laikā no š.g. 9. - 15. oktobrim ikvienam iedzīvotājam būs iespēja nobalsot par, viņaprāt, labākajiem konkursa darbiemEkonomikas ministrijas informatīvās kampaņas “Dzīvo siltāk” kontā facebook.com (www.facebook.com/dzivosiltak), spiežot pie konkursa darbiem pogu “Man patīk” (jeb Like). 

Konkursa uzvarētājus paziņosim š.g. 19. oktobrīEkonomikas ministrijas un konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā” mājaslapās (www.em.gov.lvwww.energoefektivakaeka.lv). Laureātus aicināsim apmeklēt izstādi “Māja. Dzīvoklis” š.g. 19. oktobrī, kad arī pasniegsim balvas. 

Konkursa laureātiem balvas nodrošinās konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā” organizatori un atbalstītāji.

Visi konkursam iesūtītie darbi tiks publicēti informatīvās kampaņas “Dzīvo siltāk” kontā facebook.com (www.facebook.com/dzivosiltak), kā arī tie būs apskatāmi izstādes “Māja. Dzīvoklis” laikā informatīvās kampaņas “Dzīvo siltāk” stendā.  Ar 2017. gada fotokonkursam iesniegtajām fotogrāfijām var iepazīties konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā” mājaslapā.

Konkursa nolikums publicēts konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā” mājaslapā. Papildu informāciju par konkursu, kā arī citām informatīvās kampaņas “Dzīvo siltāk” aktivitātēm var saņemt, rakstot uz e-pasta adresi dzivosiltak@em.gov.lv.

Lasīt vairāk...

Notikusi septembra LBS valdes sēde

2018.gada 18.septembrī notika LBS valdes sēde, kurā sēdes dalībnieki iepazinās ar informāciju par Būvindustrijas lielās balvas pasākuma sagatavošanu un norisi, par veiksmēm un vēlamajām preventīvajām darbībām un studiju  grupu   piepildījumu RTU  un  LLU būvniecības   specialitāšu  pirmajos kursos.

Tāpat klātesošie tika informēti par Baltijas valstu – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Būvinženieru savienību tikšanās laikā no (5.septembra līdz 7.septembrim) izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem, kā arī Ekonomikas  ministrijas  noteiktajām būvniecības  speciālistu sertificēšanas un darbības uzraudzības vadlīnijām  un to  iespējamiem realizēšanas  ceļiem.

Lasīt vairāk...

Valdība atbalsta no 2019. gada pilnībā ieviest elektronisku dokumentu virzību būvniecības procesā

Ministru kabineta sēdē šā gada 18. septembrī valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādātos grozījumus Būvniecības likumā, lai no 2019. gada visa būvniecības procesā nepieciešamā dokumentācija notiktu tikai elektroniski – dokumentācijas iesniegšana, lēmumu pieņemšana un saskaņojumu veikšana notiks Būvniecības informācijas sistēmā(turpmāk – BIS).

Izstrādātie grozījumi likumā paredz pāriet uz būvniecības procesa pilnīgu elektronisku dokumentu apriti no 2019. gada 1. janvāra. Pašvaldībām, kas vēl nejutīsies gatavas pilnībā pāriet uz elektronisku dokumentu apriti, plānots dot iespēju saistošajos noteikumos iekļaut normu par pārejas periodu, bet ne ilgāk par 2019. gada 31. decembri.  Noslēdzoties pārejas periodam, būvniecības process būs iesākams un turpināms tikai elektroniski. Izņēmums saglabāsies uz tiem būvniecības procesiem, kuri jau ir iesākti papīra veidā – šos procesus varēs pabeigt papīra veidā bez termiņa ierobežojuma.

Dokumentu elektroniska aprite ļaus ikvienam būvniecības procesa dalībniekam neatkarīgi no viņu atrašanās vietas sev ērtā, ātrā un efektīvā veidā bez papildu administratīvā sloga saņemt valsts nodrošinātos elektroniskos pakalpojumus BIS.

Tāpat līdz ar grozījumiem likumā tiek svītrots pienākums publicēt informāciju pašvaldības mājaslapā internetā, saglabājot pienākumu norādīt atbilstošo informāciju BIS, tādējādinodrošinot visas būtiskās ar būvniecības procesiem saistītās informācijas esamību vienuviet.

BIS informācija un tās aprite tiek nodrošināta elektronisko dokumentu un strukturētu datu veidā. Līdz ar to būvvaldes vai institūcijas, kuras pilda būvvaldes funkcijas, lēmumus pieņem un būvniecības ieceres saskaņošanu veic, kā arī tehnisko un īpašo noteikumu izdevēji attiecīgajos noteikumos ietverto prasību izpildi saskaņo elektroniski strukturētu datu veidā BIS. Tas mazinās administratīvo slogu visiem būvniecības administratīvajā procesā iesaistītajiem. Iestāde var informēt iesniedzēju, ka pieprasītais dokuments ir pieejams BIS. 

Lai paplašinātu to personu loku, kuras būvniecības ierosinātājs BIS var pilnvarot pārstāvēt sevi būvniecības administratīvajā procesā, likumprojekts paredz, ka būvniecības ierosinātājs varēs pilnvarot ne tikai būvspeciālistu vest savu būvniecības administratīvā procesa lietu, bet arī jebkuru citu privātpersonu, piemēram, ģimenes locekli, juridisko pakalpojumu sniedzēju vai tml. Mērķis ir padarīt personai ērtāku, lētāku, efektīvāku pilnvarošanas procesu elektroniskajā vidē, vienlaikus nodrošinot atbilstošu personas identificēšanu.

BIS funkcionalitātes apgūšanai Būvniecības valsts kontroles birojs nodrošinās bezmaksas konsultācijas par būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu.

Vienlaikus informējam, ka jau šobrīd, izmantojot BIS dotās iespējas, elektronisku dokumentācijas apriti izmanto gandrīz visas pašvaldību būvvaldes. Aktīvākās no tām ir Stopiņu, Ikšķiles, Salaspils, Madonas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ozolnieku un Saldus novada būvvaldes. Līgumus par BIS izmantošanu noslēgušas visas Latvijas pašvaldības, izņemot Rīgas pašvaldību.

Detalizēti ar MK apstiprinātajiem grozījumiem Būvniecības likumā var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē; tie vēl jāapstiprina Saeimai.

Lasīt vairāk...

Pilnīga pāreja uz elektronisku dokumentu virzību būvniecības procesā plānota no 2019.gada

Ministru kabineta komitejas sēdē šā gada 17. septembrī atbalstīti Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Būvniecības likumā", kas nodrošinās, ka no 2019. gada visa būvniecības procesā nepieciešamā dokumentācija tiks kārtota elektroniski – dokumentācijas iesniegšana, lēmumu pieņemšana un saskaņojumu veikšana notiks Būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk – BIS). 

Izstrādātie grozījumi likumā paredz pāriet uz būvniecības procesa pilnīgu elektronisku dokumentu apriti no 2019. gada 1. janvāra. Pašvaldībām, kas vēl nejūtas gatavas pilnībā pāriet uz elektronisku dokumentu apriti, tiek dota iespēja saistošajos noteikumos iekļaut normu par pārejas periodu, bet ne ilgāk par 2019. gada 31. decembri.  Noslēdzoties pārejas periodam, būvniecības process būs iesākams un turpināms tikai elektroniski. Izņēmums saglabāsies uz tiem būvniecības procesiem, kuri jau ir iesākti papīra veidā – šos procesus varēs pabeigt papīra veidā bez termiņa ierobežojuma.

Dokumentu elektroniska aprite ļaus ikvienam būvniecības procesa dalībniekam neatkarīgi no viņu atrašanās vietas sev ērtā, ātrā un efektīvā veidā bez papildu administratīvā sloga saņemt valsts nodrošinātos elektroniskos pakalpojumus BIS.

Tāpat līdz ar grozījumiem likumā tiek svītrots pienākums publicēt informāciju pašvaldības mājaslapā internetā, saglabājot pienākumu norādīt atbilstošo informāciju BIS, tādējādinodrošinot visas būtiskās ar būvniecības procesiem saistītās informācijas esamību vienuviet.

BIS informācija un tās aprite tiek nodrošināta elektronisko dokumentu un strukturētu datu veidā. Līdz ar to būvvaldes vai institūcijas, kuras pilda būvvaldes funkcijas, lēmumus pieņem un būvniecības ieceres saskaņošanu veic, kā arī tehnisko un īpašo noteikumu izdevēji attiecīgajos noteikumos ietverto prasību izpildi saskaņo elektroniski strukturētu datu veidā BIS. Tas mazinās administratīvo slogu visiem būvniecības administratīvajā procesā iesaistītajiem. Iestāde var informēt iesniedzēju, ka pieprasītais dokuments ir pieejams BIS. 

Lai paplašinātu to personu loku, kuras būvniecības ierosinātājs BIS var pilnvarot pārstāvēt sevi būvniecības administratīvajā procesā, likumprojekts paredz, ka būvniecības ierosinātājs varēs pilnvarot ne tikai būvspeciālistu vest savu būvniecības administratīvā procesa lietu, bet arī jebkuru citu privātpersonu, piemēram, ģimenes locekli, juridisko pakalpojumu sniedzēju vai tml. Mērķis ir padarīt personai ērtāku, lētāku, efektīvāku pilnvarošanas procesu elektroniskajā vidē, vienlaikus nodrošinot atbilstošu personas identificēšanu.

BIS funkcionalitātes apgūšanai Būvniecības valsts kontroles birojs nodrošinās bezmaksas konsultācijas par būvniecības informācijas sistēmas izmantojamību.

Vienlaikus informējam, ka šobrīd, izmantojot BIS dotās iespējas, elektronisku dokumentācijas apriti izmanto gandrīz visas pašvaldību būvvaldes. Aktīvākās no tām ir Stopiņu, Ikšķiles, Salaspils, Madonas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ozolnieku un Saldus novada būvvaldes. Līgumus par BIS izmantošanu noslēgušas visas Latvijas pašvaldības, izņemot Rīgas pašvaldību.

Detalizēti ar MKK apstiprinātajiem grozījumiem Būvniecības likumā var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē; tie vēl jāapstiprina Ministru kabinetam un Saeimai.

Lasīt vairāk...

Apbalvojuma “Būvindustrijas lielā balva” - “Pamatakmens” saņēmēji dodas ceļojumā ar “Knauf” skatīt Elbas filharmoniju un citas būves Hamburgā un Vilhelmsburgā.

17.septembrī rītā  uz Hamburgu devās Būvindustrijas lielo balvu “Pamatakmeni” un gada laureātu titulus kategorijā “Gada inženieris/arhitekts” saņēmušie:

“Gada jaunais inženieris” - AS “UPB” būvinženieris Matīss Sakne; 

“Gada jaunais arhitekts” -“Mailītis Arhitekti”arhitektu biroja arhitekts, uzņēmuma vadītājs, dibinātājs Austris Mailītis,

“Gada inženieris”- LLU Arhitektūras un būvniecības katedras vieslektors, SIA “Vimbas MF”valdes loceklis Mārtinš Fībigs, 

“Gada inženieris”  - AS “UPB”stikloto risinājumu projektēšanas inženieris Guntars Roga, 

“Gada inženiere” - SIA “RERE Būve”projektu vadītāja Natālija Peņugalova, 

“Gada būvuzraugs” - SIA “CMB”valdes loceklis, sertificēts ēku un inženiertīklu būvuzraugs Māris Briška.

Apbalvojuma BŪVINDUSTRIJAS LIELĀ BALVA 2018 ģenerālsponsors SIA “BAUROC”, sponsori: SIA „Knauf”, SIA “Peri”, AS “Būvuzņēmums Restaurators”, SIA “Paroc”, SIA “Skonto būve”,SIA “Saint – Gobain celtniecības produkti”un atbalstītājiem:SIA “RERE GRUPA”, SIA „Sakret”, „Ramirent Baltic” AS Rīgas filiāle, SIA “CMB”, SIA “Doka Latvia”, mediju partneriem: abc.lv, būvlaukums.lv, buvbaze.lv, “Būvinženieris”. 

Apbalvojuma pasniegšanu organizē Latvijas Būvinženieru savienība un tās izdotais žurnāls “Būvinženieris” sadarbībā ar būvindustrijas profesionālajām nevalstiskajām organizācijām.  

Lasīt vairāk...

UPB stikla ēka – labākā Zviedrijā

Šā gada pavasarī prestižajā Zviedrijas būvniecības konkursā Glaspriset 2018biroja ēka Umestanatzīta par labāko stikla ēku. UPBšajā projektā veica fasādes projektēšanu, ražošanu un montāžu. Ēkas pasūtītājs un investors ir slavenais zviedru hokejists Pēters Fošbergs, kurš tagad beidzis sportista karjeru un pievērsies investīcijām nekustamajā īpašumā. 

 

Umestanatrodas Zviedrijas ziemeļu daļā, lidostas pilsētā Umejā, un tā ir sešus stāvus augsta biroja ēka ar skaistu 3300 kvadrātmetru lielu dubulto stikla fasādi, kas iekārta jumta pārsegumā 90 centimetru atstatumā no ēkas iekšējās čaulas. Tā darīts, lai samazinātu siltuma zudumus caur fasādes sienām, jo tad nav lielu tērauda atsaišu un neveidojas aukstuma tilti. 

 

Dubultā fasāde ar īpašu stikla apdruku 

«Tas īpašais, kas patika žūrijai, bija mūsu risinājums – kā telpās nodrošināt pietiekami daudz dienasgaismas, samazinot pārlieko saules enerģijas ieplūšanu caur stikliem, proti, lai ir gaiši un darbinieki birojos var strādāt pie dienasgaismas, bet tajā pašā laikā nav karsti un var samazināt kondicionētāju izmantošanu. Turklāt, lai samazinātu termotiltus, mēs nevis stiprinājām dubultās fasādes ārējās daļas pie katra stāva, bet iekārām to jumtā, kas koncepta izstrādes stadijā mums pašiem bija izaicinājums,» stāsta UPBēku konstrukciju būvinženieris Normunds Ermansons. 

Parasti saules enerģiju telpās regulē ar ārējām žalūzijām, kas ir efektīvs veids siltuma apturēšanai jau ārpusē. Tomēr tās prasa elektrību, sarežģītu apkopi, turklāt tām, līdzīgi kā citām elektriskām lietām, mēdz gadīties problēmas ekspluatācijā. Tāpēc Umestantika izmantota dubultā (double skin) fasāde ar īpašu stikla apdrukuone way...

Visu rakstu lasiet žurnāla “Būvinženieris” (Nr.63) 2018.gada augusta numurā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt  žurnālu  iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris

Daiga Zemīte 

Ilustrācijas: UPB arhīvs

Lasīt vairāk...

Izstrādāta jauna valsts atbalsta programma uzņēmējiem energoefektivitāti paaugstinošu pasākumu īstenošanai

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi jaunu valsts atbalsta programmu uzņēmējiem energoefektivitāti paaugstinošu pasākumu īstenošanai no Valsts energoefektivitātes fonda līdzekļiem - Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts atbalsta programmu energoefektivitāti paaugstinošu pasākumu īstenošanai”. Valsts atbalsta programmu īstenos Attīstības finanšu institūcija Altum un programma tiks īstenota, kamēr būs pieejami Valsts energoefektivitātes fonda (turpmāk – VEEF) līdzekļi.

Kā zināms, Energoefektivitātes likums nosaka, ka lielajiem uzņēmumiem ir pienākums veikt regulāru energoauditu un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem – ieviest energopārvaldības sistēmu, veikt vismaz trīs energoefektivitāti uzlabojošus pasākumus un ziņot Ekonomikas ministrijai par energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu. Lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, kas attiecīgo pienākumu neīstenos, tiks piemērota energoefektivitātes nodeva, kas tiks ieskaitīta VEEF. 

MK noteikumu projektā noteikta kārtība, kādā tiks īstenota jaunā valsts atbalsta programmanosakot atbalstāmās darbības, atbalsta saņēmēju loku un prasības atbalsta saņemšanai ar mērķi veicināt sabiedrības un komersantu izpratni par energoefektivitātes jautājumiem, energoefektivitātes pasākumu veikšanu, kā arī brīvprātīgu vienošanos par energoefektivitātes uzlabošanu slēgšanu ar komersantiem un komersantus pārstāvošām organizācijām. 

Kamēr VEEF iemaksātie līdzekļi kopumā nesastādīs vairāk kā 600 000 eiro, tiks īstenoti informatīvi un izglītojoši pasākumi ar mērķi veicināt sabiedrības un komersantu izpratni par energoefektivitātes jautājumiem. Finansējums informēšanas un izglītošanas pasākumiem būs pieejams komersantiem, komersantus pārstāvošām organizācijām un Ekonomikas ministrijai. Ja finansējuma saņēmējs ir komersants vai komersantus pārstāvoša organizācija, tas ar Ekonomikas ministriju noslēdz brīvprātīgo vienošanos par energoefektivitātes uzlabošanu. Maksimālais atbalsta apmērs vienam finansējuma saņēmējam informatīvo un izglītojošo pasākumu īstenošanai ir 60 000 eiro. Informācijas izplatīšanai atbalsta programmas ietvaros varēs organizēt šādus pasākumus - informatīvus un izglītojošus seminārus / apmācības, veidot informatīvas tīmekļa vietnes, dažādus informatīvus izdales materiālus, organizēt kampaņas un sniegt konsultācijas.

Savukārt, tiklīdz VEEF iemaksāto līdzekļu summa pārsniegs 600 000 eiro, Altum valsts atbalsta programmas ietvaros komersantiem izsniegs arī aizdevuma procentu maksājumu subsīdiju līdz 5% apmērā no aizdevuma summas, nepārsniedzot komercbankas aizdevuma procentu likmi. Subsīdiju komersanti varēs saņemt īstermiņa aizdevuma, ilgtermiņa aizdevuma (ilgāk par 12 mēnešiem no līguma noslēgšanas dienas) vai finanšu līzingu investīcijām, kuru mērķis ir īstenot energoefektivitātes pasākumus.

Aizdevuma procentu maksājumu subsīdiju varēs saņemt jebkurš komersants, t.sk. lielie komersanti, kas veikuši nodevas maksājumus. Lai saņemtu aizdevuma procentu likmes subsīdiju, noteikts, ka pēc veiktajām energoefektivitātes investīcijām enerģijas ietaupījumam konkrētajā ražošanas procesā un/vai tehnoloģiskajā procesā, vai ēkas siltumenerģijas patēriņā attiecībā pret aprēķināto enerģijas patēriņu pirms energoefektivitātes pasākumu ieviešanas jābūt ne mazākam kā 15% gadā. 

Detalizēti ar izstrādāto un saskaņošanai nodoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts atbalsta programmu energoefektivitāti paaugstinošu pasākumu īstenošanai” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē. MK noteikumi vēl jāpieņem Ministru kabinetam.

Lasīt vairāk...

Apstiprinātas izmaiņas būvju ugunsdrošības būvnormatīvā

2018.gada 11. septembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas Latvijas būvnormatīvā LBN 201-15  “Būvju ugunsdrošība” ar mērķi pilnveidot ugunsdrošības prasības, atvieglojot būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi, kā arī novēršot nesamērīgu vai nepamatotu slogu būvniecības ierosinātājiem.

Grozījumi pārskata un precizē būvju un telpu grupu lietošanas veidus, kas projektētājiem atvieglos lietošanas veidu noteikšanu un attiecīgi arī ugunsdrošības prasību piemērošanu. 

Būvnormatīvā ir precizēts būvju lietošanas veida un telpu definējums bērnu pieskatīšanai paredzētām būvēm un telpām, kurās uzturas lietotāji, kuri nevar evakuēties bez papildus palīdzības (pirmsskolas, sākumskolas un pamatizglītības iestādes, kā arī speciālās skolas bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām). Tāpat ir ieviests jauns telpu un būvju lietošanas veids lauksaimniecības būvēm. 

Līdz ar grozījumiem tiks atvieglotas ugunsdrošības prasības brīvstāvošām daudzstāvu autostāvvietām, ja tās atbildīs sekojošām prasībām – būs nodrošināta ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas brīva piekļuve pa visu būves perimetru; nodrošināta iespēja būves lietotājiem evakuēties vismaz pa divām atsevišķām un dažādās vietās izvietotām evakuācijas izejām; būve būs nodrošināta ar iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēmu un ar automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas manuālajiem ugunsgrēka trauksmes signāldevējiem un trauksmes ierīcēm.

Tāpat grozījumos precizētas prasības evakuācijas ceļiem ēkās, kā arī prasības evakuācijas ceļu un izeju izgaismošanai, nosakot to ne mazāku par 30 minūtēm. 

Cita starpā grozījumos noteiktas stingrākas prasības iekšējās apdares būvizstrādājumu ugunsreakcijas klasei telpām, kurās notiek publiski pasākumi.

Izstrādājot grozījumus, Ekonomikas ministrija ņēma vērā līdz šim esošo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) praksi būvniecības ugunsdrošības uzraudzības jomā, kā arī VUGD Tehniskajās komisijās izskatītos jautājumus par atkāpēm no būvnormatīvu ugunsdrošības prasībām un pieņemtos alternatīvos tehniskos risinājumus atbilstoši Būvniecības likumam. Tāpat tika ņemti vērā būvspeciālistu ieteikumi ugunsdrošības jomā.

 

Grozījumi būvnormatīvā stāsies spēkā 2018. gada 15. septembrī. Noteikts arī pārejas regulējums projektiem, kuru izstrāde ir uzsākta pirms šo grozījumu spēkā stāšanās, ļaujot būvniecības ierosinātājam un būvprojekta izstrādātājam izvēlēties, pēc kura būvnormatīva redakcijas izstrādāt būvniecības ieceres dokumentāciju (tai skaitā būvprojektu), lai tā pārstrādāšana pēc jaunākām ugunsdrošības prasībām neradītu nesamērīgu papildu slogu.

Vairāk ar Ministru kabineta apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumos Nr.333 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība"" vari iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Lasīt vairāk...

Priekšlikumi pašnodarbināto personu aizsardzībai

Pēc Valsts darba inspekcijas pasūtījuma izstrādāts pētījums Pašnodarbinātība Latvijā un tiesiskā regulējuma pilnveide pašnodarbināto darba apstākļu uzlabošanaiar mērķi apzināt situāciju un rast risinājumus darba aizsardzības prasību ievērošanas uzlabošanai pašnodarbinātības gadījumos. 

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem būvniecībā strādā vairāk nekā 2000 pašnodarbināto personu. Pētījuma ietvaros tika veikta pašnodarbināto personu darba un sociālās aizsardzības jomas analīze ārvalstīs (Somija, Lielbritānija, Nīderlande, ASV, Austrālija), kā arī salīdzinājums ar Latvijas situāciju. Un tika konstatēts, ka Latvija ir vienīgā no analizētajām valstīm, kur persona, kura reģistrējusies kā pašnodarbinātā, tiek par tādu uzskatīta gan nodokļu, gan Darba likuma, gan darba aizsardzības regulējuma izpratnē. Tas palielina pašnodarbinātības kā saimnieciskās darbības veida nenoteiktību, kā arī veicina viltus pašnodarbinātību. Pārējās analizētajās valstīs par personas statusu attiecīgās jomas izpratnē lemj kompetentā iestāde un/vai tiesa, tas ir, persona, kura tiek uzskatīta, piemēram, par pašnodarbināto nodokļu izpratnē, var tikt uzskatīta par darbinieku darba aizsardzības izpratnē, un otrādi. 

Situācija ārvalstīs 

Somijā normatīvais regulējums attiecībā uz drošību būvlaukumā attiecas arī uz pašnodarbinātajām personām, kas strādā dalītā darba vietā (piemēram, būvobjektā, kur vienlaikus vai cits pēc cita strādā arī citi pašnodarbinātie un/vai darbinieki). Savukārt obligātais sociālās aizsardzības līmenis ir atšķirīgs darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, taču pašnodarbinātajam ir tiesības brīvprātīgi sevi apdrošināt vairākiem apdrošināšanas veidiem. Būvniecībā izplatīta ir viltus pašnodarbinātība, tāpēc likumos iekļauta prasība: visiem būvlaukumā strādājošajiem pie apģērba ir jāpiestiprina identifikācijas karte ar fotoattēlu, informāciju par personas vārdu un uzvārdu, statusu (darba ņēmējs, pašnodarbinātais), nodokļu maksātāja numuru, kā arī darba devējam ir jābūt sagatavotam sarakstam ar visām būvlaukumā strādājošajām personām...

Visu rakstu lasiet žurnāla “Būvinženieris” (Nr.63) 2018.gada augusta numurā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt  žurnālu  iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris

Kaspars Timofejevs, SIA Konsortsvaldes loceklis

Lasīt vairāk...

Iespaidīga līmēta koka konstrukcija Parīzē

Iespaidīgās ēkas arhitektūra piesaista uzmanību gan ar formu, gan izmantotajiem materiāliem. Stikls un koks – tāds ir pirmais iespaids, ieraugot ēku attēlā vai tuvojoties tai. Vispirms tiešām ir redzamas milzīgas liektas stikla virsmas, ko balsta koka konstrukcijas, taču turpat ir arī visi citi materiāli: tērauds, alumīnijs, betons un dažādu materiālu paneļi. Ēkā atrodas Luija Vitona fonda (Louis Vuitton Foundation) mākslas galerija, un tā pretendē uz 21. gadsimta ikoniskas ēkas jeb simbola statusu. 

Ēku raksturo: 

* 8 gadi izpētes un 6 gadi būvniecības; 

* 100 gadu ilgtspējas garantija; 

* 13 500 m² virsmu veido 12 stikla buras;

* 19 000 unikālu Ductal®lokšņu (īpaši augstas veiktspējas betons);

* 3600 izliekti stikla paneļi;

* 7000 m² lietderīgā platība;

* 3850 m² muzeja platība;

* 11 izstāžu galerijas;

* no 360 līdz 1000 sēdvietām auditorijā;

* 15 000 tonnas tērauda un nerūsējošā tērauda;

* 24 000 m3betona;

* 28 metrus garas līmētā koka sijas;

* 2 000 000 stundas dizaina un realizācijas pētījumiem.

Ēkas ideja un koncepcija

Projekta arhitekts ir Kanādas izcelsmes amerikāņu arhitekts Frenks Gerijs (Frank Gehry), kura zināmākā celtne ir Gugenheima muzejs Bilbao (Spānija). Varētu teikt, ka arhitekta rokraksts ir vairāku apjomu kompozīcijas, ko varētu dēvēt par arhitektoniskām skulptūrām. Tās var patikt vai nepatikt, bet vienmēr atstāj spēcīgu iespaidu. Raksturojot Luija Vitona fondaēku Parīzē, tiek minētas buras, aisbergi, mākoņi un vēl citi apzīmējumi. Liektajās stikla virsmās atspoguļojas apkārtējā pilsēta: mežs, debesis un citas apkārtējās struktūras un faktūras.

Pirmā saruna par ēku notika jau 2001. gadā, kad fondapriekšsēdētājs Bernards Arnaults ieminējās arhitektam Gerijam par ideju būvēt ēku mākslas fondam Parīzē...

Visu rakstu lasiet žurnāla “Būvinženieris” (Nr.63) 2018.gada augusta numurā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt  žurnālu  iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris

Antra Viļuma, Mag. arch

Foto: Lidija Potjomkina

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei