Objekti filtrēti pēc datums: jūnijs 2018

Atjauno vēsturisko Alūksnes stacijas bagāžas šķūni

Šomēnes SIA Re Re Meistari plāno pabeigt Gulbenes–Alūksnes šaursliežu dzelzceļa jeb bānīša Alūksnes stacijas bagāžas šķūņa restaurācijas – pārbūves darbus. Latvijā būs par vienu skaistu atjaunotu vēsturisku koka ēku vairāk, kurā turklāt Alūksnes pašvaldība sola līdz 1. septembrim – uz Bānīša svētkiem – atvērt izstāžu zāli ar interaktīvu ekspozīciju par bānīša vēsturi.

Projekta un būvdarbu vadītājs Andris Sausiņš stāsta, ka vēsturiski Alūksnes stacijas bagāžas šķūnis bijusi bagāžas glabātava, preču noliktava. Dzelzceļš nodrošinājis ne tikai pasažieru, bet arī preču kustību. Iecienīta bijusi sāls tirdzniecība. Bagāžas šķūnī starp pārvadājumiem uzglabāts sāls un citas preces. Laika gaitā preču apgrozījums audzis. Par to liecina šķūņa apjoma pieaugums pagājušajā gadsimta laikā – šķūnis uzbūvēts 1902. gadā kā neliela ēka, bet vēlāk – Otrā pasaules kara laikā – tam piebūvēta vidusdaļa, piecdesmito gadu beigās un sešdesmito gadu sākumā tapusi arī trešā daļa. Līdz ar to šķūnis kļuvis 37 metrus garš. Remontu savas dzīves laikā objekts nav pieredzējis, tikai pēc laika vienu sienu nojauca, lai varētu piebūvēt pagarinājumu, un vēl pēc laika atkal tāpat.

Jauns mētelītis ar siltu oderi

Andris Sausiņš stāsta, ka vasarā pēc darbu pabeigšanas šķūņa sienas no ārpuses un iekšpuses izskatīsies tādas pašas kā pirms pārbūves. Koka dēļi ir speciāli apstrādāti, lai saglabātu senatnes garšu, bet restaurācijas laikā ēka ir siltināta, lai to varētu izmantot izstāžu zāles vajadzībām un cilvēki arī aukstajā laikā tajā justos komfortabli. “Var teikt, ka restaurācijas tehnoloģija šoreiz ir “šķūnis šķūnī”. Vecā šķūņa sienas tika nosiltinātas ar ekovates mētelīti un apšūtas ar restaurētiem fasādes dēļiem. Tādējādi ēka gan no iekšpuses, gan ārpuses izskatās kā parasts vecs šķūnis. Tomēr siena vairs nav viena dēļa biezumā. Realitātē tā ir siltināta un apkurināma ēka izmantošanai augu gadu,” skaidro A. Sausiņš...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" jūnija numurā (Nr.62)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Daiga Zemīte

Foto: no SIA Re Re Meistari arhīva

Lasīt vairāk...

Konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018” laureātus godināsim 20. jūnijā

Šā gada 20. jūnijā notiks konkursa „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018” noslēguma pasākums - laureātu apbalvošana. Jūnija sākumā konkursa žūrija klātienē apmeklēja visus 14 šogad konkursam iesniegtos projektus un iepazinās ar to sasniegtajiem energoefektivitātes rādītājiem.

““Mēs tagad zinām, ka var dzīvot arī labāk,” iztīrījuši un sakārtojuši pagrabus, sakopuši savas ēkas, tagad lepojas atjaunoto namu iedzīvotāji un daudzdzīvokļu namu dzīvokļu īpašnieki. Māja pēc mājas dažādās Latvijas vietās kļūst ne vien skaistākas, bet arī mājīgākas, komfortablākas un galvenais energoefektīvākas. Nākošnedēļ godināsim šā gada konkursa laureātus – ēkas, kas sasniegušas visaugstākos kvalitātes, energoefektivitātes un personīgā entuziasma rādītājus,” uzsver konkursa žūrijas priekšsēdētāja, žurnāla “Būvinženieris” galvenā redaktore Mārīte Šperberga.

Plānots, ka balvas konkursa "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018" laureātiem pasniegs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis, žurnāla "Būvinženieris" galvenā redaktore Mārīte Šperberga un Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāja vietniece Helēna Endriksone.

Vienlaikus atgādinām, ka līdz šā gada 18. jūnija plkst. 23.59 konkursa mājaslapā www.energoefektivakaeka.lv jebkurš Latvijas iedzīvotājs var balsot sev simpātiskāko energoefektīvāko ēku Latvijā. Ēka, par kuru nobalsos visvairāk iedzīvotāju, saņems konkursa Simpātiju balvu.

Kā zināms, konkursu „Energoefektīvākā ēka Latvijā” organizē Ekonomikas ministrija sadarbībā ar žurnālu „Būvinženieris” un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Šogad konkurss tiek organizēts jau astoto gadu pēc kārtas ar mērķi veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes jomā, veidot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu un arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.

Šogad konkursa ietvaros kopumā tika saņemti 14 pieteikumi. Tradicionāli visvairāk pieteikumu – 10 – tika saņemti nominācijā „Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2018”. Nominācijā „Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2018. Jaunbūve” tika iesniegti divi pieteikumi, savukārt nominācijās „Energoefektīvākā sabiedriskā ēka Latvijā 2018” un “Energoefektīvākā vienģimenes ēka 2018” tika iesniegts pa vienam pieteikumam katrā.  Pilsētu griezumā vairāk pieteikumu tika saņemti no Liepājas un Valmieras, kas arī tradicionāli bijušas aktīvākās pilsētas māju atjaunošanā, un Rīgas, kur aktīvāk notiek jaunu ēku būvniecība.

Detalizētāka informācija par konkursu pieejama interneta vietnē www.energoefektivakaeka.lv.  

Konkursa nolikums sagatavots sadarbībā ar informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” sadarbības partneriem. Konkursa atbalstītāji ir Profine Baltic pārstāvniecība, SIA “Paroc”, SIA “Saint-Gobain Celtniecības Produkti”, SIA „Knauf”, SIA "Rockwool", SIA "Robert Bosch", Attīstības finanšu institūcija Altum, AS "LAFIPA", AS "Latvenergo", SIA "Sika Baltic", SIA "DAW Baltica" (Caparol), istabai.com un SIA "EJOT Baltic". Konkursa informatīvie atbalstītāji ir laikraksts Latvijas Avīze, Nozare.lv, būvniecības portāli www.abc.lvwww.buvlaukums.lvwww.building.lv un www.buvbaze.lv.

 

Lasīt vairāk...

Top jauni pamati būvniecības attīstībai. Kurš par?

Latvijas būvniecība jau pavisam drīz kļūs par pirmo Latvijas ekonomikas nozari, kas vienosies par jauniem nozares darbības pamatprincipiem. Būvniecības nozares ģenerālvienošanos, kas palīdzēs izskaust aplokšņu algas un sniegs vairākas priekšrocības uzņēmējiem, jau parakstījuši vairāk nekā 120 būvniecības uzņēmumu, kuru kopējais apgrozījums veido 519 miljonu eiro. Lai ģenerālvienošanās stātos spēkā, tā jāatbalsta tik daudz uzņēmumiem, lai to kopējais apgrozījums būtu 700 miljonu eiro.

Šī ir nozīmīgākā reforma būvniecības nozarē kopš neatkarības atjaunošanas, tā stiprinās Latvijas būvuzņēmēju konkurētspēju, mazinās ēnu ekonomiku un nodrošinās būvniecībā iesaistīto darbinieku tiesību aizsardzību. Vairāk nekā divu gadu laikā paveikti apjomīgi priekšdarbi, lai reformu sagatavotu, tagad tā jāīsteno. Tāpēc Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP) aizvien aicina būvniecības uzņēmumus atsaukties un parakstīt ģenerālvienošanos, kas faktiski paredz nozares attīstību kvalitatīvi jaunā līmenī.

Vienošanās par algu minimālo līmeni

Partnerības organizētajā forumā Godīga konkurence Latvijas būvniecībā 10. maijā izdevās patiešām varens starta šāviens ģenerālvienošanās parakstīšanas uzsākšanai – to parakstīja vairāk nekā 120 uzņēmumu, kuru pašu spēkiem veikto būvdarbu apmērs veido 519 miljonu eiro, kas ir 73% no nepieciešamā apmēra, lai ģenerālvienošanās stātos spēkā un būtu saistoša visai būvniecības nozarei. Koplīgumu parakstīja gan nozares līderi, gan vidēji un nelieli uzņēmumi, taču vienošanās kontekstā būtiskāka par uzņēmuma izmēru ir tā gatavība strādāt jaunajos apstākļos. Vispirms jau tas nozīmē darbiniekiem maksāt algu legāli, adekvāti novērtējot motivētu un pieredzējušu darbinieku ieguldījumu. Kopā ar nozares pārstāvjiem strādājot pie vienošanās projekta, esam ņēmuši vērā virkni ieteikumu, panākuši dažus kompromisus, taču pamatotu argumentu pret pašu vienošanās ideju patlaban nav...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" jūnija numurā (Nr.62)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Baiba Fromane,

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja

 

Lasīt vairāk...

Sakārtots vēl viens A3 ceļa posms

Skatē Gada labākā būve Latvijā 2017 nominācijā Inženierbūve trešo vietu ieguva valsts autoceļa A3 posma Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža (Valka) segas pārbūve posmā no 60,20. līdz 79,45. km.

Īpašu uzmanību objekts izpelnījies ar darba veicēju spēju salīdzinoši īsā laikā – 14 mēnešos – paveikt tik apjomīgu uzdevumu, izbūvējot teju 20 kilometru garu ceļa posmu. Tiesa, iecere par A3 rekonstrukciju tapa pirms vairākiem gadiem, kad sākotnēji 2010.–2011. gadā tika izstrādāts būvprojekts A3 posmam no 48,50. līdz 79,45. kilometram. Projekta posms līdz 60,20. kilometram, ņemot vērā seguma stāvokli, tika izdalīts atsevišķi, un tā rekonstrukcija veikta 2014. gadā. Tā kā bija beigušies projekta saskaņojuma termiņi, būvprojekts par tālāku ceļa segas pārbūvi tika atjaunots 2014. gadā, ievērojot, ka līdz šim laikam bija mainījušās arī vairākas autoceļu būvdarbiem paredzētās specifikācijas.

A3 autoceļa posms no 60,20. līdz 79,45. kilometram atrodas Kocēnu novada, Burtnieku novada un Valmieras pilsētas teritorijā. Projekta pasūtītājs ir VAS Latvijas Valsts ceļi, projekta autors – AS Ceļuprojekts, bet galvenais būvuzņēmējs – ceļu būves firma SIA Binders. Pārbūves darbi ilga 14 mēnešu – tie tika uzsākti 2016. gada maijā, pēc tehnoloģiskā pārtraukuma ziemā turpināti līdz 2017. gada augustam, un oktobrī objekts tika nodots ekspluatācijā. Projekta kopējās izmaksas bija 15 467 817,51 EUR...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" jūnija numurā (Nr.62)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Antra Veļķere

Foto: no SIA Binders arhīva

Lasīt vairāk...

Iznācis žurnāls Būvinženieris, 2018. gada jūnijs, nr.62

*Valsts un pašvaldību iepirkumos joprojām pietiekami neizmanto saimnieciskā izdevīguma kritēriju darbu veicēja noteikšanai, tomēr iepirkumu komisijas rīcībā ir pietiekami spēcīgi instrumenti piemērotākā piedāvājuma izvēlei.

*Būvniecības nozares ģenerālvienošanos jau parakstījuši vairāk nekā 120 būvniecības uzņēmumu, kuru kopējais apgrozījums veido 519 miljonu eiro. Lai vienošanās stātos spēkā, kopējam apgrozījumam jābūt 700 miljonu eiro.

*Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozari pilnveidojusi būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un profesionālās darbības uzraudzības procesu.

*Gulbenes–Alūksnes šaursliežu dzelzceļa jeb bānīša Alūksnes stacijas bagāžas šķūņa restaurācija – pārbūve ir vēl viena atjaunota vēsturiska koka ēka.

*Topošā Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles ēka projektēta racionāli, ar mērķi dzīves gaitā tērēt maz enerģijas. Objektā ir vairāki inovatīvi risinājumi un elementi, kas pārsteigs apmeklētājus.

*Skatē Gada labākā būve Latvijā 2017 nominācijā Inženierbūve trešo vietu ieguva valsts autoceļa A3 posma Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža (Valka) segas pārbūve. 14 mēnešos izbūvēts teju 20 kilometru garš ceļa posms.

*Par izcilo veikumu paaudžu mantojuma saglabāšanā Pēterim Blūmam piešķirta Būvindustrijas lielā balva kategorijā Gada arhitekts, bet kategorijā Mūža ieguldījums būvindustrijā Egīlam Dzelzītim.

*Kam būtu jāpievērš uzmanība, izvēloties ārējo norobežojošo konstrukciju sistēmas vai to komponentes, un kā atrast sev piemērotāko ārējās siltināšanas kompozītu sistēmu? Par to Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmatā.

*Skanstes jeb New Hanza projekta dalībnieki diskusijā Latvija–Rīga–Skanste 2024 apsprieda zaļas un dinamiskas pilsētvides veidošanu, kā arī Rīgas vietu starptautiskajā tirgū.

*Latvijā par koka viedumu un izcilajām īpašībām nav jāpārliecina ne dizaineri, ne amatnieki, ne inženieri. Koks ir īpašs materiāls, kas pats izaug! Bet tas nav vienkāršs materiāls. Koks turpina «savu dzīvi» arī pēc nociršanas un apstrādes. Tas joprojām elpo, žūst un uzsūc mitrumu. Un laiki, kad koku pirms izmantošanas būvniecībai žāvēja vairākus gadus, ir pagājuši.

*Negaidiet Valsts darba inspekciju, sakārtojiet sava uzņēmuma darba vidi paši! Valsts darba inspekcija uzsāk tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Žurnālu 2018.gadam varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās . Kā arī žurnālu varat iegādāties Preses servisa tirdzniecības vietās visā Latvijā.

Lasīt vairāk...

Iznācis žurnāla “Būvinženieris” jūnija numurs

*Valsts un pašvaldību iepirkumos joprojām pietiekami neizmanto saimnieciskā izdevīguma kritēriju darbu veicēja noteikšanai, tomēr iepirkumu komisijas rīcībā ir pietiekami spēcīgi instrumenti piemērotākā piedāvājuma izvēlei.

*Būvniecības nozares ģenerālvienošanos jau parakstījuši vairāk nekā 120 būvniecības uzņēmumu, kuru kopējais apgrozījums veido 519 miljonu eiro. Lai vienošanās stātos spēkā, kopējam apgrozījumam jābūt 700 miljonu eiro.

*Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozari pilnveidojusi būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un profesionālās darbības uzraudzības procesu.

*Gulbenes–Alūksnes šaursliežu dzelzceļa jeb bānīša Alūksnes stacijas bagāžas šķūņa restaurācija – pārbūve ir vēl viena atjaunota vēsturiska koka ēka.

*Topošā Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles ēka projektēta racionāli, ar mērķi dzīves gaitā tērēt maz enerģijas. Objektā ir vairāki inovatīvi risinājumi un elementi, kas pārsteigs apmeklētājus.

*Skatē Gada labākā būve Latvijā 2017 nominācijā Inženierbūve trešo vietu ieguva valsts autoceļa A3 posma Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža (Valka) segas pārbūve. 14 mēnešos izbūvēts teju 20 kilometru garš ceļa posms.

*Par izcilo veikumu paaudžu mantojuma saglabāšanā Pēterim Blūmam piešķirta Būvindustrijas lielā balva kategorijā Gada arhitekts, bet kategorijā Mūža ieguldījums būvindustrijā Egīlam Dzelzītim.

*Kam būtu jāpievērš uzmanība, izvēloties ārējo norobežojošo konstrukciju sistēmas vai to komponentes, un kā atrast sev piemērotāko ārējās siltināšanas kompozītu sistēmu? Par to Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmatā.

*Skanstes jeb New Hanza projekta dalībnieki diskusijā Latvija–Rīga–Skanste 2024 apsprieda zaļas un dinamiskas pilsētvides veidošanu, kā arī Rīgas vietu starptautiskajā tirgū.

*Latvijā par koka viedumu un izcilajām īpašībām nav jāpārliecina ne dizaineri, ne amatnieki, ne inženieri. Koks ir īpašs materiāls, kas pats izaug! Bet tas nav vienkāršs materiāls. Koks turpina «savu dzīvi» arī pēc nociršanas un apstrādes. Tas joprojām elpo, žūst un uzsūc mitrumu. Un laiki, kad koku pirms izmantošanas būvniecībai žāvēja vairākus gadus, ir pagājuši.

*Negaidiet Valsts darba inspekciju, sakārtojiet sava uzņēmuma darba vidi paši! Valsts darba inspekcija uzsāk tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Žurnālu 2018.gadam varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās . Kā arī žurnālu varat iegādāties Preses servisa tirdzniecības vietās visā Latvijā.

Lasīt vairāk...

RTU notikusi studiju nobeiguma darbu aizstāvēšana

11. jūnijā RTU Būvniecības tehnoloģijas fakultātes Būvražošanas institūtā notika studiju nobeiguma darbu aizstāvēšana. Bakalaura darbus un inženierprojektus sekmīgi aizstāvēja 14 studenti un maģistra darbus - 6 studenti. Īpaši jāuzteic maģistru Raivo Kalderauska ( darbs "Projektu vadība Latvijas būvniecības industrijā un tās integrēšana studiju programmā "Būvniecība""), Jāņa Jankovska ( darbs " Daudzstāvu koka karkasa moduļu ēkas stabilitātes nodrošināšana, izmantojot plākšņu materiālus" ) un Iļjas Fomina ( darbs "Metināšana un tās parametru ietekme uz šuves kvalitāti" ) veikumu, kuri par  saviem darbiem saņēma augstāko vērtējumu - izcili (10).  

Attēlā no kreisās jaunie maģistri Raivo Kalderauskis, Dace Krutova, Dārta Ļaudaka, Māris Avens, Iļja Fomins, Jānis Jankovskis  

Raimonds Eizenšmits,  Valsts pārbaudījumu komisijas priekššēdētājs

Lasīt vairāk...

Trīs sējumu “Būvniecība Latvijā” atklāšanas svētki

12.jūnijā būvniekiem unikāls notikums: apjomīga darba atklāšanas svētki! Tas ir apmēram tā, kā vairāku gadu garumā celta diža būve, kura nu beidzot ir pabeigta un nodota profesionāļu un sabiedrības vērtēšanā.

Taču sākumā bija ideja. Izcila. Jānis Lancers ieradās LBS valdes sēdē un teica, ka Latvijas simtgadei jārada dāvana. 100 būves – 100 cilvēki. Lieliski! Parādījās pirmais saraksts un krietni garāks par 100. Kas vērtēs?

Sekoja tikšanās ar kolēģiem, tikšanās ar Latvijas Arhitektu savienības pārstāvjiem. Jānis Lancers nolēma, ka būs trīs grāmatas un rīkojās.

Kopš 2013. gada viņš fanātiski ķērās gan pie satura veidošanas, gan pie  atbalstītāju meklēšanas, jo vēlējās radīt kaut ko līdzīgu enciklopēdijai par būvniecības vēsturi.

Nu grāmatas iznākušas. 1600 lpp trīs sējumos informācija vairāk kā par 400 būvēm un ap 1200 biogrāfisku aprakstu par ievērojamākajiem būvinženieriem, arhitektiem, būvmateriālu tehnologiem un viņu ieguldījumu. Kaut ko tādu var paveikt vien ļoti spītīgs cilvēks ar milzu pārliecību, ka izdosies.

Kas ir šis spītīgais  un neatlaidīgais Jānis Lancers?

Studējis Rīgas celtniecības tehnikumā, Maskavas celtniecības institūtā.

Padomju laikos strādājis par Celtniecības ministra vietnieku, Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku, Valsts celtniecības komitejas priekšsēdētāju. Latvijas Būvnieku asociācijas dibinātājs un pirmais prezidents. SIA PBLC dibinātājs un valdes loceklis. 

  1. gadā par nopelniem Latvijas valsts labā viņam piešķirts IV šķiras Atzinības krusts.

Dažus gadus vēlāk viņš kļūst Būvindustrijas lielās balvas laureāts un no toreizējā valsts prezidenta Andra Bērziņa rokām saņem valstī augstāko nozares apbalvojumu “Pamatakmeni” par mūža ieguldījumu būvindustrijā. Saistībā ar šo notikumu ir vēl kāds fakts, kas raksturo Jāni Lanceru. Viņš tāpat kā pārējie laureāti dāvanā saņēma arī pieredzes apmaiņas braucienu uz Londonu. Uzreiz pēc ceremonijas viņš teica: “Esmu izceļojies un daudz redzējis tāpēc zinu, kas šis brauciens krietni vien vairāk noderēs jaunajiem. Lai mācās! Piešķiriet to nākamajiem, kas pēc punktiem ir labākais un neieguva šo balvu.”

Lūk, viens citāts: „Jānis Lancers ir izteikti pozitīvs monstrs būvniecībā, kas pilnībā pārvalda būvniecības vadības fineses, izbauda pirmatklājēja prieku ieviešot būvniecībā jaunas  tehnoloģijas, ar baltu liesmu deg par savu ne vienmēr pietiekoši novērtēto profesiju,  ar mātes glāsta maigumu rūpējas par jaunajiem speciālistiem, lepojas par savas firmas un kolēģu sasniegumiem, uzsprāgst saskaroties ar uzpūtīgiem demagogiem un nožēlojamiem diletantiem,” to 2008. gadā par Jāni Lanceru teicis Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume. 

Jānim Lanceram ir milzīgas darba spējas, ārkārtīga ticība, ka izdosies, milzīga mīlestība pret Latviju un būvniecību, lepnums par būvnieku paveikto. Viņš allaž kritizētājiem un īgņām ir jautājis – ko tu pats esi devis Latvijai?

Šīs grāmatas ir Jāņa Lancera dāvana Latvijai un nozarei, bet vai kādu 

brīdi bija šaubas, par to vērienu, apjomu?  Tagad jau var atzīties?

Jānis Lancers saka: “Uzsākot šo projektu, sākumā man bija satraukums, ka varbūt nespēšu paveikt visu, kas iecerēts, bet pēc pusotra gada bažas arvien mazinājās. Esmu atradis tik interesantus faktus, kas man pašam bija jaunums.” 

Jānis Lancers jau grāmatas ir izdalījis atbalstītājiem, gan naudas devējiem, gan foto un materiālu gādātājiem – saviem palīgiem, tāpēc visi autogrāfi jau uzrakstīti. 

Lūk, daži citāti no grāmatām:

“1988. gads. Rīgas cementa rūpnīca katru dienu gaisā izmet 30 tonnu putekļu. Parādiet lauku celtniekiem, kā mājas, bērnudārzus un skolas uzbūvēt bez cementa. 2016. gads. Daži zinātnieki uzskatāmi pierāda, ka mēs esam viena no zaļākajām valstīm Eiropā. Taču mūs cenšas padarīt vēl zaļākus. Arī mūsu ierēdņi un daži zinātnieki to atbalsta.”  

 “Būvinženieriem Rīgas politehnikumā (1862- 1896) studijas sākās 1863. gadā, kad Inženieru nodaļā, fakultātē uzņēma pirmos 10 audzēkņus. Studētāju skaits palielinājās un pēc 10 gadiem nodaļā bija jau 70 audzēkņi. Studijās lielu uzmanību pievērsa reālu būvju projektēšanai”. 

“1936. gadā Kārļa Ulmaņa valdība ar zviedru firmu “Sentab” noslēdza līgumu par Ķeguma spēksatacijas celtniecību, kuras būvniecībā tika nodarbināti 2000 - 3000 strādnieku, bet 1938. gadā pat 4000.”

 “Pavisam valsts pirmo 10 gadu pastāvēšanas laikā uz šosejām un grants ceļiem tika uzbūvēti 593 koka tilti 13 687 m kopgarumā un 259 mūra un betona tilti 1268 m kopgarumā. Šajā laikā tika veikts remonts 241 koka un mūra tiltam 7963 m kopgarumā. Ceļiem tika pieškirts maz līdzekļu.”

 “Rīgas – Rūjienas dzelzceļa līnijas būvniecības vajadzībām tika atsavināti 585 ha zemes. Dzelzceļa līnija aizņēma 30 m platu zemes joslu, stacijas pieturas puntos tā paplašinājās līdz 100 m.  Būvniecībai tika pārvietots 2 miljoni 336 tūkstoši m3 zemes.”

“Līdz 1914. gadam tikai 5 Latvijas pilsētās bija centralizēta ūdens apgādes sistema: Rīga, Daugavpils, Jelgava, Cēsis, Valmiera.

Kanalizācijas tīklu kopgarums 1940. gadā Rīgā bija 385 km.”

 “1936. gadā AS “K. Šmits” uzsāka Brocēnu cementa rūpnīcas pirmās tehnoloģiskās līnijas celtniecību. Visus speciālos darbus veica vietējie strādnieki.”

Grāmatu atvēršanas svētkos atnākušie papildus  “Paldies!” par ieguldīto darbu, mudināja Jāni Lanceru turpināt.

Lasīt vairāk...

Iznākusi būvinženiera Jura Birša grāmata "Praktiskā fizika būvinženieriem. Pamati"

Apgāds "Jumava" izdevis tehnisko zinātņu doktora, sertificēta būvinženiera Jura Birša grāmatu "Praktiskā fizika būvinženieriem. Pamati". Grāmata tika prezentēta Jura Birša vārdiem runājot - jumta organizācijā, Latvijas Būvinženieru savienībā. 

Juris Biršs būvniecībā ir jau 48 gadus un vairums viņu pazīst kā atraktīvu lektoru Rīgas Tehniskajā universitātē un SIA “LBS – konsultants” organizētajos semināros un konsultantu radio būvniecībai veltītos raidījumos.

Juris Biršs minēja, ka daudz jādomā un jāstrādā pie tā, lai lekcijās noturētu studentu uzmanību, tāpēc viņa lekcijas ne viens vien dēvē par “šovu”. Savukārt tehnisko zinātņu doktors sarūgtināts, ka skolās nemāca fiziku un ķīmiju, tāpēc topošie būvinženieri pirmajā kursā ierodas ļoti vāji sagatavoti mācībām tehniskā augstskolā.

Juris Biršs uzskata, ka produktīvi var strādāt līdz sešdesmit gadu vecumam, bet pēc tam pilnīgi noteikti zināšanās ir jādalās, ja vien tas nav darīts jau agrāk.

Autors solīja, ka gada nogalē būs grāmatas otrā daļa, bet nākamgad pavasarī - trešā.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei