Objekti filtrēti pēc datums: aprīlis 2018

Darbu sākusi augsta līmeņa darba grupa obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai

Lai līdz šā gada 1. augustam sagatavotu obligātās iepirkumu komponentes (turpmāk – OIK) un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējumu, priekšlikumus OIK kā maksājuma mehānisma atcelšanai un priekšlikumus esošo atbalsta saņēmēju darbībai pēc OIK maksājumu atcelšanas, šā gada 26. aprīlī uz pirmo sēdi sanāca augsta līmeņa darba grupa elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai. Pirmās sēdes laikā darba grupa pārrunāja elektroenerģijas obligātā iepirkuma problemātiku, darba grupai doto Ministru kabineta mandātu, turpmākos soļus tā īstenošanai, kā arī jautājumus, kas saistīti ar darba grupas darba organizāciju. 

“Pēdējo gadu laikā Ekonomikas ministrija īstenojusi vairākus pasākumus OIK sloga mazināšanai, šonedēļ  valdība atbalstīja vēl vienu mūsu iniciatīvu, OIK samazināšanai jau no šā gada jūlija novirzīt papildu AS “Latvenergo” peļņu. Taču esošie mehānismi OIK ietekmes mazināšanai, kas ir manā kā ekonomikas ministra rīcībā, tūlīt būs izsmelti. Ir nepieciešama stingra politiskā griba mainīt šo sistēmu, tādēļ esmu gandarīts par Ministru kabineta atbalstu manai iniciatīvai izveidot augsta līmeņa ekspertu grupu OIK maksājumu atcelšanai, bez jebkādas tolerances pret negodīgiem ražotājiem, tā vietā izveidojot tādu atjaunojamās enerģijas ražošanas mehānismu, kas atbilst sabiedrības interesēm gan šodien, gan nākotnē,” uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Darba grupas sēdes laikā tās dalībnieki vienojās par darba grupas darbības principiem, apstiprināja darba grupas nolikumu, kā arī vienojās par darba grupas sanāksmju darba organizāciju, norises laiku un projekta struktūra. Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka darba grupas sēdes notiks ne retāk divas reizes mēnesī. Tāpat tika panākta vienošanās, ka darba grupas lēmumiem būs priekšlikumu raksturs, tai skaitā attiecībā uz ierosinājumiem spēkā esošo normatīvo aktu grozījumiem. Darba grupas darba rezultāti tiks nodoti Ekonomikas ministrijai tālākai izvērtēšanai un iesniegšanai Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai.

Pirmās sēdes laikā tika pārrunāti jautājumi par OIK atbalstu saņemošo elektrostaciju tipoloģiju, to radītām izmaksām sabiedrībai, kā arī veidošanās vēsturi.

Plānojot darba grupas darbu turpmākajiem mēnešiem, tās pārstāvji lēma, ka, lai līdz 1.augustam varētu sniegt priekšlikumus Ministru kabinetam, šā gada maijā darba grupa izskatīs OIK sistēmas makroekonomisko izvērtējumu; jūnijā plānots pārrunāt OIK maksājumu sistēmas atcelšanas juridiskos aspektus un iepazīties ar OIK sistēmas atcelšanas scenārijiem; jūlijā darba grupa izvērtēs OIK maksājumu sistēmas atcelšanas scenārijus un diskutēs par elektrostaciju darbības modeli pēc OIK maksājumu sistēmas atcelšanas.

Kā zināms, Ministru kabineta šā gada 17. aprīļa sēdē tika pieņemts lēmums par darba grupas izveidi elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai. Par darba grupas vadītāju tika iecelts Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens; par darba grupas vadītāja vietnieku - Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis, savukārt darba grupā tika iekļauti 24 dalībnieki – atbildīgo ministriju un valsts institūciju vadītāji un eksperti, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārvalstu investoru padomes un citu valdības sociālo partneru vadītāji, kā arī atjaunojamo energoresursu nozares asociāciju pārstāvji.

Darba grupai līdz šā gada 1. augustam uzdots:

1) izvērtēt OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmi uz tautsaimniecību;

2) sagatavot priekšlikumus OIK maksājumu sistēmas atcelšanai;

3) sagatavot priekšlikumus esošo atbalsta saņēmēju darbības nosacījumiem pēc OIK maksājumu sistēmas atcelšanas.

Savukārt Ekonomikas ministrijai līdz šā gada 1. septembrim uzdots iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem par elektroenerģijas OIK maksājumu sistēmas atcelšanu, ņemot vērā darba grupas priekšlikumus.

Detalizēti ar Ministru kabineta rīkojumu "Par darba grupu elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai" var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Lasīt vairāk...

Inovatīva koka paneļu izolēšana

Mūsdienīga koka ēka visbiežāk tiek būvēta no koka karkasa konstrukcijas paneļiem. Koka karkasa ēka būtībā ir ļoti līdzīga vēsturiskajai stāvbūvei un tās konstrukcijas principiem, bet galvenā atšķirība no vecajām ēkām ir tā, ka mūsdienās šīs ēkas ražo rūpnīcā. 

No ražotnes gatavos koka karkasa paneļus nogādā būvlaukumā, kur tos samontē, un dažkārt māja ir gatava pat dažās dienās. Interesantu piemēru kādā no semināriem minēja lektors no Zviedrijas, pajautājot: vai jūs gribētu, lai telefona detaļas atved un turpat pie durvīm veikli samontē? Drošāk tomēr šķiet rūpnīcā ražots un testēts telefons. Tāpat arī mašīnas no daudzām un sarežģītām detaļām tiek ražotas rūpnīcā. Līdzīgs princips šodien tiek izmantots, rūpnieciski ražojot koka ēkas. Rūpnīcā zem jumta tiek izgatavotas ēkas daļas, un šim procesam netraucē ne liels aukstums ziemā, ne lietus vai citi apstākļi. Turpat tiek pārbaudīta koka būvizstrādājumu kvalitāte, un pēc tam būvlaukumā to visu ātri samontē. 
Koka ēku rūpnīcas Latvijā ir vairākas, un gandrīz visas strādā eksportam, ražojot gan nelielas ēkas, gan lielas koka karkasa būves. Zemgales tehnoloģiskais centrs(ZTC) koka ēkas Jelgavā ražo jau divdesmit sesto gadu un kopš pagājušā gada koka paneļu ražošanā izmanto pavisam jaunu iekārtu – industriālu izolācijas ieklāšanas sistēmu.

Koka karkasa konstrukcijas ēkas
Koka karkasa ēkas tiek dēvētas arī par koka paneļu un koka karkasa konstrukcijas ēkām. Tās top rūpnīcā, kur no kokmateriāla atbilstoši projektam izgatavo konstrukciju jeb paneļus. Paneļi var būt dažādu izmēru, biezumu un konfigurācijas. Protams, ir optimāli paneļu izmēri, kas padara resursu izmantošanu rentablu un arī lieki nesadārdzina būvi, bet ražotāji ļoti bieži apgalvo, ka saražot var visu. Piemērotākos koka paneļu izmērus nosaka gan materiālu izmēri un dimensijas, gan darbgaldu un citu iekārtu iespējas.
Nākamais solis pēc koka karkasa izgatavošanas ir visu paneļa detaļu montāža, ja tādas ir paredzētas. Pēc tam visbiežāk koka karkasu aizpilda ar izolācijas materiālu un no abām pusēm tiek piestiprināta norobežojošā konstrukcija. Paneļi var tikt veidoti ar jau iebūvētām durvīm un logiem, ar komunikāciju kanāliem, atverēm un citām detaļām. Tas, vai panelis ir tikai nosiltināta koka konstrukcija vai jau pilnībā gatava ēkas daļa, atkarīgs no konkrētā projekta un pasūtītāja vēlmēm.
Rūpnīcās, kur ražo koka ēkas, jebkurš arhitekta vai tipveida projekts pārtop par tehnisko projektu un specifikāciju. Ēkas apjoms tiek sadalīts paneļos un detaļās, un paneļa specifikācija tiek sagatavota ražošanai iekārtām saprotamā «valodā». Ar datoru aprīkots zāģis saņem uzdevumu koka detaļu garināšanai. Sazāģētā koka detaļu montāža gan ir roku darbs, ko veic profesionāli meistari. Tāpat roku darbs ir izolācijas materiāla pildīšana koka karkasa konstrukcijā. Siltumizolācijai koka ēkām tiek lietoti visdažādākie materiāli – no minerālvates līdz pat vilnai. Visbiežāk tiek izmantots atbilstoša biezuma lokšņu materiāls, ko meistari piegriež vajadzīgajā izmērā un sapako panelī. Kā alternatīva var tik izmantots arī beramais un pūšamais siltumizolācijas materiāls. Tāpat var tikt izmantots ekoloģisks vai jebkāds cits izolācijas materiāls. Viss ir atkarīgs no pasūtītāja vēlmēm, izdevīgākās un rūpnīcā pieejamās tehnoloģijas un iekārtām, kā arī ražotāja pieredzes...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" aprīļa numurā (Nr.61)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Antra Viļuma, Mag. arch.

Foto: publicitātes materiāli 

Lasīt vairāk...

Aktuālais BIM

Žurnāla Būvinženierisiepriekšējā numurā tika apskatīta BIM (būvju informācijas modelēšana) no vispārīga teorētiska skatpunkta, izpētot tās informācijas dimensijas un identificējot iespējamos ieguvumus un tehnoloģisko specifiku. Tika pieminēta būtiska būvniecības informācijas integrācijas tendence, kas atrodas jau tuvāk citai BIM nozīmei – būvju informācijas vadība (Building Information Management). 

Ņemot vērā vispārīgu, bet būtisku secinājumu, ka BIM procesu aktīva izmantošana potenciāli var celt būvniecības nozares produktivitāti, ir vērts pievērst uzmanību, kādas iniciatīvas un tendences attiecībā uz to patlaban valda Latvijā.

Latvijas būvniecības nozare seko citās valstīs vērojamām būvniecības industrijas digitalizācijas tendencēm. Strauji tiek ieviestas dažādas inovācijas procesos un tās atbalstoši jauni tehnoloģiju risinājumi. Šādā situācijā īpaši spilgti iezīmējas ierobežojumu teorijas principi, kas ir tiešā veidā attiecināmi uz BIM un līdzīgu jauninājumu ieviešanu nozarēs, iestādēs vai uzņēmumos, jo ir identificējami vairāki atsevišķi attīstības faktori, kas katrs var radīt būtiskus ierobežojumus neatkarīgi cits no cita. 

Priekšnoteikumi un ierobežojumi

Priekšnoteikumi BIM attīstībai nozarē, kad kāds no tiem neizpildās, ir uzskatāmi par ierobežojošiem faktoriem. Attiecībā uz BIM attīstību pasaulē visbiežāk kā priekšnoteikumi tiek identificēti normālas tirgus konkurences faktors un piegādes ķēžu dalībnieku gatavība darbam ar BIM sistēmām. Attīstību sekmējoši vai bremzējoši faktori var būt arī valsts politika attiecībā uz nozari, tās nevalstisko organizāciju darbība un izglītības iestāžu pielāgošanās jaunajām kompetenču prasībām tirgū. 

Tāpēc šajā rakstā tiek veikts apskats par to, kāds ir pašreizējais BIM attīstības līmenis Latvijā, pastāvošās iniciatīvas iesaistīto pušu vidū un apskatīts valdošais viedoklis par konkurences faktoru.

Konkurences faktors

Būtisks priekšnoteikums, kas var būt arī ierobežojošais faktors, ir konkurence brīvā tirgus apstākļos. Teorētiski ideālā brīvā tirgus situācijā uzņēmumu konkurētspēju attiecībā uz pasūtījumiem ietekmē to produktivitāte un efektivitāte. Šie faktori nosaka, cik finansiāli pievilcīgu piedāvājumu uzņēmums spēj dot pasūtītājam, izpildot visas noteiktās kvalitātes, izpildes termiņu, ilgtspējas un citas prasības. Tas savukārt mudina uzņēmumus pastāvīgi strādāt pie šo procesu uzlabošanas, ceļot to kvalitāti, modificējot tos un ieviešot inovatīvus risinājumus...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" aprīļa numurā (Nr.61)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Jānis Freimanis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultātes profesionālās maģistra programmas «Būvniecība»students 

Lasīt vairāk...

Martā HES saražotais elektroenerģijas daudzums būtiski samazinās, pieaug TEC īpatsvars

Šogad martā, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, vērojams hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas samazinājums par 66%. Tas skaidrojams ar paliem Latvijas upes, kas šogad sākušies agrāk un bijuši vienmērīgāki, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats. 

Termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms, salīdzinot ar 2017. gada martu, palielinājās par 344%. Tā rezultātā vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 727 400 MWh, kas ir par 1% vairāk nekā februārī, bet salīdzinājumā ar 2017. gada martu, ir vērojams samazinājums par 23%.

Kopumā 2018. gada pirmajā ceturksnī Latvijā saražotas 2 326 392 MWh elektroenerģijas, kas ir par 1,44% vairāk nekā gadu iepriekš tādā pašā periodā, savukārt patērētas ir 2 025 208 MWh elektroenerģijas, kas ir par 2,67% vairāk nekā gadu iepriekš.

Martā Latvijas elektroenerģijas patēriņš bija  680 052 MWh un, salīdzinājumā ar februāri, tas palielinājās par 5%. Tāds pats pieaugums vērojams, salīdzinot arī  ar iepriekšējā gada martu. 

Tādējādi martā Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 107 % apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu, ir samazinājums par 40 procentpunktiem. Tomēr vēl joprojām gada griezumā jeb 12 secīgos mēnešos Latvijā vērojams elektroenerģijas pārpalikums – ar vietējiem energoresursiem elektroenerģijas patēriņš ir nosegts 100,6% apmērā

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, martā Daugavas ūdenīgums bija 91% apmērā no mēneša normas. 

Plašāk par marta notikumiem elektroenerģijas tirgū iespējams lasīt Latvijas elektroenerģijas tirgus apskatā uzņēmuma interneta vietnē: http://www.ast.lv/lv/electricity-market-review.

Par AS “Augstsprieguma tīkls”

AS “Augstsprieguma tīkls” ir neatkarīgs elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades pakalpojumu, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, un nodrošina brīvu trešās puses pieeju pārvades tīklam. Veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu elektroenerģijas pārvadi.

Lasīt vairāk...

Rūpniecības pieaugums par 30% - Memoranda par Latvijas rūpniecības attīstību mērķis

Ekonomikas ministrija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un sešas nozaru asociācijas šā gada 25. aprīlī parakstīja Memorandu par Latvijas rūpniecības attīstību ar mērķi tuvāko trīs gadu laikā transformēt rūpniecību uz augstāku pievienoto vērtību un sasniegt rūpniecības pieaugumu par 30%.

“Ražošanas un rūpniecības uzņēmumiem ir jābūt valsts ekonomikas mugurkaulam, tāpēc šo uzņēmumu konkurētspēja un eksporta jaudas ir jāstiprina un tā ir mana kā ekonomikas ministra prioritāte. Sadarbībā ar nozares asociācijām un ekspertiem esam vienojušies par atbalsta pasākumu virkni darbaspēka pieejamības un konkurētspējīgu energoresursu cenu nodrošināšanai, kā arī inovācijas stiprināšanai. Izpildot abu pušu apņemšanās, mēs tuvāko trīs gadu laikā būsim investējuši 1,2 miljardus eiro ražotņu modernizācijā, palielinājuši rūpniecības eksporta apjomus līdz 1 miljardam eiro, ieguldījuši 67 miljonus eiro pētniecībā un attīstībā un paaugstinājuši kvalifikāciju 8400 nodarbinātajiem,” uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Memorands, kas ir viens no Rūpniecības atbalsta programmas galvenajiem pasākumiem, ietver valsts apņemšanos īstenot vairāku pasākumu kopumu rūpniecības atbalstam un vietējās rūpniecības un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai, tostarp darbaspēka pieejamības veicināšanai, inovācijas attīstībai un konkurētspējīgu energoresursu cenu nodrošināšanai. Savukārt rūpniecības sektora uzņēmēji apņemas tuvāko trīs gadu laikā veikt nozīmīgas investīcijas uzņēmumu produktivitātes kāpināšanā, pētniecībā un attīstībā (inovācijās), palielinot eksporta apjomus un nodrošinot kvalifikācijas paaugstināšanu nodarbinātajiem.

Memorandu par Latvijas rūpniecības attīstību parakstīja:

-          Ekonomikas ministrija;

-          Latvijas Darba devēju konfederācija;

-          Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera;

-          Būvmateriālu ražotāju asociācija;

-          Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija;

-          Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija;

-          Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija;

-          Latvijas Kokrūpniecības federācija;

-          Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija (pievienosies memorandam pēc tam, kad asociācijas vadība atgriezīsies no gada nozīmīgākās mašīnbūves nozares izstādes – Hannover Messe).

Lai nodrošinātu to, ka memorands atspoguļo aktuālos tautsaimniecības izaicinājumus, Ekonomikas ministrija divas reizes gadā organizēs tikšanos ar memoranda parakstītājiem, lai izvērtētu Rīcības plānā ietverto mērķu un uzdevumu izpildes progresu un  nepieciešamības gadījumā precizētu Rīcības plānu.

Lasīt vairāk...

Tehnoloģijas. Siltummaiņi

Zeme–gaiss siltummaiņi ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmās pašlaik ir ļoti aktuāli. Kas par to liecina? Šī ir jauna alternatīva Latvijas būvniecības tradīcijās. Pēdējos gados tā izmantota liela mēroga būvobjektos un topošos projektos Latvijā (dzīvojamo ēku kompleksi, baseini, biroju ēkas, koncertzāles). Šai alternatīvai izdevies iegūt valsts mēroga atzinību par energoefektivitāti.

Energoefektivitātes noteikšanai nepieciešami konkrēti veiktspējas dati, kuri par šo sistēmu nav atrodami Latvijas inženieru sabiedrībai pieejamos literatūras avotos. Tāpēc vēlējos noteikt zeme–gaiss siltummaiņa (ZGSM)kā ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas sastāvdaļas rentabilitāti Latvijas klimatiskajos apstākļos.

Neskaitot pašus pazemes kanālus vai caurules, sistēmā vēl nepieciešams gaisa ieņemšanas tornis, kondensāta savākšanas mezgls. Zeme–gaiss siltummainim ir iespējami divi varianti.

  1. variants ZGSM ir «pagarinājums» gaisa apstrādes iekārtas ieņemšanai, ar ko:
  2. a) ziemā iegūst gaisa priekšsildīšanu;
  3. b) vasarā iegūst gaisa priekšdzesēšanu.
  4. variants ZGSM sniedz papildu efektu dabiskajai ventilācijai vasarā.

Kāda būtu teorija?

Centos radīt visaptverošu zināšanu kopumu, ko izmantot, lai projekta daļā kritiski izvērtētu konkrēta ZGSM risinājuma rentabilitāti un nepieciešamību specifiskā situācijā.
Nozīmīgākie informācijas ieguvumi:

*Eksistē ZGSM dažādi izpildījumi:

1) PP caurules (DN200 – DN315). Piedāvājums – caurules ar antibakteriālu sudraba jonu pārklājumu.

2) Liela šķērsgriezuma dzelzsbetona kanāli (tradicionāli ~ Ø 1–1,5 m). Gan taisnstūrveida, gan apaļa šķērsgriezuma.

3) Metāla kanāli (mazāk izplatīts).

*Kā noteikt optimālo izbūves dziļumu. Balansa meklēšana starp:

1) rakšanas darbu, grunts sagatavošanas cenu 

2) un temperatūru, pie kuras patiešām izlīdzinās svārstības (4–5 m).

Pasaules praksē izbūves dziļumu izvēlas 1,5–2 metru dziļumā...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" aprīļa numurā (Nr.61)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Alvis Epners

Ilustrācijas: publicitātes materiāli

Lasīt vairāk...

Kā nenoslīkt sertifikātu jūrā?

Pārskats par zaļajāmsertifikācijas sistēmām, kas attiecināmas uz būvniecību.

Nav definīcijas un standarta, kas noteiktu, kāda ir zaļabūve. Kamēr vienam zaļš nozīmēs vien izmantotās krāsas toni, otram tie būs ietaupītie resursi, bet trešajam pat iekštelpu gaisa kvalitāte un ainaviskums. Ēka ir kompleksa padarīšana, kur var gadīties, ka pēc viena kritērija kaut kas ir absolūti zaļš, kamēr pēc cita – nāves briesmas. Lai novērstu neizbēgamās nesaprašanās un domstarpības, pagājušā gadsimta 90. gados sāka rasties pirmās sertifikācijas sistēmas, kas apliecināja veselas būves “zaļumu” pēc vairākiem kritērijiem, bet sertifikācijas ritenis ar pilniem apgriezieniem sācis griezties vien pēdējā desmitgadē. Nu sertificēt var ne tikai vienu jaunuzceltu ēku, bet arī renovācijas un pat veselus dzīvojamos kvartālus. 

Kādi ir sertifikāti?

Sertifikātu jūrā var noslīkt, ja holistiskajām būvniecības sertikācijas sistēmām, kāds ir, piemēram, BREEAM, pieskaita klāt plaša spektra materiālu un produktu sertifikācijas sistēmas, kā Blue Angel, kas vērtē gan krāsas, gan elektroslēdžus, un atsevišķa materiāla / procesa sertifikācijas sistēmas kāFSC koka un tā produktu sertifikāts.Pēc internetvietnes Building Green datiem, pasaulē ir aptuveni 600 dažādu zaļo sertifikācijas sistēmu, kas ir tiešāk vai mazāk tieši attiecināmas uz būvēm.

Tā kā holistiskās sertifikācijas sistēmas paredz iekļaut dažādus zaļos produktus un materiālus, šoreiz tieši par šiem lielajiemsertifikātiem. Pēc ES ziņojuma par ilgtspējīgu būvniecību, Eiropā izmanto 14 holistiskas sertifikācijas sistēmas, bet lielākoties tās ir šauri nacionālas, ko izmanto tikai konkrētajā valstī. Vien četras ir tādas, ko izmanto vairāk nekā piecās, bet mazāk nekā desmit valstīs. Globāli visizplatītākā (pēc skaita) sertifikācijas sistēma ir LEED, bet Eiropā – BREEAMar visvairāk sertificētajām ēkām tās izcelsmes valstī Lielbritānijā (sk. pārskatu par sertifikācijas sistēmām). BREEAMir arī pirmā ēku vērtēšanas sistēma, kas kalpojusi par piemēru citām, vēlāk radītām. 

Kāpēc vajag sertificēt?

Pirms gada žurnālā Environmental Healthfranču zinātnieku grupa aplēsa, ka slimības, kuru iemesls ir dzīves vidē sastopamā ķīmija, globāli izmaksā aptuveni 10% no pasaules IKP, kas, skaitļos izteikti, ir 10,75 triljoni ASV dolāru. Tas, protams, neattiecas tikai uz būvēm, bet, tā kā mūsdienās ļaudis arvien vairāk laiku pavada telpās (pēc dažām aplēsēm, pat līdz 90%), tad arī šajos triljonos krietna daļa vainas ir jāuzņemas būvēm. Protams, ilgtspējīgu un ekoloģisku būvi mierīgi var uzbūvēt arī bez sertifikāta, un dažkārt pat zaļāku, nekā paredz visstriktākais sertifikāts. Sertifikāts ir tikai apstiprinājums tam, ka produkts atbilst definētā standarta kritērijiem un ka no to ievērošanas ir kāds labums videi. Vairākās valstīs zaļāsertifikācija pat ir obligāta prasība attiecībā uz publiskajām ēkām...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" aprīļa numurā (Nr.61)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Jolanta Sēnele

 

Lasīt vairāk...

Galdniecība, kas kalpo restaurācijai

Vēsturiskie koka elementi ir gan amatniecības mantojums, gan arī sava laika meistaru prasmju apliecinājums. Tāpēc, ja ēkai ir veci koka logi, durvis, koka apdare vai citi dekoratīvie elementi, tos ir vērts saglabāt un atjaunot. Galu galā – šodien ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē arvien augstāk tiek vērtēta tieši koka arhitektūra.  

Cita lieta, ka vēsturisko ēku atjaunošanā un it īpaši tajā daļā, kas saistīta ar galdniecību, jāņem vērā dažādi faktori, kuri ietekmē ne vien restaurācijas tempus, bet arī renovācijas vai rekonstrukcijas procesu. AS Būvuzņēmums Restauratorsir viens no retajiem uzņēmumiem Latvijā, kas realizē vērienīgus būvju atjaunošanas projektus, jo tam ir gan vajadzīgie restaurācijas speciālisti, gan arī nepieciešamā materiāli tehniskā bāze šāda veida projektu īstenošanai. Nemaz nerunājot par pieredzi, kas sniedzas līdz pat tālajam 1951. gadam, kad uzņēmums tika dibināts. 

Pēc iespējas tuvāk oriģinālam

«Ņemsim par piemēru parastu koka logu, kas atrodas vēsturiskā ēkā un kam kopā ar citiem veicamajiem atjaunošanas darbiem ir vajadzīga arī restaurācija,» savu stāstījumu iesāk AS Būvuzņēmums Restauratorsgaldniecības vadītājs Gints Zaļeškevičs. «Šāds logs vispirms ir jādemontē, jāatved uz mūsu darbnīcām, jāatstiklo, jānoņem tam vecie krāsu slāņi, vajadzības gadījumā jāveic trūkstošo koka detaļu protezēšana un defektu špaktelēšana. Visbeidzot logs ir jānokrāso par jaunu un jāiestiklo. Vēl tam jāpieliek eņģes un rokturi, ko arī vēl var nākties atjaunot, lai šo logu vispār varētu vest atpakaļ uz vēsturisko objektu un tur uzstādīt.»

Nevajadzētu aizmirst, ka bez restaurācijas prasībām un pietātes pret veco meistaru darbu ir vēl arī mūsdienu ēku energoefektivitātes prasības, kas jāņem vērā, realizējot arī vēsturisko objektu atjaunošanu. Piemēram, var izrādīties, ka vēsturiskajā logā ir jāieliek moderna stikla pakete, kas, no klasiskās restaurācijas un vēsturiskuma viedokļa raugoties, varbūt arī nemaz nav tik labi (jo pareizāk būtu logu saglabāt tā vēsturiskajā izskatā), taču telpā, kurā šāds atjaunots un «energoefektīvi uzlabots» logs tiks uzstādīts, būs daudz siltāk. 

«Kaut kādas lietas var nākties upurēt, taču tas nebūt nenozīmē, ka mūsu meistariem un galdniekiem tāpēc ir mazāk darba. Gluži pretēji. Lai vēsturiskajā logā ieliktu jaunu stikla paketi, kas ir biezāka par parasto stikla rūti, jāveic papildu frēzēšana. Nemaz nerunājot par to, ka tā ir arī atbilstoši jānostiprina, jo loga rūts ir ievērojami vieglāka par tāda paša izmēra paketi. Respektīvi, darba ir pat vairāk,» savu stāstījumu par logu restaurāciju turpina uzņēmuma speciālists...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" aprīļa numurā (Nr.61)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Pēteris Uzars

Foto: AS Būvuzņēmums Restaurators arhīvs

Lasīt vairāk...

Būvniekam ir jādomā

Ar Būvindustrijas lielās balvas par mūža ieguldījumu laureātu Indriķi Teivānu runājām ilgi, bet ik pēc brīža sarunā ieskanējās šie vienkāršie un dziļie vārdi: būvniekam ir jādomā.

Vai Latvijā pēdējos gados ir uzcelta būve, ko cilvēki brauks skatīties arī pēc simt gadiem?

Nav. Tiem, kuri ceļ tādas būves kā Triangula bastions, vajag pa kaklu. Ikviens jau izdzīvo muļķības periodus – gan valstis, gan cilvēki. Re, manas mājas balkona režģi arī iemieso muļķības vēsturi. Padomju laikā mājām žogs ielas pusē nedrīkstēja būt, jo tikai buržuji slēpjas aiz žoga, tāpēc visus žogus zāģēja nost, veda un meta ārā. Šo paņēmu tur, kur izmesti. Visos laikos ir bijis pilns ar durakiem. Arī man, lauku puisim, jaunībā bija uznākusi muļķība. Nozvērējos, ka mani nagi nekļūs melni lauku darbos. Tikai uz pilsētu! Tagad mani Rīgā, tajās daudzstāvu kopmītnēs, tikai ar stiķiem varētu ievilkt. Kāpēc cilvēki nesas uz to Rīgu? Tāpēc, ka tur viņiem saliktas darbavietas. Ašeradens jau nav tautsaimnieks, jāpasaka viņam, ka vajag iznest darbavietas ārpus Rīgas. Lauksaimniecības ministrija ir Rīgā, kaut gan pilsētā jau govis negana. Kāpēc nepārcelt to uz Jelgavu? Pilsētā, krātiņā cilvēks ir iežņaugts, bet būvniekam ir jābūt brīvam. 

Pats esat uzbūvējis kaut ko vairākām paaudzēm paliekošu?

Man nebija lemts šāda tipa objektus būvēt. Būvēju Daugavassporta namu, nevis VEF Kultūras pili. Arhitekts abām būvēm gan bija viens. Tomēr arī Daugavassporta nams ir paliekošs. Nesaku, ka šedevrs. Tolaik atbrauca no avīzes rakstīt par mani, Daugavassporta nama būvdarba vadītāju. Žurnālistam teksts jau sagatavots – par to, kā es nosodu amerikāņu imperiālistus, kā slavinu Gagarinu, pirmo kosmonautu. Biju jauns, bet zināju, kā darīt. Kad nāca kontrolētāji, pavadāju viņus apkārt pa objektu, es mācēju aizvest tur, kur vajag. Šodien cepas, ka kāds bijis komunistiskajā partijā. Bet tolaik daudziem tā bija maska. Tā komunistu jezga, glupība sešdesmito gadu vidū sāka apnikt, skatījāmies, kā apiet pastāvošo kārtību. Neviens manā vadībā būvētais ciemats nav uzbūvēts pēc vienotā un obligātā standarta, pēc projekta. Teicu, lai vīri būvē platākas ielas, bet Ķekavas ciema padomes priekšsēdētājs Cintiņ, tieši tā, nevis Cintiņš, jo viņš krieviskoja savu uzvārdu un dokumentus lika rakstīt krieviski, pastāvēja uz to, ka padomju cilvēkam mašīnu nebūs, un neļāva. Kad man jau neatkarīgās Latvijas laikā vienbrīd iznāca būt par Ķekavas pagasta mēru, mocījāmies, ka nav kur mašīnas likt. Valdlaučos gan būvēju platākas ielas. Oficiāli tu nevari, bet ir jādara tā, lai cilvēkiem būtu labi.

Tās ielas jau varēja arī nepieņemt ekspluatācijā.

Kā tad uzbūvētu nepieņems! Atceros, ka uzbūvēju kantora ēkai trešo stāvu, kaut gan bija paredzēti tikai divi, un trīs sekciju ēkai vienu sekciju klāt. Sākās troksnis. Pārkāpts projekts! Par aizgājušajiem sliktu nerunā, tolaik celtniecības ministrs bija Ojārs Kārkliņš, gudrs inženieris, Aizbraucu, ieeju pie Kārkliņa, bija jau sagatavots rājiens un pavēle jaukt nost lieko. Balvu un Stučkas pārvietojamās mehanizētās kolonnas (PMK) nepildīja plānu, vajadzēja skaitīt uz Maskavu atpakaļ neiztērēto naudu, bet es ierodos un prasu naudu. Gribu būvēt. Saku, ka mani var sodīt, bet nevajag jaukt nost uzbūvēto, jo tur cilvēki dzīvos. Duraku tolaik bija tikpat daudz kā šodien. Bet Kārliņš nebija muļķis Viņš saprata...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" aprīļa numurā (Nr.61)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Andris Pētersons

Foto: Reinis Olinš, Mārīte Šperberga, no Indriķa Teivāna personiskā arhīva

Lasīt vairāk...

Rīgā norisināsies starptautisks pilsētplānošanas pasākums Mad City Happening 2018

Jau otro gadu Rīgā notiks divu dienu starptautisks pilsētplānošanas pasākums Mad City Happening 2018. Pasākums veltīts viedo pilsētu koncepta attīstībai, fokusējoties uz jaunākajām  idejām tehnoloģiju jomā un cilvēku līdzdarbību.  Plānots, ka pasākumā piedalīsies 500 dalībnieku no vairāk kā 15 pasaules valstīm.

Šī gada pasākuma galvenā tēma – “Pilsēta un Nauda”– ļaus atklāt apslēptās pilsētu vērtības, iepazīt jaunus finansējuma veidus, saprast neparastās attiecības starp pilsētu un naudu:

  • neredzamā nauda -  publiskās ārtelpas, velobraukšanas un kājāmiešanas paslēptie labumi;
  • dažādie finansējuma veidipilsētai (un kā tie mainīs mūsu pilsētas – lielo investoru nauda, pūļa finansējums, blokchain tehnoloģijas, mājokļu kooperatīvi); 
  • ES investīciju politika nākotnē 2020+(jaunākās ziņas no Eiropas Komisijas); 
  • abonē pilsētu (mobilitāte kā pakalpojums, mobilitātes punkti un dalīšanās ar automobiļiem, ķīniešu velosipēdi, kā arī citi Netflixi);
  • 10 neparasti attiecību veidi = maksājumi kā instruments– pasaules pilsētu stāsti (iebraukšanas maksa, mobilie maksājumi, kopienas finansēti projekti) 
  • kā to iztērēt?– līdzdalības budžets, investīciju kartēšana un lielie dati

MadCity pasākums apvieno visdažādākos pilsētas slāņus – baņkierus un māksliniekus, attīstītājus un pensionārus, tehnoloģiju uzņēmumus un dabas draugus, kā arī pilsētplānotājus, arhitektus, inženierus, antropologus un politiķus. Un daudzus citus.

Pasākuma laikā tiem būs iespēja klausīties pasaules ekspertu lekcijas (skat. www.madcity.lv), piedalīties diskusijās, veidot jaunus kontaktus, mācīties, atpūsties un izklaidēties. Pasākums norisināsies divās unikālās vietās Rīgā – “Godvil” telpās bijušās rūpnīcas “VEF” teritorijā (31.maijā) un VEF Kultūras pilī (1.jūnijā). 

Otrā pasākuma diena būs pilnībā veltīta unikālam pilsētplānošanas hakatonam– ideju sacensībām, kurās komandas veidos un prezentēs savas radošās vīzijas par VEF un apkārtējās teritorijas uzlabošanu. Uzvarētāju komanda balvā saņems 10 000 eiro

Jāuzsver fakts, ka Rīga uz pasaules kartes parādās kā jaunu notikumu un radīšanas teritorija. Pasākuma organizēšanu atbalsta LMT, EK pārstāvniecība Latvijā, Pillar, VEF KP, Microsoft, Ziemeļvalstu ministru padome, Kanādas vēstniecība, Izraēlas vēstniecība. 

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei