Objekti filtrēti pēc datums: novembris 2018

Uzsākta jauna dzīvojamā projekta “Merks Viesturdārzs” būvniecība

Būvkompānija “Merks” uzsākusi jauna dzīvojamā kvartāla celtniecību Rīgā, Rūpniecības ielā 25. Projektā “Merks Viesturdāzs” plānots uzbūvēt trīs 5–7 stāvu daudzdzīvokļu ēkas ar 350 dzīvokļiem. Pirmo ēku, kurā atradīsies 95 dzīvokļi un kura būs vistuvāk parkam, plānots nodot ekspluatācijā 2020.gada pirmajā ceturksnī.  

“Konkursā uzvarējušais piedāvājums no arhitektu biroja RUUME mūs uzrunāja ar to, ka tā centrā viennozīmīgi ir likti cilvēki, kuri šeit dzīvos. Mēs esam rūpīgi plānojuši, lai projekts iekļautos šajā īpašajā Rīgas vietā – krustpunktā starp Klusā centra eleganci, Andrejostas šarmu un Viesturdārza mieru,” saka Oskars Ozoliņš, “Merks” valdes priekšsēdētājs. “Ņemot vērā mūsu ievērojamo pieredzi dzīvokļu būvniecībā – šobrīd jau vairāk kā 1000 ģimenes dzīvo “Merks” celtajos mājokļos – mēs ar pārliecību varam teikt, ka šis būs ļoti kvalitatīvs, pārdomāts un nākotnes tehnoloģijām atvērts dzīvojamais projekts.” 

Projektā “Merks Viesturdārzs” būs pieejami daudzveidīgi dzīvokļi gan plānojumu, gan izmēru ziņā – no nepilnu 40 m2 studio tipa līdz pat divstāvīgiem četru istabu dzīvokļiem. Katram no dzīvokļiem būs balkons vai terase. Pazemes autostāvvietā paredzēta vieta elektroautomobīļu uzlādes punkta ierīkošanai. Teritorijas apsardze un piekļuve koplietošanas telpām tiks nodrošināta ar mūsdienīgiem drošības risinājumiem. “Merks Viesturdāzam” projektēta A klases energoefektivitāte. 

“Kvalitatīvai dzīves telpai svarīgs ir ne tikai dzīvoklis, tā plānojums un apdare, bet arī vide ap to,” uzsver Maksims Momots, “Merks” projektu vadītājs ar vairāk kā 15 gadu pieredzi dzīvojamo māju būvniecībā, kuram uzticēta arī šī projekta īstenošana. “Mēs esam izvirzījuši ļoti augstas prasības paši pret sevi. Piemēram, nopietni pārdomāta skaņas izolācija ēkā, klusi lifti, noliktavu telpu pieejamība un daudzas citas lietas,  kas mums nav nianses, bet būtiska augstas kvalitātes ēkas un dzīves sastāvdaļa.” 

“Merks” ir gan projekta attīstītājs, gan būvnieks, gan arī – garantijas sniedzējs, uzņemoties pilnu atbildību par paveikto darbu un izmantoto materiālu kvalitāti. 

SIA “Merks” ir Baltijas būvniecības tirgus līdera A/S “Merko Ehitus” grupas uzņēmums, kas darbojas Latvijā kopš 1996.gada. 22 gadu pastāvēšanas laikā “Merks” Latvijā  ir uzbūvējis vairāk kā 120 dažādus objektus, tai skaitā sabiedriskās būves, ražošanas ēkas un inženierbūves, kā arī vairāk kā 1000 dzīvokļu vairākos dzīvojamo māju projektos. A/S “Merko Ehitus” grupas akcijas kopš 1997.gada tiek kotētas Tallinas Nasdaq biržā.

 

Lasīt vairāk...

Precizēta energosertifikātu izvietošanas prasību uzraudzība publiskās ēkās

Šā gada 28. novembrī spēkā stājas grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā, kas precizē Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) tiesības uzraudzīt, lai publiskai ēkai, kurai veikta energosertifikācija, energosertifikāts vai ēkas pagaidu energosertifikāts tiktu izvietots attiecīgajā ēkā apmeklētājiem redzamā vietā.

Atgādinām, ka prasība par to, lai valsts un pašvaldības ēkās, kurās veikta energosertifikācija, energosertifikāts tiktu izvietots attiecīgajā ēkā apmeklētājiem redzamā vietā, pastāv jau kopš 2008. gada. Ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2017. gada 6. jūlijā, tika precizēts, ka šāda prasība attieksies uz visām energosertifikātu vai pagaidu energosertifikātu saņēmušām publiskām ēkām, reizē paredzot arī BVKB tiesības vērsties pret tiem publisko ēku īpašniekiem, kas šo prasību nav izpildījuši. Šogad veiktie grozījumi likumā precizē, ka BVKB to dara Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Publiska ēka ir tāda, kurā vairāk nekā 50 % ēkas kopējās platības ir publiskas telpas vai telpas publiskas funkcijas nodrošināšanai, piemēram, birojs, lielveikals, skola.

Papildu informācija par ēku energoefektivitāti un energosertifikāciju publicēta Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē: https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/majokli/eku_energoefektivitate/

Ar Ēku energoefektivitātes likumu Latvijā tiek pārņemta 2010. gadā pieņemtā Ēku energoefektivitātes direktīva, kuras uzdevums ir sekmēt ēku energoefektivitātes uzlabošanu Eiropas Savienībā, ņemot vērā āra klimatiskos apstākļus un vietējās īpatnības, kā arī prasības attiecībā uz telpu mikroklimatu un rentabilitāti.

Lasīt vairāk...

Latvijas Būvniecības padomē ievēlēti 15 biedrību un nodibinājumu pārstāvji

2018.gada 22.novembrī notika Latvijas Būvniecības padomes vēlēšanas, kurās tika ievēlēti 15 būvniecības nozares nevalstisko un profesionālo pakalpojumu attīstības vai labas pārvaldības organizāciju pārstāvji, kas turpmākos trīs gadus pārstāvēs nozari Latvijas Būvniecības padomē.

Latvijas Būvniecības padomes sastāvā ievēlēti:

Andris Bērziņš – Biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs;

Kaspars Bondars - Biedrības “Latvijas Ģeotehniķu savienība” valdes loceklis;

Artis Dzirkalis - Biedrības “Latvijas Būvinženieru savienība” priekšsēdētāja vietnieks;

Pēteris Dzirkals – Biedrības “Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija” valdes loceklis;

Baiba Fromane - Biedrības “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība” vadītāja;

Normunds Grinbergs - Biedrības “Latvijas Būvnieku asociācija” prezidents;

Raitis Gultnieks - Biedrības “Latvijas būvinspektoru un būvuzraugu asociācija”  valdes priekšsēdētājs – prezidents;

Leonīds Jākobsons - Biedrības “Būvmateriālu ražotāju asociācija” izpilddirektors;

Ināra Laube - Biedrības “Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru  savienība” valdes priekšsēdētāja vietniece;

Gints Miķelsons – Biedrības “Latvijas Ilgtspējīgas Būvniecības padome” valdes priekšsēdētājs;

Jānis Rāzna - Biedrības “Transportbūvju inženieru asociācija”, valdes priekšsēdētājs;

Ervīns Timofējevs – Biedrības “Latvijas Arhitektu savienība” biedrs;

Normunds Tirāns - Biedrības  “Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācija” valdes priekšsēdētājs;

Gunārs Valinks - Biedrības “Latvijas Inženierkonsultantu asociācija” valdes loceklis;

Roberts Vecums-Veco – “Latvijas Amatniecības kamera” un “Latvijas Restauratoru biedrība” biedrs.

Ekonomikas ministrija sasauks jauno Latvijas Būvniecības padomi uz pirmo sēdi šā gada 5.decembrī, kad tiks ievēlēti padomes priekšsēdētājs un tā vietnieks. Tāpat Padome atskatīsies uz iepriekšējā gada laikā paveikto un vienosies par turpmākajiem plāniem.

Kā ziņots iepriekš, Ekonomikas ministrija aicināja būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas līdz šā gada 1.novembrim deleģēt pārstāvi darbam Latvijas Būvniecības padomē. Kopumā tika saņemti 22 biedrību un nodibinājumu pārstāvju pieteikumi un izvirzīts 21 kandidāts.

Latvijas Būvniecības padome ir konsultatīva koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību būvniecības politikas izstrādē un īstenošanā. Padome atbilstoši sabiedrības interesēm sniedz Ekonomikas ministrijai un citām nozaru ministrijām priekšlikumus par normatīvo aktu, politikas plānošanas dokumentu, kā arī Eiropas Savienības starptautisko tiesību aktu projektiem, kas skar būvniecības nozari. Padome informē sabiedrību par aktualitātēm būvniecības jomā un veicina būvniecības jautājumu integrēšanu nozaru politikā, izskata sabiedrības pārstāvju iesniegtos priekšlikumus būvniecības procesa pilnveidošanai.

Padomes sastāvā ir pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī ne vairāk 15 biedrību un nodibinājumu deleģēti pārstāvji. Biedrības un nodibinājumi, kuru statūtos noteiktais darbības mērķis ir būvniecības vai ar būvniecību saistīto profesionālo pakalpojumu attīstība vai laba pārvaldība, patērētāju tiesības un ētikas normu ievērošana, var deleģēt savu pārstāvi darbam padomē ik pēc trim gadiem, līdz attiecīgā gada 1. novembrim.

Lasīt vairāk...

Sākusies būvju pieteikšana skatei “Gada labākā būve Latvijā 2018”

Sākusies pieteikumu pieņemšana Latvijā vienīgajā būvniecības nozares sabiedrisko organizāciju organizētajā skatē „Gada labākā būve Latvijā 2018”. Pieteikuma anketa: https://goo.gl/forms/KnKjvm0eytCWRcfx1 

Līdz 2018. gada 28. janvārim Latvijas Būvkomersantu reģistrā reģistrēti būvuzņēmēji, nozares sabiedriskās organizācijas, pasūtītāji, projektētāji un pašvaldības var izvirzīt vienīgajai būvniecības nozares profesionālo organizāciju organizētajai valsts mēroga skatei „Gada labākā būve Latvijā 2018” būves desmit nominācijās. Skate „Gada labākā būve Latvijā” notiek jau 21 gadu, bet jau ceturto gadu būves tiek pielīdzinātas dārgakmeņiem. Šā gada skatē ir divas jaunas nominācijas: „Koka būve” – būves, kurām nesošie elementi un konstrukcijas ir izgatavotas no koka, un kuras simbolizē dzintars, un „Inovācijas būvniecībā” – pasaules prakses tehnoloģiju ieviešana būvēs (Būvniecības Informatīvā Modelēšana), kuru simbolizē tirkīzs.

Dzīvojamā jaunbūve. Simbols – gaišā jašma. Pasargā no stresa, nomierina un pozitīvi uzlādē.

Sabiedriskā jaunbūve. Simbols – sarkanais rubīns. Dod enerģiju un ir optimisma avots.

Pārbūve. Simbols – dzeltenais cirkons. Ļauj atgūt spēku un pārtapt, piešķir izlēmību.

Atjaunošana. Simbols – violetais ametists. Sargā pret pārmērībām, sniedz harmoniju un komfortu. 

Restaurācija. Simbols – brūnsarkanais granāts. Saudzē skaisto un unikālo.

Inženierbūve. Simbols – zilais safīrs. Palīdz sadarboties un piešķir domu skaidrību.

Ainava. Simbols – zaļais smaragds. Veicina auglību, mieru un harmoniju.

Būve ārzemēs. Simbols – dimants. Dod varu, slavu un laimi.

Koka būve. Simbols – dzintars. Uzlabo veselību..

Inovācijas būvniecībā. Simbols – tirkīzs. Atver mūsu garu.

Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Būvniecības valsts kontroles biroju, VAS „Valsts nekustami īpašumi”, Latvijas Pašvaldību savienību, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, RISEBA FAD, Biznesa augstskolas “Turība” Komunikācijas fakultāti, nozares žurnālu „Būvinženieris” un 18 būvniecības nozares sabiedriskajām organizācijām.

Skates „Gada labākā būve Latvijā 2018” mērķis ir veicināt būvniecības procesa kvalitāti, nosakot un popularizējot labākās būves un labās prakses piemērus būvniecības procesā Latvijā un ārzemēs 2018. gadā, veicināt  profesionālo izaugsmi un darba kvalitāti nozarē, izteikt atzinību un motivēt nozares pārstāvjus profesionāliem izaicinājumiem akcentējot būvniecības procesa gala rezultātu – būvi.

Skate „Gada labākā būve Latvijā” notiek jau 21 reizi. Skate tiek balstīta uz skaidri definētiem kvalitātes kritērijiem (skates Nolikums: http://gadabuve.lv/index.php/nolikums-2018/), objektus novērtē nozares labākie eksperti, kurus darbam žūrijā deleģējušas nozares profesionālās organizācijas. Skate notiek trīs kārtās un ikviena pieteiktā būve tiek izvērtēta ļoti rūpīgi un atbildīgi. Pirmajā kārtā žūrija izvērtē skatei iesniegtos dokumentus. Otrajā kārtā žūrija dodas izvērtēt būves dabā. Trešā kārta ir publiska – finālisti uzstājas ar objekta prezentāciju.

Skates uzvarētāju apbalvošana un būvnieku dalīšanās pieredzē nākamā gada martā veidos „Būvniecības dienu”. Pagājušajā gadā „Būvniecības dienu” apmeklēja vairāk nekā 900 dalībnieku.

Lasīt vairāk...

Aicina paust viedokli par būvniecības nozares pakalpojumu kvalitāti

Ekonomikas ministrija aicina būvniecības pakalpojumu pasūtītājus un nozares dalībniekus paust viedokli par būvniecības nozares pakalpojumu kvalitāti, ar mērķi noteikt 2018. gada būvniecības nozares kvalitātes indeksu.

Lai sniegtu savu viedokli par 2018. gada laikā saņemtajiem un sniegtajiem būvniecības nozares pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējiem un dažādiem ar pakalpojumu kvalitāti saistītiem aspektiem (termiņiem, būvdarbu veicēju attieksmi u.c.) aicinām līdz šā gada 26.novembrim aizpildīt tiešsaistes aptaujas anketu šeit: http://www.visidati.lv/aptauja/1397454585/92368733/.

Aptaujā iegūtie secinājumi tiks izmantoti lai izstrādātu pamatotus uzlabojumus būvniecības regulējumam, tādējādi veicinot būvniecības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu.

Publiskā iepirkuma[1] ietvaros aptauju, Ekonomikas ministrijas uzdevumā, īsteno SIA “Jaunrades laboratorija”.

Lasīt vairāk...

Sumina būvinženieru Zelta fondu

Par godu valsts simtgadei Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) vadība 15.novembrī bija aicinājusi kopā 16 biedrus – organizācijas Zelta fondu, kā to apsveikuma uzrunā nodēvēja LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

Zelta fonds ir būvinženieri ar 80 un vairāk gadu dzīves pieredzi, kuri saņēmuši apbalvojumu Par mūža ieguldījumu būvniecībā. Tie ir inženieri, kas piedalījušies LBS atjaunošanā līdz ar valsts neatkarības atgūšanu, snieguši lielu profesionālu ieguldījumu ēku būvē un infrastruktūras veidošanā savas karjeras ziedu laikos, audzinājuši jaunos speciālistus, vairāki joprojām aktīvi strādā.

Guntis Andersons, LBS biedrs no 1991.gada, visu darba mūžu bijis izcils jauno speciālistu audzinātājs. Romāns Auniņš, LBS biedrs no 1989.gada, pārstāv biedrību nozares likumdošanas sarunās ar Ekonomikas ministriju. Kārli Kadiķi, LBS biedru no 1999.gada, kolēģi dēvē par «ceļinieku guru». 

Jānis Lancers, LBS biedrs no 1995.gada, uzteikts ne tikai par ieguldījumu nozarē, bet arī par sarakstītajām grāmatām, īpaši uzziņu enciklopēdiju Būvniecība Latvijā 1918 – 2018. Pirms valsts simtgades Jānis Lancers saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda medaļu.

Rodrigo Pelsis, LBS biedrs no 1989.gada, kā LBS Konsultanta eksperts sekmīgi tiek galā ar sarežģītākajām ekspertīzēm. Viktors Puriņš, viens no LBS atjaunotājiem 1989.gadā, ir izcils dažādu profesionāli sarežģītu jautājumu atrisināšanā. Imants Putniņš, LBS biedrs no 1989.gada, ir viens no Latvijas ceļu tīklu un ceļubūves standartu pamatlicējiem.

Arhitekts Juris Monvīds Skalbergs, LBS biedrs kopš 2007.gada, var lepoties ar izciliem projektiem, kuru sarakstu noslēdz atjaunotais kultūras nams Ziemeļblāzma. Indriķis Teivāns, LBS no 1989.gada, augsto profesionalitāti un atbildību mācējis nodot arī saviem audzēkņiem. Imants Treimanis, LBS biedrs kopš 1989.gada, ir īstens liepājnieks, būvējis pilsētas slimnīcu un skolas. 

Ivars Ulmanis, LBS no 1990.gada, ilgi vadījis biedrības Ētikas komiteju un ne reizi nav zaudējis pacietību vai atļāvies skarbāku vārdu, lai arī kādi konflikti nebija jārisina. Tālivaldis Vēsmiņš, LBS biedrs no 1989.gada, no kolēģiem izpelnījies titulu «nopelniem bagātais racionalizators», jo nevienu projektu nav īstenojis bez paša uzlabojumiem. Vija Zelle, LBS no 1995.gada, TV torņa un citu Rīgas infrastruktūras objektu būvētāja «ar stipru mugurkaulu», pati uzsver – pārdzīvojusi visus ministrus.

Sumināto sarakstā ir arī Ilgvars Niedols, Eduards Raubiško un Roberts Ginters, kuri nebija klāt sarīkojumā, bet veltes un ziedus viņiem nogādāja individuāli. Ilgvars Niedols un Eduards Raubiško LBS ir kopš 1989.gada, Roberts Ginters – no 1996.gada. Viņiem ir nozīmīgs ieguldījums gan nozares, gan speciālistu profesionālajā izaugsmē.

Vairāk lasiet žurnāla Būvinženieris decembra numurā

 

Foto 

 

Lasīt vairāk...

LBS valdes sēdē spriež par aktualitātēm būvniecības normatīvajā regulējumā

Latvijas Būvinženieru savienības valdes sēdē 20. novembrī tika runāts par aktualitātēm būvniecības normatīvajā regulējumā. Par jaunāko un aktuālāko stāstīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis. Vairāki jautājumi saistībā ar likumdošanu, normatīviem, standartiem u.c. raisīja diskusiju. Edmunds Valantis aicināja LBS valdi noformulēt priekšlikumus un tos iesniegt. Taču sēdes dalībnieki pauda atziņu, ka diskusija jāturpina un nevis par visām aktualitātēm vienlaicīgi, bet izdiskutējot 3-5 svarīgākos aspektus, par to arī LBS valdes locekļi vienojās ar Edmundu Valanti.     

Lasīt vairāk...

Smiltenes novadā tilts pār Nigru pārbūvēts par arkas veida caurteku

Smiltenes novadā uz vietējās nozīmes ceļa Blome–Strante–Smiltene (V250) (6,31.km) ir pilnībā pārbūvēts tilts pār Nigras upi. Būvdarbi ir pabeigti un satiksme atjaunota.

Būvdarbu laikā, pirms vairāk nekā 50 gadiem būvēto tiltu pilnībā nojauca un tā vietā izbūvēja trīs metrus platu arkas veida caurteku. 

Visus būvdarbus veica SIA Katleri un to līgumcena bija 167 tūkst.eiro (ar PVN).

 

Lasīt vairāk...

Lai solīts makā krīt!

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) speciālisti Eiropas Savienības (ES) fondu administrēšanas gaitā uzkrājuši informāciju par projektos biežāk sastopamajām kļūdām, no kurām var mācīties nākotnes projektu īstenotāji.

Samazina finansējumu

«Pašreizējā ES fondu plānošanas perioda projektu uzraudzības procesā 2014.–2020. gadā būvniecības nozarē nav tādu gadījumu, kad pasūtītāji būtu pilnībā zaudējuši projekta līdzfinansējumu, jo tādu sodu uzliek tikai krāpšanas, organizētās noziedzības vai interešu konfliktu gadījumos. Tomēr procentuāls samazinājums dažādu pārkāpumu dēļ sastopams samērā bieži,» stāsta CFLA Teritoriju infrastruktūras attīstības projektu nodaļas vadītāja vietniece Gundega Fokina. 

ES fondu projektos finanšu korekcijas jeb attiecināmo izmaksu samazināšanu noteic par konstatētām neatbilstībām noteiktā apjomā atkarībā no pārkāpuma veida. Samazinājums 25% apmērā no būvdarbu līguma izmaksām jeb piešķirtā ES fondu līdzfinansējuma tiek noteikts, ja fiksē iepirkuma līgumā neparedzētus, bet dzīvē īstenotus būtiskus līguma grozījumus, tas ir, neatbilstīga būvspeciālistu, apakšuzņēmēju maiņa, izpildes termiņu neievērošana. Visi projekti tiek vērtēti, lai pārliecinātos, ka ES fondu ieguldījums atbilst normatīvajiem aktiem, noticis godprātīgi un efektīvi, ir sasniegti plānotie mērķi.

«Kļūdas redzam gan būvniecības ieceres dokumentos, gan pašos būvdarbos. Parasti lielāko daļu pārkāpumu konstatējam būvobjektos. Tad, izskatot būvdarbu un autoruzraudzības žurnālus, segto darbu aktus, būvmateriālu atbilstības deklarācijas, konstatējam nesakritību starp to, kas redzams dabā, un to, kas rakstīts iepirkuma līgumā. Mēs šos faktus nesaucam par kļūdām, bet par atkāpēm,» skaidro Fokina.

Neizpilda iepirkuma kritērijus

Finansiāli sāpīgākie pārkāpumi saistīti ar iepirkuma līguma nosacījumu neievērošanu. Piemēram, līguma izpildes laikā tiek atvieglotas kvalifikācijas prasības, kas bija noteiktas pretendentu atlasei, vai tiek mainīti uzvarētāja noteikšanas procesā ievērotie noteikumi, proti, izpildes termiņš, garantijas, samaksas noteikumi, tehniskās specifikācijas. 

Turklāt pārbaudēs samērā bieži atklājas, ka uzņēmums pēc uzvaras iepirkumā ir grozījis līgumu, to pat nesaskaņojot ar pasūtītāju. Piemēram, iepirkumā pretendents uzvarēja, balstoties uz konkrētu būvspeciālistu vai apakšuzņēmēju pieredzi un kvalifikāciju, bet objektā uz vietas un būvdarbu žurnālā redzams, ka darbu izpildes gaitā šie speciālisti vai apakšuzņēmēji netiek piesaistīti. Prasot dokumentus par speciālistu maiņu, atklājas, ka tā nav saskaņota ar pasūtītāju un esošo speciālistu kvalifikācija nemaz neatbilst iepirkuma prasībām. Fokina stāsta: «Neteiktu, ka šis ir visbiežāk sastopamais pārkāpums, tomēr tā ir viena no atkāpēm, kuras dēļ jānoteic finanšu korekcija, un objekta pasūtītājs var zaudēt līdz 25% no ES fondu līdzfinansējuma.»

Kad pasūtītājs pārcenšas 

Tiesa, speciālistu un apakšuzņēmēju maiņas problēmai ir arī otra puse...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt žurnālu iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/

Daiga Zemīte

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei