Objekti filtrēti pēc datums: oktobris 2018

1.novembrī - Latvijas Betona savienības XXVII zinātniski tehniskā konference

1. novembrī Starptautiskā izstāžu centra RTU-BT1 (Ķīpsalas ielā 8, Rīga) konferenču zālē notiks Latvijas Betona savienības XXVII zinātniski tehniskā konference. Konferences sākums plkst. 9.00, dalībnieku reģistrācija – no plkst. 8.00.

Pieteikšanās: https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScUlGYeA3aF_0eBr3hRE_--iADDYw0HSjO8JE8II0y0zJ9ngg/viewform?c=0&w=1 vai pa tālr. 29160832, 29151884, vai arī nosūtot ziņu pa e-pastu: genadijs.sahmenko@rtu.lv vai valapsa@latnet.lv

Programma: https://failiem.lv/u/4f8z2a77

 

Lasīt vairāk...

Lai jumts netek

Būvniecībā pēdējos gados iezīmējas vairākas tendences, un viena no tām – ilgtspējīga būvniecība. Tā iekļauj arī ilgtspējīgus un normatīviem atbilstošus būvmateriālus, tostarp tvaika izolācijas materiālus lēzeno jumtu konstrukcijās.

Tvaika izolāciju jumtiem regulē Latvijas būvnormatīvs LBN 002-15 Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika,kas nosaka: ja būvelements, tā savienojumi un montāžas šuves sastāv no dažādiem slāņiem, tā siltajā pusē esošo slāņu kopējais ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents Sd ir vismaz piecas reizes lielāks par aukstajai pusei piegulošo slāņu kopējo ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalentu Sd. 

 

Kad istabā līst kondensāts 

«Pēdējā pusotra gada laikā būvspeciālisti un pasūtītāji sāk pievērst lielāku uzmanību tvaika izolācijai jumta segumos, jo pēdējos 20 gados nozare ir uzkrājusi diezgan lielu pieredzi, un tagad daudzi vēlas būvēt efektīvāk – gan uzlabot jumtu siltumtehniskos rādītājus, gan nodrošināties pret tā tecēšanu. Salīdzinot, piemēram, lēzeno jumtu un fasāžu konstrukcijas, pēdējai vienmēr tikusi pievērsta liela uzmanība, galvenokārt pateicoties dažādu fasādes siltināšanas materiālu ražotājiem. Jumti bijuši atstāti novārtā. Taču, problēmgadījumos atverot agrākos gados būvētu ēku jumtus, atklājas, ka jumts tek nevis tāpēc, ka būtu caurs, bet tek kondensāts, jo siltumizolācija ir samirkusi un kondensāts jau iekļūst telpā,» stāsta jumta segumu, hidroizolācijas un siltumizolācijas materiālu ražotāja Technonicoltehniskais speciālists Latvijā Ainārs Dudars...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt žurnālu iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/

Daiga Zemīte

Foto: no Technonicol arhīva

Lasīt vairāk...

Kad «sagraut»nozīmē «būvēt»

Vasaras beigās Rīgā, Krasta ielā, posmā starp Dienvidu un Salu tiltiem noslēdzās Rīgas maģistrālā ūdensvada posma atjaunošanas darbi. Vecā dzelzsbetona cauruļvada nomaiņa notika, izmantojot beztranšejas metodi, proti, jauno cauruli ievilka esošajā caurulē, saglabājot veco. 

Uzņēmuma Norma S būvdarbu vadītājs Didzis Ķezberis skaidro: lai gan cauruļvadu nomaiņa, izmantojot beztranšejas metodi,Latvijas tirgū pazīstama jau vairākus gadus, pasūtītāju interese par to pieaug tieši pēdējā laikā, iespējams, tāpēc, ka tehnoloģija ir sabiedrībai draudzīga – cauruļvadu remontdarbu laikā nav nepieciešami plaši rakšanas darbi, līdz ar to mazāk tiek traucēta transporta kustību, turklāt darbus iespējams paveikt īsākos termiņos. 

Jaunās caurules ievilkšana esošajā caurulē var būt gan ar statisku esošās jeb vecās caurules sagraušanu (destruktīvā metode), gan ar nesagraušanu jeb vecās caurules saglabāšanu (nedestruktīvā metode). 

Tehnoloģijas būtība 

Pirms darbu uzsākšanas tiek veikta esošā cauruļvada CCTV(closed-circuit television) jeb videoinspekcija, kuras laikā ar CCTV iekārtu jeb speciālu mobilu videokameru tiek apsekots stāvoklis cauruļvada iekšienē. Tā var pārliecināties, ka cauruļvads ir brīvs (tukšs), taisns, tam nav projektā neuzrādītu pieslēgumu un tajā ir iespējams veikt plānotos darbus.

Darbu pirmajā posmā ar specializētu cauruļvadu ievilkšanas hidraulisko iekārtu no darba bedres, tas ir,6–8 metrusgaras šahtas, kurā uzstādīta iekārta, caur esošo cauruli, visbiežāk 150 līdz 240 metru garumā, tiek bīdīts vilkšanas stienis. Tas tiek aizbīdīts līdz 16 metru garajai jaunās caurules padošanas bedrei. Jaunās caurules padošanas bedrēpie aizbīdītā vilkšanas stieņa pievieno «galvu»,bet gadījumos, kad paredzēta arī vecās caurules sagraušana, pievieno griežamo nazi, «galvu»un jauno cauruli. Trešajā posmā vilkšanas stieni, kuram padošanas bedrēpievienota «galva»ar vai bez griežamā naža, kas aiz sevis vedjauno cauruli, velk atpakaļ uz darba bedri. Jadarbi notiek ar vecās caurules sagraušanas metodi, stieni velkot atpakaļ, «galvai»piestiprinātais griešanas nazis sagriež veco cauruli, un tādā veidā vecās caurules fragmenti tiek izgrūsti apkārtējā gruntī, vienlaikus ievelkot jauno cauruli. 

Vilkšanas stienis sastāv no vienu metru gariem posmiem, kuri, stumjot uz padošanas bedri, tiek montēti kopā, bet, velkot cauruli atpakaļ, demontēti unievietoti tiem paredzētajās kastēs...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt žurnālu iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/

Daiga Zemīte 

Foto: no Norma S arhīva

Lasīt vairāk...

Čeboksaru lidostas termināla koncepts

Mūsdienu lidosta ir sarežģīts komplekss, ko var aplūkot dažādi – gan kā uzņēmumu, gan kā inženierbūvju kompleksu, gan arī kā unikālu arhitektūras objektu. Laika gaitā lidostu infrastruktūrā notikušas nozīmīgas pārmaiņas. Pielāgojoties jaunām pasažieru vajadzībām un vēlmēm, aviokompānijas un lidostas veic nozīmīgas izmaiņas, piemēram, paredz jaunas funkcijas un pakalpojumus, kas papildina lidostu darbības jomu.

Šāda pozitīva lidostu funkcionalitātes uzlabošanas tendence novērojama visur pasaulē, tomēr Krievijā lidostu infrastruktūras attīstības temps ir lēnāks. Vairākumā gadījumu lidostu tehniskais stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs – termināļi nespēj uzņemt pieaugošo pasažieru plūsmu un neparedz lidostas darbībai svarīgas funkcijas, tādējādi neapmierinot pasažieru vajadzības.

Analoģiska situācija vērojama mana diplomdarba pētāmajā objektā – Čeboksaru lidostas terminālī Krievijā. 20. gadsimta 60. gadu sākumā uzceltais terminālis 2016. gadā tika iekļauts federālās nozīmes lidostu sarakstā, kas uzreiz rada nepieciešamību to paplašināt. Analizējot objektu, tika konstatētas vairākas tehniskas problēmas un trūkumi termināļa infrastruktūrā. Diplomdarba mērķis bija izstrādāt jauna termināļa būvniecības konceptu, lai apmierinātu pasažieru vēlmes un nodrošinātu paredzēto pasažieru plūsmu uzņemšanu, kā arī definētu lidostas uzbūves faktorus.

 

Pasažieru pieredze un tās faktori

Lidostas darbību spēj uzlabot ne tikai papildus uzbūvētie lidlauki, bet arī netehniska rakstura uzlabojumi lidostas iekšējā infrastruktūrā. Lidostas darbību kopums sastāv no obligātajām (piemēram, drošības kontrole) un pēc pasažiera izvēles veicamajām darbībām (piemēram, iepirkšanās). Pasažieru vērtējums un atsauksmes par lidostu balstās uz brīvā laika pavadīšanas iespējām, proti, lai būtu nodrošinātas vairākas opcijas un katrs pats varētu izlemt, kāda nodarbe atbilst viņa interesēm. To ietekmē četri galvenie faktori: laiks, vide, pakalpojumi un artefakti...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt žurnālu iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/

Viktorija Jakovļeva, SIA CMB arhitekte 

Ilustrācijas: Viktorija Jakovļeva

 

Lasīt vairāk...

Koka konstukcijas ventilācijas torņi

Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā pēdējos gados notiek aktīva būvniecībā. Tiek celtas dzīvokļu ēkas un pat veidoti dzīvojamie rajoni, apbūvējot rūpnieciskās un bijušās ostas teritorijas. Tāpat tiek attīstīta pilsētas infrasturktūra, piemēram, vairāku joslu maģistrāles un pazemes brauktuves. Tālāk aprakstītais ventilācijas tornis tapis pazemes transporta maģistrāles Norra länkenvajadzībām.

Norra länken(angļu valodāThe Northern Link)ir transporta ziemeļu savienojuma nosaukums zviedru valodā. Šī maģistrāle ir daļa no Eiropas ceļa E20 un arī posms no nepabeigtā Stokholmas apkārtceļa jeb Stockholms ringled.Kopējais Norra länkengarums ir pieci kilometri, no kuriem četri kilometri ir pazemes ceļš. Izveidot apkārtceļu pilsētai un atbrīvot centru no pieaugošas transporta plūsmas bijis politisks lēmums, tomēr konkrētā posma izbūve konfliktēja ar Karaliskā nacionālā parka (Kungliga nationalstadsparken) aizsardzības likumu. Tā nu maģistrāles tuneļu būvniecību uz laiku pārtrauca, tomēr vēlāk tā turpinājās un tika pabeigta 2014. gadā. Turklāt klintīs izkaltais tunelis papildināts ne vien ar koka ventilācijas torņiem, bet arī vairākām citām inovācijām, piemēram, septiņu sekunžu mākslas darbiem.

 

Ventilācijas tornis no koka

Pirms tehnisko parametru un torņa būvniecības apraksta pavisam īss skaidrojums, kāpēc tas būvēts no koka. Pirmkārt, tā bija konkrētā apgabala pašvaldības un Karaliskā nacionālā parka apsaimniekotājuprasība. Torņi atrodas Stokholmas Karaliskā parka teritorijā, tāpēc pat infrastruktūras būvei bija iespēja izvirzīt šādu noteikumu būvmateriāla izvēlē. Torņa siluetam un konstrukcijai savukārt bija papildu uzdevums gaumīgi bagātināt parka ainavu un iekļauties apbūves un dabas kopskatā. 

Otrkārt, koka izmantošana infrastruktūras būvniecībā bija iespējama tāpēc, ka kopš 1994. gada Zviedrijā ir izmainīts ugunsdrošības normatīvs. Tas neierobežo koka būvju augstumu un funkcijas, bet pieprasa aprēķinus un pierādījumus (performance based building design) būves ugunsdrošībai un citiem parametriem...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt žurnālu iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/

 

Antra Viļuma, Mag. arch

Publicitātes foto

Lasīt vairāk...

Kondensāta novadīšana ēkas ilgmūžībai

Kondensāta veidošanās ir svarīgs, bet nepietiekami akcentēts temats ēkas ilgmūžībā, ar kuru tiek pieļautas rupjas kļūdas projektēšanā un būvniecībā, kas bieži atklājas tikai tad, kad ēka jau nodota ekspluatācijā. 

Dārgi un bīstami

Laikus nenovērsti defekti kļūst arvien lielāki, un seku novēršanai nepieciešami apjomīgi resursi. Nereti šīs kļūdas bez kapitālas ēkas pārbūves novērst nav iespējams. Ja netiek pievērsta uzmanība problēmām – kur un kā rodas kondensāts, tas var novest pie būtiskiem konstrukciju bojājumiem. Tam sekas var būt gan energoresursu patēriņa pieaugums, gan arī ēkas ekspluatācijas bīstamība, mitrumam mazinot materiālu siltumtehniskās īpašības un ievērojami palielinot svaru. 

Gaisa sastāvā vienmēr ir ūdens tvaiki. Mitrums gaisā rodas gan no cilvēkiem – izdaloties caur plaušām un ādu, gan zaļajiem augiem, mitrām drēbēm, dzīvniekiem, utt. Dažādi mājsaimniecības darbi, piemēram, ēdiena gatavošana, veļas žāvēšana apvienojumā ar nepietiekamu gaisa apmaiņu var ļoti krasi palielināt mitrumu telpā. 

Gaiss ar ūdens tvaiku var piesātināties līdz noteiktai robežai. Jo siltāks gaiss, jo vairāk ūdens tvaiku tas var saturēt, turpretim, jo zemāka gaisa temperatūra, jo mazāk tajā var būt ūdens tvaiku. Temperatūrai pazeminoties – kad gaiss atdziest zemāk par rasas punkta temperatūru – no gaisa sāk rasties kondensāts. 

Visvairāk kondensāts izkrīt pie krasas temperatūras maiņas, gaisam strauji atdziestot. Ar šo procesu saskaramies katru dienu – kondensāta veidošanās mašīnā uz stikla virsmas, no ledusskapja izņemtas limonādes bundžiņas, utt. 

Ārēji neredzams

Temperatūras starpība var rasties arī uz dažādām telpas un materiālu virsmām. Visbiežāk ikdienā to var novērot ēkās, kurās ir nepareizi iebūvēti logi ar nepietiekamu un nepareizu palodzes profila siltinājumu. Paaugstinoties mitrumam telpā, veidojas būtiska mitruma koncentrācija tieši palodzes profila vietā, kas izraisa apdares bojājumus, pelējuma rašanos un citas acīmredzamas problēmas.

Šis piemērs ļoti labi parāda – ja kļūdai konstrukcijā ir acīmredzamas sekas, ko cilvēks uzreiz pamana, tad šīm lietām projektēšanas un būvniecības laikā tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Taču ir jāņem vērā, ka ir vesela virkne būvelementu, kur kondensāts veidojas lielā daudzumā, ārēji cilvēkam to neredzot. Tā notiek dažādos slēgtos būvelementos, piemēram, logu profilos, slēgtās metālu profilu sistēmās, noslēgtās inženierkomunikāciju šahtās utt.

Piemērs no praktiskās pieredzes ir cīņa ar kondensāta veidošanos uz virsgaismas logu stiklotās virmas. To varam novērot pastiprināti, siltajam un mitrajam gaisam atrodoties pie griestiem un ārā gaisa temperatūrai pazeminoties. Tā tas var notikt, piemēram, vasarā, kad telpā pie griestiem ir +22-25 grādi pēc Celsija, tajā pašā laikā ārā pērkona negaisa laikā temperatūra nokrīt līdz +16 grādiem. Līdz ar to straujās temperatūras izmaiņas, kas tiešā veidā ietekmē slēgtās profilu sistēmas, rada vidi, kurā pastiprināti notiek kondensāta veidošanās...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt žurnālu iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/

Rasa Auziņa, Kapitelattīstības projektu vadītāja

Foto – Kapitel

Lasīt vairāk...

Jānis Lancers grāmatas dāvina Būvindustrijas lielās balvas laureātiem

Latvijas Būvinženieru savienībā 25. oktobrī vienlaicīgi divi nozīmīgi notikumi. LBS biedram, būvinženierim Jānim Lanceram piešķirts LBS Goda biedra tituls un viņš šodien savas grāmatas “Latvijas Būvniecība 1918. – 2018.” dāvināja visiem Būvindustrijas lielās balvas laureātiem, kuri saņēma valstī augstāko nozares apvalvojumu “Pamatakmeni”. Šajā tikšanās reizē, kad “jaunība satikās ar pieredzi” (Guntars Roga (UPB), Natalija Penugalova (RERE GRUPA), Māris Briška CMB Inženieru kompetences centrsMatiss Sakne (UPB) Valdis Markvarts, Uldis Krūskops, Guntis Andersons (LLU VBF), sarunas bija tik interesantas, ka iecerētās stundas vietā krietni vien ieilga.

Lasīt vairāk...

EM aicina būvniecības NVO pieteikt pārstāvjus darbam Latvijas Būvniecības padomē

Ekonomikas ministrija aicina būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas iesaistīties Latvijas Būvniecības padomes darbā un deleģēt organizācijas pārstāvi darbam padomē.

Biedrības un nodibinājumus, kuru statūtos noteiktais darbības mērķis ir būvniecības vai ar būvniecību saistīto profesionālo pakalpojumu attīstība vai laba pārvaldība, aicinām līdz šā gada 1. novembrim iesniegt Ekonomikas ministrijā iesniegumu par pārstāvja deleģēšanu darbam Latvijas Būvniecības padomē. Pieteikumus lūdzam nosūtīt Ekonomikas ministrijai pa pastu uz adresi Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519 vai oficiālo e-pasta adresi: pasts@em.gov.lv

Lai deleģētu pārstāvi darbam padomē, biedrībām un nodibinājumiem jāiesniedz Ekonomikas ministrijā iesniegums, kam pievienots valdes (sapulces) lēmums par pārstāvja deleģēšanu, norādot pārstāvja kontaktinformāciju (tālruņa numurs, e-pasta adrese) un tā pieredzi pārstāvētajā jomā, kā arī biedrības un nodibinājuma darbības ilgumu un biedru skaitu, klāt pievienojot biedru sarakstu (ja biedri ir juridiskās personas), un informāciju par deleģētā pārstāvju pieredzi šajā biedrībā un nodibinājumā. Šie kritēriji ir būtiski, atbilstoši vēlēšanu rezultātiem, lemjot par konkrēta pārstāvja, iekļaušanu Latvijas Būvniecības padomes sastāvā.

Par Latvijas Būvniecības padomi:

Latvijas Būvniecības padome ir konsultatīva koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību būvniecības politikas izstrādē un īstenošanā. Padome atbilstoši sabiedrības interesēm sniedz Ekonomikas ministrijai un citām nozaru ministrijām priekšlikumus par normatīvo aktu, politikas plānošanas dokumentu, kā arī Eiropas Savienības starptautisko tiesību aktu projektiem, kas skar būvniecības nozari. Padome informē sabiedrību par aktualitātēm būvniecības jomā un veicina būvniecības jautājumu integrēšanu nozaru politikā, izskata sabiedrības pārstāvju iesniegtos priekšlikumus būvniecības procesa pilnveidošanai.

Padomes sastāvā ir pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī ne vairāk 15 biedrību un nodibinājumu deleģēti pārstāvji. Biedrības un nodibinājumi, kuru statūtos noteiktais darbības mērķis ir būvniecības vai ar būvniecību saistīto profesionālo pakalpojumu attīstība vai laba pārvaldība, patērētāju tiesības un ētikas normu ievērošana, var deleģēt savu pārstāvi darbam padomē reizi gadā līdz 1. novembrim.

Līdz šim padome tika ievēlēta uz vienu gadu. Tomēr šāds termiņš tika atzīts par pārāk īsu, lai Padome varētu sasniegt izvirzītos mērķus un paveikt uzsāktos darbus. Tādēļ, lai nodrošinātu Padomes darba nepārtrauktību, Ministru kabinets 2018. gada 23. oktobra sēdē apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 26. augusta noteikumos Nr. 513 “Latvijas Būvniecības padomes izveidošanas un darbības kārtība”. Apstiprinātie grozījumi paredz, ka Padomes sastāvs turpmāk tiks atjaunots ik pēc trim gadiem. Līdz ar to 2018.gadā un turpmāk Padome tiks ievēlēta uz trīs gadiem.

 

Padomes locekļu personālsastāvu apstiprina ekonomikas ministrs.

Informācija par Latvijas Būvniecības padomes izveidošanas un darbības kārtību pieejama: http://m.likumi.lv/doc.php?id=268600.

Lasīt vairāk...

Moduļu bērnudārzs Ķegumā

Līdz ar jaunā mācību gada sākumu, Ķeguma novada pirmskolas izglītības iestādē Gaismiņa pieejama jauna vienstāva piebūve – rūpnieciski izgatavotu moduļu ēka 1050 kvadrātmetru platībā.

Jaunā ēka kā piebūve pie esošā bērnudārza būvēta no pārvietojamiem karkasa moduļiem ar piesaisti esošās ēkas inženiertīkliem. Tajā izvietotas četras grupu telpas dažāda vecuma bērniem, nodarbību un pasākumu zāle 140 kvadrātmetru platībā ar atsevišķu noliktavu aprīkojumam un rekvizītiem, logopēda kabinets un silto smilšu terapijas telpa. Jauno piebūvi ar esošo ēku savieno gaitenis pirmā stāva līmenī.

Labi pasūtītājam, labi nozarei 

Pasūtītāja pārstāvis objekta būvuzraugs Uldis Šulcs stāsta, ka moduļu tipa ēkas Latvijā pagaidām vēl netiek plaši izmantotas, tomēr šo tradīciju būtu vēlams mainīt. «Jau ilgstoši Latvijas būvniecības nozarei tiek norādīts uz lielāka darba ražīguma nepieciešamību, jo mēs krietni atpaliekam no ārzemju kolēģiem. Izmantojot moduļu tipa ēkas, iespējams paātrināt būvniecības procesu un iegūt labu rezultātu. Ja skatās vēsturiski, sākotnēji Ķeguma novada dome bērnudārzu bija plānojusi paplašināt, būvējot tradicionālu dzelzsbetona ēku divos stāvos divām grupām. Lai tādu ēku uzbūvētu, celtniekiem būtu nepieciešams vismaz pusotrs  gads. Tagad no moduļiem saliekamas karkasa ēkas būvniecība prasīja piecus mēnešus. Visu iesaistīto rīcība bija saskaņota, jo pretējā gadījumā būtu grūti iegūt labu rezultātu,» skaidro U. Šulcs. 

Būvē uz skrūvpāļiem 

Ģenerāluzņēmēja SIA BūvaltsRvaldes loceklis Pēteris Ozols stāsta, ka bērnudārza piebūves projektēšanas darbi tika uzsākti decembrī, būvatļauja saņemta martā. Tā kā tajā brīdī būvdarbus vēl nevarēja uzsākt sasalušās zemes dēļ, sākotnēji tika demontētasesošās grupu āra nojumes. Aprīlī būvnieki lika pamatus – skrūvpāļus. «Skrūvpāļi ir izplatītākais moduļu ēku pamatu veids, tām parasti neizmanto dzelzsbetona pamatus, turklāt šajā gadījumā skrūvpāļi bija arī vispiemērotākais risinājums konkrētajam grunts sastāvam,» skaidro bērnudārza projektēšanas un būvniecības projekta vadītājs un būvuzņēmuma SIA Installexvaldes loceklis Aivars Ozoliņš...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt žurnālu iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/

 

Daiga Zemīte

Foto: no Būvalts R un Installex arhīva 

Lasīt vairāk...

Svētā Jēkaba katedrāli rotās vara jumts

Laikā, kad top šis raksts, Latvijā viesojas Vatikāna valsts vadītājs un Romas katoļu baznīcas galva Viņa Svētība pāvests Francisks. Minētais fakts mudinājis daudzas katoļu draudzes uzpost savus dievnamus, bet politiķus – parūpēties par vēl dažu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu sakārtošanu. Tāpēc mums vēl jo svarīgāk šķiet pastāstīt par darbiem, kas veikti Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāles restaurācijas un atjaunošanas laikā. 

Taisnības labad gan jāteic, ka vienreiz jau rakstījām par šo objektu. Laikā, kad katedrālei tika veikta torņa un fasādes vēsturiskā ķieģeļu mūra restaurācija. Tagad tā veiksmīgi noslēgusies un pilnā sparā rit nākamā kārta – altārtelpas, cokola, ārējo tīklu un jumta (izņemot torni) restaurācijas darbi. Projektu izstrādājusi SIA Arhitektoniskās izpētes grupa, bet autoruzraudzību veic arhitekts Artūrs Lapiņš. Savukārt būvdarbi un restaurācijas darbi uzticēti akciju sabiedrībai Būvuzņēmums Restaurators.

 

Nozīmīga arhitektoniska dominante

1225.gadā celtā baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes katedrāle un arhibīskapa rezidence Vecrīgā, Jēkaba ielā 9. Vēsturiski šis ir arī pirmais oficiālais latviešu draudzes dievnams Rīgā – kopš 1523. gada.

Rīgas kultūrvēsturiskajai videi nozīmīga celtne gan kā arhitektūras piemineklis, kurā saglabāti daudzi Latvijas sakrālās mākslas kontekstā nozīmīgi mākslas pieminekļi, gan kā UNESCOPasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra būtiska arhitektoniska dominante. Kā Romas katoļu baznīcas arhibīskapa katedrāle Svētā Jēkaba baznīca kopā ar tai līdzās esošo Svētās Marijas Magdalēnas baznīcu, kūrijas un klostera ēkām, kā arī dažādu katoļu laju organizāciju mītnēm veido šīs konfesijas garīgo centru Rīgā. Patlaban Jēkaba baznīca ir Rīgas katoļu centrs.

Šai samērā nelielajai baznīcai (garums apmēram 50 m) ir visai izteiksmīgs slaids tornis (86 m), kas labāk par pārējiem saglabājis Rīgas viduslaiku baznīcu torņiem raksturīgo piramidālo formu (baznīcas torni rotā nevis krusti, bet gan gaiļi). Pēc plānojuma Sv. Jēkaba baznīca ir tipiska lauku baznīca (Dorfkirche). Dievnams sastāv no kora, īsas trīsjoma draudzes telpas un torņa, kas novietots virs vidusjoma rietumu travejas un noslēdzas ar gotisku smaili. Kvadrātveida bezapsīdas koris, ko sedz krusta velves bez nervīrām, norāda uz cisterciešu arhitektūras ietekmi.

 

Vērienīgi protezēšanas darbi

Ēkas restaurācijas darbu laikā īpaša uzmanība tiek veltīta jumta konstrukcijām, kuru labošana un nostiprināšana, domājams, nebija veikta kopš 1826. gada, kad strādnieki, kas to darīja, bija atstājuši jumta spārēs iegravētas liecības. Attiecīgi arī pašas jumta konstrukcijas bija salīdzinoši sliktā stāvoklī. It īpaši tajās daļās, kas atradās pie mūrlatas...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt žurnālu iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/

Pēteris Uzars

Foto: AS Būvuzņēmums Restaurators arhīvs

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei