tukss baneris
 


Objekti filtrēti pēc datums: augusts 2017

LLU diplomprojekti

2017. gada pavasarī LLU diplomprojektus izstrādāja 23 pilna laika un astoņi nepilna laika topošie būvinženieri, un pirmo reizi seši studenti aizstāvēja diplomprojektus, lai iegūtu būvdarbu vadītāju kvalifikāciju. 

Diplomprojektu izstrādi vadīja desmit fakultātes un nozares pārstāvji. Darbs bija intensīvs visu pavasari – jo tuvāk maija beigām, jo intensīvāks. Diplomandiem pirmais nopietnais jautājums bija paskaidrojuma rakstu plaģiātisma pārbaude, kurā ne visiem gāja pietiekami gludi, jo tā vien gribējās dažas ne tik svarīgas lietas vienkārši pārkopēt no normatīviem vai arī no kāda iepriekšējo gadu parauga. Kad tas laimīgi bija galā, sākās aizstāvēšanas procedūra. Kopumā rezultāti vērtējami kā ļoti labi. Diplomprojektu aizstāvēšanā vidējā atzīme ir 8,26 balles...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" augusta numurā*.

*Žurnālu “Būvinženieris” var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99, Latvijas pasts un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Silvija Štrausa, asoc. prof.,  Emeritus 

Sandra Gusta, asoc. prof. 

Foto: Sandra Gusta

Lasīt vairāk...

Veltījums Latvijas būvniecībai II

Tuvojoties Latvijas valsts simtajai jubilejai, Latvijas Būvinženieru savienības biedrs Jānis Lancers gatavo dāvanu valstij – grāmatu Būvniecība Latvijā, kas būs sava veida būvniecības vēstures enciklopēdija. Būvinženiera iepriekšējā numurā publicējām fragmentus no grāmatas pirmās daļas, kurā aplūkota Latvijas būvniecība līdz padomju okupācijas laikam. Šoreiz ieskatīsimies otrā sējuma saturā, kas veltīts būvniecībai padomju Latvijā – no 1941. līdz 1990. gadam.

Būvniecība LPSR

Lai arī tautai kopumā un latviešu brīvajam garam īpaši naidīga, totalitārās lielvalsts arhitektūra bija interesanta, jo celtnēm vienlaikus bija jāsimbolizē padomju varas progresivitāte un zemnieku/strādnieku valsts būvētspars. Valsts pārvaldes forma ļāva projektus izstrādāt, finanses piesaistīt un lēmumus pieņemt centralizēti un katru lēmumu vairāk vai mazāk veiksmīgi centralizēti arī realizēt. Projektu realizācijai tika izveidota sazarota pārvaldes sistēma, kuras augšgalā atradās 1945. gadā izveidotā Latvijas PSR Celtniecības ministrija ar trestiem un rūpnīcām. Tajā pašā gadā izveidoja Latvijas PSR Būvmateriālu rūpniecības ministriju. Jau no 1945. gada darbojās projektēšanas institūti, kurus pārraudzīja Latvijas PSR Ministru padomes Valsts celtniecības lietu komiteja. Bez tam Latvijā strādāja vissavienības specializētie tresti, piemēram, Tiltu būves trests, kurš Rīgā uzbūvēja Vanšu tiltu, Akmens tiltu un Salu tiltu, tāpat daudzus mazākus tiltus visā republikā. Šis trests bez Baltijas valstīm apkalpoja vēl deviņus apgabalus Krievijā. Tā bija milzīga teritorija. Bija Baltijas Transporta trests, kas uzbūvēja Centrālo dzelzceļa staciju, Jūras staciju un pirmo lidostu. 70. gadu vidū Daugavpilī tapa lokomotīvju remonta rūpnīcu un citas būves. Tika izveidots Baltijas Hidrotehnisko būvju trests un citas spēcīgas būvniecības organizācijas.

«Tomēr informācijas iegūšana par dažādām padomju laiku būvēm radīja grūtības, jo nedz Nacionālajā bibliotēkā, nedz arhīvos nebija pietiekami daudz datu. Šajā periodā bija pieņemts slavināt strādniekus un brigadierus, un nekur nebija minēti būvinženieri, projektētāji un arhitekti. Piemēram, grāmatā par Rīgas vagonu rūpnīcu, nebija ne vārda par pašu celtni, kas tolaik bija ievērojama būve,» stāsta J. Lancers. 

Bāze – enerģētika

Jānis Lancers arī teic, ka šajā sējumā tiks turpināts stāsts par enerģētikas attīstību un papildināta jau pimajā grāmatā apkopotā informācija.

Enerģētika ir ekonomikas pamats. Tāpēc, lai atjaunotu valsts tautsaimniecību pēc kara, galvenais bija pēc iespējas ātrāk atjaunot elektroenerģijas ražošanu. Pirmām kārtām bija jāatjauno Ķeguma spēkstacija... 

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" augusta numurā*.

*Žurnālu “Būvinženieris” var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99, Latvijas pasts un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Andris Ozoliņš

Publicitātes foto

Lasīt vairāk...

Atbalstam centralizētās siltumapgādes energoefektivitātes paaugstināšanai un vietējo AER izmantošanai būs pieejami vēl 14,9 miljoni eiro

Ministru kabinets šī gada 22. augusta sēdē apstiprināja projektu iesniegumu atlases otrās kārtas noteikumus centralizētās siltumapgādes sistēmas energoefektivitātes paaugstināšanas un vietējo AER izmantošanas veicināšanas atbalsta programmā. Energoefektivitātes pasākumu īstenošanai otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros būs pieejami 14,9 miljoni eiro.

Atbalstu centralizētās siltumapgādes sistēmas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem sniegs Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Projektu pieņemšanu plānots uzsākt 2017. gada oktobrī. 

Atbalsts siltumapgādes komersantiem siltumavotu, pārvades un sadales sistēmas energoefektivitātes pasākumu īstenošanai, kā arījaunu patērētāju pieslēgšanai būs pieejams kā grants (dāvinājums) 40% apmērā no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām. Savukārt siltumenerģijas akumulācijas iekārtu būvniecībai būs pieejams grants 30% apmērā no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām. Vienam finansējuma saņēmējam un tā saistītajām personām pieejamais maksimālais publiskā finansējuma apmērs programmas ietvaros visā 2014.-2020.gada plānošanas periodā būs 8 000 000 eiro.

Lai informētu komersantus un visus interesentus par jaunās programmas nosacījumiem, Ekonomikas ministrija un CFLA, ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem organizēs dažādus informatīvus pasākumus.

Detalizēti ar apstiprinātajiem Ministru kabineta noteikumiem „Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa „Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē” otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi” var iepazīties Ministru kabineta un Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnēs.

Atbalsta programmas pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā, kas norisinājās līdz šī gada 17.jūlijam CFLA ir saņēmusi 85 projektu iesniegumus, kuru ietvaros pieprasītais Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējuma apjoms ir 45 miljoni eiro, kas par 10 miljoniem eiro pārsniedz atlases kārtā pieejamo KF finansējuma apjomu. Aktīvākie projektu iesniedzēji bijuši no Vidzemes – iesniegti 24 projektu iesniegumi, tai seko Pierīga ar 23 projektu iesniegumiem, Latgale ar 15 projektu iesniegumiem, Kurzeme ar 11projektu iesniegumiem Zemgale ar 8 projektu iesniegumiem un visbeidzot Rīga ar 4 projektu iesniegumiem.

Ņemot vērā komersantu lielo interesi, Ekonomikas ministrija nākotnē varētu lemt par papildu finansējuma pārdali no programmām, kurās finansējums netiks izmantots pilnā mērā.

Lasīt vairāk...

Koka dienas un koka būves

Koka arhitektūras, amatu, rūpniecības un dizaina pasākumu cikla Koka dienas 2017 jeb izglītojošu pasākumu kopuma Cēsīs aktivitāšu mērķis bija demonstrēt modernākās kokapstrādes tehnoloģijas, koka ražojumus ar augstu pievienoto vērtību un informēt par koka būvniecības priekšrocībām, izmaksām un pieejamību Latvijā.

Cikla lielākais pasākums bija starptautiskā konference pasākuma pirmajā dienā, tai sekoja vietējo ražotāju izstāde, restaurācijas darbnīca, kā arī meistarklases, ekskursijas un citas aktivitātes. Pasākumos kopumā piedalījās vairāki simti profesionāļu, studentu un interesentu. Savukārt starptautiskais mērogs un starpdisciplinaritāte deva iespēju koka izmantošanas potenciālu novērtēt plašākā kontekstā.

Mājas no koka Latvijā būvē, tomēr tās galvenokārt ir nelielas būves. Koka dienās arī inženieris no Itālijas atzina, ka pirms došanās studēt uz Zviedriju viņam bija cits priekšstats par koka ēkām, proti, tās ir vai nu vecas ēkas kalnos, vai dārza mājas. Tagad viņš jau vairāk nekā desmit gadu vada nelielu inženieru biroju, kas specializējas tikai koka konstrukcijās un projektē dažādas sarežģītības ēkas. Savā pieredzē dalījās Somijas un Austrijas lektori – viņi stāstīja par pasākumiem un aktivitātēm, kas viņu valstīs veicina koka izmantošanu būvniecībā un popularitāti.

Latvijā par koka plašāku izmantošanu būvniecībā runā jau otro gadu desmitu, tomēr ne katrs ir gatavs savu privātmāju būvēt no koka, bet lielāku objektu pasūtījumos Latvijā koks kā konstrukciju materiāls parādās pavisam reti. Lai arī koks tiek dēvēts par «jauno betonu» un 21. gadsimta būvmateriālu, tas nenozīmē, ka visas ēkas jābūvē no koka vai pilnīgi visai ēkai jābūt tikai no koka. Konferences prezentācijās tika demonstrētas arī hibrīdbūves, kurās visbiežāk apvienots betons un koks. Tomēr visā Eiropā runā par klimata pārmaiņām un piemin koku kā alternatīvu tiem būvmateriāliem, kuri rada daudz lielāku ietekmi uz vidi nekā koksnes būvizstrādājumi...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" augusta numurā*.

*Žurnālu “Būvinženieris” var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99, Latvijas pasts un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Antra Viļuma, mag. arch.

Lasīt vairāk...

Top pirmā ēka Klīversalas kvartālā

Daugavas kreisā krasta arhitektoniskos vaibstus Rīgā jau drīz papildinās savā ziņā unikāla daudzdzīvokļu ēka River Breeze Residence, kas top Klīversalā, Kuģu ielā 28, iepretim AB dambim un Āgenskalna līcim.

Ēkas būvniecība tika uzsākta 2016. gada vasarā, bet nodot ekspluatācijā to paredzēts līdz šā gada beigām. Būvei būs septiņi virszemes stāvi, kur izvietoti 48 dzīvokļi, un divi pazemes stāvi autostāvvietai vairāk nekā 100 automašīnām. Ēkas kopējā platība ir 12 850 m2, dzīvojamo telpu platība – 8012,80 m2 (ieskaitot lodžijas un terases), bet dzīvokļu platība – no 56 līdz 316 m2. Jaunā daudzdzīvokļu ēka veidota noslēgta apļa formā, kura iekšpusē ir četrstūru iekšpagalms.

River Breeze Residence ir pirmā ēka Klīversalas kvartāla apbūvē, un projektu realizē AS Pro Kapital Latvia meitasuzņēmums SIA Klīversala. Projekts izstrādāts arhitektu birojā Didrihsons un Didrihsons, bet galvenais būvuzņēmējs ir AS LNK Industries. Projekta kopējais investīciju apjoms tiek lēsts ap 20 miljoniem EUR. 

Ar kokiem uz jumta

Ēkas projektēšana tika uzticēta arhitektu birojam Didrihsons un Didrihsons, kas pazīstams ar netradicionālu, videi draudzīgu pieeju, arhitektūras projektos integrējot ilgtspējīgus un zaļus risinājumus. Tieši tālab River Breeze Residence, iespējams, būs viena no centram tuvāk esošajām zaļajām daudzdzīvokļu ēkām Rīgā. Pirmkārt, to noteica apbūves laukums, uz kura aug daudz vērtīgu koku. Lai būvniecības dēļ esošo koku skaits nebūtu jāsamazina, tika nolemts apbūves intensitāti samazināt par 20%, tādējādi saglabājot zaļu vidi ap ēku. Otrkārt... 

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" augusta numurā*.

*Žurnālu “Būvinženieris” var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99, Latvijas pasts un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Antra Veļķere

Foto: no AS LNK Industries arhīva

Lasīt vairāk...

Būve. Sens veidols un moderns saturs - LLU

Latvijas Lauksaimniecības universitātes apdzīvotā Jelgavas pils līdz 2020. gadam piedzīvos lielāko remontu kopš tās uzcelšanas: tai restaurē fasādi, modernizē ventilāciju, atjauno logus un durvis, siltina bēniņus.

Rekonstrukcijas gaitā mācības te turpina gan LLU studenti, gan Jelgavas valsts ģimnāzija, kuras ēka arī tiek atjaunota. Ziemā tika veikti mazāk traucējoši darbi, bet vasarā remonts rit pilnā sparā, lai nākamgad līdz ar valsts simtgadi pils varētu svinēt savu 280. jubileju.

Sadarbojas ar lietuviešiem

Jelgavas pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un viens no iecienītākajiem tūrisma objektiem. Tā ir lielākā baroka laiks pils Baltijā, ko sāka būvēt 1738. gadā pēc arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta. Otrā pasaules kara laikā pils stipri cieta. 20. gadsimta 50. gados to atjaunoja atbilstīgi toreizējās Lauksaimniecības akadēmijas vajadzībām.

Projekta ģenerāluzņēmēja ir pilnsabiedrība PST un ARMS, ko veido Lietuvas kompānija AB Panevežio statybos trestas un SIA ARMS Group no Latvijas. Lietuvas kompānijai ir pietiekama pieredze kultūrvēsturisku objektu remontā, stāsta ģenerāldirektors Dalius Gesevičus. Tā restaurē arī Viļņas pili. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) vadība plāno nākamgad svētkus svinēt renovētajos dienvidu un austrumu fasādes spārnos.

LLU direktors Andrejs Garančs atzīst, ka šis ir gadsimta mēroga projekts. Lai gan pēdējo 20 gadu laikā pilī ir daudz darīts: sakārtotas iekštelpas, laboratorijas, atsevišķas ēkas un to daļas, tik nozīmīgi ieguldījumi nav bijuši kopš pagājušā gadsimta, kad mainīts jumts – tas pakāpeniski nomainīts no 1997. līdz 2004. gadam.

Trīs daļas

Vērienīgais projekts sastāv no trim daļām: ventilācijas modernizācija, logu un durvju maiņa pieder pie energoefektivitātes virziena, fasādes rekonstrukcija ir atsevišķa sadaļa...  Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" augusta numurā*.

*Žurnālu “Būvinženieris” var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99, Latvijas pasts un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Antra Ērgle

Foto: Sarmīte Livdāne

Lasīt vairāk...

Pārtop Skolas iela Iecavā

Ilgi gaidītā Skolas ielas rekonstrukcija Iecavā ir nozīmīgākais remonts, ko ciemam tik svarīgā gājēju un braucēju satiksmes līnija sagaidījusi kopš izveidošanas padomju laikā.

Darbi Skolas ielā sākās šogad janvārī, teju gadu vēlāk, nekā bija plānojusi Iecavas novada dome, jo ievilkās iepirkuma procedūra. Procesu apgrūtināja neprecīzās veco inženiersistēmu shēmas, kā arī mainīgā grunts ar irdenu smilti, tomēr darbi iekļaujas plānotajos termiņos, raksturo SIA Binders būvdarbu vadītājs Jānis Fedotovs.

Vecā zem jaunās

Rekonstrukcija augusta sākumā bija nobeiguma stadijā, pazemes tīkli ir pabeigti, atliek ceļu darbi – šķembu un asfalta klāšana, bortakmeņu likšana, trotuāra izbūve. «Pazemes darbi bija grūtākie, jo gandrīz nekas neatradās tur, kur bija iezīmēts sākotnējos plānos. Tāpēc nācās daudz pārprojektēt gan kanalizācijas, gan ūdensvada ielikšanai. Raitai darbu norisei traucēja gāzes vads, augstsprieguma kabeļi, siltumtrase, turklāt plāniem neatbilda arī pēdējā desmitgadē liktie inženiertīkli. Vecā siltumtrase bija atstāta zem jaunās, un tajā pašā vietā tagad bija jāliek kanalizācija,» risināmās problēmas izklāsta darbu vadītājs.

Pašvaldībā atzīst – kad likta jaunā siltumtrase, vecā atstāta apakšā, lai būtu mazāk jāmaksā, taču tagad sen vairs nelietotās trases izņemšana tāpat būs jāapmaksā no nodokļu maksātāju naudas.

Posmā no Edvarta Virzas līdz Rīgas ielai demontēti 120 metri jaunās siltumtrases, izņemta vecā, ielikta lietus kanalizācija un visbeidzot atlikta atpakaļ siltumtrase. Cilvēkiem bija īslaicīgas neērtības, taču vasarā tās vieglāk pārdzīvot.

Pazemes tīkli

Atjaunošana sākās ar vecā asfalta nofrēzēšanu...  Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" augusta numurā*.

*Žurnālu “Būvinženieris” var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99, Latvijas pasts un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Antra Ērgle

Foto: Sarmīte Livdāne

Lasīt vairāk...

Arhitektūra. Uzticīgs Rīgai. Gvido Princis.

Gvido Princis ir Rīgas pilsētas arhitekta biroja direktors un pilsētas arhitekts. Darbu viņš uzsāka 2012. gadā, kad konkursā tika izraudzīts šim amatam. Maijā Gvido tika atkārtoti pārvēlēts.

«Rīgas pilsētas arhitektam ir neaizvietojama loma pašvaldības darba pilnveidošanā, arhitektūras un pilsētvides kvalitātes uzraudzības un kontroles jautājumu risināšanā, teritorijas plānojumu, detālplānojumu un apbūves noteikumu uzlabošanā un attīstībā, kā arī būvniecības ieceru izvērtēšanā,» – tā teikts Rīgas pilsētas arhitekta biroja tīmekļa vietnē, taču, ko par šo amatu domā pats Gvido Princis? 

Ko jums nozīmē būt pilsētas galvenajam arhitektam? 

Pilsētas arhitekta amats pastāv kopš 19. gadsimta vidus. Tolaik pilsētas arhitekta uzdevums bija izstrādāt Rīgas nocietinājumu vaļņu nojaukšanas un pilsētvides attīstības plānu. Daudzējādā ziņā tas ir nozīmīgi arī šodien.

Amata pilnvaras laika gaitā ir mainījušās, šodien pilsētas arhitekts neizstrādā projektus, pat neakceptē vai nenoraida tos. Pilsētas attīstības kontekstā pilsētas arhitekts un arhitekta birojs pilda padomdevēja funkciju. Šā amata lielākā atbildība ir atbildība par vērtējumiem un ieteikumiem, ko sniedz pilsētas arhitekts. Ja viņš kādas lietas vērtē kritiski, viņa pienākums ir argumentēt, kas ir tie kritiskie aspekti, mēģināt tos izskaidrot visām attīstībā iesaistītajām pusēm: lēmumu pieņēmējiem, attīstītājiem, nozares profesionāļiem, sabiedrības pārstāvjiem. Tātad mūsdienās pilsētas arhitekta galvenā misija ir būt saprotamam. Šis amats man ir godpilns statuss, kas prasa atbildību par saviem vārdiem, protams, domājot, redzot un vērtējot tos procesus, kas notiek pilsētā saistībā ar attīstību, būvniecību, plānošanu. 

Vai gaidījāt, ka jūs atkārtoti pārvēlēs?

Tādas indikācijas bija, tomēr nekad neko skaidri nevar zināt (smejas). Katrā ziņā, uzņemoties, pareizāk sakot, turpinot šā amata pienākumus, esmu pārliecināts, ka virziens, kādā birojs patlaban strādā, ir pareizs, esam pierādījuši savu lietderību daudzos procesos un aspektos. Galvenais uzsvars šajā amatā ir būt lietderīgam būvniecības plānošanas procesā, mēģinot lietas konsolidēt, izdiskutēt un apskatīt no dažādiem skatupunktiem, kas ļauj salāgot atškirīgas intereses un rast optimālus risinājumus, ieteikumus...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" augusta numurā*.

*Žurnālu “Būvinženieris” var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99, Latvijas pasts un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

 

Dace Rozenšteina

Foto: no Rīgas pilsētas arhitekta biroja arhīva un Baltijas nekustamo īpašumu attīstītāju foruma arhīva (fotogrāfe Laima Penekaite) 

Lasīt vairāk...

Latvijas Būvinženieru savienības 15.augusta valdes sēde

Latvijas Būvinženieru savienības valdes sēdē 15. augustā  LBS valdes loceklis Artis Dzirkalis klātesošos informēja par pieredzes apmaiņas braucienu kopā ar Ekonomikas ministrijas un Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvjiem, lai iepazītu Austrijas un Čehijas būvniecības procesu likumdošanu un reālo praksi. Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs pastāstīja par plāniem saistībā ar skati “Gada labākā būve Latvijā”, kura 2018. gada pavasarī notiks jau divdesmito reizi.

Mārīte Šperberga informēja par apbalvojuma “Būvindustrijas lielā balva” piešķiršanu un aicināja visus apmeklēt ceremoniju 4. septembrī.

Vēl sēdē tika vērtēts LBS sekciju darbs, par ko stāstīja LBS izpilddirektors Jānis Ozoliņš, sekciju vadītāji un viņu vietnieki: Gunta Saule–Pavlovska, Aivars Brambis, Jānis Klismets, Anatolijs Gulbis. Par Starptautisko attiecību sekcijas vadītāju tika ievēlēts Jānis Igaunis. 

Par LBS BSSI aktivitātēm jauno būvinženieru būvprakses pilnveidošanā informēja Tatjana Titareva.

Lasīt vairāk...

Žurnāls “Būvinženieris”, 2017. gada augusts

Kas ir šī numura aktualitātes?

«Rīgas pilsētas arhitektam ir neaizvietojama loma pašvaldības darba pilnveidošanā, arhitektūras un pilsētvides kvalitātes uzraudzības un kontroles jautājumu risināšanā, teritorijas plānojumu, detālplānojumu un apbūves noteikumu uzlabošanā un attīstībā, kā arī būvniecības ieceru izvērtēšanā,» – tā teikts Rīgas pilsētas arhitekta biroja tīmekļa vietnē, taču, ko par šo amatu domā pats Gvido Princis, Rīgas pilsētas arhitekta biroja direktors un pilsētas arhitekts? 

Pirms diviem gadiem stājās spēkā Eirokodeksa būvnormatīvi un ar tiem saistītie standarti. To mērķis – nodrošināt vienotu inženieru izpratni visā Eiropas Savienībā. 2015. gadā apstiprināts plāns par Eirokodeksa būvniecības standartu uzlabošanas pasākumiem 2016.–2018. gadam. Taču pilnvērtīgai jaunās sistēmas izmantošanai nozare joprojām iestrēgusi pārejas periodā. Par to saruna ar Būvniecības valsts kontroles biroja Kontroles departamenta direktoru Māri Demmi un sertificētu būvuzraugu Rihardu Ābolu.

Rubrikā “Būves”: 

  • Daugavas kreisā krasta arhitektoniskos vaibstus Rīgā jau drīz papildinās savā ziņā unikāla daudzdzīvokļu ēka “River Breeze Residence”, kas top Klīversalā, Kuģu ielā 28, iepretim AB dambim un Āgenskalna līcim.
  • Skolas ielas rekonstrukcija Iecavā: kopš padomju laikiem nopietnu remontu gaidījušajā ielā vienlaikus atjauno inženiertīklus un segumu. Būvniekiem sarežģījumus rada veco siltumtīklu izņemšana un plānu neatbilstība situācijai dabā.
  • Lauksaimniecības akadēmija modernizē Jelgavas pili: pakāpeniskos remontus vairāk nekā desmit gadu garumā vainago fasādes atjaunošana un ventilācijas ierīkošana.

Vēl lasiet par aptauju, kas atklāj iepirkumu nesmukumus: koruptīvā sistēma pašvaldību būvniecības iepirkumos degradē gan valsts pārvaldi, gan nozares dalībniekus.

Konkurss “Energoefektīvākā ēka Latvijā” tiek organizēts jau septīto gadu ar mērķi veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes jomā, veidot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām radīt kvalitatīvu un arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu. Šoreiz par  laureātiem un ieskats apbalvošanas ceremonijā.

Koka arhitektūras, amatu, rūpniecības un dizaina pasākumu cikla “Koka dienas 2017” jeb izglītojošu pasākumu kopuma Cēsīs aktivitāšu mērķis bija demonstrēt modernākās kokapstrādes tehnoloģijas, koka ražojumus ar augstu pievienoto vērtību un informēt par koka būvniecības priekšrocībām, izmaksām un pieejamību Latvijā.

2017. gada pavasarī LLU diplomprojektus izstrādāja 23 pilna laika un astoņi nepilna laika topošie būvinženieri, un pirmo reizi seši studenti aizstāvēja diplomprojektus, lai iegūtu būvdarbu vadītāju kvalifikāciju.

Latvijā pēc neatkarības atgūšanas ir bijuši dažādi ceļu finansēšanas modeļi: gan budžeta modelis ar piesaisti ceļu lietotāju maksātajiem nodokļiem (speciāls ceļu fonds), gan arī budžeta modelis ar daļēju piesaisti ceļu lietotāju maksātajiem nodokļiem. Piedāvājam nelielu finansēšanas modeļu apskatu un analīzi.

“Skonto Group” prezidents Guntis Rāvis prezentē grupu, ko veido deviņi uzņēmumi: “Skonto Būve”, “Skonto Prefab”, “Skonto PlanLTD”, “Forta Medical”, “Forta Modular”, “Skonto Construction”, “LEC”, “Skonto Constructian Products”, “Skonto Cross Timber Systems”.

Vēl sarunas ar “Būvindustrijas lielās balvas laureātiem” Viktoru Puriņu un Edgaru Zelču.

 

Žurnālu “Būvinženieris” var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99, Latvijas pasts un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei