Objekti filtrēti pēc datums: jūlijs 2017

Tuvojas lielais notikums - Būvindustrijas lielās balvas “Pamatakmens” pasniegšanas ceremonija

Vēl tikai līdz šā gada 3. augustam iespējams pieteikt pretendentus Būvindustrijas lielajai balvai, tā sakot paldies tiem kolēģiem vai sadarbības partneriem, kuri pelnījuši nozares augstāko apbalvojumu valstī.

Pretendentus balvai var pieteikt kategorijās: „Mūža ieguldījums būvindustrijā” un „Gada inženieris/arhitekts”, kas iekļauj nominācijas "Gada inženieris", "Gada arhitekts", "Gada jaunais arhitekts", "Gada jaunais inženieris”. 

Jānis Palamarčuks, Būvniecības valsts kontroles biroja Kontroles departamenta direktora vietnieks, valsts galvenais būvinspektors: “Būvindustrijas lielā balva ir nozīmīgs būvniecības nozares notikums, kas mudina profesionāļus savā ikdienas darbā tiekties pēc kvalitātes un radīt ilgtspējīgus projektus. Godinot un motivējot labākos būvniecības nozares pārstāvjus, tiek veicināta ne tikai profesionālā izaugsme un uzlabota darba kvalitāte, bet arī iedzīvināta vīzija par drošām būvēm Latvijā.”

Leonīds Jākobsons, Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors: “Būvindustrijas lielā balva ir unikāla ar to, ka tai pieteic gan tos, kas vēlas apliecināt savu varēšanu un izmantot šo novērtējumu, kā tramplīnu izaugsmei nākotnē, gan tie, kuri par darbu būvniecībā, bieži vien mūža garumā, var saņemt valsts un sabiedrības pateicību. Vērtētājiem allaž nav viegli veikt izvēli starp izvirzītajiem pretendentiem, taču esmu pārliecināts, ka vērtētāju plašā pārstāvniecība un profesionalitāte garantē objektīvu pretendentu atlasi.“  

Raimonds Eizenšmits, inženierzinātņu doktors, sertificēts būvinženieris, LIKA valdes loceklis: “Ikdienas darbu ritumā ir svarīgi atskatīties uz paveikto un to novērtēt. Būvindustrijas lielā balva ir augstākais nozares profesionāļu vērtējums, kuras saņemšana ir atzinība “vecmeistariem” par mūžā paveikto un arī stimuls tālākai attīstībai jaunajiem inženieriem un arhitektiem. Piedalīšanās vērtēšanā ir gan pagodinājums, gan liela atbildība.” 

Aivars Brambis, SIA “Aqua-Brambis” valdes priekšsēdētājs, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības valdes loceklis: “Neskatoties uz Latvijas mazajiem ģeogrāfiskajiem izmēriem, mums ir ļoti daudz talantīgu cilvēku, kuru ieguldījums ir Latvijas izaugsmei nozīmīgs. Tam ir jāļauj parādīties. Būvindustrijas lielā balva ir liels pagodinājums talantam un ieguldītajam darbam valstiskā mērogā. Ir patiess prieks, ka būvindustrijā ienāk jaunā paaudze ar "svaigu" domāšanu, un mēs joprojām neaizmirstam arī pieredzējušos seniorus.” 

Elmārs Daniševskis, SIA “E. Daniševska birojs” valdes loceklis, Transportbūvju inženieru asociācijas biedrs, ceļu inženieris, satiksmes infrastruktūras plānotājs:  “Būvindustrijas lielā balva apliecina būvindustrijas nozares pašcieņu un ceļ balvas saņēmēju pašapziņu. Pretendentu vērtētājiem, savukārt, ir iespēja sajust nozares pulsu un attīstības tendences. Kopumā tas ir punkts uz "i" būvniecības nozares gada norisēm un paveiktajam, izceļot "saulītē" profesionāli spēcīgākās personības.” 

BŪVINDUSTRIJAS LIELĀ BALVA 2017 laureātu apbalvošanas ceremonija notiks 2017. gada 4. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

 BŪVINDUSTRIJAS LIELĀ BALVA 2017 notiek, pateicoties ģenerālsponsoram SIA “Bauroc”, sponsoriem: SIA “Paroc”, SIA „Sakret”, SIA „Knauf”, SIA “Peri”, AS “Būvuzņēmums Restaurators”, atbalstītājiem: SIA “Skonto būve”, TECHNONIKOL, SIA “Saint – Gobain celtniecības produkti” (“Weber”, “Gyproc”, “Isover”), SIA “CMB”,  SIA “Doka Latvia”, SIA „Strabag”, AS “RERE GRUPA”, „Ramirent Baltic“ AS Rīgas filiāle, mediju partneriem:  žurnāls “Būvinženieris”, building.lv, abc.lv, būvlaukums.lv, buvbaze.lv, nozare.lv, TVNET, radio “Skonto”, RIGATV 24.

E-pasts pieteikumu pieņemšanai un informācijai: bgbalva@gmail.com

Papildus informācija un nolikums - www.buvindustrijaslielabalva.lv 

Organizatoru grupas vārdā: 

Mārīte Šperberga, LBS valdes locekle, žurnāla “Būvinženieris” galvenā redaktore

 

Lasīt vairāk...

LBS saglabāta Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcijas akreditācija

SIA "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" struktūrvienība "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" lēmusi saglabāt Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcijas akreditāciju atbilstībai standarta LVS EN ISO/IEC 17024:2012 "Atbilstības novērtēšana. Vispārīgās prasības personu sertificēšanas institūcijām" un piemērojamo dokumentu prasībām:

Reglamentētajā sfērā - ēku konstrukciju, ceļu un tiltu projektēšanas, ēku, ceļu un tiltu būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības, restaurācijas darbu vadīšanas un būvuzraudzības, inženierizpētes būvspeciālistu kompetences novērtēšana un patstāvīgās prakses uzraudzība;

Nereglamentētajā sfērā - ēku un to konstrukciju, ceļu, tiltu konstrukciju tehniskās apsekošanas, ēku un tiltu konstrukciju pārbaudes, ēku, ceļu un tiltu būvprojektu ekonomisko daļu, apjomu un tāmju sastādīšanas, ēku ceļu un tiltu būvdarbu veikšanas projektu izstrādes, ēku, ceļu un tiltu būvprojektu vadīšanas, ēku, ceļu un tiltu nojaukšanas būvspeciālistu sertificēšana; projektu vadītāju sertificēšana; inženierakustikas ekspertu sertificēšana, būvinženieru kompleksās kompetences sertificēšana;

līdz 2020.gada 25.februārim.

Lasīt vairāk...

Žurnālā “Būvinženieris” raksts - Viņa Augstība būvprojekts!

Gadiem tiek runāts par to, ka būvprojekti nav kvalitatīvi, ka laba būve nevar būt tāda, kur sliktu projektu “izvilcis” būvētājs, vai zemu būvniecības kvalitāti novelt uz projektētāju kvalifikāciju. Taču joprojām nemainās nekas. Pasūtītājs nemāk definēt savas prasības būvei, bet profesionālu konsultantu neizmanto. Projektētājs aprēķinus veic pavirši, cerot, ka materiālu piegādātāji un būvnieks pamanīs un nepieļaus neprecizitātes vai kļūdas. Ja katram no komandā iesaistītajiem būtu precīzi definēts uzdevums un atbildība, situācija projektēšanas birojos un būvlaukumos būtu citāda. Jāapzinās, ka katrs procesā iesaistītais tomēr ir atbildīgs par savu konkrēto darbu, tāpēc šoreiz žurnāls “Būvinženieris” vēlas pievērst uzmanību projektēšanas un būvkonstrukciju projektēšanas praksei Latvijā.

SIA “Kurbads” vadītāja, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Normunda Tirāna rakstu par projektēšanas stadijām, par būvprojekta ekspertīzi un būvkonstrukciju aprēķina atskaitēm lasiet žurnāla “Būvinženieris” jūnija numurā ( nr.56). 

Žurnālu varat iegādāties: “Preses serviss” Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Ķekavā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Ādažos, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Ventspilī, Ogrē, Jelgavā, Bauskā, Salaspilī, Jūrmalā, Madonā un citur. Abonējiet: Latvijas Būvinženieru savienībā, http://www.buvinzenierusavieniba.lv/zurnals, “Latvijas Pasts” https://abone.pasts.lv/lv/katalogs/ vai www.abone.lv.

Lasīt vairāk...

Inovatīvas veidņu sistēmas Tallinas augstceltnē

Kopš pagājušā gada pavasara Tallinā top Maakri kvartāla debesskrāpis, ko plānots līdz šā gada Jāņiem. 30 stāvu konstrukciju ekspluatācijā nodos nākamā gada pavasarī. 

Katra stāva platība ir 400 m2. Maakri kopumā tiks izmantoti 8400 kubikmetru betona. Būve top ar kompānijas PERI veidņu un sastatņu sistēmu atbalstu.

PERI ir ģimenes kompānija ar saknēm Vācijā. Tā izveidota 1969. gadā. Patlaban tai ir 64 filiālēm un 120 loģistikas centri visā pasaulē, arī Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Tā ir viena no lielākajām veidņu un sastatņu ražotājām pasaulē. Uzņēmumā strādā 7700 darbinieku, apgrozījums 2014. gadā bija 1,141 miljards eiro.

Latvijā uzņēmums strādā 14 gadu. PERI mērķis ir garantēt augstu drošības līmeni būvniecības objektos un efektīvu būves karkasa betonēšanas procesu, ātrāku un ērtāku veidņu un sastatņu konstrukciju demontāžu pēc celtnes pabeigšanas, skaidro Latvijas filiāles veidņu nodaļas vadītājs Didzis Malkausis.

PERI piedāvā vairākas sienu, pārseguma un kāpjošās veidņu sistēmas. Vislielāko efektivitāti un celtniecības ātrumu Maakri projektam nodrošina trīs inovatīvas sistēmas: Maximo sienu veidņi 800 m2, Skydeck 500 m2 pārseguma veidņi un RCS paškāpjošā veidņu sistēma – 20 platformas. Sistēmu efektivitāti pirms objekta sākšanas vērtēja PERI Igaunijas filiāles un Merko inženieri, atrodot objektam vispiemērotākās... Visu tekstu lasiet žurnāla “Būvinženieris” jūnija numurā ( nr.56)*. 

*Žurnālu varat iegādāties: “Preses serviss”  piegādes vietās Rīgā, Ķekavā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Ādažos, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Ventspilī, Ogrē, Jelgavā, Bauskā, Salaspilī, Jūrmalā, Madonā un citur. 

Abonējiet: Latvijas Būvinženieru savienībā, http://www.buvinzenierusavieniba.lv/zurnals,  “Latvijas Pasts”https://abone.pasts.lv/lv/katalogs/ vai www.abone.lv

Antra Ērgle

Foto: no PERI arhīva

 

Lasīt vairāk...

Ēkas botāniskā āda

Pat Ķīna, cīnoties ar savām hroniskajām gaisa piesārņojuma problēmām, nākusi klajā ar plānu ne tikai uzbūvēt pāris debesskrāpju ar koku un krūmu fasādi, bet pat radīt veselu meža pilsētu. 

Var būvi aplikt ar vagondēļiem, kas no tālienes pat izskatās pēc koka, un var to ievīstīt efejās, laimiņos, papardēs un verbenās. Zaļā ēkas čaula, ko mēdz saukt par vertikālajiem dārziem, zaļajām sienām vai vertikālās apzaļumošanas sistēmām un pie kā pieskaitāmi arī zaļie jumti, nav nekāds mūsdienu jaunievedums, tas drīzāk ir “atpakaļ pie saknēm” fenomens. Bet tikai šajā gadsimtā tās kļuvušas par modīgu strāvojumu – katrai sevi cienošai lielpilsētai ir vismaz pāris smuku piemēru azotē. Re, pat Ķīna, cīnoties ar savām hroniskajām gaisa piesārņojuma problēmām, nākusi klajā ar plānu ne tikai uzbūvēt pāris debesskrāpju ar koku un krūmu fasādi, bet pat radīt veselu meža pilsētu. Ja jau valsts, kas kļuvusi par sinonīmu vides degradācijai un smogam, ķeras klāt kam tādam, tad tā vairs nav tikai novecojušu hipiju kazzeķēs prerogatīva.  

Zaļais ķieģelis

Vertikālie dārzi ir tikpat veci, cik cilvēka mājokļa koncepts. Velēnu jumts ir mūsdienu zaļā jumta priekštecis, bet Babilonas dārzi – mūsdienu vertikālā dārza sencis. Efejas un citi vīteņaugi tīši vai netīši ir vijušies ap dažāda līmeņa mājokļu sienām jau kopš senseniem laikiem. Bet mūsdienu izpratnē vertikālie dārzi aizsākās 1938. gadā ar “botānisko ķieģeli”, ko izgudroja amerikāņu ainavu arhitektūras profesors Stenlijs Hārts Vaits. Viņa jaunievedums bija jebkādas formas un izmēra tērauda struktūra, kurā iepilda vieglu substrātu un iestāda augus... Visu tekstu lasiet žurnāla “Būvinženieris” jūnija numurā ( nr.56)*. 

*Žurnālu varat iegādāties: “Preses serviss”  piegādes vietās Rīgā, Ķekavā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Ādažos, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Ventspilī, Ogrē, Jelgavā, Bauskā, Salaspilī, Jūrmalā, Madonā un citur. 

Abonējiet: Latvijas Būvinženieru savienībā, http://www.buvinzenierusavieniba.lv/zurnals,  “Latvijas Pasts”https://abone.pasts.lv/lv/katalogs/ vai www.abone.lv

 

Jolanta Sēnele

Lasīt vairāk...

LNK Properties investēs 6 milj. eiro daudzīvokļu dzīvojamās ēkas renovācijā Rīgas klusajā centrā

Uzņēmums “LNK Properties”, kas ietilpst vienā no lielākajiem ražošanas holdingiem Latvijā LNK Group, ir iegādājies daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku Rīgā Antonijas ielā 20, kas tiks renovēta. Kopējās projekta investīcijas ieskaitot nama iegādi mērojamas 6 milj. eiro apmērā, no kurām 3,5 miljoni eiro ir bankas Citadele kredīts.

Jūgendstila daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka, kas atrodas Rīgas klusajā centrā, būvēta 1911. gadā un tās arhitekts ir Nikolajs Nords. Ēkas kopējā platība sastāda 3000  m2 un renovācijas darbus plānots uzsākt 2018. gadā. Uzņēmuma “LNK Properties” Dzīvojamo nekustamo īpašumu departamentam ir liela līdzšinējā pieredze dzīvojamo projektu būvniecībā un attīstībā Rīgā un Jūrmalā, bet šis būs pirmais dzīvojamās ēkas renovācijas projekts. 

Kā uzsver “LNK Properties” Dzīvojamo nekustamo īpašumu departamenta vadītāja Aleksandra Strode: “Ar šo renovācijas projektu mēs ieejam jaunā segmentā, jo līdz šim dzīvojamos namus būvējām no jauna, bet šoreiz atjaunosim vēsturisku jūgendstila, kas ir viens no raksturīgākajiem Rīgas vaibstiem, ēku. Esam pārliecināti, ka Rīgas klusais centrs iegūs vēl vienu prasmīgi atjaunotu, skaistu un sakoptu ēku un gala rezultāts priecēs ne tikai potenciālos nama iemītniekus un pilsētas viesus, bet arī spodrinās Rīgas klusā centra tēlu.” 

Bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile atzīst, ka “nekustamo īpašumu attīstības projekti šogad līdzīgi kā pērn bankā Citadele ir viena no kreditētākajām jomām. Šīs investīcijas rada nozīmīgus ieguvumus. Šajā projektā tiks atjaunots nams, investējot jūgendstila saglabāšanā un veidojot skaistāku Rīgu. Tāpat ir aktuāls rīdzinieku pieprasījums pēc kvalitatīviem dzīvokļiem Rīgas vēsturiskajā centrā. Pieaugot iedzīvotāju pirktspējai un aktivizējoties hipotekārajai kreditēšanai, jaunu dzīvokļu piedāvājums renovētā namā šo pieprasījumu var vismaz nedaudz piepildīt.”

Uzņēmums “LNK PROPERTIES” realizē rūpniecības, tirdzniecības, biroju un dzīvojamo ēku attīstību tālākai iznomāšanai un pārdošanai Latvijas teritorijā. Uzņēmuma stratēģiskais mērķis ir veicināt viena no holdinga “LNK Group” galvenajiem darbības virzieniem - nekustamo īpašumu attīstību. Vairāk par “LNK Properties”: www.lnk-properties.lv 

Par holdingu LNK Group

Holdings “LNK Group” dibināts 1988. gadā. Tajā ietilpst 18 uzņēmumi, kas darbojas trīs galvenajos virzienos: būvniecībā un ražošanā (LNK Industries), aviācijas tehnikas aprēķinos, testēšanā un apkopē (LNK Aerospace) un nekustamo īpašumu attīstībā (LNK Properties). Vairāk par holdingu LNK Group: www.lnk.lv

 

Lasīt vairāk...

Atvieglo atbalsta saņemšanas nosacījumus daudzdzīvokļu ēku renovācijai

Lai paplašinātu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenotāju un finansētāju loku, kā arī atvieglotu atbalsta saņemšanas nosacījumus, Ministru kabinets šā gada 18.jūlija sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus atbalsta programmā "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās".

Līdz šim aizdevumu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai dzīvokļu īpašniekiem varēja piešķirt A/S “Attīstības finanšu institūcija Altum” un privātā sektora finansētāji.

Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi paredz energoservisa kompāniju (ESKO) iesaistīšanos sabiedrības “Altum” atbalstīto energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanā.

Grozījumi paredz, ka dzīvokļu īpašnieki pirms vēršanās sabiedrībā “Altum” var lemt, ka energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu veic energoefektivitātes pakalpojuma sniedzējs. Šajā gadījumā dzīvokļu īpašniekiem nav nepieciešams saņemt cita finansētāja aizdevumu vai apliecinājumu, ka dzīvokļu īpašnieki var pieteikties aizdevuma saņemšanai sabiedrībā “Altum”. Vienlaikus jāņem vērā, ka ESKO nevarēs būt dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona. Ja energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu nodrošinās ESKO, dzīvokļu īpašnieki atbalstu varēs saņemt tikai granta veidā. 

Tāpat grozījumi paredz namu pārvaldnieku iesaistīšanos energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu finansēšanā.Noteikumos iekļauta norma, ka dzīvokļu īpašnieki un namu pārvaldnieki var vienoties par līdzekļu nodrošināšanu dzīvokļu īpašniekiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai.

Vienlaikus tiek svītrots ierobežojums, ka atbalsta programmā nevar pieteikties ēkas, kurās nedzīvojamo telpu grupu platības pārsniedz 25%. Proti, ierobežojumi nedzīvojamo telpu platībai vairs netiks noteikti.  Papildus tiek arī noteikts, ka valsts un pašvaldības īpašumā esošo nedzīvojamo platību izmantošana un iznomāšana nav uzskatāma par saimniecisko darbību.

Ar grozījumiem arī tiek izmainītas procedūras atbalsta pieteikumu vērtēšanā, paātrinot pieteikumu vērtēšanu un mazinot birokrātisko slogu. Grozījumos ir noteikts, ka sabiedrība  “Altum” informāciju par de minimis izvērtēs vienu reizi, proti, uz granta piešķiršanas brīdi. Papildus arī svītrots nosacījums, ka sabiedrībai “Altum” ir jāpārbauda dzīvokļu īpašnieku nodokļu parādi, jo šādu funkciju jau pilda komercbankas.

Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2016. gada 15. marta noteikumos Nr.160 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.1.specifiskā atbalsta mērķa pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" īstenošanas noteikumi"" var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Lasīt vairāk...

Būvinženieris no Kalifornijas

Jau 27 gadus baudām atgūto brīvību. Šajā laikā esam aizlaiduši pasaulē ap 200 000 latviešu, kas emigrējuši pārsvarā ekonomisku apsvērumu dēļ. Latvieši tagad dzīvo un arī būvē gan Anglijā un Īrijā, gan Dānijā, Somijā, Zviedrijā, un katram ir sava pieredze. Šis ir stāsts par citu laiku un citu pieredzi. Tas paver mums pasauli no pagājušā gadsimta 50. gadiem līdz 90. gadu vidum, kad par būvinženieri Kalifornijas naftas kompānijās strādāja puisis no Liepājas Gunārs Reinis. 

Viņa darba dzīve pagāja, būvējot naftas vadus piecos kontinentos. Pats saskaitījis, ka kopumā pabijis 57 valstīs. Pirmo reizi pēc emigrācijas Latviju apciemojis 1987. gadā, kad, atgriežoties ASV no darba Indijā, bija iespēja apmeklēt arī Rīgu. Pēc aiziešanas pensijā Gunārs atgriezies Latvijā, lai otrreiz iesakņotos dzimtenē; uzcēlis māju māsai. Visas saites ar mītnes zemi Ameriku saraut nav iespējams un arī nevajag, tāpēc aptuveni pusi gada Gunārs Reinis ar sievu Ināru pavada savā mājā San-francisko apkārtnē, otru pusi dzīvo Latvijā – gan dzimtajā Liepājā, gan dzīvoklī Rīgā. 

No Latvijas Gunārs kopā ar tēvu, kurš bija dzelzceļnieks, aizbrauca kara beigās 1944. gadā. Viņi izmantoja iespēju, kad ierēdņus aicināja pieteikties darbam Vācijā. Dzimtenē palika māte ar divām māsām. Pēc Vācijas sakāves tēvs ar dēlu nonāca Eslingenā, kur dzīvoja ap 6000 bēgļu no Latvijas. Tur bija ļoti aktīva sabiedriskā dzīve, darbojās ģimnāzija. Gunārs atceras, ka tā bijusi labākā skola, kurā jebkad mācījies, jo tur strādājuši arī Latvijas Universitātes profesori. Mācību grāmatu trūkumu nejutis, pieticis ar skolotāju zināšanām... Visu tekstu lasiet žurnāla “Būvinženieris” jūnija numurā ( nr.56)*. 

Signe Zuševica

Foto: no Gunāra Reiņa personiskā arhīva

*Žurnālu varat iegādāties: “Preses serviss”  piegādes vietās Rīgā, Ķekavā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Ādažos, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Ventspilī, Ogrē, Jelgavā, Bauskā, Salaspilī, Jūrmalā, Madonā un citur. 

Abonējiet: Latvijas Būvinženieru savienībā, http://www.buvinzenierusavieniba.lv/zurnals,  “Latvijas Pasts”https://abone.pasts.lv/lv/katalogs/ vai www.abone.lv

 

Lasīt vairāk...

Žurnālā "Būvinženieris" par FIBO blokiem

Visātrāk sienas privātmājai var uzbūvēt no keramzīta celtniecības blokiem, kas turklāt ir viegli un izturīgi. 

Bloku galvenā izejviela ir keramzīts. Tā sauc augstā temperatūrā rotējošā krāsnī apstrādātas māla granulas. Tehnoloģisko procesu īpatnības dēļ lielā karstumā māla virsma sakūst, tādējādi granulu virsējās poras ir slēgtas. Tas nodrošina izejvielai galvenās pozitīvās īpašības. Pateicoties iekšējām porām, granulas kļūst vieglas, tām ir laba termoizolācijas spēja. Savukārt slēgtas ārējās poras piešķir granulām labu noturību pret ūdens absorbciju. Bloki tiek izgatavoti, keramzīta granulas sajaucot ar cementa javu un presējot ar vibropresi. Gataviem blokiem piemīt vēl viena papildu pozitīva īpašība – starp granulām esošās poras palīdz iztvaikot mitrumam un nodrošina augstu salizturību. Keramzīta bloku lielie izmēri ļauj ātri uzmūrēt mājai sienas. Neskatoties uz izmēru, tie ir viegli, tos var apstrādāt ar rokas instrumentiem. Tādi ir Saint-Gobain Weber produktu grupā ietilpstošie FIBO bloki, kas savas priekšrocības ēku sienu būvniecībā jau pierādījuši gan Skandināvijas, gan Baltijas valstīs. Bloku ražošanas tehnoloģijas attīstās, un tagad tos ražo ar speciālām gropēm sānos, kas atvieglo mūrēšanu un uzlabo mūrējuma kvalitāti.  

Rūpnīca Hādamestē

Jaunā būvniecības sezona sākās ar tirgus jaunumu demonstrēšanu. Savu piedāvājumu Latvijas tirgum – FIBO Efekt blokus – atrādīja arī Saint-Gobain FIBO rūpnīca Igaunijā, Hādemestē... Visu tekstu lasiet žurnāla “Būvinženieris” jūnija numurā ( nr.56)*. 

Andris Ozoliņš

*Žurnālu varat iegādāties: “Preses serviss”  piegādes vietās Rīgā, Ķekavā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Ādažos, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Ventspilī, Ogrē, Jelgavā, Bauskā, Salaspilī, Jūrmalā, Madonā un citur. 

Abonējiet: Latvijas Būvinženieru savienībā, http://www.buvinzenierusavieniba.lv/zurnals,  “Latvijas Pasts”https://abone.pasts.lv/lv/katalogs/ vai www.abone.lv

 

Andris Ozoliņš

Foto: no Saint-Gobain arhīva

Lasīt vairāk...

Izaicinājumi būvniecībā 2017./2018.gadā. Likumi un prakse

Latvijas Būvnieku asociācijas un Latvijas Būvinženieru savienības organizētā seminārā, kurš notika sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju, satikās būvniecības nozares speciālisti, lai uzzinātu jaunumus būvniecības politikas un normatīvā regulējumā, to kā normatīvo aktu izstrāde, Būvniecības likuma un citu normatīvo regulējumu izmaiņas varētu ietekmēt situāciju nozarē 2017./2018.gadā. Sanākušos interesēja būvkomersantu klasifikācijas sistēma - pirmreizējā klasifikācija un sistēmas attīstība, elektroniskā darba laika uzskaite būvniecībā, izmaiņas likumā "Par nodokļiem un nodevām". 

Par pašreizējā lielā klupšanas akmeņa,- būvniecības informatīvās sistēmas (BIS) turpmāko attīstību un principa “Konsultē vispirms" ieviešanu stāstīja Iļja Zapoļskihs, Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) Metodiskās vadības un informācijas pārvaldības departamenta Būvniecības informācijas sistēmu nodaļas vadītājs un Jānis Palamarčuks, BVKB Kontroles departamenta direktora vietnieks, Inspekcijas nodaļas vadītājs, valsts galvenais būvinspektors. 

Seminārā tika pieminēta gan solidārā atbildība, gan BIM, gan izpilddokumentācijas digitalizācija, tehniskie noteikumi, projektu dokumentācija BIS sistēmā, gan pārejas periods – vesels gads, kura laikā varēs trenēties, lai saprastu “kas strādā un kas ne”. Sanākušos interesēja elektroniskā darba uzskaite būvēs, kurās veicamo darbu apjoms ir virs viena miljona un kas notiks ar tiem, kuri nekur neuzskaitās, bet ļoti lielā apjomā darbojas saimnieciskā kārtā. Marika Valdmane no Finanšu ministrijas paskaidroja, ka to vai šis Ekonomikas ministrijas priekšlikums par konkrēto apjoma slieksni būs jāmaina, noteiks laiks, bet ar kādu metodi tiek veikta elektroniskā darba spēka uzskaite, var izlemt katra būvfirma individuāli.

Aleksandrs Švaikovs, Būvniecības industrijas digitalizācijas asociācijas vadītājs minēja, ka pienācis laiks paradumu maiņai, palīgā jāņem gan mobilās aplikācijas, gan citas ierīces.

Kā rīkoties būvniekam, ja projektā sastopamas kļūdas? Uz šo jautājumu mēģināja rast atbildi Aldis Greķis, AS ,,Attīstības finanšu institūciju Altum”, energoefektivitātes eksperts, inženierzinātņu doktors, Rīgas Tehniskās universitātes, Būvniecības inženierzinātņu fakultātes asociētais profesors. Pašlaik energoefektivitātes paaugstināšanai iesniegti 172 projekti. Projektēšana ir būtiskākais, - ja zema detalizācijas pakāpe, ir gadījumi, ka pasūtītājs saka, - mēs būvniecības laikā izdomāsim kā darīt. Sekas: finansējums kļūst problemātisks, konkursi notiek atkārtoti, laiks rit. 

Kā izpaužas atbildība par būvprojekta un būvdarbu kvalitāti? Kādai tai jābūt? Par to runāja Sandris Liepiņš, AS “Inspecta Latvia” Būvju nodaļas vadītājs. Viņam praksē ne vienreiz vien nācies saskarties ar kļūdainiem būvprojektiem, kuru radīšanai veltīts pusgads, bet  to labošanai pat gads.

Atbildība par būvdarbu izpildi un norēķiniem par to. Tas jau cits stāsts. Tā autors Egīls Emersons, SIA ”Materiāli” inženieris būvkonstrukciju hidroizolācijas jomā, autors regulārām publikācijām par hidroizolācijas risinājumiem izdevumā “Būvinženieris” aicināja atbildību mērīt ar naudu. No hidroizolācijas viedokļa ēku ekspluatācijā pieņem ūdens un nauda.

Semināra secinājumu daļā “Izaicinājums būvniecībā: gaidāmais apjomu pieaugums. Kā iegūt nezaudējot?” piedalījās arī Valdis Koks, SIA “RERE Būve” valdes priekšsēdētājs un Māris Riekstiņš, SIA “BMGS” valdes priekšsēdētāja padomnieks.

Aldis Greķis minēja, ka jau pašlaik ēku atjaunošanas programmu dēļ Latvijā darbaspēks tiek ievests no Baltkrievijas un Ukrainas, jo darbaspēka trūkums sajūtams aizvien krasāk. “Process kļūst aizvien smagnējāks. Ekspertu vairāk nekā darba darītāju. Vajadzētu radīt vienkāršāku un efektīvāku sistēmu, nevis pieprasīt kārtējo papīru. Papīrs jau neko neatrisina,” sacīja Aldis Greķis. 

Sandris Liepiņš teica, ka šobrīd kā ar uguni nevar atrast specializēto darbu projektētājus. Visi projektētāji ir ļoti aizņemti, notiek intensīvs projektēšanas process jau šobrīd, bet kas notiks, kad darbu apjomi pieaugs vēl vairāk? Jā, būs objekti, bet kas tajos strādās un kādā kvalitātē? Viņa īpašais vēlējums – sekot darbu kvalitātei. Māris Riekstiņš kā turpinot bilda, ka kļūdas, kas prasa ilgtermiņa labošanu ir bīstamas. Viņa ieteikums pasūtītājam: ”Skaitīt laiku - sagatavošanās laiks bieži vien ir tikpat ilgs kā būvniecība. (…) Dažādos laika posmos būvfirmas mēdz būt gan partneri, gan konkurenti. Tagad sacensība būs arī “Rail Baltic” kontekstā, īpašas prasmes būs nepieciešamas būvēt dzelzceļu nepārtraucot dzelzceļa satiksmi.”

Egīls Emersons uzskata, ka patlaban ir uzradušies pirmie priekšvēstneši, kas brīdina – neuzkāpiet uz 2007. un 2008. gada grābekļiem. “Kā rīkoties būvniekiem? Celt cenas un mācīties!” tā Egīls Emersons.. “Kā rīkoties būvniekiem? Celt cenas un mācīties!” tā Egīls Emersons.

“Nākotne ir digitalizācijā. Pašlaik gan izskatās, ka tā mums tāla nākotne. Arī apjomu plānošanas ziņā valstī braucam no viena grāvja otrā. Svarīgi, lai 2020. gadā neatkārtojam to, ko reiz šajā gadsimtā būvniecībā esam piedzīvojuši. Būtiski, lai varētu prognozēt potenciālo apjomu pieaugumu, ja tā būs, būvnieki pielāgosies,” teica Valdis Koks.

“Necelt kvantitāti uz cilvēku un kvalitātes rēķina!” tāds Normunda Grinberga vēlējums.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei