Objekti filtrēti pēc datums: jūnijs 2017

Būvniecības valsts kontroles biroja direktora amatā iecelta Svetlana Mjakuškina

Organizējot konkursu un izvērtējot visus pretendentus, Valsts kancelejas konkursa komisija kā atbilstošāko kandidatūru Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktora amatam ieteica Svetlanu Mjakuškinu. Atbalstot konkursa komisijas izvēli un atzinīgi novērtējot kandidātes motivāciju, degsmi un skaidru redzējumu par iestādes attīstību, kā arī iepriekšējā darbā gūto pieredzi un  izpratni par kvalitātes un drošības aspektiem, kas tieši būvniecības nozarē ir augstākās prioritātes, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens iecēlis Svetlanu Mjakuškinu Būvniecības valsts kontroles biroja amatā. Amata pienākumus viņa sāks pildīt 2017. gada 1. augustā.

“Par BVKB tuvākā darba prioritātēm saredzu e-pārvaldības ieviešanu būvniecības procesā un līdz ar to Būvniecības informācijas sistēmas tālāku attīstību, kā arī publisku ēku ekspluatācijas drošības kontroļu un būvspeciālistu sertificēšanas nodrošināšanu,” uzsver A.Ašeradens.

Atbildīga amata pienākumu izpilde, spēja saskatīt būtisko, kā arī spēja plānot un organizēt darbu mērķa sasniegšanu, ļāvusi S.Mjakuškinai ieņemt vadošus amatus Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Šobrīd S.Mjakuškina pilda Patērētāju tiesību aizsardzības centra Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktores pienākumus. Patērētāju tiesību aizsardzības centrā S.Mjakuškina strādā kopš 2007. gada, iepriekš pildot Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktora vietnieces, Tehniskās un metroloģiskās uzraudzības daļas vadītājas un vecākās ekspertes pienākumus. Pēdējos gadus viņas kompetencē bijusi arī būvizstrādājumu uzraudzība gan tirgū gan būvlaukumos, kas apliecina profesionālu izpratni par būvniecības nozarē notiekošo.

“Būvniecības valsts kontroles birojs kļuvis par spēcīgu būvniecības tirgus spēlētāju, veicot sabiedriski nozīmīgu ēku uzraudzību. Atzinīgi vērtēju biroja darbinieku profesionalitāti un gatavību ieguldīt būvniecības nozares attīstībā un jomas sakārtošanā, lai mēs visi kopā radītu drošu vidi,” uzsver S.Mjakuškina. “Turpmākajā darbā kā prioritārus biroja uzdevumus redzu būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitātes pilnveidošanu un uz riska analīzes pamatprincipiem balstītu uzraudzības nodrošināšanu.  Viens no maniem mērķiem  ir veidot biroju kā būvniecības kompetences centru, kurš sniedz atbalstu būvniecības nozares attīstībai, nodrošinot būvju  drošību un kvalitāti,” turpina biroja jaunā direktore.

Vērtējot konkursa norisi, Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētājs Gints Miķelsons pauda gandarījumu par profesionāli organizētu pretendentu atlases procesu, nodrošinot konkursa caurspīdīgumu, vadītāju kompetenču objektīvu vērtēšanu un pretendentu vērtēšanā iesaistot būvniecības nozares pārstāvjus (Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Būvuzņēmēju partnerību, Latvijas Būvinženieru savienību un Būvmateriālu ražotāju asociāciju). “Atzinīgi vērtējama jaunās biroja direktores izpratne par Latvijas būvniecības nozares vidēja termiņa attīstības prioritātēm. Jaunai biroja direktorei bija labas idejas, kā uzlabot būvniecības pakalpojumu un produktu risku vadības un kvalitātes kontroles procesus, kā arī biroja darbības efektivitāti. Ceram, ka biroja darbinieki atbalstīs jauno vadītāju, lai kopīgiem spēkiem izdotos nodrošināt Latvijā drošu ēku projektēšanu, būvniecību un ekspluatāciju,” secina G.Miķelsons.

Būvniecības valsts kontroles birojs ir ekonomikas ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei nodrošināt kvalitāti un drošību būvniecības jomā. BVKB direktora mēnešalga noteikta līdz 2264 eiro pirms nodokļu nomaksas, tāpat pieejama arī bonusu sistēma atbilstoši sasniegtajiem darba rezultātiem, sociālās garantijas, veselības apdrošināšana un profesionālās attīstības iespējas Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā.

Konkursu uz Būvniecības valsts kontroles biroja direktora amatu Valsts kanceleja organizēja šā gada aprīlī – jūnijā. Pretendentam bija jābūt Latvijas pilsonim ar nevainojamu reputāciju un augstāko izglītību arhitektūras, būvniecības vai saistītā inženierzinātnes jomā, vadības zinībās, uzņēmējdarbībā vai tiesību zinātnēs. Tāpat viņam bija jābūt vismaz trīs gadu darba pieredzei vadošā amatā, teicamām stratēģiskās plānošanas un organizatoriskajām prasmēm, teicamām angļu valodas un labām krievu valodas zināšanām.

Konkursa atlasē pretendentiem tika vērtētas šādas vadības kompetences: stratēģiskais redzējums, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, darbinieku motivēšana un attīstīšana, kā arī attiecību veidošana un uzturēšana. Kopā ar pieteikuma dokumentiem pretendenti iesniedza arī savu redzējumu par būvniecības nozares un Būvniecības valsts kontroles biroja prioritātēm nākamajiem pieciem gadiem.

Lasīt vairāk...

Arhitektūra. Aplaudēsim īpašo formu meistaram!

Jānis Bērziņš. Arhitekts, kura izstrādātajiem projektiem ir savs spilgti izteikts rokraksts. Tajos interesanta ir ne tikai arhitektūra, bet arī konstruktīvie risinājumi. Apaļās un piramīdas formas mājas harmoniski ierakstās vidē, ir energoefektīvas, un saule ieskatās gandrīz visās telpās. Arhitekta atbildība projektējot ir tikpat liela, ja ne lielāka, kā izrādes režisoram, jo arhitekts ir gan autors, gan režisors. Režisors izvēlas aktierus izrādei, bet arhitekts sava projekta realizētāju izvēlēties nevar, un arhitekta darba pirmizrādi skatītāju aplausi nepavada. 

Vai bērnībā patika zīmēt, konstruēt? Kas pamudināja izvēlēties šo profesiju? Vai savā dzimtā esat pirmais arhitekts? 

Sāksim ar pēdējo. Pagaidām pirmais... Esmu dzimis Talsos dārznieka ģimenē un uzaudzis skaistā, koptā vidē. Visu mūžu lepojos, ka esmu dārznieka dēls, turklāt izcila dārznieka. Gan vectēvam, gan tēvam bija sava dārzniecība. Tēva dārzniecība pēc kara tika nacionalizēta, tomēr viņš turpināja to vadīt un izveidoja par vienu no skaistākajām Latvijā ar brīnišķīgām augu kolekcijām. Vasarās dārzniecībā notika dažādi būvdarbi. Man atļāva palīdzēt stikliniekam un namdarim, bet vēlāk, kad mācījos jau 8. klasē, vajadzēja būvēt pagrabu no pamatiem līdz jumtam, ko ar tēva palīdzību arī izdarīju. Vispirms pēc tēva norādījumiem uzzīmēju visu būvi izmēros, tad vajadzēja ķerties pie celtniecības. 

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" jūnija numurā*!

*Žurnālu “Būvinženieris” var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99, Latvijas pasts un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Lasīt vairāk...

Sākusies pretendentu pieteikšana BŪVINDUSTRIJAS LIELAJAI BALVAI 2017

Sākusies pretendentu pieteikšana BŪVINDUSTRIJAS LIELAJAI BALVAI 2017

Piesaki pretendentu līdz 3. augustam!

 

Kurš no inženieriem, arhitektiem, zinātniekiem, būvmateriālu ražotājiem un citiem būvindustrijā strādājošajiem pelnījis lielo atzinību - valstī augstāko nozares apbalvojumu, Būvindustrijas lielo balvu “Pamatakmeni”?

Pretendentus balvai var izvirzīt kolēģi, uzņēmumi, sabiedriskās organizācijas, pašvaldības, darba devēji, projektu pasūtītāji, pašvaldību pārstāvji, nevalstisko organizāciju pārstāvji, juridiskas un fiziskas personas, kas nav pretendenta pirmās pakāpes radinieki vai pats pretendents. 

Kuriem no nozarei teju visu mūžu atdevušajiem “Pamatakmeni” pasniegs Būvindustrijas lielās balvas patrons Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis? Kuram arhitektam un inženierim Būvindustrijas lielo balvu pasniegs Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens?

To noteiks būvindustrijas profesionāļi – vairāk kā 30 vērtētāji.

Vērtētāji gaida vēstules ar aprakstu par izvirzītā kandidāta projektiem un nopelniem, par viņa personīgo ieguldījumu kāda projekta vai būves tapšanā. Vērtētāji gaida pamatojumu, kāpēc tieši šis balvai pieteiktais inženieris vai arhitekts pelnījis valsti augstāko nozares apbalvojumu.

Kategorijā “Gada inženieris/arhitekts 2017” kopā ar motivācijas vēstuli par pretendentu obligāti jāiesniedz vismaz divi IETEIKUMI jeb ATBALSTA VĒSTULES no kolēģiem, pasūtītājiem vai sadarbības partneriem. Ieteikuma/atbalsta vēstules apjoms – līdz 500 rakstu zīmēm. Ieteikuma/atbalsta vēstules saturs - pamatojums, kāpēc tieši šis pretendents cienīgs saņemt “Būvindustrijas lielo balvu 2017”. Kāds ir viņa kā inženiera/arhitekta pienesums kopējā projektā?

Balvas “Pamatakmens” pasniegšanas ceremonijas ideja balstīta visu būvindustriju apvienojošā, nekomerciālā, nozares sabiedrisko organizāciju rīkotā pasākumā ar mērķi izcelt CILVĒKU: arhitektu, būvinženieri, zinātnieku, būvmateriālu ražotāju un citus nozares ļaudis, kuru līdzdalībai un prasmēm pateicoties, tapušas izcilas būves. Šogad balva tiks pasniegta piekto reizi. Lai arī būvindustrijas profesionāļi nosaka, kuri pretendenti iegūs valsts augstāko apbalvojumu nozarē, interneta vidē par pretendentiem balsot var jebkurš, tā palīdzot pretendentam iegūt simpātiju balvu. Būvindustrijas ļaudis atzīst, ka nav lielāka gandarījuma, kā būt atzītiem nozares profesionāļu vidū un tikt suminātiem savā valstī, kā arī novērtētiem starp kolēģiem.

BŪVINDUSTRIJAS LIELĀ BALVA 2017 laureātu apbalvošanas ceremonija notiks 2017. gada 4. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Izcili inženieri un arhitekti atrodami gan starp tikko strādāt sākušajiem, gan pieredzes bagātajiem. Būvindustrijas lielā balva palīdz celt gaismā un godināt abus – gan tos, kuri pārliecinoši ir spēruši pirmos soļus būvindustrijā, gan tos, kuri savu pudu sāls jau ir apēduši un iemantojuši kolēģu, darba devēju un sabiedrības atzinību.

Jau piekto gadu nevalstiskas organizācijas izdotais žurnāls “Būvinženieris” un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un citām būvindustrijas profesionālajām nevalstiskajām organizācijām izsludina pieteikšanos gadskārtējam Latvijas mēroga notikumam BŪVINDUSTRIJAS LIELĀ BALVA. Balva tiek pasniegta divās kategorijās: „Mūža ieguldījums būvindustrijā” un „Gada inženieris/arhitekts”, kas iekļauj nominācijas "Gada inženieris", "Gada arhitekts", "Gada jaunais arhitekts", "Gada jaunais inženieris". Pretendenti uz šiem tituliem tiks vērtēti profesionālajā vidē. 12 laureāti (katrā kategorijā seši) saņems galveno balvu “Pamatakmeni” un citas prestižas un nozīmīgas balvas. 

BŪVINDUSTRIJAS LIELĀ BALVA 2017 notiek, pateicoties ģenerālsponsoram SIA “Bauroc”, sponsoriem: SIA “Paroc”, SIA „Sakret”, SIA „Knauf”, SIA “Peri”, AS “Būvuzņēmums Restaurators”, atbalstītājiem: SIA “Skonto būve”, TECHNONIKOL, SIA “Saint – Gobain celtniecības produkti” (“Weber”, “Gyproc”, “Isover”), SIA “CMB”,  SIA “Doka Latvia”, SIA „Strabag”, AS “RERE GRUPA”, „Ramirent Baltic“ AS Rīgas filiāle, mediju partneriem:  žurnāls “Būvinženieris”, building.lv, abc.lv, būvlaukums.lv, buvbaze.lv, nozare.lv, TVNET, radio “Skonto”, RIGATV 24.

PIETEIKUMUS VARIET IESNIEGT: http://www.blbpieteikums.lv

 

 

 

Lasīt vairāk...

LBS savās rindās uzņēmusi jaunus biedrus

Latvijas Būvinženieru savienība (LBS) savās rindās 20.jūnija valdes sēdē saskaņā ar protokolu Nr.02/2017 uzņēmusi 3 jaunus biedrus

1. DANU ŽIRNOVU – SIA “ARA  Intellect” būvkonstrukciju projektētāju  (Rīga)

2. DAINI UČELNIEKU – SIA "RERE  Būve" projektu vadītāju (Rīga)

3. VILNI VEINBERGU  – SIA "AR Structural Solutions" būvkonstrukciju projektētāju (Jelgava).

Apsveicam un ceram uz veiksmīgu sadarbību arī turpmāk!

 

Lasīt vairāk...

Godināti konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2017” laureāti

Noslēdzoties konkursam “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2017”, trešdien, 21. jūnijā, godinātas un apbalvotas šā gada energoefektīvākās ēkas.

Konkursa laureāti – 1. vietu ieguvēji šogad ir:

  • Daudzdzīvokļu ēka Liepājā, Ziedu ielā 5 – 1. vieta nominācijā “Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka 2017”;
  • Daudzdzīvokļu ēka Rīgā, Stendes ielā 5 – 1. vieta nominācijā “Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka 2017. Jaunbūve”; 
  • Biedrības „Privātā vidusskola ĀBVS" sporta zāle Ādažos – 1. vieta nominācijā “Energoefektīvākā sabiedriskā ēka 2017”. 

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzsver: “Energoefektivitāte un “zaļa” saimniekošana aizvien vairāk no kustības kļūst par dzīvesveidu. Ikdienas gaitās pārvietoties ar velosipēdu vai elektro auto, dzīvot nulles enerģijas mājā, ikdienā izmantot energoefektīvu sadzīves tehniku un baudīt ekopārtiku – ir ne vien gudrs ieguldījums vides kvalitātē, bet, kas priecē – arī kļūst par stilīga un ilgtspējīga dzīvesveida tendenci. Konkurss jau septiņus gadus ir energoefektīvās domāšanas un saimniekošanas vēstnesis. Šogad, starp saņemtajiem kopā 27 pieteikumiem, visvairāk pieteikumu saņemti no renovētām daudzdzīvokļu ēkām dažādās Latvijas pilsētās. Tas apliecina iedzīvotāju aktivitāti un savstarpēju sadarbību visu kopējās sadzīves kvalitātes un komforta paaugstināšanā. Bet visvairāk – tieši izpratni par energoefektivitātes pasākumu nepieciešamību un jēgu”. 

Žurnāla "Būvinženieris" galvenā redaktore Mārīte Šperberga: “Šobrīd ir pašsaprotami, ka, būvējot jaunas ēkas, tiek domāts par to, lai tās būtu ērti un ekonomiski ekspluatējamas, lai tās ir energoefektīvas. Tāpat, gādājot labākus dzīves apstākļus un atjaunojot pirms vairākiem gadu desmitiem būvētās daudzdzīvokļu un sabiedriskā ēkas, vispirms kā būtiskākais rezultāts tiek ietverti energoefektivitātes rādītāji, un tam līdzi nāk estētiska, sakārtota koplietošanas vide un telpas, kas ēku īpašniekus un namu iedzīvotājus mudina sakopt arī savus privātos īpašumus. Un to ieguvumu kopumu var mēģināt mērīt visdažādākajos veidos: metros un kvadrātmetros, stundās, jaudā, kā arī naudā, bet nav iespējams izmērīt ne motivāciju, ne emocijas, ne lepnumu un prieku par paveikto. Novēlu, lai visas mūsu pilsētas un ciemati spēj saorganizēties ēku atjaunošanai, kā to dara Valmierā, Liepājā, Cēsīs, Jelgavā un citur Latvijā.”

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomniece Vija Gēme, pasniedzot balvas, uzsvēra: "Konkurss "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2017" ir lielisks piemērs, kā veicināt un popularizēt zaļās ekonomikas priekšrocības. Energoefektivitātes paaugstināšana ļaus samazināt izdevumus par siltumapgādi, bet atbrīvotos līdzekļus būs iespējams novirzīt citu svarīgu jautājumu risināšanai. Lai konkursa laureātu īstenotie projekti kalpo par iedvesmas avotu un iedrošina uzdrīkstēties arī citus!"

Žūrijas īpašu atzinību saņēma arī atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Cēsīs, L.Paegles ielā 19a, atzinīgi novērtējot ēkā izmantotos ventilācijas un siltumapgādes sistēmas renovācijas risinājumus.

Interneta balsojumā visvairāk balsu (966 balsis) un līdz ar to arī konkursa simpātiju balvu saņēma atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Rīgā, Dombrovska ielā 49. 

Ekonomikas ministrijas Diplomus un simpātiju balvas saņēma biedrība „Privātā vidusskola ĀBVS" par atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes risinājumu ienešanu jauniešu ikdienā, izveidojot energoefektīvu sporta zāli; atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Liepājā, Cieceres ielā 43, par kvalitatīvu daudzdzīvokļu ēkas atjaunošanas projekta īstenošanu, un SIA “Valmieras namsaimnieks” projektu vadītāja Ieva Šakena par nozīmīgu ieguldījumu energoefektivitātes idejas veicināšanā. 

Konkursa galvenie vērtēšanas kritēriji bija sasniegtais kopējais siltumenerģijas patēriņš apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī siltumenerģijas ietaupījums pēc renovācijas. Kā sekundārie kritēriji tika izvirzīti ventilācijas sistēmas risinājumi, ilgtspējīgie risinājumi, siltumapgādes sistēma un būvniecības kvalitāte. 

Detalizēts apraksts par konkursa „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2017” laureātiem apkopots pielikumā un konkursa tīmekļa vietnē www.energoefektivaeka.lv

Konkurss "Energoefektīvākā ēka Latvijā" tiek organizēts jau septīto gadu ar mērķi veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes jomā, veidot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu un arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu. Šogad konkursa ietvaros tika saņemti 27 pieteikumi.

Konkursu organizē Ekonomikas ministrija sadarbībā ar žurnālu „Būvinženieris” un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Detalizētāka informācija par konkursu pieejama interneta vietnē www.energoefektivakaeka.lv.   

Konkursa nolikums sagatavots sadarbībā ar informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” sadarbības partneriem. Konkursa atbalstītāji ir Profine Baltic pārstāvniecība, SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības produkti”, SIA „Knauf”, SIA „Rockwool”, SIA „Robert Bosch”, Attīstības finanšu institūciju Altum, SIA “Metāldarbnīca”, AS “Lafipa”, AS “Latvenergo” un AS “Sika Baltic”.  Konkursa informatīvie atbalstītāji ir laikraksts “Latvijas Avīze”, būvniecības portāli www.abc.lv, www.buvlaukums.lv, www.building.lv un www.buvbaze.lv.

Konkursa „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2017” noslēguma pasākums notiek Eiropas Savienības Ilgtspējīgas enerģētikas nedēļas ietvaros. Sīkāka informācija par ES Ilgtspējīgas enerģijas nedēļas pasākumiem atrodama interneta vietnē http://eusew.eu

Lasīt vairāk...

Ašeradens: Atvieglojot būvniecības procesu uzņēmējiem, galvenais kritērijs ir ēku drošība un kvalitāte

Saeimas atbildīgās komisijas atbalstījušas un plānots, ka šā gada 22. jūnijā Saeima galīgajā lasījumā skatīs grozījumus Būvniecības likumā un likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas būtiski pilnveidos būvniecības nozares regulējumu, mazinot administratīvo slogu un sekmējot godīgas konkurences nodrošināšanu nozarē.

“Soli pa solim veicam izmaiņas būvniecības nozares regulējumā, lai radītu tādu uzņēmējdarbības vidi, kas sekmēs straujāku nozares izaugsmi un mazinās ēnu ekonomiku šajā sektorā. Esmu gandarīts par produktīvo sadarbību ar nozares nevalstiskajām organizācijām, kā rezultātā plānotās izmaiņas izdiskutētas dažādos formātos un saņemts vairākuma atbalsts. Mazinot administratīvo procedūru skaitu un padarot būvniecības procesu vienkāršāku uzņēmējam, mūsu galvenais kritērijs ir ēkas drošība un kvalitāte, lai mēs ikviens justos droši ēkās, kurās dzīvojam un strādājam,” uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Veicot grozījumus Būvniecības likumā, tiks atvieglotas prasības būvniecības ieceres grozīšanai, kā arī sakārtots regulējums attiecībā uz atkāpēm no tehniskajām prasībām, kas palielinās būvniecības procesa efektivitāti un samazinās administratīvo slogo būvniecības procesa dalībniekiem.

Šobrīd būvniecības regulējums attiecībā uz atkāpēm no tehniskajām prasībām nav pietiekami detalizēts, kā arī nav noteikti gadījumi, kuros nav nepieciešama nekāda veida saskaņošana, lai atkāptos no tehniskajām prasībām. Līdz ar grozījumiem likumā paredzēts noteikt, ka gadījumā, ja atsevišķi nolietojušies būves elementi vai konstrukcijas tiek nomainītas pret būvizstrādājumiem, kuri nodrošina vismaz līdzvērtīgas ekspluatācijas vai tehniskās un fizikālās īpašības, atkāpes no tehniskajām prasībām nav jāsaskaņo. Papildus tiks skaidri noteikts, kādos gadījumos iestādes saskaņo, bet kādos gadījumos būvspeciālists var saskaņot atkāpes no tehniskajām prasībām. Jāuzsver, ka atkāpties no mehāniskās stiprības un stabilitātes prasībām gan nevarēs.

Tāpat Būvniecības likumā plānotas izmaiņas saistībā ar būvniecības ieceres grozīšanu, paredzot, ka izmaiņas būves novietojumā, būvapjomā un fasādes risinājumā ir pieļaujamas pēc to saskaņošanas ar būvvaldi vai institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas. Ar izmaiņām var paredzēt arī  tādu pirmās vai otrās grupas inženierbūvju, pirmās grupas ēku vai otrās grupas palīgēku būvniecību, kas nebija iepriekš paredzēta.

Ja Seima akceptēs komisiju piedāvātos grozījumus Būvniecības likumā, plānots, ka tie stāsies spēkā šā gada 10. jūlijā.

Savukārt līdz ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” paredzēts noteikt obligātu elektronisku darba laika uzskaiti  3. grupas jaunu būvju būvlaukumos un jebkura veida būvdarbiem, ja līguma summa pārsniedz 1 milj. EUR.

Elektroniskā darba laika uzskaite jau ilgāku laiku ir aktuāls un visu pušu atbalstīts jautājums valdības atbildīgo pārstāvju un nozares dienas kārtībā. Tā izstrādē aktīvi sadarbojās Ekonomikas ministrija ar Finanšu ministriju, Latvijas Būvniecības padomi un nozari pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām. Elektroniskā darba laika uzskaite ir efektīvs instruments cīņā ar ēnu ekonomiku un veicinās godīgu konkurenci būvniecības nozarē. Risinājuma izstrādes laikā tika iepazīta arī Skandināvijas valstu pieredze, kurās šis instruments jau ir pierādījis savu efektivitāti.

Likumā plānots noteikt ģenerāluzņēmēja pienākumu nodrošināt elektroniskās darba laika uzskaites darbībai nepieciešamos identifikācijas risinājumus, bet apakšuzņēmējam būs pienākums nodrošināt, ka tā darbinieki izmanto sistēmu.

Elektroniskās darba laika uzskaites efektīvai ieviešanai būtiska būs tās izpildes uzraudzība, proti, cik aktīvi Valsts ieņēmumu dienests veiks tematiskās pārbaudes par elektroniskās darba laika sistēmas ieviešanu un kā tiks piemēroti sodi par konstatētajiem pārkāpumiem.

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” aizstās būvniecības nozares atbalstu neguvušo regulējumu, kas paredzēja galvenā būvdarbu veicēja pienākumu veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no minimālās darba samaksas likmes par būvlaukumā nodarbināto personu.

Lasīt vairāk...

21.jūnijā notiks konkursa „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2017” laureātu apbalvošana

Š.g. 21. jūnijā notiks konkursa „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2017” laureātu apbalvošana. 

Konkurss "Energoefektīvākā ēka Latvijā" tiek organizēts jau septīto gadu ar mērķi veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes jomā, veidot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu un arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu. Šogad konkursa ietvaros tika saņemti 27 pieteikumi.

Balvas konkursa "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2017" laureātiem pasniegs Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomniece Vija Gēme, žurnāla "Būvinženieris" galvenā redaktore Mārīte Šperberga un Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāja vietniece Helēna Endriksone.

Laureātu apbalvošana notiks š.g. 21. jūnijā plkst. 15.00 Rīgas Motormuzejā (Rīgā, S.Eizenšteina ielā 8). Žurnālistus dalībai pasākumā aicinām pieteikties Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā (67013193, prese@em.gov.lv).

Konkursu organizē Ekonomikas ministrija sadarbībā ar žurnālu „Būvinženieris” un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Detalizētāka informācija par konkursu pieejama interneta vietnē www.energoefektivakaeka.lv.  

Konkursa nolikums sagatavots sadarbībā ar informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” sadarbības partneriem. Konkursa atbalstītāji ir Profine Baltic pārstāvniecība, SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības produkti”, SIA „Knauf”, SIA „Rockwool”, SIA „Robert Bosch”, Attīstības finanšu institūciju Altum, SIA “Metāldarbnīca”, AS “Lafipa”, AS “Latvenergo” un AS “Sika Baltic”.  

Konkursa informatīvie atbalstītāji ir laikraksts “Latvijas Avīze”, būvniecības portāli www.abc.lvwww.buvlaukums.lv,www.building.lv un www.buvbaze.lv.

Konkursa „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2017” noslēguma pasākums notiek Eiropas Savienības Ilgtspējīgas enerģētikas nedēļas ietvaros. Sīkāka informācija par ES Ilgtspējīgas enerģijas nedēļas pasākumiem atrodama interneta vietnē http://eusew.eu.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei
Our website is protected by DMC Firewall!