Objekti filtrēti pēc datums: marts 2017

Saskaņošanai nodots jauns Vispārīgo būvnoteikumu projekts

“Šajā un turpmākajos gados varam prognozēt straujāku būvniecības nozares izaugsmi, ko sekmēs Eiropas Savienības fondu investīcijas. Lai veicinātu būvniecības apjomu pieaugumu un, kas būtiski, arī kvalitāti, ir svarīgi skaidri noteikt būvniecības procesa dalībnieku atbildību un mazināt administratīvo slogu būvniecībā,” uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ekonomikas ministrija starpinstitūcijas saskaņošanai nodevusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Vispārīgie būvnoteikumi”, kurš pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā aizstās pašreiz spēkā esošos noteikumus. 

Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi samazināt administratīvo slogu būvniecībā, pilnveidot būvju sadalījumu grupās, pārskatīt būvniecības procesu un iesaistīto būvniecības procesa dalībnieku atbildību, kā arī skaidri nodalīt būvniecībā iesaistīto juridisko personu un būvspeciālistu pienākumus un tiesības.

Salīdzinājumā ar pašreiz spēkā esošajiem Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumiem Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, noteikumu projektā ir paredzēts samazināt valsts un pašvaldību institūciju izdoto tehnisko un īpašo noteikumu izsniegšanas laiku no 20 dienām līdz 10 darba dienām. Tāpat ir plānots samazināt arī inženiertīklu īpašnieku izdoto tehnisko noteikumu inženiertīklu pievadu un inženiertīklu šķērsošanai izsniegšanas laiku no iepriekš noteiktajām 20 dienām līdz 10 darba dienām. Papildus, ja persona lūgs inženiertīklu īpašniekam izsniegt pieslēgšanās tehniskos noteikumus īsākā termiņā, inženiertīklu īpašnieks varēs izsniegt tehniskos noteikumus par maksu īsākā termiņā. Kā ierobežojums inženiertīklu īpašniekiem būs noteikts, ka par tīkla šķērsošanu nevarēs prasīt maksu, kā arī nevarēs prasīt veikt papildu darbības vai pieprasīt vēl kādus citus dokumentus, kas nav tieši saistītas ar šķērsošanu vai pieslēgšanos inženiertīkliem.

Noteikumu projektā konkrēti noteikti būvspeciālistu - būvprojekta vadītāja, būvprojekta daļas vadītāja, atbildīgā būvdarbu vadītāja, būvuzrauga - profesionālie pienākumi. Tāpat konkrēti noteikti pienākumi arī ieceres un būvprojekta izstrādātājam, galvenajam būvdarbu veicējam, būvuzraudzības veicējam.

Šobrīd spēkā esošajā regulējumā ir noteikts, ka projektēšanas darbi ir jāizpilda 2 vai 4 gadu laikā, bet būvdarbu uzsākšanai vairumā gadījumu tika noteikti 2 gadi. Ja šis termiņš netiek ievērots, būvniecības process bija jāuzsāk no jauna. Vairākas pašvaldības ir norādījušas, ka pašvaldībām ne vienmēr pēc būvprojekta izstrādes ir pieejams finansējums ieceres realizācijai vai ir iespējams to realizēt tikai daļēji, līdz ar to būtu jāparedz ilgāks termiņš projekta realizācijai. Tādēļ noteikumu projektā ir paredzēts, ka projektēšanas darbi būs izpildāmi 4 gadu laikā, savukārt būvdarbi būs jāuzsāk 5 gadu laikā. Plānots pagarināt arī pirmās grupas ieceres realizācijas termiņu no 2 gadiem līdz 5 gadiem.

Noteikumu projekts paredz, ka būvprojekta ekspertīze būs obligāta trešās grupas jaunu būvju un pārbūvju būvprojektiem, ja tiek mainītas nesošās konstrukcijas vai tiek mainītas slodzes uz nesošajām konstrukcijām. Būvprojekta ekspertīzes mērķis ir izvērtēt projektējamās būves mehānisko stiprību un stabilitāti, kā arī ugunsdrošību. Regulējums vairs nenoteiks, kādām būvprojekta daļām būs jāveic ekspertīze, bet noteiks, ka ekspertīzē ir jāpārbauda būves drošums – mehāniskā stiprība un stabilitāti, kā arī ugunsdrošības risinājumi. Ja būves mehāniskā stiprība un stabilitāte attiecas uz būvkonstrukciju daļu, tad ugunsdrošības risinājumi var skart gan arhitektūras daļu, gan būvkonstrukciju daļu, gan inženiertīklu daļas.  Bez tam noteikumu projekts paredz, ka otrās grupas būvju būvprojektiem būvkonstrukciju daļas vadītājam papildus būs pienākums organizēt būves konstrukciju risinājumu un aprēķinu papildus pārbaudi, t.i. ieviest “četru acu” principu.

Esošais regulējums paredz, ka noteiktos gadījumos būvuzraudzību var veikt tikai būvkomersants. Savukārt vairākas pašvaldības ir norādījušas, ka šobrīd pašvaldību objektos pašvaldība papildus norīko savus būvspeciālistus būvdarbu kontrolei, līdz ar to šāda dubultā kontrole nav lietderīga un prasa papildu finanšu līdzekļus. Tādēļ noteikumu projektā ir noteikts, ka būvuzraudzību varēs veikt būvspeciālists uz darba devēja (pasūtītāja) rīkojuma pamata, kā arī vairs nebūs obligāta prasība, ka būvuzraudzības veikšanai ir jāpiesaista būvkomersants.

Attiecībā uz būvdarbu kontroli, ko veic būvinspektori, noteikumu projektā ir paredzēts, ka būvinspektors par katru pārbaudi trīs darba dienu laikā sagatavos atzinumu. Ja būvinspektors atzinumā būs uzdevis pārtraukt būvdarbus, bet pasūtītājs vai būvdarbu veicējs informēs, ka trūkumi ir novērsti, būvinspektoram trīs darba dienu laikā atkārtoti būs jāapseko objekts. Noteikumu projekts arī paredz būvinspektoram liegumu sniegt būvniecības pakalpojumus būvuzraudzības, būvdarbu vadīšanas un būvekspertīzes jomās tikai viņa kontrolējamā administratīvajā teritorijā.

Detalizētāk ar saskaņošanai nodotajiem Vispārīgo būvnoteikumu projektu var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

 

Elita Rubesa-Voravko

Lasīt vairāk...

EM Būvniecības politikas departamenta direktora amatā iecelta Olga Geitus-Eitvina

Šā gada 4. aprīlī Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktores pienākumus sāks pildīt Olga Geitus-Eitvina.

Konkursa komisija atzinīgi novērtēja O.Geitus-Eitvinas pēdējo gadu darba pieredzi, kas bijusi cieši saistīta ar būvniecības un nekustamo īpašumu nozari. Darbs dažādos vadošos amatos valsts pārvaldē vairāk kā 10 gadu garumā ļāvis gūt profesionālas zināšanas un pieredzi būvniecības jomā, kā arī pieredzi dažāda izmēra kolektīva vadīšanā.

Kopš 2016. gada janvāra viņa pildījusi biedrības "Latvijas Būvuzņēmēju partnerība" juristes pienākumus, cieši sadarbojoties ar Ekonomikas ministriju, sniegusi priekšlikumus būvniecības nozares stratēģiskai attīstībai, tai skaitā regulējuma pilnveidošanai, būvniecības procesa uzlabojumiem un informācijas sistēmu attīstībai. Pēdējā gada laikā sniegusi arī juridiskās konsultācijas būvniecības un nekustamā īpašuma attīstības un pārvaldīšanas jautājumos.

Laika posmā no 2005.-2016. gadam viņa pildījusi Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora vietnieces un juristes pienākumus, iesaistoties iestādes darbības juridisko un stratēģiskās plānošanas jautājum risināšanā, kā arī normatīvo aktu projektu izstrādē unizvērtēšanā, kā arī atzinumu sniegšanā.

Iepriekšējos gados O.Geitus-Eitvina strādājusi VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekles amatā, Ekonomikas ministrijas Struktūrfondu ieviešanas departamentā un ES integrācijas departamentā, Ārlietu ministrijas Ārējo ekonomisko attiecību departamentā, kā arī bijusi VAS “Latvenergo” padomes locekle un padomes sekretāre.

O.Geitus-Eitvina ieguvusi jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē, kā arī studējusi angļu filoloģiju Latvijas Universitātē.

Lasīt vairāk...

Knauf rīko Junior Trophy 2017/ Latvia Skills konkursu

Jau 17 reizi sia Knauf sadarbībā ar VIAA rīko Knauf Junior Trophy 2017/ Latvia Skills konkursu sausajā būvē. Konkursā piedalās 9 skolas, praktiski tiek pārstāvēta visa Latvija.

Konkursa mērķis ir pārbaudīt audzēkņu prasmes un gatavību darba tirgum. Atšķirība no citiem konkursiem šoreiz Knauf GKB -Blue plāksnes tiks montētas uz koka karkasa, atbilstoši Knauf W112 sistēmai un kapsulācijas principam K260. Diezgan droši var apgalvot, ka šo jauno metodi  -K260, Latvijā zina tikai retums! Bet kurai ir deleģēta ļoti augsta atbildība un funkcija – jānodrošina koka konstrukciju 100% neaizdegšanās ugunsgrēka laikā definētā  periodā. Vēlamies vērst uzmanību uz vietējo dabas resursu – koka (CLT) un ģipšakmens (Knauf Blue)  plašāku pielietojumu! Katrs no šīm materiāliem ir ģeniāls, taču tandēmā ir vēl labāks. 

Labākās 4 komandas varēs piedalīties Skills Latvija finālā 20.04.17, kura uzvarētāji pārstāvēs Latviju starptautiskajā arēnā – Euroskills,  Worldskills un Knauf Junior Throphy International  2017. Dalībniekiem tas  būs ne tikai konkurss, bet arī iespēja-eksāmens, lai iegūtu Knauf Akadēmijas identifikācijas un kvalifikācijas karti.

Konkursu atbalsta  LBS; LBBA; LBA; ZTC; ReRe Grupa, LNK Industries, Robert Bosch; CTS , Sportland; BN Kurši; 

Konkursu varēsiet vērot tiešraidē: ŠEIT un https://www.facebook.com/KnaufLatvia/videos/510162852487646/

 

Lasīt vairāk...

LBS kongress: Prasības būvspeciālistiem nesamazināt!

LBS XXIX kongresa diskusijās Ekonomikas ministrijas pārstāvis Edmunds Valantis informēja, ka Būvlikums tiek atvērts nepieciešamo labojumu veikšanai, lai novērstu nepilnības, kas traucē būvindustrijas darbību un attīstību. Taču ar nožēlu nācās dzirdēt, ka tiks virzītas izmaiņas arī būvspeciālistu sertificēšanas prasību samazinājuma virzienā. 

Vai tiešām atkal atgriežamies atpakaļ pie absurdās domas, ka būvniecības efektivitāti, kvalitāti, atbildību un drošību paaugstināt traucē speciālistu sertificēšanas prasības. Reiz jau tāds virziens tika uzņemts, kur EM nevēlējās ieklausīties būvindustrijas vadošo speciālistu vairākuma brīdinājumos, ka tāda pieeja var novest pie bēdīgām sekām un, diemžēl, to arī pierādīja traģiskākais notikums Latvijas vēsturē. 


Created with flickr slideshow.

 

Mums būvindustrijā strādājošajiem paškritiski jāatzīst, ka mūsu vidū ir pietiekami daudzi, kas "plēš kreklu uz krūtīm" apgalvojot, ka viņu pieredze ir tik liela, ka nekādas papildus zināšanas un izglītība nav nepieciešama, vienlaikus demonstrējot zemu izpratni par to, kas tiešām nodrošina būvju kvalitāti un drošību, vai pat demonstrējot savam intelekta līmenim raksturīgu klaju bezatbildību.

Atbilstoši būvlikuma prasībām RTU, LLU, RCK ir uzņemti vairāki kursi būvspeciālitu 1.augstākā izglītības līmeņa iegūšanai, kas ļauj speciālistiem sertificēties būvdarbu vadīšanai. Universitātē, strādājot ar šiem praktiķiem, ir skaidri redzams viņu sagatavotības līmenis un tas, kā vairojās viņu  zināšanas, iemaņas, kompetence un spēja saprast būvniecības kvalitātes nodrošināšanas pamatnosacījumus.

Izglītības un zināšanu līmeņa nozīmi būvniecības nozarē var noliegt tikai tie, kas nekad paši nav studējuši šo pietiekami sarežģīto un daudzpusīgo nozari. Nevajag sevi maldināt, ka zinām jau daudz, ja mūsu zināšanu apjoms attiecīgajā nozarē ir tik niecīgs, ka "saskares virsma" ar nozarē nepieciešamām zināšanām ir par mazu, lai apzinātos cik daudz būtu vēl jāapgūst un jāsaprot.

Aicinu visus, kuri var ietekmēt izmaiņas Būvlikumā, darīt visu iespējamo, lai sertificēšanas prasības netiek mazinātas un kārtība vienkāršota. Pretējā gadījumā, tiecoties apgūt naudiņu miljardus un alkstot ātri nopelnīt, varam atkal iebraukt mantkārīgu, neizglītotu un bezatbildīgu cilvēku radītā haosā un traģēdijās.

Arturs Lešinskis

Dr.sc.ing., RTU, LLU profesors

Lasīt vairāk...

30. martā  - lielais notikums būvniecībā “Būvniecības diena”: skates “Gada labākā būve Latvijā 2016” fināls.

Būvniecības diena notiks:  2017. gada 30. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. 

Pasākuma programma trīs daļās:

·  Skates "Gada labākā būve Latvijā 2016 "finālistu prezentācijas;

·  Seminārs Atbildība un kvalifikācija būvniecībā. 

·  Dienas noslēgumā skates “Gada labākā būve Latvijā 2016” apbalvošanas ceremonija. 

Būvniecības dienas pasākumi ir Bezmaksas. 

Paldies visiem par lielo aktivitāti reģistrējoties Būvniecības dienas pasākumiem!

Lielās atsaucības un vietu skaita ierobežojuma dēļ reģistrācija slēgta uz skates "Gada labākā būve Latvijā 2016" finālistu prezentāciju un semināru "Atbildība un kvalifikācija būvniecībā" apmeklējumiem.

Taču joprojām  aicinām reģistrēties Būvniecības dienas noslēguma skates “Gada labākā būve Latvijā 2016” apbalvošanas ceremonijai. Tā notiks 2017. gada 30. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Ziedoņa zālē, Mūkusalas ielā 3 Rīgā, Ziedoņa zālē plkst.18:00

Reģistrēties aicinām šeit: https://goo.gl/forms/nXTLP8Y6N90URBFA2

Ikviens skates “Gada labākā būve Latvijā 2016” apbalvošanas ceremonijas dalībnieks savā īpašumā saņems gadagrāmatu "Gada labākā būve Latvijā 2016". 

Dalība apbalvošanas ceremonijā ir Bezmaksas

Būvniecības diena notiek pateicoties ģenerālsponsoram apdrošināšanas sabiedrībai “ERGO” un atbalstītājiem “HILTI”, “KÄRCHER”, “MAPEI”, “RAMIRENT”, “FORUM AUTO”, ”CMB”, “GRANDEG”, “CEMEX” un “LAFIVENT”, kā arī skates fināla norises vietai – Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.

 

Lasīt vairāk...

LBS XXIX kongresā atskaites ziņojumi un diskusija ar valsts institūciju pārstāvjiem

 Latvijas Būvinženieru savienības gadskārtējais kongress notika Latvijas Universitātes Lielajā aulā un mājas saimnieks – LU rektors Indriķis Muižnieks uzrunājot kongresa delegātus teica, ka universitātes sadarbības ar Latvijas Būvinženieru savienību nav nejauša un ne jau tikai tāpēc, ka vairākiem no zālē sēdošajiem ir LU diploms, jo šajā universitātē piecdesmitajos gados varēja iegūt inženiera grādu, bet šodien, kad universitāte attīstās, top jauna studentu pilsēta Torņakalnā, saikne ar būvindustrijas ļaudīm ir vēl ciešāka. “Mēs esam partneri!” teica Indriķis Muižnieks un uzsvēra, cik būtiski ir ieguldīt cilvēkos, viņu izglītībā.

Mārtiņš Straume sākot atskaites ziņojumu teica: “Mēs visi Latvijas Būvinženieru savienības biedri, asociētie biedri, jaunbiedri esam būvniecības procesu  - projektēšanas, būvdarbu veikšanas un uzraudzības dalībnieki, tāpēc ziņojumā būs gan vispārējā informācija par nozari, gan informācija, kas saistīta ar LBS valdes darbu 2016. gadā.”

Kongresā tika runāts gan par nozares prestižu (sabiedrībā, izglītības iestādēs, darba tirgū), būvprojektu kvalitāti (pasūtītāju un projektētāju atbildība), būvniecības  kvalitāti (būvuzņēmēju un apakšuzņēmēju kvalifikācija un kompetence, būvdarbu  vadītāju un būvuzraugu kompetence un  atbildība), maksātnespējas (neuzbūvēti objekti, pazaudēti finanšu līdzekļi, jauni bezdarbnieki) un daudz ko citu.

Vairāki LBS biedri saņēma LBS apbalvojumus. Atzinības raksts nominācijā “Labākais  darbaudzinātājs”  tika pasniegts Jānim  Timšānam (SIA Aqua- Brambis), atzinības raksts, piemiņas medaļa un LBS zelta nozīmīte  nominācijā “Par  mūža ieguldījumu būvniecībā”  Ijai  Niedolei (SIA IMINK),  Mirdzai  Treijai (SIA LBS – Konsultants),  Jānim  Niedrem (Rīgas Celtniecības koledža), Jurijam Aganovam (SIA "AGConsult").

LBS biedri ļoti atzinīgi vērtēja Jura Grīnvalda (“Sakret”) moderēto diskusiju, kurā piedalījās Edmunds Valantis (Ekonomikas ministrija), Pēteris Druķis (BVKB), Inguss Vircavs (Rīgas Būvvalde).

Par šo diskusiju lasiet žurnāla “Būvinženieris” aprīļa numurā, kuru abonementi savās pasta kastēs un pircēji “Preses servisa” tirdzniecības vietās varēs meklēt sākot ar 15. aprīli.

Kongresā demonstrētās prezentācijas

Lasīt vairāk...

Rīgā notiks seminārs par pieejamo atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu ēkās

Šā gada 6. aprīlī aicinām uz semināru par energoefektivitātes pasākumu īstenošanu daudzdzīvokļu ēkās un pieejamo valsts atbalstu.  Seminārus organizē Ekonomikas ministrija un Attīstības finanšu institūcija Altum informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” ietvaros.

Uz semināriem aicinām namu pārvaldīšanas uzņēmumu, dzīvokļu īpašnieku biedrību un būvniecības uzņēmumu pārstāvjus, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju vecākos.

Seminārā „Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšana. Nosacījumi, renovācijas process un kvalitāte” klātesošie tiks informēti par ES fondu atbalsta programmas „Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās” nosacījumiem, tehniskās dokumentācijas sagatavošanas niansēm, lēmuma pieņemšanas procedūru, kā arī līdzfinansējuma saņemšanas aspektiem. Seminārā piedalīsies arī banku pārstāvji, kas informēs par kredīta saņemšanas nosacījumiem.

Pasākums notiks š.g. 6.aprīlī plkst. 17.30 Rīgā, Attīstības finanšu institūcijas Altum telpās (Rīga, Doma laukums 4). Aicinām iepazīties ar pasākuma dienas kārtību un reģistrēties semināram Ekonomikas ministrijas mājas lapā.

Sīkāku informāciju par semināriem var saņemt Ekonomikas ministrijā (dzivosiltak@em.gov.lv, 67 013240). Jaunumiem par ēku energoefektivitāti var sekot līdzi arī twitter.com/siltinam un facebook.com/dzivosiltak.

Kā zināms, 2016. gada 15. martā Ministru kabinets apstiprināja jauno atbalsta programma energoefektivitātes paaugstināšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās. Atbalstam daudzdzīvokļu ēku renovācijai laika periodā no 2016. līdz 2023. gadam būs pieejami 166 470 588 eiro. Jaunās programmas ietvaros plānots atbalstīt aptuveni 1 700 ēku atjaunošanu, sniedzot iespēju gandrīz 13,5 tūkstošiem ģimeņu sasniegt būtisku enerģijas ietaupījumu. Atbalstu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem sniedz Attīstības finanšu institūcija Altum. Sīkāka informācija par programmu ir pieejama  Altum mājaslapā un Ekonomikas ministrijas mājaslapā.

Seminārs notiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas organizētās Finanšu izglītības nedēļas 2017 ietvaros. Informācija par visiem pasākumiem šeit http://finansunedela.lv/notikumi

Piektā FINANŠU IZGLĪTĪBAS NEDĒĻA notiks no 27. marta līdz 2. aprīlim http://finansunedela.lv/jaunums/piekta-finansu-izglitibas-nedela-notiks-no-27-marta-lidz-2-aprilim; Pasākumi šeit http://finansunedela.lv/notikumi 

Elita Rubesa – Voravko

Lasīt vairāk...

Mainu ordeni pret labiem ceļiem. TĀLIS STRAUME

Līdztekus Triju Zvaigžņu ordenim augstāko novērtējumu būvindustrijas nozarē – Būvindustrijas lielo balvu kategorijā par mūža ieguldījumu – saņēmis ceļinieks mūža garumā Tālis Straume. Godprātīgs, kompetents un korekts vīrs, kura mērķis vienmēr ir bijuši labi ceļi Latvijā, nevis apbalvojumi, jo uz tautas labklājību var aizvest vien gludi ceļi un stipri tilti.  

Kurš ir jūsu mīļākais ceļš?

Ceļš uz tēva mājām. Esmu dzimis ventspilnieks. Pa Rīgas–Ventspils autoceļu braucu pie vecākiem, braucu pie savām jaunības atmiņām. Turklāt tas ceļš ir sakopts un tiek labi uzturēts. Pirmkārt, ceļš ir inženierbūve un komunikāciju līdzeklis. Neredzu alternatīvu, kas varētu aizvietot ceļu. Protams, ceļi mainīsies, jo automašīnai, kas bija un ir galvenais nosacījums, lai ceļi attīstītos, ir tikai nedaudz vairāk par simt gadiem. Otrkārt, saprātīgi uzbūvēts un aprīkots ceļš ir skaists. Tas izceļ Latvijas dabas krāšņumu. Par kvalitatīvi uzbūvētu ceļu liecina ne tikai tā segums. Padomju okupācijas laikā speciālisti nodarbojās ar ceļa iekļaušanu apvidū, apzaļumošanu, ko tagad dara reti. Labs piemērs ir Saulkrastu apvedceļš, kur vērība pievērsta gan vides, gan apkārtējo iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Ceļš ir komplekss pasākums.

Patlaban jūsu mīļo ceļu pārbūvē. Vai izdosies nogludināt posmu pie Tukuma, kur asfalta segums mūžīgi bijis nelīdzens?

Tai vietai nevar noteikt diagnozi. Ģeologi ir urbuši un pētījuši, bet beigās... pļurks! Ceļš vienalga nosēžas. Domāju, ka tur ir vāji nesošs augsnes slānis. Ja deformācija veidojas tāpēc, ka zemes masu izspiež uz sāniem, rievsiena varētu situāciju uzlabot. Tādas vietas gadās purvos vai slapjās vietās, kā ceļā no Kandavas uz Sabili, kur zemes kārta noslīd. Dažkārt notiek pretēji loģikai – viss tiek darīts, kā nākas, bet ceļš ir slikts. Pie vainas ir Latvijas ārkārtīgi mainīgā ģeoloģiskā situācija. Normatīvie dokumenti paredz veikt urbumus grunts pētīšanai ik pēc 200 metriem, bet pie mums šajā attālumā grunts var nomainīties daudzreiz. Tas var radīt vārgu posmu. 

Kāpēc Latvijā ir tik daudz vārgu ceļu?

Kritiskais punkts ir finanses. Igauņi ir uztaisījuši labu, racionālu ceļu tīklu, jo viņiem ir līdzekļi. Mūsu doma, ka uzspiedīsim uz kvalitāti un viss būs kārtībā – ceļi kalpos mūžīgi –, ir absurda, kaut gan kvalitāte, protams, vajadzīga. Tomēr ir lietas, ko var izdarīt par nelielu naudu. Kā zināms, 89% no visas informācijas autovadītājs uztver ar redzi, bet pie daudziem ceļiem nav informācijas, ceļa zīmes ir «paslēpušās», informācijas izvietojums ir neloģisks. Autovadītājs brauc no viena pārsteiguma līdz otram... Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" februāra numurā*!

*Žurnālu “Būvinženieris” var iegādāties LBS birojā, Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

 

Andris Pētersons

Lasīt vairāk...

Jura dzīves dzirksts. JURIS GRODŅA.

Oficiāla informācija par SIA RERE BŪVE projektu vadītāju Juri Grodņu liecina: pieredze būvniecībā kopš 1993. gada – vienlaikus ar uzņēmuma SIA RE&RE dibināšanu; sācis kā darbu vadītājs, par projektu vadītāju strādā 16 gadu; īpaši specializējies restaurācijas darbu vadīšanā; pēdējos gados iesaistījies lielākajos, vērienīgākajos valsts nozīmes restaurācijas un rekonstrukcijas projektos: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Doma baznīca un klostera ansamblis… Bet ar to vien ir par maz, lai iegūtu Būvindustrijas lielo balvu. Juris ar īpašu cieņu un pietāti izturas pret katru vēsturisko objektu, kura atjaunošanā piedalās. Viņš pelnīti kļuvis par Gada inženieri 2016, jo ir ļoti atsaucīgs un izpalīdzīgs gan būvobjektā, gan uzņēmuma sabiedriskajā dzīvē. Pasūtītāji, projektētāji, sadarbības partneri atzinīgi novērtē Juri ne tikai kā augsta līmeņa profesionāli, bet arī kā personību, viņa pozitīvo attieksmi, spēju pat ļoti sarežģītās situācijās saglabāt vēsu prātu un rast risinājumu.

Ko patlaban dari?

Esmu mazā, mīļā objektiņā – Jaunolainē top sporta skola. Tā ir jaunbūve. 

Tev patīk jaunas vai vecas mājas?

Restaurācija, protams, ir prioritāte. Tā ir veiksme un laime pieskarties vēsturei, tās idejām un domām, atjaunot seno, lai ir tikpat skaisti. Šis tas tiek arī uzlabots. Restaurējamie objekti ir sarežģīti, grūtāki. Taču arī jaunie man patīk. Tas ir labi, ka būvējam kaut ko jaunu. 

Nacionālā māksla muzeja direktore Māra Lāce minēja, ka tu saglabā mieru pat ļoti vētrainos apstākļos. Vai muzejā bija «vētra»?

Pēc Zolitūdes Maximas būvniekiem īpaši pievērš uzmanību. Saspringām, jo nācās savaldīt spiedūdeni, kas nāca no pazemes. Visā vidē, gaisā varēja just teju vai saasinātu virmošanu. Valdemāra ielas pusē vēsturiski bijusi upes sentece. Būvniecības procesā, kad lēnām rakām pa kārtām, pa slāņiem jauno pazemes būvapjomu un veicām pamatplātnes enkurojumu, nāca pazemes spiedūdeņi. Kamēr notamponējām spiedūdeņus, bija jāpieņem krasi un ātri lēmumi, lai neciestu vēsturiskā ēka. Tās pamatiem tika uzlikta bandāža. Jaunajam pazemes būvapjomam papildus jānobalsta rievsiena. Tā procedūra, kamēr viss tiek saskaņots, kamēr kopā ar konstruktoriem atrasts risinājum, prasa krietnu laiku. Jā, saprotam, ka vajag steidzīgi, bet tā praktiskā daļa visiem projektētājiem ir jāizdomā, jāizprot un jāatrisina. Tad vēl Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcija uzstāj: «Mēs tūlīt apturēsim darbus, jo mikroplaisas parādījušās.» Saku, ka tās jau vēsturiski tur bija. Strādājot blakus tikai 80 centimetru attālumā, esam rētu uzgriezuši vēsturiskajai ēkai. Pārbaudītāji nāca bieži, vaicāja par plaisu monitoringu – vai plaisas progresē vai ne? Katram no iesaistītajiem būvniekiem ir savs darbs, un katram ir savs strikti noslēgtais līgums. Ja kāds sāk sprēgāt, jāsavācas kopā, jāapsēžas, lai novērstu tos zibeņus. Pamazām sašķetina un atrod kompromisu... Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" februāra numurā*!

 

*Žurnālu “Būvinženieris” var iegādāties LBS birojā, Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

 

Mārīte Šperberga

Foto: Būvindustrijas lielās balvas arhīvs

Lasīt vairāk...

Ekonomikas ministrija aicina paust viedokli par izstrādāto Vispārīgo būvnoteikumu projektu

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Vispārīgie būvnoteikumi”, kurš pēc apstiprināšanas aizstās pašreiz spēkā esošos noteikumus, un aicina būvniecības nozari un citas ieinteresētās puses līdz šā gada 29.martam sniegt viedokli par sagatavoto regulējuma projektu.

“Šajā un turpmākajos gados varam prognozēt straujāku būvniecības nozares izaugsmi, ko sekmēs Eiropas Savienības fondu investīcijas. Lai veicinātu būvniecības apjomu pieaugumu un, kas būtiski, arī kvalitāti, ir svarīgi skaidri noteikt būvniecības procesa dalībnieku atbildību un mazināt administratīvo slogu būvniecībā,” uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi samazināt administratīvo slogu būvniecībā, pilnveidot būvju sadalījumu grupās, pārskatīt būvniecības procesu un iesaistīto būvniecības procesa dalībnieku atbildību, kā arī skaidri nodalīt būvniecībā iesaistīto juridisko personu un būvspeciālistu pienākumus un tiesības.

Salīdzinājumā ar pašreiz spēkā esošajiem Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumiem Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, noteikumu projektā ir paredzēts samazināt valsts un pašvaldību institūciju izdoto tehnisko un īpašo noteikumu izsniegšanas laiku no 20 dienām līdz 10 darba dienām. Tāpat ir plānots samazināt arī inženiertīklu īpašnieku izdoto tehnisko noteikumu inženiertīklu pievadu un inženiertīklu šķērsošanai izsniegšanas laiku no iepriekš noteiktajām 20 dienām līdz 10 darba dienām. Papildus, ja persona lūgs inženiertīklu īpašniekam izsniegt pieslēgšanās tehniskos noteikumus īsākā termiņā, inženiertīklu īpašnieks varēs izsniegt tehniskos noteikumus par maksu īsākā termiņā. Kā ierobežojums inženiertīklu īpašniekiem būs noteikts, ka par tīkla šķērsošanu nevarēs prasīt maksu, kā arī nevarēs prasīt veikt papildu darbības vai pieprasīt vēl kādus citus dokumentus, kas nav tieši saistītas ar šķērsošanu vai pieslēgšanos inženiertīkliem.

Noteikumu projektā konkrēti noteikti būvspeciālistu - būvprojekta vadītāja, būvprojekta daļas vadītāja, atbildīgā būvdarbu vadītāja, būvuzrauga - profesionālie pienākumi. Tāpat konkrēti noteikti pienākumi arī ieceres un būvprojekta izstrādātājam, galvenajam būvdarbu veicējam, būvuzraudzības veicējam.

Šobrīd spēkā esošajā regulējumā ir noteikts, ka projektēšanas darbi ir jāizpilda 2 vai 4 gadu laikā, bet būvdarbu uzsākšanai vairumā gadījumu tika noteikti 2 gadi. Ja šis termiņš netiek ievērots, būvniecības process bija jāuzsāk no jauna. Vairākas pašvaldības ir norādījušas, ka pašvaldībām ne vienmēr pēc būvprojekta izstrādes ir pieejams finansējums ieceres realizācijai vai ir iespējams to realizēt tikai daļēji, līdz ar to būtu jāparedz ilgāks termiņš projekta realizācijai. Tādēļ noteikumu projektā ir paredzēts, ka projektēšanas darbi būs izpildāmi 4 gadu laikā, savukārt būvdarbi būs jāuzsāk 5 gadu laikā. Plānots pagarināt arī pirmās grupas ieceres realizācijas termiņu no 2 gadiem līdz 5 gadiem.

Noteikumu projekts paredz, ka būvprojekta ekspertīze būs obligāta trešās grupas jaunu būvju un pārbūvju būvprojektiem, ja tiek mainītas nesošās konstrukcijas vai tiek mainītas slodzes uz nesošajām konstrukcijām. Būvprojekta ekspertīzes mērķis ir izvērtēt projektējamās būves mehānisko stiprību un stabilitāti, kā arī ugunsdrošību. Regulējums vairs nenoteiks, kādām būvprojekta daļām būs jāveic ekspertīze, bet noteiks, ka ekspertīzē ir jāpārbauda būves drošums – mehāniskā stiprība un stabilitāti, kā arī ugunsdrošības risinājumi. Ja būves mehāniskā stiprība un stabilitāte attiecas uz būvkonstrukciju daļu, tad ugunsdrošības risinājumi var skart gan arhitektūras daļu, gan būvkonstrukciju daļu, gan inženiertīklu daļas.  Bez tam noteikumu projekts paredz, ka otrās grupas būvju būvprojektiem būvkonstrukciju daļas vadītājam papildus būs pienākums organizēt būves konstrukciju risinājumu un aprēķinu papildus pārbaudi, t.i. ieviest “četru acu” principu.

Esošais regulējums paredz, ka noteiktos gadījumos būvuzraudzību var veikt tikai būvkomersants. Savukārt vairākas pašvaldības ir norādījušas, ka šobrīd pašvaldību objektos pašvaldība papildus norīko savus būvspeciālistus būvdarbu kontrolei, līdz ar to šāda dubultā kontrole nav lietderīga un prasa papildu finanšu līdzekļus. Tādēļ noteikumu projektā ir noteikts, ka būvuzraudzību varēs veikt būvspeciālists uz darba devēja (pasūtītāja) rīkojuma pamata, kā arī vairs nebūs obligāta prasība, ka būvuzraudzības veikšanai ir jāpiesaista būvkomersants.

Attiecībā uz būvdarbu kontroli, ko veic būvinspektori, noteikumu projektā ir paredzēts, ka būvinspektors par katru pārbaudi trīs darba dienu laikā sagatavos atzinumu. Ja būvinspektors atzinumā būs uzdevis pārtraukt būvdarbus, bet pasūtītājs vai būvdarbu veicējs informēs, ka trūkumi ir novērsti, būvinspektoram trīs darba dienu laikā atkārtoti būs jāapseko objekts. Noteikumu projekts arī paredz būvinspektoram liegumu sniegt būvniecības pakalpojumus būvuzraudzības, būvdarbu vadīšanas un būvekspertīzes jomās tikai viņa kontrolējamā administratīvajā teritorijā.

Detalizētāk ar sagatavoto noteikumu projektu var iepazīties Ekonomikas ministrijas mājas lapā

Pēc sabiedriskās apspriešanas Ekonomikas ministrija iesniegs noteikumu projektu starpinstitūciju saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē, kā arī apstiprināšanai Ministru kabineta sēdē.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei