tukss baneris
 


Objekti filtrēti pēc datums: novembris 2017

Veltījums Latvijas būvniecībai III

Tuvojoties Latvijas valsts simtajai jubilejai, Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) biedrs Jānis Lancers gatavo dāvanu valstij – grāmatu Būvniecība Latvijā, kas būs sava veida būvniecības vēstures enciklopēdija. Būvinženiera iepriekšējā numurā stāstījām par grāmatas otro daļu, kurā tiek aplūkota Latvijas būvniecība padomju laikā – no 1941. līdz 1990. gadam. Šajā reizē Lancera kungs dalās pārdomās par nupat aizritējušām desmitgadēm atjaunotajā Latvijas Republikā.

No plānveida ekonomikas haotiskā tirgū

Saimnieciskās sistēmas pārmaiņu vēsmas valstī varēja just jau padomju varas pēdējos gados, jo 1987. gadā, pateicoties kooperatīvu sistēmas legalizācijai, sākās privātīpašuma un privātās uzņēmējdarbības pakāpeniska atdzimšana. Tomēr uz lielu objektu celtniecību tas neattiecās. Tā bija pilnīgā valsts kontrolē. Būvniecības objektu bija krietni daudz, plāni lieli, un būvnieki bija pieraduši pie sistēmas, ka tos pastāvīgi palielināja.

Kad pēkšņi neefektīvā, smagnējā, tomēr stabilā sistēma nojuka, būvnieki ieguva «putna brīvību», proti, viņi varēja laisties”, kur grib, un darīt, ko grib: paši meklēt pasūtītāju, paši organizēt būvmateriālu sagādi, paši kārtot finanses. Tikai nebija jau ko būvēt. Jāpiebilst, ka ne celtniecības organizāciju tehniskais parks, ne būvmateriālu kvalitāte nebija pašā augstākajā līmenī. Šajā sarežģītajā un reizē unikālajā situācijā daudzi būvindustrijā strādājošie neatrada sev pieņemamu risinājumu un nozari pameta.

«Sākumā biju ideālists,» atceras J. Lancers. «Kopā ar domubiedriem noorganizēju asociāciju, lai mēģinātu saturēt kopā būvniekus un būvmateriālu ražotājus. Domājām izstrādāt kopīgu stratēģiju, bet atnāca celtnieki un teica: iedod man būvi! Kā sabiedriska asociācija var iedot būvi? Tā tak nav ministrija. Bet – ja nevar iedot būvi, tāda asociācija nav vajadzīga... un cilvēki aizgāja. Es sapratu ka tas nav mans ceļš, un sāku rīkoties pats.»

Jāmācās Rietumos

Latvijas būvniecības attīstības ceļi bija dažādi. Lanceram paveicās – viņš satika bijušo kolēģi, kas 1978. gadā bija emigrējis uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur darbojās būvniecības jomā. Viņš atbrauca uz Latviju kā lielas ASV būvfirmas pārstāvis, lai izveidotu te meitasuzņēmumu. Bija cerības, ka jau tuvākajā laikā Latvijā sāksies saimnieciskā rosība un ieplūdīs lielas investīcijas. Šajā brīdī bija svarīgi, lai hipotētiskajām investīcijām priekšā būtu jau pieredzējusi būvkompānija.

Lai iepazīstinātu ar nozari, ASV būvniecības kompānija, kuras gada apgrozījums bija trīs miljardi dolāru, uzaicināja pie sevis latviešu būvnieku, lai paskatās, kā viss notiek. Un bija ko skatīties un mācīties! Lanceru aizveda uz kādu meitaskompāniju, kas nupat bija nosvinējusi 100. jubileju. Kompānija bija jaudīga, uzbūvējusi veselu pilsētu – Šarloti...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā!*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Andris Ozoliņš

Lasīt vairāk...

Izgudrots Latvijā. Zinātnieki uguņo būvēs

ClimateLaunchpad ir Eiropas lielākas cleantech (tīro tehnoloģiju) biznesa ideju konkurss, kas notiek 35 valstīs. Programma piedāvā uzņēmējdarbības uzsācējiem mentoringa atbalstu, lai varētu pārvērst idejas veiksmīgos uzņēmumos.

Konkursu ClimateLaunchpad Latvia organizē Zaļo tehnoloģiju inkubators un Climate-KIC. Klasteris apvieno Latvijas tīro tehnoloģiju uzņēmumus un pētniecības iestādes, kas savstarpēji pastiprina cits cita konkurences priekšrocības. Zinātnieki, studenti un uzņēmēji tiek aicināti tur pieteikt savas biznesa idejas. Pamatkritēriji ideju vērtēšanai ir biznesa idejas ietekme uz vidi, attīstības potenciāls, pieteicēju komandas kompetence un entuziasms. Šā gada augustā norisinājās ClimateLaunchpad Latvija 2017 fināls, kura laikā izvirzīja dalībniekus Eiropas finālam, kas oktobrī notiek Kiprā. Vairākas finālā prezentētās cleantech tehnoloģijas bija saistītas ar to tālāku izmantošanu būvniecības nozarē.

Ceramic Framework Print

McKinsey Global institūta izpētes rezultāti liecina, ka krasi pieaugošās dzimstības dēļ 2025. gadā mājokļu krīze sasniegs aptuveni 11 triljonus eiro. Lai apmierinātu tādu pieprasījumu, stundas laikā būtu jāizveido 4000 mājokļu. To nevarēs izdarīt ar tradicionālajām celtniecības metodēm. Piedevām ik gadu arvien vairāk trūkst prasmīgu celtnieku, un patlaban visvairāk izmantotie celtniecības materiāli, piemēram, betons, ierindojas otrajā vietā pēc cilvēka radītā CO2 izmešu apjoma. Tikai 20–30% izcirsto koku nonāk līdz tīram, celtniecībā izmantojamam kokmateriālam. Dabu nomāc arī būvgružu piesārņojums. Statistika liecina, ka Latvijā, iespējams, ik gadu tiek izgāzts vairāk nekā 100 000 tonnu nelegālo būvgružu.

«Lai risinātu globālu problēmu – radītu piemērotus dzīves apstākļus teju diviem miljardiem pasaules iedzīvotāju –, Ceramic Framework Print (CFP jeb Keramiskās struktūras druka) komanda ir sākusi izstrādāt tehnoloģiju, kas jau tuvā nākotnē sniegs iespēju drukāt mājokļus no māla. Pasaules māla resursi ir neizsmeļami, un tā cena ir zema. Tāpēc CFP komanda uzskata, ka ir ekonomiski pamatoti izmantot šo minerālu mājokļu problēmas risināšanai. Liekot lietā inovatīvu 3D drukas principu, moduļu mājas būtu iespējams ražot āra apstākļos, grūti pieejamās vietās, vienlaikus nodrošinot dažādas, ilgtspējīgas komforta funkcijas,» stāsta Uldis Požarnovs, CFP pārstāvis

Tehnoloģija. Mājas tiek veidotas ar 3D printeri, izmantojot speciālu sastāvu, kurā māls ir kombinēts ar īpašu polimēru aptuvenās proporcijās 80:20. Materiāls tiek pakļauts termiskai iedarbībai...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā!*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Andris Ozoliņš

Publicitātes foto

Lasīt vairāk...

BALTIJAS ENERĢĒTIKAS FORUMS 2017: BRĪVAIS TIRGUS, VIEDĀ ENERĢIJA & DIGITĀLIE KOMUNĀLIE PAKALPOJUMI

2017.gada 15. novembrī Rīgā, Radisson Blu Hotel Latvija (Rīga, Elizabetes iela 55) norisinājās ikgadējais Baltijas Enerģētikas forums, kurš norisinās kopš 2007. gada.

Par foruma galvenajām tēmām kļuva: Latvijas gāzes tirgus liberalizācija un Baltijas valstu un Ziemeļvalstu vienota gāzes tirgus attīstība; nākotnes politika attiecībā uz atjaunojamās enerģijas attīstību un energoefektivitāti; elektroapgādes pakalpojumi, balstoties uz mainīgo pieprasījumu; Viedās mājas un Viedās pilsētas kā enerģētikas tirgus attīstības virzītājs.

Forumā piedalījās valsts pārvaldes pārstāvji, pašvaldību pārstāvji, Baltijas valstu lielāko gāzes uzņēmumu vadītāji, uzņēmumu vadītāji un  speciālisti – tirgus dalībnieki, kas pārstāvēja elektoenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes sektorus, profesionālo asociāciju, tehnoloģisku uzņēmumu un IT uzņēmumu pārstāvji, kā arī akadēmiķi, doktoranti un mediji.

Ar prezentācijām uzstājās un diskusijās piedalījās:

  • Juris Stinka, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs;
  • Jānis Patmalnieks, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos;
  • Olga Bogdanova,  Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktore;
  • Rolands Irklis, padomes priekšsēdētājs, Sabiedrisko Pakalpojumu Regulēšanas Komisija;
  • Aigars Kalvītis, valdes priekšsēdētājs, Latvijas Gāze;
  • Ants Noot, valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors, Eesti Gaas;
  • Mantas Mikalajūnas, izpilddirektors, Lietuvos Dujų Tiekimas;
  • Zane Kotāne, valdes locekle, Conexus Baltic Grid;
  • Jānis Irbe, valdes priekšsēdētājs, Latvijas atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF);
  • Raimonds Ķeirāns, valdes priekšsēdētājs, Latvijas Energoefektivitātes asociācija (LATEA);
  • Timurs Safiuļins, Rīgas Enerģētikas Aģentūras direktors;
  • Tālivaldis Podiņš, Biznesa attīstības vadītājs, ABB
  • Gatis Junghāns, valdes loceklis, “Augstsprieguma Tīkls”.
  • Indrek Ruiso, izpilddirektors, Eliko.

Nākamais Baltijas Enerģētikas forums norisināsies 2018. gada oktobrī. 

Lasīt vairāk...

Kalmāri, saule un ciete. Vai šī neparastā kombinācija atrisinās visas mūsu ilgtspējības problēmas?

Vai nākotne mums sola kaut ko tik kardinālu kā cements, kas tad taptu par jaunajiem civilizācijas pamatiem? Vai tā nesīs kaut ko, kas kļūtu tikpat neaizvietojams kā nagla? Vai tai padomā kaut kas tik radikāls kā kanalizācijas sistēmas, pateicoties kurām mēs dzīvojam vismaz 40 gadu ilgāk? Nīderlandē notiekošais starptautiskais Green Challenge konkurss veltīts tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, kas spēj sniegt «ilgtspējīgu atbildi uz mūsdienu samilzušajiem jautājumiem», lai ko tas arī nozīmētu. Tas nav speciāli veltīts būvniecības jautājumiem, tomēr starp šāgada 25 izvirzītajiem kandidātiem uz 500 tūkstošu eiro lielo balvu bija idejas, kam ir pielietojuma potenciāls būvniecībā.

Kalmāru gaisma

Krustcelēs starp biomimikriju un sintētisko bioloģiju franču biotehnoloģiju jaundibinājums Glowee ir gatavi apgriezt ar kājām gaisā veidu, kā mēs apgaismojam ēkas. Viņi paši to dēvē par bioloģiski dzīvām apgaismes sistēmām, un vienkāršvalodā tas nozīmē apgaismojumu, ko radījušas baktērijas. Glowee izmanto Mātes Dabas jau pirms pāris miljardiem gadu ieviesto inovāciju – bioluminiscenci. «Tā ir ķīmiska reakcija, ko kontrolē gēni un kas ļauj dzīviem organismiem pašiem ražot gaismu,» skaidrots Glowee mājaslapā. Šis fenomens raksturīgs vairāk nekā 80% okeānu iemītnieku: aļģēm, medūzām, garnelēm, kalmāriem; arī mūsu pašu jāņtārpiņš pie «spuldzītes» tiek tieši tādā pašā veidā.

Glowee ceļš līdz gaismai ir komplicētāks, jo jāņtārpiņus spuldzē varbūt var iestūkāt, bet ilgi viņi tur nedzīvos. «Mēs esam radījuši bakteriālu jēlmateriālu, kur ar sintētiskās bioloģijas palīdzību esam optimizējuši šo baktēriju izdalītās gaismas intensitāti un stabilitāti, kā arī mazinājuši ierobežojumus tā izmantošanā,» konkursa mājaslapā skaidro Glowee dibinātāja Sandra Reja. Bioloģiski dzīva apgaismes sistēma nozīmē ģenētiski uzlabotas E.coli baktērijas, kas ievietotas caurspīdīgā apvalkā kopā ar skābekli un barības vielām. E.coli – tās pašas, kas apdzīvo mūsu zarnu traktu, – ir uzlabotas, jo pēc savas dabas tās nenodarbojas ar gaismas ražošanu: Glowee «ievietoja» tajās Havajas strupastainā kalmāra bioluminiscējošos gēnus, un tagad tās spēj izdalīt gaismu...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā!*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Jolanta Sēnele

Lasīt vairāk...

Būvniecībā varēs izmantot EEZ valstu standartiem atbilstošu stiegrojuma tēraudu

Ministru kabinets 2017.gada 21.novembra sēdē apstiprināja grozījumus būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtībā, ar kuriem turpmāk Latvijā būvdarbos tiek atļauts izmantot tādu stiegrojuma tēraudu, kurš ir ieguvis atbilstības novērtējumu ikvienam Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu standartam, kā arī atbilst noteikumos izvirzītajām minimālajām prasībām. Ministru kabineta noteikumos ietvertās prasības ir pārņemtas no Latvijas nacionālā standarta. 

Ekonomikas ministrija uzskata, ka izmaiņas ir pārdomātas un līdzsvarotas. Apstiprināto grozījumu mērķis ir aizsargāt Latvijas tirgu no nekvalitatīvas produkcijas, vienlaicīgi samazinot birokrātisko slogu, saglabājot kvalitātes un drošības garantijas.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), realizējot būvizstrādājumu tirgus uzraudzību būvlaukumos, novēroja, ka Latvijas tirgū piedāvātais stiegrojuma tērauds, ko ražo citu valstu ražotāji, tiek ražots pēc attiecīgo valstu standartiem. Standarts LVS 191-1 “Tērauds betona stiegrošanai. 1. daļa: Metināmi un nemetināmi taisni stieņi, rituļi un attīta rituļa izstrādājumi. Tehniskie noteikumi un atbilstības novērtēšana” paredz, ka gadījumā, ja stiegrojuma tērauds nav ražots pēc minētā standarta, tad, lai piegādātājs varētu apliecināt stiegrojuma tērauda atbilstību standarta LVS 191-1  prasībām, piegādātājam jātestē katra partija. Tas rada papildu finansiālu slogu, par līdz pat 75% sadārdzinot katras stiegrojuma partijas, kā arī betonēšanas izmaksas. 

Eiropas Savienības dalībvalstīs spēkā esošie standarti satur līdzvērtīgas prasības attiecībā uz stiegrojuma tērauda kvalitāti un īpašībām, līdz ar to prasība katru stiegrojuma tērauda kravu novērtēt atbilstoši Latvijas standarta prasībām nav lietderīga un rada birokrātisku slogu, kas komersantiem būtiski kavē būvniecības procesu un rada papildu izdevumus.

Līdz ar to, turpmāk būvuzņēmumam nebūs jāveic piegādātā stiegrojuma atbilstības pārbaude attiecīgās valsts standartam, tomēr katrai tērauda stiegrojuma partijai jābūt pievienotai informācijai par stiegrojuma garantētajām tehniskajām un fiziskajām īpašībām. Pievienotā informācija ir nepieciešama, lai novērtētu stiegrojuma tērauda atbilstību MK noteikumos noteiktajām prasībām, kā arī lai izdarītu secinājumus par stiegrojuma tērauda klasi.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā Latvijas tirgus tiks aizsargāts no neatbilstoša tērauda ienākšanas, proti, tāda tērauda ienākšanas, kas neatbilst nevienam standartam, vai atbilst trešo valstu standartiem. Tādejādi tiks nodrošinātas papildus garantijas kvalitātei un drošībai.

Ekonomikas ministrijas izveidotā darba grupa strādāja pie grozījumiem, iesaistot nozares ekspertus. Grozījumu izstrādē piedalījās Būvmateriālu ražotāju asociācijas eksperti, Latvijas būvkonstrukciju projektētāju asociācijas pārstāvji, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pārstāvji, Būvniecības Valsts kontroles biroja eksperti, Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvji. Regulējuma izstrādē tika iesaistīti arī uzņēmuma AS “Inspecta Latvia” pārstāvji.

Detalizētāk ar apstiprinātajiem grozījumiem var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40428131&mode=mk&date=2017-11-21

Lasīt vairāk...

Novembra LBS valdes sēdes darba kārtība

Šodien Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) telpās notiks LBS valdes sēde, kurā LBS valdes locekļi Ilmārs Leikums un Leonīds Jākobsons iepazīstinās klātesošos ar Latvijas Būvniecības padomes vēlēšanām, kuras notika 2017.gada 9.novembrī.  

Jaunais Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis informēs par Latvijas Būvniecības padomes 2017.gada 16.novembra sēdē izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem, savukārt LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume – par Būvniecības valsts kontroles biroja 2017.gada 7.novembra sanāksmē lemto.  

LBS Izglītības un būvniecības zinātnes sekcijas vadītājs Mārtiņš Vilnītis pastāstīs par LBS Izglītības un būvniecības zinātnes sekcijas organizēto 2017.gada 1.decembrī plānoto konferenci Rīgas Celtniecības koledžā un Starptautisko  konferenci  -  „Inovatīvie  materiāli. Konstrukcijas  un  tehnoloģijas”, bet Artis Dzirkalis par 2017.gada 30.novembrī LBS, Latvijas Būvnieku asociācijas un Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības kopīgi organizēto semināru Ādažos “Zemas enerģijas patēriņa būvju būvniecības principi”.  

Tāpat klātesošie iepazīsies ar informāciju par VEF kultūraas pils apskati pēc tās rekonstrukcijas un restaurācijas, Būvniecības likuma izmaiņu virzību, kā arī spriedīs par kandidātiem LBS Goda biedru nominēšanai.

Lasīt vairāk...

VEF Kultūras pils uz jaunās dzīves sliekšņa

Laikā, kad iznāk šis žurnāla Būvinženieris numurs, ekspluatācijā tiek nodots vēl viens no pēdējo gadu vērienīgajiem rekonstrukcijas un restaurācijas objektiem – VEF Kultūras pils.

Atjaunošanas darbi tika sākti pērn 2. maijā, un, neraugoties uz to, ka darbu gaitā atklājās neparedzētas problēmas, kas ieviesa korekcijas projektā, objekta pabeigšanas termiņš netika mainīts. Projekta pasūtītājs ir Rīgas domes Īpašuma departaments, rekonstrukcijas projekta autors – arhitektu birojs Graf X, darbus veica projekta ģenerāluzņēmējs SIA VELVE, projektu līdzfinansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds, un tā kopējās izmaksas sasniedza ap 12,1 miljonu eiro.

Rīgas pašvaldības kultūras iestāde VEF Kultūras pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka celta laika posmā no 1951. līdz 1960. gadam. Ēkas kopējā platība ir 6878 m2, un tās iekšējais plānojums un piecu telpu interjera apdare ir valsts nozīmes mākslas piemineklis. VEF Kultūras pils kā kultūras centrs darbību sāka 1960. gada 1. martā un ir lielākā Latvijas kultūras iestāde ar vairāk nekā piecdesmit mākslinieciskajiem kolektīviem, studijām un interešu klubiem, kuros darbojas ap 3000 dažāda vecuma cilvēku.

VEF Kultūras pils ēka nenoliedzami ir kļuvusi par vienu no sava veida Rīgas atpazīstamības simboliem, un ikviens, kurš pēdējā gada laikā ikdienā brauca tai garām, varēja sekot līdzi pils fasādes atdzimšanai jaunā izskatā. Pils kopējais veidols kļuvis gaišāks un vizuāli patīkami izceļas uz kopējā apkārtējo ēku fona, savukārt diennakts tumšajā laikā pils tiek izgaismota, kļūstot par krāšņu pilsētvides elementu. To, kādas izskatās pils iekštelpas, varēs novērtēt novembra vidū, kad ar plašu pasākumu programmu paredzēta tās atklāšana.

Demontāža atklāj nezināmo

VEF Kultūras pils rekonstrukcijas un restaurācijas tehniskais projekts izstrādāts, pamatojoties uz 2010. gada 23. augustā izdoto plānošanas un arhitektūras uzdevumu un 2011. gada 11. februārī izdotajiem Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas īpašajiem noteikumiem. Pirmo reizi projektu saskaņoja 2011. gadā, 2014. gadā veica pārakceptēšanu, bet 2016. gadā tas tika saskaņots vēlreiz. Visu šo gadu laikā līdz pēdējam saskaņojumam pils turpināja savu ikdienas darbu, un tās nolietojums tikai palielinājās. Kā atzīst būvnieki, demontāžas procesa laikā, atsedzot vairākas konstrukcijas, atklājās «pārsteigumi», kādus projekta izstrādes gaitā nebija iespējams paredzēt, jo, gatavojot projektu, nevarēja veikt pilnu konstrukciju atsegšanu. Šie «pārsteigumi» arī lika pieņemt lēmumus par jauniem risinājumiem...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā!*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Antra Veļķere

Foto: no AS Būvuzņēmums Restaurators arhīva, Mārtiņš Zilgalvis, F64

«Galvenās problēmas bija saistītas ar ēkas nesošajām konstrukcijām. Atklājās, ka lielākā daļa bēniņu un starpstāvu pārseguma koka konstrukciju bija tik ļoti bojātas, ka nācās tās pilnībā veidot no jauna,» stāsta Deniss Kamuškovs, SIA Velve projektu vadītājs. 

Lasīt vairāk...

Vēsturiskais portfelis ar informāciju par autoceļu stāvokli atkal iesniegts Saeimā

2017.g. 9. oktobrī biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei tradicionāli jau trešo gadu nogādāja un pasniedza vēsturisku portfeli ar informāciju par sabrukuma stāvoklī esošiem valsts autoceļiem un tiltiem.

"Nākamajā gadā ceļu būves nozarei tiek plānots neliels budžeta pieaugums. Taču tas ir nepietiekams un nespēs apturēt ceļu sabrukumu, nemaz nerunājot par kopējās situācijas uzlabošanu. Tomēr galvenā problēma, par ko ceļu būvnieki vēlas brīdināt likumdevējus, – jau 2019. gadā daļēji un 2020. gadā pilnīgi beigsies Eiropas Savienības finansējums, kas līdz šim lielā mērā uzturēja nozari pie dzīvības. Finansējums samazināsies četrkārtīgi, taču valdība šo problēmu izliekas nemanām un nerisina," uzsvēra LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš arī tikšanās laikā lūdza Saeimas Prezidiju jautājumu par pasākumiem ceļu sabrukuma apturēšanai un ceļu būves nozares finansēšanai 2019. un 2020. gados izskatīt vēl pirms 2018. gada valsts budžeta likumprojekta apspriešanas.

Bērziņš atgādināja, ka pirms 12. Saeimas vēlēšanām LCB kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociāciju un Latvijas Motoklubu asociāciju parakstīja vienošanās ar nozīmīgākajām politiskajām partijām (izņemot "Visu Latvijai – TB/LNNK”, kam ceļi nav darbības prioritāte). Vienošanās cita starpā paredz ikgadējā finansējuma palielināšanu un Autoceļu fonda atjaunošanu, kur tiktu ieskaitīti ceļu lietotāju samaksātie nodokļi un nodevas. Parakstītāji apņēmās panākt, ka līdz 2020. gadam 80 procenti no iekasētās degvielas akcīzes nodokļa, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas kopsummas tiek novirzīti ceļiem.

Diemžēl solījumi nav pildīti, arī 2018. gada valsts budžeta projektā ceļiem paredzēts novirzīt tikai 16 procentus iekasēto līdzekļu, bet 2019. un 2020. gados tikai 15 procentus solīto 80 procentu vietā.

LCB iepriekšējos gadus, mēģinot pievērst katra koalīcijas deputāta uzmanību bēdīgajai situācijai uz ceļiem un tiltiem, lūdza viņus uzņemties personisku atbildību par kāda sliktā stāvoklī esoša ceļa posma vai tilta remontu, taču kopējā lieta - prognozējams ilgtermiņa finansējums ceļiem - joprojām nekur nav pavirzījusies.

A.Bērziņš arī informēja Saeimas priekšsēdētāju, ka parlamentā apstiprinātā un Nacionālās attīstības plānā ietilpstošā „Valsts autoceļu sakārtošanas programma 2014.-2020. gadam” nav saņēmusi 568,2 miljonus EUR tai paredzēto līdzekļu. Valdība tā vietā, lai sāktu šo iztrūkumu dzēst, 2016. gada 20. decembrī pagarināja šīs programmas darbības laiku uz 2014. - 2023. gadu, paredzot iztrūkumus kompensēt 2021. - 2023. gados. Redzams arī, ka valdība nemaz negatavojas pildīt NAP paredzēto. 2018. gada valsts budžeta projekta kontrolskaitļi 2019. un 2020. gadam rāda, ka pret "Valsts autoceļu sakārtošanas programmu" resursu iztrūkums 2018. gadā valsts budžetā būs 189,33 miljoni EUR, bet, salīdzinot ar 2016. gada 20. decembrī MK pieņemto, „izstiepto” "Valsts autoceļu sakārtošanas programmu", 2019. gadā tas joprojām būs par 166,9 miljoniem EUR mazāk, nekā programmā paredzēts.

I.Mūrniece uzmanīgi iepazinās ar LCB sniegto informāciju un solīja sekot līdzi tam, lai 2019. un 2020. gadā ceļi nepaliek bez nepieciešamā valsts budžeta finansējuma. Viņa atzina, ka deputātu izpratne par autoceļu stāvokli un finansējuma nepieciešamību ir būtiski uzlabojusies, pateicoties arī tradicionālajām "portfeļa" akcijām.

Savukārt Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars vēlreiz apliecināja, ka ministrija panāks Autoceļu fonda atjaunošanu, lai ceļu lietotāju samaksātie nodokļi un nodevas tiktu izlietoti paredzētajiem mērķiem – ceļu sakārtošanai. Tavars arī informēja par uzsāktajām strukturālajām reformām nozarē, kuru ietvaros Satiksmes ministrija veiks arī autoceļu tīkla optimizāciju.

Uzņēmumā "Somdaris" izgatavotais portfelis, kuru LCB iesniegs Saeimā, ir nācis pasaulē tālajos astoņdesmitajos gados – laikā, kad lielākā daļa sabrukuma stāvoklī nonākušo valsts autoceļu un tiltu tika remontēti pēdējo reizi.

Lasīt vairāk...

Rīgā, Piņķos un Jūrmalā notiks semināri par pieejamo atbalstu daudzdzīvokļu ēku renovācijai

Šā gada 21. un 29. novembrī un 6. decembrī Rīgā, Piņķos un Jūrmalā - notiks semināri par energoefektivitātes pasākumu īstenošanu daudzdzīvokļu ēkās un pieejamo valsts atbalstu. Seminārus organizē Ekonomikas ministrija un Attīstības finanšu institūcija Altum informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” ietvaros.

Uz semināriem aicinām namu pārvaldīšanas uzņēmumu, dzīvokļu īpašnieku biedrību un būvniecības uzņēmumu pārstāvjus, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju vecākos.

Seminārā „Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšana. Nosacījumi, renovācijas process un kvalitāte” klātesošie varēs uzzināt par ES fondu atbalsta programmas „Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās” nosacījumiem, tehniskās dokumentācijas sagatavošanu, lēmuma pieņemšanas procedūru, kā arī ES līdzfinansējuma saņemšanu. Seminārā piedalīsies arī banku pārstāvji, kas informēs par kredīta saņemšanas nosacījumiem.

Semināri notiks:

- šā gada 21. novembrī plkst. 17.30 Rīgā;

- šā gada 29. novembrī plkst. 17.30 Piņķos;

- šā gada 6. decembrī plkst. 17.30 Jūrmalā.

Detalizētāka informācija par semināru norises vietām un dienas kārtību pieejama Ekonomikas ministrijas mājaslapā. Semināram Rīgā var pieteikties šeit, semināram Piņķosvar pieteikties šeit, semināram Jūrmalā var pieteikties šeit. Sīkāku informāciju par semināriem var saņemt Ekonomikas ministrijā (dzivosiltak@em.gov.lv, 67 013240). Jaunumiem par ēku energoefektivitāti var sekot līdzi arī twitter.com/siltinam un facebook.com/dzivosiltak.

Kā zināms, 2016. gada 15. martā Ministru kabinets apstiprināja atbalsta programmu energoefektivitātes paaugstināšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās. Atbalstam daudzdzīvokļu ēku renovācijai laika periodā no 2016. - 2023. gadam būs pieejami 166 470 588 eiro. Jaunās programmas ietvaros plānots atbalstīt aptuveni 1 700 ēku atjaunošanu, sniedzot iespēju gandrīz 13,5 tūkstošiem ģimeņu sasniegt būtisku enerģijas ietaupījumu. Atbalstu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem sniedz Attīstības finanšu institūcija Altum. Sīkāka informācija par programmu ir pieejama  Altum mājaslapā un Ekonomikas ministrijas mājaslapā.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei