Objekti filtrēti pēc datums: novembris 2017

VEF Kultūras pils uz jaunās dzīves sliekšņa

Laikā, kad iznāk šis žurnāla Būvinženieris numurs, ekspluatācijā tiek nodots vēl viens no pēdējo gadu vērienīgajiem rekonstrukcijas un restaurācijas objektiem – VEF Kultūras pils.

Atjaunošanas darbi tika sākti pērn 2. maijā, un, neraugoties uz to, ka darbu gaitā atklājās neparedzētas problēmas, kas ieviesa korekcijas projektā, objekta pabeigšanas termiņš netika mainīts. Projekta pasūtītājs ir Rīgas domes Īpašuma departaments, rekonstrukcijas projekta autors – arhitektu birojs Graf X, darbus veica projekta ģenerāluzņēmējs SIA VELVE, projektu līdzfinansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds, un tā kopējās izmaksas sasniedza ap 12,1 miljonu eiro.

Rīgas pašvaldības kultūras iestāde VEF Kultūras pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka celta laika posmā no 1951. līdz 1960. gadam. Ēkas kopējā platība ir 6878 m2, un tās iekšējais plānojums un piecu telpu interjera apdare ir valsts nozīmes mākslas piemineklis. VEF Kultūras pils kā kultūras centrs darbību sāka 1960. gada 1. martā un ir lielākā Latvijas kultūras iestāde ar vairāk nekā piecdesmit mākslinieciskajiem kolektīviem, studijām un interešu klubiem, kuros darbojas ap 3000 dažāda vecuma cilvēku.

VEF Kultūras pils ēka nenoliedzami ir kļuvusi par vienu no sava veida Rīgas atpazīstamības simboliem, un ikviens, kurš pēdējā gada laikā ikdienā brauca tai garām, varēja sekot līdzi pils fasādes atdzimšanai jaunā izskatā. Pils kopējais veidols kļuvis gaišāks un vizuāli patīkami izceļas uz kopējā apkārtējo ēku fona, savukārt diennakts tumšajā laikā pils tiek izgaismota, kļūstot par krāšņu pilsētvides elementu. To, kādas izskatās pils iekštelpas, varēs novērtēt novembra vidū, kad ar plašu pasākumu programmu paredzēta tās atklāšana.

Demontāža atklāj nezināmo

VEF Kultūras pils rekonstrukcijas un restaurācijas tehniskais projekts izstrādāts, pamatojoties uz 2010. gada 23. augustā izdoto plānošanas un arhitektūras uzdevumu un 2011. gada 11. februārī izdotajiem Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas īpašajiem noteikumiem. Pirmo reizi projektu saskaņoja 2011. gadā, 2014. gadā veica pārakceptēšanu, bet 2016. gadā tas tika saskaņots vēlreiz. Visu šo gadu laikā līdz pēdējam saskaņojumam pils turpināja savu ikdienas darbu, un tās nolietojums tikai palielinājās. Kā atzīst būvnieki, demontāžas procesa laikā, atsedzot vairākas konstrukcijas, atklājās «pārsteigumi», kādus projekta izstrādes gaitā nebija iespējams paredzēt, jo, gatavojot projektu, nevarēja veikt pilnu konstrukciju atsegšanu. Šie «pārsteigumi» arī lika pieņemt lēmumus par jauniem risinājumiem...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā!*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Antra Veļķere

Foto: no AS Būvuzņēmums Restaurators arhīva, Mārtiņš Zilgalvis, F64

«Galvenās problēmas bija saistītas ar ēkas nesošajām konstrukcijām. Atklājās, ka lielākā daļa bēniņu un starpstāvu pārseguma koka konstrukciju bija tik ļoti bojātas, ka nācās tās pilnībā veidot no jauna,» stāsta Deniss Kamuškovs, SIA Velve projektu vadītājs. 

Lasīt vairāk...

Vēsturiskais portfelis ar informāciju par autoceļu stāvokli atkal iesniegts Saeimā

2017.g. 9. oktobrī biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei tradicionāli jau trešo gadu nogādāja un pasniedza vēsturisku portfeli ar informāciju par sabrukuma stāvoklī esošiem valsts autoceļiem un tiltiem.

"Nākamajā gadā ceļu būves nozarei tiek plānots neliels budžeta pieaugums. Taču tas ir nepietiekams un nespēs apturēt ceļu sabrukumu, nemaz nerunājot par kopējās situācijas uzlabošanu. Tomēr galvenā problēma, par ko ceļu būvnieki vēlas brīdināt likumdevējus, – jau 2019. gadā daļēji un 2020. gadā pilnīgi beigsies Eiropas Savienības finansējums, kas līdz šim lielā mērā uzturēja nozari pie dzīvības. Finansējums samazināsies četrkārtīgi, taču valdība šo problēmu izliekas nemanām un nerisina," uzsvēra LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš arī tikšanās laikā lūdza Saeimas Prezidiju jautājumu par pasākumiem ceļu sabrukuma apturēšanai un ceļu būves nozares finansēšanai 2019. un 2020. gados izskatīt vēl pirms 2018. gada valsts budžeta likumprojekta apspriešanas.

Bērziņš atgādināja, ka pirms 12. Saeimas vēlēšanām LCB kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociāciju un Latvijas Motoklubu asociāciju parakstīja vienošanās ar nozīmīgākajām politiskajām partijām (izņemot "Visu Latvijai – TB/LNNK”, kam ceļi nav darbības prioritāte). Vienošanās cita starpā paredz ikgadējā finansējuma palielināšanu un Autoceļu fonda atjaunošanu, kur tiktu ieskaitīti ceļu lietotāju samaksātie nodokļi un nodevas. Parakstītāji apņēmās panākt, ka līdz 2020. gadam 80 procenti no iekasētās degvielas akcīzes nodokļa, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas kopsummas tiek novirzīti ceļiem.

Diemžēl solījumi nav pildīti, arī 2018. gada valsts budžeta projektā ceļiem paredzēts novirzīt tikai 16 procentus iekasēto līdzekļu, bet 2019. un 2020. gados tikai 15 procentus solīto 80 procentu vietā.

LCB iepriekšējos gadus, mēģinot pievērst katra koalīcijas deputāta uzmanību bēdīgajai situācijai uz ceļiem un tiltiem, lūdza viņus uzņemties personisku atbildību par kāda sliktā stāvoklī esoša ceļa posma vai tilta remontu, taču kopējā lieta - prognozējams ilgtermiņa finansējums ceļiem - joprojām nekur nav pavirzījusies.

A.Bērziņš arī informēja Saeimas priekšsēdētāju, ka parlamentā apstiprinātā un Nacionālās attīstības plānā ietilpstošā „Valsts autoceļu sakārtošanas programma 2014.-2020. gadam” nav saņēmusi 568,2 miljonus EUR tai paredzēto līdzekļu. Valdība tā vietā, lai sāktu šo iztrūkumu dzēst, 2016. gada 20. decembrī pagarināja šīs programmas darbības laiku uz 2014. - 2023. gadu, paredzot iztrūkumus kompensēt 2021. - 2023. gados. Redzams arī, ka valdība nemaz negatavojas pildīt NAP paredzēto. 2018. gada valsts budžeta projekta kontrolskaitļi 2019. un 2020. gadam rāda, ka pret "Valsts autoceļu sakārtošanas programmu" resursu iztrūkums 2018. gadā valsts budžetā būs 189,33 miljoni EUR, bet, salīdzinot ar 2016. gada 20. decembrī MK pieņemto, „izstiepto” "Valsts autoceļu sakārtošanas programmu", 2019. gadā tas joprojām būs par 166,9 miljoniem EUR mazāk, nekā programmā paredzēts.

I.Mūrniece uzmanīgi iepazinās ar LCB sniegto informāciju un solīja sekot līdzi tam, lai 2019. un 2020. gadā ceļi nepaliek bez nepieciešamā valsts budžeta finansējuma. Viņa atzina, ka deputātu izpratne par autoceļu stāvokli un finansējuma nepieciešamību ir būtiski uzlabojusies, pateicoties arī tradicionālajām "portfeļa" akcijām.

Savukārt Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars vēlreiz apliecināja, ka ministrija panāks Autoceļu fonda atjaunošanu, lai ceļu lietotāju samaksātie nodokļi un nodevas tiktu izlietoti paredzētajiem mērķiem – ceļu sakārtošanai. Tavars arī informēja par uzsāktajām strukturālajām reformām nozarē, kuru ietvaros Satiksmes ministrija veiks arī autoceļu tīkla optimizāciju.

Uzņēmumā "Somdaris" izgatavotais portfelis, kuru LCB iesniegs Saeimā, ir nācis pasaulē tālajos astoņdesmitajos gados – laikā, kad lielākā daļa sabrukuma stāvoklī nonākušo valsts autoceļu un tiltu tika remontēti pēdējo reizi.

Lasīt vairāk...

Rīgā, Piņķos un Jūrmalā notiks semināri par pieejamo atbalstu daudzdzīvokļu ēku renovācijai

Šā gada 21. un 29. novembrī un 6. decembrī Rīgā, Piņķos un Jūrmalā - notiks semināri par energoefektivitātes pasākumu īstenošanu daudzdzīvokļu ēkās un pieejamo valsts atbalstu. Seminārus organizē Ekonomikas ministrija un Attīstības finanšu institūcija Altum informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” ietvaros.

Uz semināriem aicinām namu pārvaldīšanas uzņēmumu, dzīvokļu īpašnieku biedrību un būvniecības uzņēmumu pārstāvjus, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju vecākos.

Seminārā „Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšana. Nosacījumi, renovācijas process un kvalitāte” klātesošie varēs uzzināt par ES fondu atbalsta programmas „Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās” nosacījumiem, tehniskās dokumentācijas sagatavošanu, lēmuma pieņemšanas procedūru, kā arī ES līdzfinansējuma saņemšanu. Seminārā piedalīsies arī banku pārstāvji, kas informēs par kredīta saņemšanas nosacījumiem.

Semināri notiks:

- šā gada 21. novembrī plkst. 17.30 Rīgā;

- šā gada 29. novembrī plkst. 17.30 Piņķos;

- šā gada 6. decembrī plkst. 17.30 Jūrmalā.

Detalizētāka informācija par semināru norises vietām un dienas kārtību pieejama Ekonomikas ministrijas mājaslapā. Semināram Rīgā var pieteikties šeit, semināram Piņķosvar pieteikties šeit, semināram Jūrmalā var pieteikties šeit. Sīkāku informāciju par semināriem var saņemt Ekonomikas ministrijā (dzivosiltak@em.gov.lv, 67 013240). Jaunumiem par ēku energoefektivitāti var sekot līdzi arī twitter.com/siltinam un facebook.com/dzivosiltak.

Kā zināms, 2016. gada 15. martā Ministru kabinets apstiprināja atbalsta programmu energoefektivitātes paaugstināšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās. Atbalstam daudzdzīvokļu ēku renovācijai laika periodā no 2016. - 2023. gadam būs pieejami 166 470 588 eiro. Jaunās programmas ietvaros plānots atbalstīt aptuveni 1 700 ēku atjaunošanu, sniedzot iespēju gandrīz 13,5 tūkstošiem ģimeņu sasniegt būtisku enerģijas ietaupījumu. Atbalstu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem sniedz Attīstības finanšu institūcija Altum. Sīkāka informācija par programmu ir pieejama  Altum mājaslapā un Ekonomikas ministrijas mājaslapā.

Lasīt vairāk...

Būvuzņēmēju turnīrs pludmales volejbolā

Pludmales sporta un atpūtas centrs “Brazīlija”, sadarbībā ar Latvijas Būvinženieru Savienību un Latvijas Būvnieku Asociāciju aicina visus, kas būvē, remontē vai piedāvā būvmateriālus tikties 26. novembrī, lai jautrā noskaņā noskaidrotu izveicīgākos amatieru līmeņa pludmales volejbola duetus ar būvniecību saistīto uzņēmumu konkurencē.

Piesaki sava uzņēmuma komandu un pulcini līdzi arī atbalstītājus. Pludmales volejbola spēļu starplaikos gan dalībniekiem, gan līdzjutējiem būs iespēja piedalīties azartiskās papildus aktivitātēs un konkursos, iegūstot balvas no “Henkell”, “Fazer”, “Lay`s” un citiem turnīra atbalstītājiem. Komandām, kurām pludmales volejbola turnīrs būs mazāk veiksmīgs, tiks piedāvāta iespēja gūt balvas īpašā mini turnīrā, par kuru vairāk pastāstīsim turnīra dienā.

Komandas, kuras pludmales volejbola turnīrā izcīnīs vietu pirmajā trijniekā, tiks apbalvotas ar medaļām, diplomiem un vērtīgām balvām no “Knauf”’, “Henkell” un citiem atbalstītājiem.

Dalības maksa komandai EUR 35,00, pieteikšanās līdz 26.11, rakstot uz turniri@brazil.lv vai mājas lapā www.brazil.lv

http://brazil.lv/buvuznemumu-turnirs-pludmales-volejbola/

Lasīt vairāk...

Notiks Baltijas Enerģētikas forums 2017

BALTIJAS ENERĢĒTIKAS FORUMS 2017: BRĪVAIS TIRGUS, VIEDĀ ENERĢIJA & DIGITĀLIE KOMUNĀLIE PAKALPOJUMI

2017. gada 15. novembrī Rīgā, Radisson Blu Hotel Latvija (Rīga, Elizabetes iela 55) norisināsies Baltijas Enerģētikas forums „Stratēģijas Baltijas enerģētikas nozarei: Brīvais tirgus, viedā enerģija un digitālie komunālie pakalpojumi”.

Forumā piedalīsies Baltijas valstu augsta līmeņa enerģētikas tirgus dalībnieki, valsts pārvaldes pārstāvji, investori, akadēmiķi, pašvaldības un mediji.

Forumu atklās Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs, Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Foruma pirmajā sesijā norisināsies saruna par Baltijas valstu gāzes un elektroenerģijas tirgu attīstību un integrāciju Ziemeļvalstu tirgū. Ar prezentācijām uzstāsies un diskusijā piedalīsies trīs Baltijas valstu gāzes uzņēmumu vadītāji: Aigars Kalvītis, Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētājs; Ants Noot, Eesti Gaas valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors, kā arī Mantas Mikalajūnas, UAB Lietuvos Dujų Tiekimas izpilddirektors. Tāpat diskusijā piedalīsies Rolands Irklis, Sabiedrisko Pakalpojumu Regulēšanas Komisijas padomes priekšsēdētājs; Zane Kotāne, Conexus Baltic Grid valdes locekle, un Jānis Patmalnieks, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos. 

Foruma galvenās tēmas:

- Ceļā uz vienotu tirgu: reģionālā dabasgāzes un elektroenerģijas tirgus attīstība Baltijas valstīs

- Krustceles: Latvijas nākotnes politika attiecībā uz atjaunojamās enerģijas attīstību un energoefektivitāti

- Rītdienas enerģija: Viedo māju attīstība un Viedās pilsētas kā enerģētikas tirgus attīstības virzītājs.

Foruma runātāju vidū:

  • Alda Ozola, valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos, Vides Aizsardzības un Reģionālās Attīstības Ministrija

  • Olga Bogdanova, Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktore, Ekonomikas Ministrija

  • Timurs Safiuļins, Rīgas Enerģētikas Aģentūras direktors

  • Dzintars Kauliņš, Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departamenta

    direktors, Ekonomikas Ministrija

  • Indrek Ruiso, izpilddirektors, Eliko

  • Jānis Irbe, valdes priekšsēdētājs, Latvijas atjaunojamās enerģijas federācija

  • Raimonds Ķeirāns, valdes priekšsēdētājs, Latvijas Energoefektivitātes asociācija.

    Plkst. 9:30-10:00, reģistrācijas laikā, forumā būs trīs Baltijas valstu gāzes uzņēmumu vadītājii Aigars Kalvītis, Ants Noot un Mantas Mikalajūnas. Šajā laikā varēs mēģināt uzdot viņiem jautājumus.  

 

Lasīt vairāk...

No zīmēšanas pulciņa līdz inženierim. Zigis Ostelis

Zigis Ostelis, AS UPB ēku konstrukciju būvinženieris, metāla konstrukciju būvinženieru nodaļas vadītāja vietnieks, pērn saņēma Būvindustrijas lielo balvu kategorijā Gada inženieris. Viņš ir punktuāls, neatlaidīgs, ar tehnisku prātu apveltīts jauns inženieris, kam sirdī jau kopš bērnības mājo radošums un aizrautība ar futbolu. 

Pērn tikāt atzīts par Gada inženieri. Kā pēc balvas saņemšanas mainījusies jūsu ikdiena?

Nekā (smejas)… Uzticēšanos un paļaušanos uz manu kompetenci no darba devēja puses jutu arī līdz balvas saņemšanai, tāpēc nevaru teikt, ka šī atzinība ienesa būtiskas pārmaiņas manā dzīvē. Šo balvu drīzāk uztveru kā novērtējumu savam līdzšinējam darbam. Tā parāda, ka mans vairāku gadu garumā veiktais darbs ir atzīts par noderīgu un labu. Cilvēki to ir novērtējuši, un, kas svarīgi, ir tapis kaut kas jauns un paliekošs.

Balvas pieteikumā jūs tikāt raksturots kā neatlaidīgs, punktuāls cilvēks ar nemitīgu vēlmi sevi pilnveidot. Vai inženiera profesijā tas ir būtiski?

Šajā profesijā nemaz nevar citādi! Vienmēr ir jāattīstās, jāredz jaunas lietas, jauni risinājumi. Tu nekad nedrīksti būt paviršs, pieļaut kļūdas, jābūt ļoti punktuālam. Inženiera profesija kļūdas nepiedod. Vienmēr jāpatur prātā, ka mūsu projektētajās ēkas atradīsies cilvēki, tāpēc tām jābūt drošām un arī estētiski pievilcīgām.

Un neatlaidība?

Arī neatlaidība ir svarīga. Mums bieži vien jāmeklē nestandarta risinājumi, kas prasa laiku un pacietību. Protams, var palikt pie vienkāršāka risinājuma, tādējādi zaudējot sākotnējo arhitektonisko ideju, bet var neatlaidīgi un spītīgi meklēt risinājumu, kas ļaus īstenot pat vistrakākās arhitektu idejas.

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā!*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Dace Rozenšteina

Foto: no Ziga Osteļa personiskā arhīva

Lasīt vairāk...

Noticis sestais seminārs jaunajiem būvspeciālistiem par patstāvīgas prakses tiesību iegūšanu

Š.g. 16.novembrī Latvijas Būvinženieru savienībā notika sestais (no septiņiem plānotajiem šogad) seminārs jaunajiem būvspeciālistiem  par patstāvīgas prakses tiesību iegūšanu. Seminārā piedalījās 16 jauni speciālisti, kuri aktīvi darbojas nozarē un tuvākajos gados plāno iegūt būvspeciālistu patstāvīgas prakses sertifikātu.

LBS speciālisti trīs stundu semināra laikā sniedza informāciju par:

  • plānotajiem  jauno  būvinženieru  pilnveides  procesiem;
  • būvspeciālistu   kompetences  novērtēšanas  un  patstāvīgās  prakses  uzraudzības  noteikumiem;
  • datu  ievadīšanu Būvniecības  informatīvās  sistēmas  būvspeciālistu  reģistrā  (BIS BR);
  • Būvniecības  likumu,

kā arī atbildēja uz dalībnieku individuāliem jautājumiem un izstāstīja par iespēju LBS semināru dalībniekiem abonēt žurnālu “Būvinženieris” ar atlaidi.

Pēdējais bezmaksas seminārs 2017.gadā tiek plānots  š.g.11.decembrī (pirmdiena)

Plānotais semināra laiks: 10:00-12:40.

Ikviens interesents speciālists var pieteikties šim semināram pie jauno speciālistu uzraudzības programmas koordinatores: Tatjana Titareva, 29382555, tatjana.titareva@lbs.bssi.lv.       

  

Lasīt vairāk...

Aicinām uz semināru: Zemas enerģijas patēriņa būvju būvniecības principi

Zemas enerģijas patēriņa būvju būvniecības principi

2017.gada 30.novembris, 10.00 – 16.00

Ādažu kultūras centrs Gaujas iela 33a, Ādaži

Organizē: Latvijas Būvnieku asociācija sadarbībā ar Latvijas Būvinženieru savienību un Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienību

Semināra mērķis ir informēt būvniecības nozares speciālistus par zemas enerģijas patēriņa būvju būvniecības principiem teorijā un praksē, izskaidrot pasūtītāja lomu, pasūtot zemas enerģijas patēriņa ēkas būvprojektu un veicot ēkas būvuzraudzību, kā arī dalīties pieredzē ar būvspeciālistiem un identificēt raksturīgākās kļūdas, projektējot un būvējot zemas enerģijas patēriņa ēkas. 

Semināra beigās paredzēts izbraukums uz jaunbūvi, kur tiks veikta ēkas norobežojošo konstrukciju blīvuma pārbaude un būs iespēja to novērot praksē.

Semināra lektori ir zinoši savā jomā un ar pieredzi zemas enerģijas patēriņa ēku projektēšanā un būvniecībā.

Būs iespēja pārrunāt, izdiskutēt dažādus jautājumus un risinājumus, arī iespējamos mītus un raksturīgākās kļūdas par zemas enerģijas patēriņa ēkām.

Aicinām visus būvniecības procesa dalībniekus, projektētājus, būvniekus, pasūtītāja pārstāvjus un visus citus interesentus!

Dalībnieku skaits ierobežots.

Pieteikšanās semināram interneta vietnē:

https://drive.google.com/open?id=1rEMRTu9eH-QanY1imD2FJv8yiFu4hUvaaN90S3S6Erc

Semināra programma apskatāma ŠEIT

Lasīt vairāk...

Ievēlēta jauna Latvijas Būvniecības padome

Ievēlēta jauna Latvijas Būvniecības padomeŠā gada 9. novembrī būvniecības nozares nevalstisko un profesionālo organizāciju pārstāvji ievēlēja jaunu Latvijas Būvniecības padomi. Par padomes priekšsēdētāju ievēlēts Latvijas Būvinženieru savienības valdes loceklis Artis Dzirkalis, bet par padomes priekšsēdētāja vietnieku - Latvijas Ilgtspējīgas Būvniecības padomes valdes priekšsēdētājs Gints Miķelsons.

Padomē ievēlēti un tās darbā nākamā gada laikā vēl piedalīsies:

Guntis Āboltiņš – Āboliņš - Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kamera;

Andris Bērziņš - Latvijas ceļu būvētājs;

Kaspars Bondars - Latvijas Ģeotehniķu savienība;

Mārtiņš Budahs - Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija;

Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība;

Normunds Grinbergs - Latvijas Būvnieku asociācija;

Leonīds Jākobsons - Būvmateriālu ražotāju asociācija;

Ināra Laube - Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru  savienība;

Ilmārs Leikums - Latvijas būvinspektoru un būvuzraugu asociācija;

Elīna Rožulapa - Latvijas Arhitektu savienība;

Normunds Tirāns - Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācija;

Gunārs Valinks - Latvijas Inženierkonsultantu asociācija;

Roberts Vecums-Veco - Latvijas Amatniecības kamera, Latvijas Restauratoru biedrība.

Padomes sastāvā ir arī pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības.

Ekonomikas ministrija izsaka pateicību iepriekšējam Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētājam Gintam Miķelsonam un priekšsēdētāja vietniecei Baibai Fromanei par aktīvo darbību padomes darba organizēšanā un vadīšanā 2017. gada laikā, sniedzot būtisku ieguldījumu būvniecības nozares sakārtošanā.

2017.gada laikā Latvijas Būvniecības padome G. Miķelsona vadībā izstrādāja “Būvniecības vidēja termiņa stratēģiju 2017.-2024. gadam”, kas turpmāk būs Ekonomikas ministrijas un Padomes rīcības dokuments. Tāpat Padome aktīvi iesaistījusies priekšlikumu izstrādei grozījumiem Būvniecības likumāun citos normatīvajos aktos. Savukārt B. Fromanes vadībā izstrādāta Saimnieciskā izdevīguma vērtēšanas metodoloģija būvdarbu, kā arī “projektē un būvē” iepirkumos, kas būtiski atvieglos valsts un pašvaldību iepirkumu komisiju darbu, kā arī būs palīgs Iepirkumu uzraudzības birojam, izskatot sūdzības par būvdarbu iepirkumiem. Tāpat viņas vadībā šogad  būvniecības nozare tikusi pie sava Ētikas kodeksa un Ētikas komisijas, kas izvērtēs  ētikas normu pārkāpumus par jebkuru būvniecības nozares personu.

Kā ziņots iepriekš, Ekonomikas ministrija aicināja būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas līdz šā gada 1.novembrim deleģēt pārstāvi darbam Latvijas Būvniecības padomē. Kopumā tika saņemti 24 biedrību un nodibinājumu pārstāvju pieteikumi un izvirzīti 23 kandidāti.

Latvijas Būvniecības padome ir konsultatīva koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību būvniecības politikas izstrādē un īstenošanā. Padome atbilstoši sabiedrības interesēm sniedz Ekonomikas ministrijai un citām nozaru ministrijām priekšlikumus par normatīvo aktu, politikas plānošanas dokumentu, kā arī Eiropas Savienības starptautisko tiesību aktu projektiem, kas skar būvniecības nozari. Padome informē sabiedrību par aktualitātēm būvniecības jomā un veicina būvniecības jautājumu integrēšanu nozaru politikā, izskata sabiedrības pārstāvju iesniegtos priekšlikumus būvniecības procesa pilnveidošanai.

Padomes sastāvā ir pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī ne vairāk 15 biedrību un nodibinājumu deleģēti pārstāvji. Padomes sastāvs tiek atjaunots katru gadu. Biedrības un nodibinājumi, kuru statūtos noteiktais darbības mērķis ir būvniecības vai ar būvniecību saistīto profesionālo pakalpojumu attīstība vai laba pārvaldība, patērētāju tiesības un ētikas normu ievērošana, var deleģēt savu pārstāvi darbam padomē reizi gadā līdz 1. novembrim.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei