Objekti filtrēti pēc datums: janvāris 2017

LBS vadība tiekas ar EM Būvniecības un mājokļu departamenta vadību

Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume un LBS  valdes pārstāvji 25. janvārī LBS birojā tikās ar Ekonomikas ministrijas  valsts sekretāra vietnieku un Būvniecības un mājokļu departamenta vadītāju Edmundu Valanti. Tikšanās iemesls - LBS valdes reakcija par ministru kabineta sēdē pieņemtiem ēku būvnoteikumiem, par kuriem profesionālās asociācijas un profesionālā vidē strādājošie uzzināja tikai noteikumu pieņemšanas dienā. Protams, ka tieši tajā dienā notikušajā LBS valdes sēdē, valdes locekļi noteikumu pieņemšanu uztvēra kā nerēķināšanos ar profesionāļu viedokli, jo vairāki noteikumu punkti klātesošajiem likās absurdi. Kā tas varēja notikt? 2014. gadā pieņemtajiem ēku būvnoteikumiem (nr.529) bija nepieciešamas izmaiņas, kuras iesāka gatavot 2015. gadā. Tās uz pusgadu “aizķērās” iesaistītās ministrijās, tad 2016. gada martā par noteikumiem runāja atkārtoti, taču nozarē iesaistītie noteikumu pēdējo versiju neredzēja. Rezultātā LBS valdes reakcija - nevalstisko organizāciju priekšlikumi tiek ignorēti. Produktīvā un konstruktīvā sarunā visi klātesošie pārrunāja likumu grozījumu, ministru kabineta noteikumu tapšanas gaitu un procesu, profesionāļu iesaistīšanu darba grupās. Tika norunāts par regulāru informācijas apmaiņu. Tā, kā nozares speciālistu priekšlikumus noteikumos iestrādā Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu departamenta darbinieki, LBS valde Edmundam Valantim lūdza, lai departaments informē par pēdējo redakciju. Vēl ir svarīgi, lai netiktu turpināta tāda prakse, ka ministrijās mēnešiem tapušo noteikumu redakciju, būvspeciālistiem izskatīšanai atsūta darbdienas beigās un lūdz komentēt dienas laikā. Edmunds Valantis izteica konkrētus priekšlikumus par izmaiņām 610.  ministru kabineta noteikumos. Tāpat Edmunds Valantis ierosināja, ka viņš kādā no LBS valdes sēdēm varētu LBS valdei pastāstīt par izmaiņām departamenta darba stilā, ko visi klātesoši novērtēja kā ļoti atbalstāmu.

Lasīt vairāk...

Prominenta būvniecības nozares profesionāļu un ekspertu žūrija izvirza būves skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” otrajai kārtai

Skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” žūrija pēc sēdes 26. janvārī izvirzīja skates otrajai kārtai 28 patiesi labas Latvijā pērn ekspluatācijā nodotas būves. Skates otrajā kārtā, lai novērtētu būves klātienē un tiktos ar būvniekiem un pasūtītājiem, žūrija dosies piecos braucienos pa visu Latviju.

Žūrijas sastāvā ir 35 eksperti no Latvijas Būvnieku asociācijas, Latvijas Būvinženieru savienības, Latvijas Arhitektu savienības, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas, Būvmateriālu ražotāju asociācijas, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienības, Latvijas Ainavu arhitektu biedrības, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs", Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociācijas, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas, Latvijas Ģeotehniķu savienības, Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas, Transportbūvju inženieru asociācijas, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes, Latvijas Pašvaldību savienības, Būvniecības valsts kontroles biroja, Rīgas Tehniskas universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes.

Nominācijā „Publiskā jaunbūve” uz otro kārtu tiek virzītas sešas būves, nominācijā „Pārbūve” uz otro kārtu tiek virzītas astoņas būves, nominācijā „Restaurācija” – sešas būves, nominācijā „Inženierbūve” – sešas būves, bet nominācijā „Ainava” – divas būves. „Šogad paši būvnieki ļoti atbildīgi izvēlējās būves, kuras pieteikt, un tika pieteikti paši labākie darbi no labākajiem. Priecē, ka būvnieki un žūrija augstu tur kvalitātes latiņu,” vērtē skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” žūrijas komisijas priekšsēdētājs Normunds Grinbergs.  

Skates otrajā kārtā, lai novērtētu būves klātienē un tiktos ar būvniekiem un pasūtītājiem, žūrija dosies piecos braucienos pa visu Latviju. Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume iezīmē skates dalībnieku ģeogrāfiju: „Rīga, Olaine, Babītes novads, Jūrmala, Ventspils, Talsu novads, Dundaga, Kuldīga, Jēkabpils novads, Rēzekne, Daugavpils, Kocēnu novads, Ainaži, Alūksne, Ādažu novads, Alojas novads”.

Valsts mēroga skate „Gada labākā būve Latvijā 2016” notiek jau deviņpadsmito gadu. Skate notiek trīs kārtās pēc skaidri definētiem kvalitātes kritērijiem. Pirmajā kārtā žūrija izvērtē iesniegto būvju dokumentus, īpašu uzmanību pievēršot būvju drošības pārbaudei, otrajā kārtā žūrija izvērtē objektus dabā un tiekas ar būvniekiem un pasūtītājiem, bet  skates trešajā kārtā finālisti prezentē savu veikumu žūrijai un sabiedrībai, lai apliecinātu, kāpēc tieši viņu būve ir pelnījusi titulu – „Gada labākā būve Latvijā 2016”. 

Skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” mērķis ir noteikt un popularizēt labi projektētās un uzbūvētās būves Latvijā 2016. gadā, veicināt profesionālo izaugsmi un darba kvalitāti nozarē, izteikt atzinību un motivēt nozares pārstāvjus profesionāliem izaicinājumiem. Skate popularizē labākās būves Latvijā un mudina sabiedrību lepoties ar tām, tāpēc jau otro gadu skatē tiek iesaistīti arī bērni un jaunieši, kuri ir aicināti zīmēt sava novada jaunās būves. Šos zīmējumus vērtēs jaunie mākslinieki no Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas, zīmējuma konkursa uzvarētāji tiks godināti skates noslēgumā un viņu darbi tiks publicēti īpašā, skatei par godu izdotā gadagrāmatā „Gada labākā būve Latvijā 2016”, kura tiks svinīgi atvērta skates noslēgumā organizētajā „Būvniecības dienā”.

Lai uzsvērtu Latvijas jauno būvju unikalitāti, organizatori ikvienu no skates piecām nominācijām ir pielīdzinājuši kādam no dārgakmeņiem:

- Publiskā jaunbūve. Dod enerģiju un ir optimisma avots. Akmens – sarkanais rubīns.

- Pārbūve. Ļauj atgūt spēku un pārtapt, piešķir izlēmību. Akmens – dzeltenais cirkons

- Restaurācija. Saudzē skaisto un unikālo. Akmens – brūnsarkanais granāts.

- Inženierbūve. Palīdz sadarboties un piešķir saprātu. Akmens – zilais safīrs.

- Ainava. Veicina auglību, mieru un harmoniju. Akmens – zaļais smaragds.

Skati „Gada labākā būve Latvijā 2016” un “Būvniecības dienu” organizē Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociāciju, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienību, Latvijas Ainavu arhitektu biedrību, biedrību "Latvijas Ceļu būvētājs", Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociāciju, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociāciju, Latvijas Ģeotehniķu savienību, Latvijas Inženierkonsultantu asociāciju, Transportbūvju inženieru asociāciju, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi, Latvijas Pašvaldību savienību, Būvniecības valsts kontroles biroju, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Biznesa augstskolas “Turība” Komunikācijas fakultāti, kā arī Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nozares žurnālu „Būvinženieris”, ziņu aģentūru LETA, portāliem nozare.lv, tvnet.lv, būvlaukums.lv, būvniecības abc.lv, building.lv, buvbaze.lv un laikrakstiem „Dienas Bizness” un „Latvijas Avīze”.

Skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” sponsori: ERGO, KNAUF, KÄRCHER, RAMIRENT, MAPEI, HILTI.

Žūrija:

Skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” žūrijas komisijas priekšsēdētājs

Normunds Grinbergs, Latvijas būvnieku asociācijas prezidents 

Skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” žūrijas komisijas locekļi, būvniecības industrijas nevalstisko organizāciju, augstskolu un publiskās pārvaldes deleģētie pārstāvji:

Būvmateriālu ražotāju asociācija

Leonīds Jākobsons, Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors

Andris Plociņš, Vincents Polyline direktors

Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padome

Maija Križmane, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes projektu eksperte, LEED Green Associate, zaļās būvniecības entuziaste 

Andris Veinbergs, SIA Knauf tehniskais vadītājs

Normunds Mitko, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padome

Latvijas Ainavu arhitektu biedrība

Madara Markova, Dr. arch., LLU Vides un būvzinātņu fakultātes docente

Latvijas Arhitektu savienība

Arnis Kleinbergs, arhitekts, Arhis Arhitekti biroja vadītāja vietnieks, Būvindustrijas lielās balvas laureāts kategorijā „Gada arhitekts 2016”

Juris Mitenbergs SIA AB3D vadītājs, arhitekts, Būvindustrijas lielās balvas laureāts kategorijā „Gada arhitekts 2016”

Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācija

Normunds Tirāns, SIA IG Kurbads būvinženieris un biroja vadītājs, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, Būvindustrijas lielās balvas laureāts kategorijā „Gada inženieris 2014”

Matīss Apsītis, būvinženieris projektēšanas birojā SIA Arenso

Biedrība „Latvijas Ceļu būvētājs“

Zigmārs Brunavs, biedrības „Latvijas Ceļu būvētājs” izpilddirektors

Latvijas Elektroenerģētikķu un energobūvnieku asociācija

Vilnis Krēsliņš, Dr. sc. ing., Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs

Latvijas Ģeotehniķu savienība

Kaspars Bondars, Dr. sc. ing., RTU Būvniecības fakultātes Civilo ēku būvniecības katedras docents, katedras vadītājs, Būvindustrijas lielās balvas laureāts kategorijā „Gada inženieris 2014”

Sigita Dišlere, LU pētniece, SIA Firma L4 projektu vadītāja

Latvijas Pašvaldību savienība

Dace Medniece, Ādažu novada būvvaldes vadītāja

Maija Geidāne, Siguldas novada būvvaldes galvenā arhitekte

Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība

Aivars Brambis, SIA Aqua-Brambis valdes priekšsēdētājs, Būvindustrijas lielās balvas laureāts par mūža ieguldījumu būvindustrijā

Egīls Dzelzītis Dr. hab. sc. ing., RTU profesors, LSGŪTIS valdes priekšsēdētājs

Transportbūvju inženieru asociācija

Jānis Rāzna, būvinženieris

Elmārs Daniševskis, SIA E. Daniševska birojs valdes loceklis, TIA, ceļu inženieris, satiksmes infrastruktūras plānotājs

Latvijas Inženierkonsultantu asociācija

Guntars Maļina, SIA Aqua-Brambis valdes loceklis, vecākais inženieris, Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Būvinženieru savienības biedrs, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības biedrs; Būvindustrijas lielās balvas laureāts 2010 gadā kategorijā Gada inženieris – projektētājs

Rīgas Tehniskā Universitāte

Uģis Bratuškins, Dr. arch., profesors, RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes dekāns

Mārtiņš Vilnītis, asociētais profesors, inženierzinātņu doktors, Rīgas Tehniskās universitātes studiju programmas Būvniecība direktors, RTU Būvražošanas katedras vadītājs, SIA MV Consult īpašnieks, nekustamā īpašuma vērtētājs un būvuzraugs

Ineta Geipele, Dr. oec., RTU Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta direktore, profesore

Latvijas Lauksaimniecības Universitāte

Juris Skujāns, Dr. sc. ing., LLU Arhitektūras un būvniecības fakultātes profesors, Būvindustrijas lielās balvas laureāts par mūža ieguldījumu būvindustrijā

Sandra Gusta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Arhitektūras un būvniecības katedras vadītāja, 1. līmeņa profesionālās studiju programmas „Būvniecība” direktore, Dr. oec., Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) Izglītības un zinātnes sekcijas biedre, LLU Jaunatnes kopas vadītāja, Latvijas Ekonomistu asociācijas valdes locekle

Arturs Lešinskis, Dr. sc. ing., LLU viesprofesors, Būvindustrijas lielās balvas laureāts par mūža ieguldījumu būvindustrijā

Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociācija

Raitis Gultnieks, Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ogres novada būvinspektors

Juris Mellēns, Valmieras pilsētas būvvaldes galvenais būvinspektors

Būvniecības valsts kontroles birojs

Jānis Palamarčuks, Būvniecības valsts kontroles biroja Kontroles departamenta direktora vietnieks, valsts galvenais būvinspektors, Inspekcijas nodaļas vadītājs

Latvijas Būvinženieru savienība

Artis Dzirkalis SIA CMB valdes priekšsēdētājs, vadošais būvinženieris

Vija Gēme, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomniece investīciju jautājumos

Juris Skalbergs, Latvijas Arhitektu savienības biedrs, SIA JS & Partneri valdes priekšsēdētājs, Būvindustrijas lielās balvas laureāts par mūža ieguldījumu būvindustrijā

Latvijas Būvnieku asociācija

Egils Emersons, Dipl. ing., specializācija būvkonstrukciju hidroizolācijā, strādā praktiskajā būvniecībā hidroizolācijas jomā

 

Informācija pa Latvijas Būvnieku asociācijas tālruni: 67228548, vai e-pastu: lba@latnet.lv

www.latvijas-buvnieku-asociacija.lv

www.facebook.com/gadabuve

www.twitter.com/GadaBuveLV

www.gadabuve.lv

 

Aija Zūle, Latvijas Būvnieku asociācija

 

Lasīt vairāk...

Apsveicam Signi Zuševicu!

Šodien dzimšanas dienu ar savas personālizstādes atklāšanu (55 gleznas) RTU viesnīcā Laimdotas ielā 2a svin LBS izdotā žurnāla "Būvinženieris" reklāmas projektu vadītāja Signe Zuševica. No sirds apsveicam!

Latvijas Būvinženieru savienība

Lasīt vairāk...

LBS valde iebilst pret Ekonomikas ministrijas darba stilu

24. janvāra rītā Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdes locekļi saņēma kolēģa e-pastu: “MK skata apjomīgus grozījumus Ēku būvnoteikumos. Intrigai citāts:

“7. Būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami:

7.6. pirmās vai otrās grupas vienstāva ēkas bez pamatiem (siltumnīca, nojume, lapene, paviljons utml.) ārpus publiskās ārtelpas jaunai būvniecībai, novietošanai un nojaukšanai, kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par vienu gadu un kas jānojauc līdz minētā termiņa beigām, tajā ietverot nojaukšanas laiku;”

Pēcpusdienā notiekošajā valdes sēdē diskusijā izskanēja replikas” Būvprojektēšana atcelta. Ja starpsienas vēlas izgāzt, atļauja vairs nav vajadzīga (un ja nu nesaprot kādu sienu gāž un izgāž nesošo?), pieņemt darbus var arhitekts (kāds?), izsniegt būvatļauju var pasūtītājs. Grozījumi dodas nedrošības virzienā. Turpmāk varbūt bīstami būs ieiet arī otrās kategorijas kafejnīcās.”

Ēku būvnoteikumu redakcija netika saskaņota ar nevalstiskajām organizācijām, par noteikumu pieņemšanu nezināja arī Būvniecības padomes locekļi, nezināja pašvaldību būvvaldes, vismaz ne Valmierā, Ogrē, Ventspilī un Ķekavā, .

Latvijas Būvinženieru savienības valde atzina, ka tas nav labas prakses piemērs un iebilst pret tādu Ekonomikas ministrijas darba stilu.

Ekonomikas ministrijas preses relīze vēsta: “Ministru kabinets šā gada 24.janvāra sēdē apstiprināja grozījumus ēku būvnoteikumos, kuri nosaka Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību būvniecības procesu ārvalstīs, atvieglo būvniecības kārtību nelielu būvdarbu gadījumos, kā arī precizē praksē konstatētās nepilnības.

MK noteikumos iekļauti papildu gadījumi, kādos nav nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija. Piemēram, mainot ēkas ārdurvis (līdzīgi, kā to var veikt ar logiem), atjaunojot ārējās kāpnes un lieveņus, krāsojot fasādes apdari un jumta iesegumu (ja saskaņā ar pašvaldības apbūves noteikumiem saskaņota krāsu pase būvvaldē), atjaunojot jumta iesegumu pirmās grupas ēkai vai otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamajai ēkai, tās palīgēkai vai lauku saimniecībai, šādiem būvdarbiem nebūs nepieciešams atsevišķs saskaņojums no būvvaldes.

Tāpat precizēts regulējums attiecībā uz sezonas ēkām, nosakot kritērijus, kādos gadījumos sezonas ēkas būvniecību var veikt bez būvniecības ieceres dokumentācijas (pirmās un otrās grupas vienstāva sezonas ēkas bez pamatiem (piemēram, siltumnīca, nojume, paviljons) ārpus publiskās ārtelpas), un kādos gadījumos (vienstāva ēkas ar/bez pamatiem publiskā ārtelpā, kas atbilst otrās un trešās grupas ēku kritērijiem) nepieciešams saskaņojums ar būvvaldi, iesniedzot paskaidrojuma rakstu, kā arī par būvdarbu pabeigšanu jāpaziņo būvvaldei.

Vienlaikus mainīti atsevišķu lēmumu pieņemšanas termiņi no 14 dienām uz 10 darbdienām, kā arī mainīts vienkāršotu atjaunošanas darbu un vienkāršotas fasādes darbu pieņemšanas termiņš otrās un trešās grupas ēkām – uz 10 darbdienām un pagarināts vienkāršotas fasādes atjaunošanas realizācijas termiņš no 2 gadiem uz 3 gadiem.

Ņemot vērā nepieciešamību veikt Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitātes izmaiņas, grozījumi ēku būvnoteikumos stāsies spēkā ar 2017.gada 1.martu.”

Latvijas Būvinženieru savienības valde nolēma, ka apkopos kādus riskus un kādus draudus sevī ietvert konkrēti noteikumi.

Lai nākotnē izvairītos no līdzīgām situācijām, būtu lietderīgi, ka Ekonomikas ministrija nosūtot likumprojekta, kas skar būvniecību, gala redakciju Valsts kancelejai, lai to iekļautu Ministru kabineta sēdē apstiprināšanai, to vienlaicīgi nosūtītu arī visiem Būvniecības padomes locekļiem zināšanai. Kā arī katrā Ekonomikas ministrijas Būvniecības padomes sēdē nepieciešams, ka Būvniecības un mājokļu politikas departamenta vadība informētu Būvniecības padomi par ieguvumiem un mērķu sasniegšanu, kas panākts ar iepriekšējā mēnesī Ministru kabinetā pieņemtajiem grozījumiem un nākamā mēnesī plānotajām izmaiņām, kas tiks iesniegtas Valsts kancelejā.

Lasīt vairāk...

Iekļaus papildu informāciju par būvkomersantiem Būvniecības informācijas sistēmā

Šā gada 24.janvārī Ministru kabinets apstiprināja grozījumus būvkomersantu reģistrācijas noteikumos, kuri paredz papildināt Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) būvkomersantu reģistrā iekļaujamo informāciju ar mērķi nodrošināt būvkomersantu klasifikācijai nepieciešamo datu pieejamību.

Par būvkomersantiem BIS papildu tiks iekļauta informācija par:

1) būvkomersanta klasi, kas piešķirta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

2) būvkomersanta ieviestajām un sertificētajām pārvaldības sistēmām;

3) būvkomersanta piederību Latvijā vai kādā no Eiropas Ekonomikas zonas valstīm reģistrētā būvniecības nozares darba devēju vai profesionālajām organizācijām;

4) spēkā esošu darba koplīgumu, kuru būvkomersants kā nacionālā līmeņa darba devēju organizācijas biedrs ir noslēdzis ar arodbiedrību;

5) būvkomersanta pieredzi būvdarbu veikšanā būvju grupās un būvju veidos.

Paredzēts, ka turpmāk būvkomersantiem ikgadējā informācija būs jāiesniedz reģistrā reizi gadā līdz 31.maijam.

Gadījumā, ja būvkomersants jau būs sniedzis Valsts ieņēmumu dienestā informāciju par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar vienīgo būvspeciālistu vai Uzņēmumu reģistrā būs iesniedzis informāciju par valdes locekļa, kurš pilda arī būvspeciālista pienākumus, atbrīvošanu no amata, reģistra iestāde, saņemot minēto informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta vai Uzņēmumu reģistra, varēs veikt izmaiņas reģistrā, nepieprasot papildus iesniegumu no būvkomersanta.

Vairāk ar grozījumiem Ministru kabineta 2014.gada 25.februāra noteikumos Nr.116 "Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi" var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Lasīt vairāk...

Atvieglos būvniecības kārtību nelielu būvdarbu gadījumos

Ministru kabinets šā gada 24.janvāra sēdē apstiprināja grozījumus ēku būvnoteikumos, kuri nosaka Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību būvniecības procesu ārvalstīs, atvieglo būvniecības kārtību nelielu būvdarbu gadījumos, kā arī precizē praksē konstatētās nepilnības.

MK noteikumos iekļauti papildu gadījumi, kādos nav nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija. Piemēram, mainot ēkas ārdurvis (līdzīgi, kā to var veikt ar logiem), atjaunojot ārējās kāpnes un lieveņus, krāsojot fasādes apdari un jumta iesegumu (ja saskaņā ar pašvaldības apbūves noteikumiem saskaņota krāsu pase būvvaldē), atjaunojot jumta iesegumu pirmās grupas ēkai vai otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamajai ēkai, tās palīgēkai vai lauku saimniecībai, šādiem būvdarbiem nebūs nepieciešams atsevišķs saskaņojums no būvvaldes.

Tāpat precizēts regulējums attiecībā uz sezonas ēkām, nosakot kritērijus, kādos gadījumos sezonas ēkas būvniecību var veikt bez būvniecības ieceres dokumentācijas (pirmās un otrās grupas vienstāva sezonas ēkas bez pamatiem (piemēram, siltumnīca, nojume, paviljons) ārpus publiskās ārtelpas), un kādos gadījumos (vienstāva ēkas ar/bez pamatiem publiskā ārtelpā, kas atbilst otrās un trešās grupas ēku kritērijiem) nepieciešams saskaņojums ar būvvaldi, iesniedzot paskaidrojuma rakstu, kā arī par būvdarbu pabeigšanu jāpaziņo būvvaldei.

Vienlaikus mainīti atsevišķu lēmumu pieņemšanas termiņi no 14 dienām uz 10 darbdienām, kā arī mainīts vienkāršotu atjaunošanas darbu un vienkāršotas fasādes darbu pieņemšanas termiņš otrās un trešās grupas ēkām – uz 10 darbdienām un pagarināts vienkāršotas fasādes atjaunošanas realizācijas termiņš no 2 gadiem uz 3 gadiem.

Tāpat noteikumi paredz, ka pārstāvniecību būvniecību ārvalstīs, pēc ikreizēja Ārlietu ministrijas pieteikuma vai pamatojoties uz atbilstošu līgumu, organizē valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” un saņem atbilstošu atļauju, ja saskaņā ar uzņemošās valsts normatīvo aktu prasībām tāda ir nepieciešama.

Ņemot vērā nepieciešamību veikt Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitātes izmaiņas, grozījumi ēku būvnoteikumos stāsies spēkā ar 2017.gada 1.martu.

Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumos Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Lasīt vairāk...

Janvāra LBS valdes sēdes darba kārtība

24.janvārī notiks Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdes sēde, kurā LBS valde atskatīsies uz iepriekš pieņemto valdes lēmumu izpildi, kā arī iepazīsies ar būvniecības regulējuma – Būvniecības likuma, Vispārīgo būvnoteikumu un Ministru kabineta noteikumu Nr.610 izmaiņu virzību un Būvniecības padomes 11.janvāra sēdē izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

2017.gada pirmajā LBS valdes sēdē tiks lemts arī par LBS budžetu un LBS 29.kongresa darba kārtību.

LBS valde arī iepazīsies ar plānotajām izmaiņām ārzemju būvspeciālistu kompetences izvērtēšanā un LBS BSSI sūdzību izskatīšanas komisijas izskatītajām lietām un pieņemtajiem lēmumiem.

Lasīt vairāk...

Uzmanību būvspeciālistiem!!!

1. aprīlis nav tālu.

Atgādinām, ka atbilstoši 2014. gada 07.oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr.610 „Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi”, ( p.31 un p.53 ) un atbilstoši 2016.gada 21.janvāra grozījumu p.1.11, precizējot noteikumu 31. punktu, būvspeciālistiem, lai varētu veikt pakalpojumus būvniecībā, kontaktinformācija, kā arī informācija par būvpraksi un kvalifikācijas celšanu par iepriekšējo gadu līdz 2017.gada 01. aprīlim ir jāievada Būvniecības informācijas sistēmas būvspeciālistu reģistrā (BIS BR) www.bis.gov.lv un jāsamaksā par tekošo gadu valsts noteiktā patstāvīgās prakses uzraudzības gada maksa 67,00 EUR par katru profesionālās darbības sfēru.

Maksājums jāveic uz sekojošiem rekvizītiem:

Latvijas būvinženieru savienība

Kr.Barona iela 99, lit.1A, Rīga, LV 1012

PVN reģ. Nr. LV40008000225

LV74UNLA0050018462984 A/S „SEB bankas” Vecrīgas filiālē.

Elektroniski sagatavotu rēķina veidlapu Jūs varat atrast LBS Mājas lapā: http://dok.buvinzenierusavieniba.lv/sert_nauda/rek-prasa.php

Kontaktinformācija: tālr. 67 845 910 vai 25153353, e-pasts: - liene.dusa@lbs.bssi.lv

Cerot uz Jūsu izpratni,

Jūsu LBS BSSI

Lasīt vairāk...

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvji piedalās RTU maģistrantu darbu vērtēšanā

Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume, LBS valdes locekle un SIA L LBS-Konsultants” valdes priekšsēdētāja Helēna Endriksone, kā arī LBS valdes loceklis, Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons šodien kopā ar Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju un SIA CDzP valdes locekli Ģirtu Beikmani, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvuzņēmējdarbības un nekustāmā īpašuma ekonomikas institūta direktori, profesori Dr. oec. Inetu Geipeli un RTU docenti RTU Raju Kočanovu piedalās RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes studentu maģistra darbu vērtēšanas komisijā. Savus maģistra aizstāv 17 studenti, tajā skaitā viens no Indijas un viens no Gruzijas.

Lasīt vairāk...

LBS Izglītības un jauno speciālistu sekcijai 2016. gadā visvairāk reālu priekšlikumu un darbu

Latvijas Būvinženieru Savienības (LBS) Izglītības un jauno speciālistu sekcija (IJSS) 2016.gadā aktīvi iesaistījusies valsts izglītības politikas un izglītības pilnveidošanā valstī, piedaloties un organizējot seminārus, diskusijas un tikšanās ar par izglītības jomu atbildīgajiem pārstāvjiem un citiem iesaistītajiem būvniecības nozarē.

LBS IJSS organizējusi semināru ar Rīgas Domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvjiem, lai risinātu aktuālākos problēmjautājumus, kā siltināšana, pilsētplānošana – komunikācijas uz ceļi u.c.

Tāpat LBS IJSS iesaistījusies Būvniecības profila augstāko mācību iestāžu pasniedzēju atalgojuma sistēmas priekšlikumu izstrādē, tos nosūtot Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Finanšu ministrijai (FM) un premjerministram, kā arī izstrādājusi vadlīnijas Būvniecības izglītības veicināšanai Latvijā.

18.martā Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā notika gadskārtējais Latvijas Būvinženieru savienības kongress, kurā ar prezentāciju par būvniecības izglītības rezolūciju, tostarp pastāstot par konkursa „Gada labākais zinātniskais darbs, mācību grāmata, publikācija par būvniecību un patenti būvniecības tehnoloģijā” iesniegtajiem darbiem, uzstājās LBS IJSS biedrs Bruno Otersons. LBS IJSS uz kongresu bija uzaicinājusi arī Izglītības un zinātnes ministru. 

Ņemot vērā, ka no 2016. gada februāra līdz maijam biedrība “Building Design and Construction Council” organizēja kampaņu “Mācies būvniecību”, un to ir plānots rīkot arī turpmāk, LBS IJSS biedri lēma izstrādāt konkrētus priekšlikumus praktiskai sadarbībai, uzlabojot kampaņas organizatoru sadarbību ar būvniecības profila mācību iestādēm un LBS.

LBS IJSS 2016.gadā veikusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Rīgas Celtniecības koledžas (RCK) augstākās izglītības 1. un 2. līmeņa studiju programmu salīdzinājumu profesijām „Ēku būvinženieris” un „Būvdarbu vadītājs”, nākotnē paredzot Latvijas būvniecības profila studiju programmu salīdzināšanu plašākā griezumā ar Eiropas augstskolām. LBS IJSS biedri arī izstrādājuši vadlīnijas studiju programmu pilnveidošanai.

Tāpat LBS IJSS inicējusi procesu, lai studējošajiem būtu iespējams saņemt sertifikātu ceļu un tiltu būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā, kā arī iesaistījusies procesos, lai vidusskolās veicinātu informācijas par būvnieka profesiju izplatīšanu. Savukārt, Būvniecības izglītības darba grupā, kura iesaistās arī LBS izglītības un jauno speciālistu sekcija uzsākusi darbu pie izstrādāto studiju priekšmetu bloku aprakstiem, kurš tiks turpināts 2017. gadā.

Sakarā ar iespējamo lēmumu samazināt budžeta vietu skaitu LLU studiju programmā Būvniecība, LBS sagatavojusi un nosūtījusi vēstuli IZM, LLU (padomnieku konventam) un RTU rektoriem ar aicinājumu nesamazināt finansējumu LLU.

Pagājušajā gadā LBS IJSS biedri viesojās Valmierā – Vidzemes Augstskolā, kur iepazinās ar 1.līmeņa profesionālās studiju programmas „Koka ēku celtniecība un ekobūves” (KECE) saturu un īstenošanu, kā arī kopā ar augstskolas rektoru un programmas vadītājiem un lektoriem pārrunāja tās stiprās un vājās puses, nonākot pie konkrētiem secinājumiem, atzīstot par lietderīgu un atbalstot būvniecības studiju virziena izveidošanu un attīstību Vidzemes augstskolā. Tai pat laikā LBS IJSS konstatēja virkni KECE līdzšinējā studiju plāna nepilnību, kas būtu novēršamas, lai „Būvdarbu vadītāja” diplomu saņēmušais absolvents varētu strādāt šajā profesijā atbilstoši spēkā esošo būvniecības normatīvo aktu prasībām. Rūpējoties par Vidzemes Augstskolas būvniecības profesijas studentu un absolventu konkurētspēju darba tirgū un Vidzemes augstskolas prestižu šajā studiju virzienā, LBS ieteica pilnveidot KECE specialitātes studiju programmu un studiju plānu līdz tādai pakāpei, lai šīs studiju programmas absolventi iegūtu būvdarbu vadītāja profesijas standartam atbilstošas kompetences, zināšanas un prasmes.

 LBS izglītības un jauno speciālistu sekciju jau vairākus gadus vada Dr.sc.ing., Asoc. Prof., Rīgas Tehniskā universitātes Būvniecības Inženierzinātņu fakultātes Būvražošanas katedras vadītājs Mārtiņš Vilnītis (attēlā).

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei
DMC Firewall is a Joomla Security extension!