Objekti filtrēti pēc datums: augusts 2016

Ieguldot 11 milj. eiro investīcijas atklāj Exupéry International School

Ar svinīgu pasākumu tika atklāta jaunā Exupéry International School Piņķos, kas ir lielākais investīciju projekts atjaunotajā Latvijā – jauna mācību iestāde - privātskola. Skolas būvniecībā tika investēti 11 milj. eiro, izveidojot to par četru valodu apmācības izglītības iestādi, kas bērniem piedāvā mācības, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas apmācības metodiku. Individuāla apmācību programma, kas pielāgota katra bērna spējām.

Bērniem pieejamas divpadsmit pamatmācību telpas, piecas valodu apguves telpas, divas datortelpas, sporta un aktu zāle, kā arī mākslas un mūzikas apguves telpa. Nākamos gleznotājus un tēlniekus šeit gaida arī mākslas studijas, bet jaunos ķīmiķus, fiziķus un biologus – kabineti ar īpašu laboratorijas aprīkojumu. Skolā pieejamas arī ārpusstundu nodarbības: mūzika, džudo, dejošana, teātris, vingrošana, šahs, zīmēšana/māksla, kino/foto, robottehnika.

Jeļena Bujanova, Exupéry International School dibinātāja: “Neapšaubāmi, mūsu galvenais mērķis – sniegt bērniem augstas kvalitātes izglītību, lai beidzot skolu, viņi būtu gatavi pieaugušo pasaulei un konkurētspējīgi tajā. Lai viņiem būtu iespēja izvēlēties pašas labākās augstākās izglītības iestādes ne vien Latvijā, bet jebkurā pasaules valstī. Taču tikpat būtiski sniegt bērniem pārliecību par saviem spēkiem, kas rodas no iespējas realizēt tieši viņu intereses, un skolas iespējas adaptēt apmācību dažādiem uztveres ātrumiem. Tāpēc katram bērnam tiks nodrošināta individuāla pieeja visplašākajā ziņā, tostarp arī individuāls izglītības plāns. Mērķis ir, lai absolvējot vidusskolu, jaunietis būtu ”

Veronika Skripačova, Exupéry International School direktore: “Katrs bērns ir personība ar savām individuālajām interesēm, spējām un talantiem. Pasniedzējiem šie talanti, bērnu individuālās iezīmes jāspodrina un jāizceļ, veidojot personības ar savu viedokli un nostāju. Tāpēc esam piesaistījuši augsti profesionālu mācībspēku. Pie mums strādā pasniedzēji no dažādām pasaules valstīm – Lielbritānijas, Francijas, ASV, Krievijas, Venecuēlas u.c. – kuri bērniem spēj sniegt ne vien zināšanas, bet izpratni par citām kultūrām.”

Juris Lasis, 8AM arhitekts: “Šis projekts ir katra arhitekta sapnis, kad 6000m2 ir radīti bērnu ērtībām, priekam un šis ir projekts, kad uz arhitektūru jāskatās nedaudz plašāk, kā tikai ēku. Pateicoties lieliskai projektu vadības komandai, bija iespējams realizēt tik ambiciozu projektu tik īsā laikā – 4 mēnešu projektēšana, 10 mēnešu būvniecība.”

Exupéry International School skolas ēkas celtniecībā izmantotas jaunākās tehnoloģijas un ievēroti mācību telpu labiekārtošanas un aprīkojuma izmantošanas principi, kuru efektivitāte ir jau pierādīta vadošajās Eiropas skolās. 

Šobrīd skolas telpās mācības uzsāk pamatskolas klases, kā arī pirmsskolas mācību iestāde, savukārt ar nākamo gadu tiks atvērta arī vidusskola. Klases tiek veidotas ar nelielu skaitu skolēnu, lai skolotājs varētu pilnvērtīgi pievērsties ikvienam. Savukārt par to, lai bērni saņemtu pilnvērtīgu uzturu, parūpējies „36. līnija” šefpavārs Lauris Aleksejevs, kurš izstrādājis daudzveidīgu ēdienkarti, ievērojot bērnu vajadzības un gaumi attiecībā uz ēdieniem.

Rakstu par jauno  Exupéry International School Piņķos vari lasīt arī žurnāla "Būvinženieris" augusta numurā!!!


Foto: Elīna Šperberga
Lasīt vairāk...

Par jaunās starptautiskās privātskolas Exupery International School tapšanu Salienā lasi augusta "Būvinženierī"

Nepilna gada laikā top jauna starptautiskā skola

Septembrī mācību gads tiks uzsākts arī jaunajā starptautiskajā privātskolā Exupery International School (Starptautiskā vidusskola Ekziperī) Piņķos, Babītes pagastā. Projekta īstenošana notikusi salīdzinoši īsā laika periodā – būvdarbi tika uzsākti pērn oktobra beigās, bet jau šogad augustā jaunbūvi nodos ekspluatācijā.

Starptautiskā privātskola Exupery International School ietver bērnudārzu bērniem no divu gadu vecuma un skolu bērniem vecumā no septiņiem līdz 16 gadiem. Trīs reizes nedēļā tiks organizētas nodarbības arī bērniem no deviņu mēnešu vecuma. Attīstības procesā skolā tiks izstrādātas vidējās izglītības programmas. 

Celtniecībā izmantotas jaunākās tehnoloģijas un ievēroti mācību telpu labiekārtošanas un aprīkojuma izmantošanas principi, kuru efektivitāte ir jau pierādīta labākajās Eiropas skolās. Skolas dibinātāja uzņēmēja Jeļena Bujanova vairākkārt uzsvērusi, ka šīs skolas darbības modelis pārņemts no Francijas un balstās uz gadsimtu gaitā izstrādātu īpašu audzināšanas kultūru, kas pamatojas uz savstarpējo cieņu. Viens no skolas mērķiem ir veicināt valodu (angļu, franču, latviešu un krievu) un satura integrēto apguvi ikdienas dzīvē, kā arī bērnu talantu atklāsmi un akadēmisko vērtību veicināšanu pedagoģiskajā procesā. 

Privātskolas teritorijas kopējā platība ir 19 436 m2, ēkas kopējā platība – 6071 m2, un to veido divas atsevišķas divstāvu būves, kas otrā stāva līmenī savienotas ar slēgtu galerijas tipa pāreju. Viena no ēkām ir skolas galvenā ēka ar sporta un aktu zāli, kā arī citām telpām. Otra ir noslēgta apļveida divstāvu būve, kuras pirmajā stāvā atradīsies bērnudārzs, bet augšējā stāvā skola. «Apļa» vidū izveidots labiekārtots iekšpagalms bērnudārza vajadzībām.

Skolas rīcībā būs divpadsmit pamatmācību telpas, plaši gaiteņi, piecas valodu apguves telpas, divas datortelpas, sporta un aktu zāle, mākslas un mūzikas apguves telpas, kabineti ar īpašu laboratorijas aprīkojumu, kā arī telpas pedagogiem un ēdnīca. Pagrabstāvā atradīsies virtuve. Bērnudārzā paredzētas astoņas grupas ar 16 bērniem katrā. Grupai būs sava guļamtelpa, rotaļu un mācību istaba, sanitārais mezgls un ģērbtuve. Bērnudārzā būs arī specializētas klases dažādām nodarbībām, bibliotēka, un plaša, ar bīdāmām konstrukcijām transformējama telpa pasākumiem un citām aktivitātēm. Papildu teritorijā būs sporta laukums un īpaši veidots daudzfunkcionāls dārzs (sajūtu parks, sakņu dārzs, augļu dārzs u. c.).

Privātskolas Exupery International School projekta autori ir arhitektu birojs SIA 8 A.M. un arhitekts Juris Lasis, būvniecības ģenerāluzņēmējs ir SIA Merks, kā arī piesaistīti daudzi apakšuzņēmēji. Projekts tiek īstenots par privātiem līdzekļiem, un kopējās investīcijas būvniecībā un labiekārtošanā sasniedz vairāk nekā 11 miljonus eiro.

Jaukta tipa būve

Ņemot vērā grunts labo pamatni un tehniskās īpašības, ēku pamatiem izmantoti dzelzsbetona urbtie pāļi, un pamata konstrukcija, nesošās konstrukcijas veidotas gan no dzelzsbetona, gan metāla karkasa, dažās vietās otrajā stāvā sienas mūrētas no blokiem. Fasādes siltināšanai izmantota akmens vate, ārējā apdare ir Sibīrijas lapegles koka apšuvums. Starpstāvu pārsegumam skolas ēkai izmantotas metāla kopnes, metāla sijas un 200 mm dzelzsbetona pārsegums, bet bērnudārza/skolas ēkai 250 mm dzelzsbetona pārsegums.

Abās ēkās plaši izmantotas stikla konstrukcijas – gan fasādes risinājumos, gan apjomīgās logu konstrukcijās...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" augusta numurā!

Antra Veļķere

Foto: SIA Merks arhīvs

Lasīt vairāk...

Latvijas Būvinženieru savienība lemj par priekšlikumiem normatīvo regulējumu izmaiņām

Š.g. 23.augustā notika Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdes sēde, kurā tika lemts par priekšlikumiem nepieciešamajām izmainām būvprojektu izstrādes un saskaņošanas normatīvajos regulējumos.

Klātesošie iepazinās ar 2016.gada 15.augustā Būvniecības padomē izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem, kā arī Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu departamenta aktivitātēm būvniecības normatīvā regulējuma pilnveidošanā.

LBS valdes sēdes dalībnieki uzklausīja arī žurnāla "'Būvinženieris" galveno redaktori un "Būvindustrijas Lielā Balva 2016" organizatori Mārīti Šperbergu par aktuālo "Būvindustrijas Lielā Balva 2016" noslēguma pasākuma organizēšanā un žurnāla "Būvinženieris" plāniem 2017.gadā.

Tāpat LBS valdes locekļi tika iepazīstināti ar gada laikā paveikto LBS un LBS BSSI lietvedības pilnveidošanā, LBS sekciju darba aktualizēšanā, LBS reģionālo kopu darbības restarta sagatavošanā, bet LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume iepazīstināja ar vēstuli Ordeņu Kapitulam.

Lasīt vairāk...

Ašeradens ar Latvijas Lielo pilsētu un Rīgas plānošanas reģiona būvvaldēm vienojas par sadarbību būvniecības regulējuma uzlabošanā

Uzsākot darba tikšanos ciklu ar būvvaldēm, Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un Ekonomikas ministrijas speciālisti 25. un 26.augustā tikās ar Latvijas Lielo pilsētu un Rīgas plānošanas reģiona būvvalžu pārstāvjiem, lai pārrunātu nepieciešamos pilnveidojumus būvniecības normatīvajā regulējumā. 

Tiekoties ministrs norādīja uz galvenajiem izaicinājumiem būvniecībā – neefektīvu būvprojektu izstrādes un saskaņošanas procesu būvvaldēs un augstu ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē. Tāpat pārrunāti jautājumi par būvniecībā iesaistīto pušu atbildību un apdrošināšanu. 

Sarunās ar būvvaldēm ministrs Ašeradens uzsvēra: “Ekonomikas ministrijas mērķis ir izveidot tādu būvniecības jomas regulējumu, kas ir nozares attīstību un kvalitatīvu darbību veicinošs nevis kavējošs. Savukārt Būvniecības informācijas sistēma (BIS) kā digitāls instruments jāpilnveido par efektīvu un atbalstošu IT sistēmu visiem būvniecības procesa dalībniekiem, samazinot administratīvo slogu un izmaksas BIS klientiem. Plānojam veidot konsultatīvo padomi, kuras galvenais uzdevums būs pilnveidot BIS darbību, padarot to par klientiem draudzīgu un viegli lietojamu.”

"Lielo pilsētu asociācija atzinīgi novērtē un atbalsta ekonomikas ministra iecerētos pasākumus būvniecības jomas tiesiskā regulējuma sakārtošanai un esam priecīgi, ka šajā procesā ministrs ir uzsācis aktīvas konsultācijas ar lielo pilsētu būvvaldēm.  Sakārtotāka un pārskatāmāka sistēma un  noteikumi, palīdzēs būvvalžu ikdienas darbā, kā arī vienkāršos daudzus procesus iedzīvotāju komunikācijā ar būvvaldēm," norāda Viktors Valainis, Latvijas lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors.  

Kā iepriekš ziņots, Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un Ekonomikas ministrijas speciālisti uzsāk intensīvu konsultāciju ciklu ar būvvaldēm, lai pārrunātu nepieciešamos pilnveidojumus Būvniecības likumā, saistītajos Ministru kabineta noteikumos un standartos, kā arī Būvniecības informācijas sistēmā. 

25. augustā ministrs tikās ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, bet piektdien, 26.augustā – ar Rīgas plānošanas reģiona būvvalžu pārstāvjiem. 

Būvniecība ir viens no svarīgākajiem tautsaimniecības attīstības virzītājspēkiem. Efektīva būvniecības vide ir būtiska Latvijas tautsaimniecības izaugsmei un investīciju piesaistei. 


Elita Rubesa - Voravko

Lasīt vairāk...

"Kā tiek bruģētas ielas Rīgā?" Ar ceļu projektētāja Aivara Treiča viedokli iepazīsties žurnālā "Būvinženieris"

Viedoklis. Rīgas bruģa ielas. Ko darīsim tālāk?

Šā žurnāla uzdevums ir iepazīstināt Latvijas būvniekus ar jaunumiem nozarē, kā arī labāko pašmāju un ārzemju pieredzi. Tas rada patīkamu, pozitīvu iespaidu par notiekošo un cerību uz sakārtotu nākotni. Tomēr ne mazāk svarīgi būtu nepievērt acis uz trūkumiem, kas ir šajā nozarē, saukt lietas īstajos vārdos un veidot vidi, kurā šie apzinātie vai neapzinātie trūkumi nevarētu pastāvēt.

Ir pagājuši trīs gadi, kopš žurnāls Būvinženieris publicēja daļu no mana pētījuma par Rīgas vēsturiskā centra bruģēto ielu attīstību un tehnoloģijām un bruģēto ielu atjaunošanā paveikto. Tajā tika arī dots ieskats par bruģa ielu rekonstrukcijas raksturīgākajām problēmām mūsdienās. Tas bija laiks, kad pēc plašās bruģēto ielu atjaunošanas Vecrīgā un atsevišķās vietās Rīgas priekšpilsētās no pilsētas puses tika ieturēta pamatīga pauze sešu gadu garumā, un Rīgas bruģieru firmas atradās dziļās pārdomās, kur meklēt darbu un kā rīkoties, lai strādnieki nezaudētu kvalifikāciju. 

Kopumā Latvijā bruģa ielu un laukumu izbūves un rekonstrukcijas ziņā darbs nebija apstājies. Savus akmens segumus sakārtoja Liepāja, Kuldīga, Dobele, sava cietokšņa ielas centās sakārtot Daugavpils. Parādījās cerība, ka arī Rīgā ledus ir sakustējies un ka, līdzīgi kā Mūrnieku iela, savu pievilcību atgūs daudzas Grīziņkalna ielas. Lielu daļu finansējumu ielu rekonstrukcijai ieguva, piesaistot ERAF līdzekļus. Viss škita skaisti līdz brīdim, kad sāku iedziļināties, kā šis process notiek...

Tajā laikā paralēli projektēšanas darbiem strādāju kādā no Rīgas bruģieru firmām. Pirms kāda laika bijām uzaicināti piedalīties cenu aptaujā Grīziņkalna ielu rekonstrukcijas projekta realizācijas izbūvei. Izpētījām projektu, kas, jāatzīst, bija izstrādāts labi un respektēja šā rajona apbūves pilsētvides īpatnības, un iedevām savu cenu akmens bruģēšanas darbiem. Galarezultātā tā izrādījās pārāk liela. 

Tolaik par Rīgas priekšpilsētu akmens segumu ielām rakstīju žurnālam Latvijas Architektūra, un mani kā vienu no autoriem uzaicināja uz žurnāla ikgadējās Gada balvas ceremoniju, kas notika Krāsotāju un Lienes ielas stūrī esošajā koka ēku renovācijas centrā Koka Rīga. Vakarā kāds no pazīstamiem Rīgas arhitektiem man smaidot teica: «Redzi, arī tavā jomā kaut kas labs notiek. Būs jauka iela.» Iela vakarā bija tukša, būvdarbi bija apklusuši. Cerīgi piekritu teiktajam. 

Pēc kāda laika devos pavērot, kā noris darbs šajās ielās. Tā bija liela vilšanās, kad ieraudzīju, ka uz ielas nestrādāja bruģieri, bet vīri, kas parasti nodarbojas ar betona bruģa ieklāšanu. Uz visiem bija viens bruģiera āmurs, ko izmantoja mietiņu iedzīšanai, lai novilktu auklu. Tur netika ievērota pat elementāra bruģēšanas tehnoloģija. Pēc dažām dienām iegriezos Rīgas domes Satiksmes departamentā pie būvuzraugiem... 

Visu rakstu lasi žurnāla "BŪVINŽENIERIS" augusta numurā!!!

Aivars Treicis, ceļu projektētājs

Lasīt vairāk...

Ekonomikas ministrs uzsāk darba tikšanos ciklu ar lielo pilsētu un Rīgas būvvaldēm

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens šodien, 25. augustā un rīt, tiksies ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju un Rīgas plānošanas reģiona būvvalžu pārstāvjiem, lai diskutētu par nepieciešamajiem pilnveidojumiem būvniecības normatīvajā regulējumā. 

“Manuprāt, šogad novērojamais kritums būvniecības nozarē nav attiecināms tikai uz Eiropas fondu finansējuma samazinājumu, tas ir attiecināms arī uz būvvalžu darba birokratizēšanos," atzīst ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. ”Šodien uzsākam intensīvu konsultāciju ciklu ar būvvaldēm, lai saprastu, kas ir kavējošie jautājumi Būvniecības likumā, Ministru kabineta noteikumos un standartos, kā arī Būvniecības informācijas sistēmā, lai varam pilnveidot visas sistēmas efektīvam un kvalitatīvam darbam.”

Būvniecība ir viens no svarīgākajiem tautsaimniecības attīstības virzītājspēkiem, tāpēc liela nozīme ir videi, kādā būvuzņēmējiem jāstrādā un kam jāveicina to konkurētspēja un pakalpojumu eksports. Ekonomikas ministrija, kā par būvniecības nozari atbildīgā ministrija, augstu vērtē sabiedrības, nozares pārstāvju un pašvaldību iesaistīšanos tiesiskā regulējuma pilnveidošanā līdz šim. 

Tādēļ, lai kopīgiem spēkiem veicinātu būvniecības nozares un uzņēmējdarbības vides sakārtošanu ikvienā pašvaldībā un valstī kopumā, Ekonomikas ministrs iniciējis tikšanos ar lielo pilsētu un galvaspilsētas būvvaldēm, lai diskutētu par nepieciešamajiem pilnveidojumiem būvniecības normatīvajā regulējumā. 


Lasīt vairāk...

Par Alūksnes attīstību un skates "Gada labākā būve Latvijā 2015" balvas ieguvušajiem objektiem lasi žurnālā "Būvinženieris"

Mērķtiecīgā Alūksne

Nogriežoties no Pleskavas šosejas un tālāk līkumojot Alūksnes virzienā, saule lutināt lutina. Kamēr Rīgā gāž kā ar spaiņiem un pa ielām teju ar laivu var braukt, Alūksnē sajūta itin kā citā pasaules malā atrodoties. Alūksnieši parasti iesmej par laika ziņām, kad TV vēsta, ka zemākā temperatūra Latvijā ir Zosēnos, jo Alūksnē tā esot krietni zemāka. Vai viņiem viss ir citādi arī būvniecībā?

(..)Pēdējos gados arī Latvijas mērogā pamanīta alūksniešu lielā vēlme palīdzēt savai pilsētai. Pavasarī alūksnieši mājās pārveda trīs skates Gada labākā būve Latvijā 2015 balvas par Alūksnes muižas apbūves brūža ēku un Tempļakalna ielas gājēju tiltu. Būvniecība, renovācija, restaurācija – mazākas un lielākas būves un formas tiek atgūtas vai radītas no jauna katru gadu. 

«Mēģinām realizēt tās ieceres, ko vēlas sabiedrība, tāpēc rekonstrukcijas un jauno objektu būvniecību esam ielikuši novada attīstības plānā kā prioritātes. Mums izdevās aizstāvēt savu ideju un iegūt finansējumu Vides  aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas programmā Alūksnes Kultūras centram. Saistībā ar finansējumu bieži izjūtam, ka esam tāls Austrumlatvijas novads ar nelielu iedzīvotāju skaitu. Tas ne vienmēr ir interesanti lielajai politikai, tāpēc jāpieliek krietnas pūles, lai vēlamo realizētu,» saka Dzintars Adlers.

«Esam atkarīgi no noteikumiem un finansējumiem.  Uzreiz pēc novada izveidošanas 2009. gadā nebijām gatavi naudu apgūt. Mācījāmies. Toties tagad varam lēkt teju katrā vilcienā. Mums ir sagataves, ieceres, plāni, dokumentācija. Pirmo būvi atceros ar negācijām un sāpēm. Tas bija ļoti sarežģīti. Pēdējie objekti nāk vieglāk,» stāsta novada pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova.

«Lielākā problēma valsts un pašvaldību iestādēs ir noteikt mērķi, definēt, ko mēs vēlamies, jo bieži vien domas dalās. Kad esam vienojušies, nākamais ceļa posms nav vieglāks – jāatrod labs autors, labs būvnieks, labs uzraugs un pašiem jānotic, ka varam. Tikko kāds no šiem posmiem krīt laukā, nav arī vēlamā rezultāta. Ja ir būvnieks ar vārdu un vēlmi noturēt savu kompāniju ilgtermiņā, tad viņš arī izdara savu darbu. Ja ir mērķis ātri nopelnīt, tad tur nekas nesanāks,» turpina Dzintars Adlers.

«Mums nav valsts mēroga būvju. Pirmie objekti bija Jaunās pils fasādes restaurācija, parka celiņi, Mākslas skolas ēka. Tagad arī Alūksnes Kultūras centrs brūža ēkā un gājēju tilts papildina pilsētas ainavu. Alūksne jāuztver kompleksi, kur pa drupatiņai visu liekam kopā. Tā veidojas koptēls,» turpina Anda Lejasblusa.

Viņi visi atzīst, ka ir spītīgi un neatlaidīgi – kā jau malēnieši. Pēdējo laiku būves to apliecina, un baļķi pret kalnu viņi veļ pārliecinoši, lai cik grūti būtu. Toties tagad viņiem ir vairākas būves, ar kurām vietējie ļoti lepojas...


Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" augusta numurā!!!

Mārīte Šperberga
Lasīt vairāk...

Žurnāla "būvinženieris" augusta numurā uzzini "Kas ir patents? Kā to iegūt? Kas patentēts Latvijā?"

Izgudrojumi. Patents uzlabo pasauli.

Patents apliecina autora ekskluzīvās tiesības un prioritāti izmantot izgudrojumu, lietderīgo modeli vai dizainparaugu. Tas nodrošina iespēju saņemt atlīdzību par intelektuālo darbu un veicina ilgtspējīgas pasaules veidošanos.

Ceļš uz patentu

RTU Būvniecības fakultātes docents emeritētais zinātnieks, Dr. sc. ing. Videvuds Ārijs Lapsa stāsta: «Tīrs zinātnisks darbs ir naudas izsviešana vējā. Zinātnieks saražo materiālu un nopublicē, kāds izlasa, un tas ir viss. Izgudrojums pārvēršas biznesā tikai tad, ja tam atrod praktisku izmantojumu. Zinātnes sasniegumu izmantošana ir pats izdevīgākais bizness. Procesi ir dārgi un ilgi, tomēr tas, kuram izdodas, ir zirgā. Šodien ar vārdiem «tehnisks izgudrojums» saprot jaunas informācijas praktisku pielietojumu (..).

Ir divu tipu licences. Parastā dod tiesības produktu ražot. Ekskluzīvā dod autortiesības (intelektuālā īpašuma tiesības) un praktiskās izmantošanas tiesības.

Izgudrojums ir brīnums, reizēm to var radīt pat skolnieks. Kāds jaunietis piepelnījās ogļu raktuvēs pie tvaika sūkņa. Tur ūdens virzulis cilindrā grieza spararatu, lai uzturētu inerci. Kādam ar roku bija jāpārslēdz virzieni. Puisis paņēma stiepli un piesēja slēdzi pie spararata, kas virzienus mainīja pats. Puisi sauca Džeimss Vats. Izgudrojumi bieži apsteidz savu laiku. Kāds francūzis pamanīja, ka elektriskais lādiņš plūst no augstāka līmeņa uz zemāku un ziņoja par to Franču akadēmijai. Akadēmiķi, tikai paraustīja plecus – kāds no tā labums? Savukārt Anglijas akadēmiķi nosprieda, ka tur kaut kas ir. Vismaz varēsiet taisīt trikus cirkā, mesjē Amper! (..)

Patentēta sienu siltināšanas sistēma

Lai arī Latvijā patentu ceļš līdz ražošanai ir garš, daži tomēr izlaužas. Viena no diezgan stabilām nišām celtniecības pasūtījumos ir daudzdzīvokļu māju siltināšana. Ekonomiski izdevīgi būtu, ja šā procesa veikšanai tiktu izmantotas izejvielas, kas radītas Latvijā. 

«Viena no reālām novitātēm, ko patlaban var izmantot (un jau izmanto!) ēku siltināšanā, ir SIA Prima LC ražotais sildpanelis ThermoPrim. Paralēli termoizolācijas materiālu ražošanai uzņēmums kopā ar valsts emeritēto zinātnieku, Dr. sc. ing. Videvudu Āriju Lapsu un RTU Būvniecības fakultātes vadošajiem zinātniekiem jau kopš 2010. gada aktīvi strādāja pie jaunu produktu radīšanas. Izmantojot Latvijas uzņēmumu pieredzi fibrobetona izstrādājumu ražošanas jomā, izdevās izveidot inovatīvu ēku termoizolācijas kompozītmateriālu siltināšanas moduli. 2013. gadā galīgajā variantā tika pieņemts sildpaneļa un kompozītbetona plāksnes koncepts un uzsākta tā ražošana. Sildpaneļa veidošanas gaitā, piešķirot tam izcilas fizikālās īpašības un apvienojot tās ar unikāliem vizuālajiem risinājumiem, tika reģistrēti vairāki patenti. Panelis jau ir praktiski izmantots dzīvojamo māju siltināšanā Rīgā un Valmierā,» stāsta Andis Žviriņš, SIA Prima LC valdes loceklis.

Sildpanelis sastāv no trim kārtām: blīvējošās, siltumizolācijas un ārējās kārtas. Moduļa standarta izmēri ir 1500x1000x136 mm, taču tos ir iespējams mainīt. Ugunsdrošības klase B-s1, d0. Moduļa montāža notiek ar speciāli šim nolūkam izstrādātu metāla stiprinājumu, karsti cinkotu dībeļskrūvju un pašurbjošo skrūvju palīdzību (..)...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" augusta numurā!!!


Andris Ozoliņš

Lasīt vairāk...

Jaunie pētnieki RTU izstrādā risinājumus zaļo tehnoloģiju jomā

2016. gada 22. augustā – No 15. līdz 19. augustam Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) notika starptautiskā produktu izstrādes vasaras skola, kuras laikā jaunie pētnieki radīja jaunus risinājumus nozīmīgām vides problēmām un inženiertehniskajiem izaicinājumiem zaļo tehnoloģiju jomā. Vairāki no šiem risinājumiem tiks attīstīti tālāk, sadarbojoties ar uzņēmējiem un zinātniekiem.

Vasaras skolas laikā jaunie pētnieki risināja piecus dažādus izaicinājumus: bioreaktora izmantošanu industriālajās siltumnīcās, bērnu izglītošanu par zaļo enerģiju, dažādiem lietotājiem piemērotas plūdu prognozēšanas platformas izveidi, sabiedrības iesaisti smaku piesārņojuma noteikšanā un urbāno dārzu izveidi uz ūdens. Šos izaicinājumus RTU zinātnieki izstrādāja sadarbībā ar Sarkandaugavas attīstības biedrību un zinātnes centru «ZINOO».

Bērniem tika radīts stends «Vai tu vari uzvarēt sauli?», kur sacensību veidā 7 – 11 gadus veci bērni varēs iegūt zināšanas par saules enerģiju. Vasaras skolas laikā tika izveidots sākotnējais stenda prototips, kas tiks pilnveidots sadarbībā ar zinātnes centru «ZINOO». 

Vasaras skolā izveidotais peldošo dārzu projekta prototips apskatāms Zunda kanālā pie Zunda dārza. Peldošo dārzu platformas ir tikai šī projekta redzamā daļa, jo zem ūdens atrodas konstrukcija, kas palīdz attīrīt piesārņoto upes ūdeni. Ar šo risinājumu aizsākas videi draudzīgu peldošo pilsētas dārzu konstrukciju izstrāde, kas tiks tālāk attīstīta, sadarbojoties ar RTU pētniekiem.

Gan plūdu prognozēšanai, gan smaku piesārņojuma noteikšanai vasaras skolas dalībnieki koncentrējās uz informācijas tehnoloģiju risinājumu izstrādi. Komanda, kas darbojās pie plūdu prognozēšanas platformas izveides, nāca klajā ar ievērojami daudzpusīgāku risinājumu, kas ļautu iedzīvotājiem ziņot par dažādām dabas stihijām – sniegu, lietu, plūdiem, ugunsgrēkiem u.tml., izmantojot vienkāršu aplikāciju. Bet komanda, kas strādāja pie sabiedrības iesaistes smaku piesārņojuma noteikšanā Sarkandaugavā, piedāvāja veselu rīku komplektu – mājas lapu, aplikāciju, dienasgrāmatu, kas ļautu dažādām sabiedrības grupām ziņot par nevēlamām smakām savā apkaimē.

Jaunie pētnieki, kas veidoja bioreaktoru industriālajām siltumnīcām, sagatavoja uzlabotu prototipa ideju, ko komanda tālāk attīstīs sadarbībā ar RTU Cēsu filiāles zinātniekiem, kuri pie šīs idejas strādā jau vairāk nekā pusotru gadu. 

Vasaras skolu organizēja RTU Doktorantūras skola sadarbībā ar RTU Dizaina fabriku (RTU Design Factory), un tajā piedalījās 25 maģistranti un doktoranti no 7 dažādām Eiropas universitātēm. Jaunie pētnieki strādāja starpdisciplinārās komandās, apmainoties ar idejām, pilnveidojot savas zināšanas lektoru un mentoru vadībā, kā arī radot prototipus. 

Vasaras skolas noslēgumā RTU zinātņu prorektors profesors Tālis Juhna aicināja visus dalībniekus turpināt iesākto darbu, izmantojot Zaļo tehnoloģiju inkubatora piedāvātās Pirmsinkubācijas atbalsta fonda iespējas vai arī Eiropas Savienības klimata inovāciju iniciatīvas «Climate-KIC» atbalstu.

Fotogrāfijas

Vasaras skolas mājas lapa

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei