Objekti filtrēti pēc datums: jūnijs 2016

Valmieras ēkas – laureāti konkursā “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2016”

Trīs no četrām pieteiktajām Valmieras ēkām ir guvušas godalgas konkursā “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2016”. Daudzdzīvokļu ēka Stacijas ielā 21 ir ieguvusi titulu “Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Latvijā”. SIA “VALPRO” industriālā ēka Linarda Laicena ielā 2 ir “Energoefektīvākā industriālā ēka Latvijā”. Savukārt daudzdzīvokļu ēka Stacijas ielā 13 ir saņēmusi Simpātiju balvu.

“Ir patiess prieks sveikt konkursa pirmās vietas ieguvējus no Valmieras, kas šogad dominē starp konkursa laureātiem, jo no piecām godalgām esam ieguvuši trīs. Esam starp Latvijas līderiem namu atjaunošanā, jo 39% no Valmieras daudzdzīvokļu ēkām ir atjaunotas. Valmierieši var justies lepni arī par to, ka Valmiera šobrīd ir vienīgā pilsēta Latvijā, kurā atrodas divas godalgotās energoefektīvākās industriālās ēkas – šī gada laureāts SIA “VALPRO” un AS “Valmieras stikla šķiedra” teksturēšanas nodaļas ēka, kas bija 2015.gada laureāts. Novēlu, lai konkursa panākumi ir kā stimuls turpmākai ēku atjaunošanai un energoefektivitātes uzlabošanai, apgūstot nākamajos piecos gados pieejamo Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansiālo atbalstu,” atzīmē Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.  

“Metāla izstrādājumu ražošanas uzņēmums SIA “VALPRO” jau 2002.gadā ir ieguvis ISO 14001:2005 vides pārvaldības sertifikātu, kas apliecina uzņēmuma apņemšanos mazināt tā ietekmi uz vidi. Turklāt no 2011. līdz 2015.gadam SIA “VALPRO” ir piedalījies visās piecās Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas kārtās, ieguldot 1,4 miljonus eiro. No veiktajām aktivitātēm plānots 125 tūkstošu eiro liels enerģijas izmaksu ietaupījums gadā. Šie pasākumi, līdzīgi kā energoefektīvākās ēkas Latvijā titula iegūšana, ir būtisks sasniegums uzņēmumam un mērķtiecīgas investīcijas konkurētspējas paaugstināšanā,” secina SIA “VALPRO” valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings. Jāpiemin, ka SIA “VALPRO” atjaunotā industriālā ēka šogad bija vienīgā konkursam pieteiktā industriālā ēka.

Konkursa galvenie vērtēšanas kritēriji bija sasniegtais kopējais siltumenerģijas patēriņš apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī siltumenerģijas ietaupījums pēc ēkas atjaunošanas. Saskaņā ar konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2016” nolikumu, projektu pieteikumi tiek vērtēti divās kārtās. Pirmajā kārtā tiek vērtēts ēku enerģijas līmenis. Pēc iegūto punktu skaita labākās ēkas tiek izvirzītas otrajai vērtēšanas kārtai. Tajā žūrija ēkas apseko klātienē, izvērtējot būvdarbu kvalitāti, kā arī izmantotos ilgtspējas un ventilācijas risinājums. “Apsekojot ēku Stacijas ielā 21, konkursa žūrija uzslavēja un priecājās par izvēlēto ventilācijas risinājumu uz ēkas jumta. Virs ventilācijas kanāliem uzstādītie jumta turbīnas deflektori ir paredzēti gaisa nosūkšanai dabiskā veidā, kas vēja ietekmē rada vilkmes efektu,” konkursā uzvarējušās daudzdzīvokļu ēkas Stacijas ielā 21 “veiksmes atslēgu” skaidro SIA “Valmieras Namsaimnieks” projektu vadītāja Ieva Šakena.

Konkursam pieteiktās Valmieras daudzdzīvokļu ēkas apsaimnieko SIA “Valmieras Namsaimnieks”. “Lai gūtu panākumus šādā konkursā, nepietiek tikai ar atjaunotu daudzdzīvokļu ēku. Tikpat nozīmīga ir enerģiju taupoša iedzīvotāju rīcība sadzīvē. Tādēļ īpašs gandarījums ir ne tikai par valmieriešu spēju vienoties, lai veiktu ēku atjaunošanu, bet arī par motivāciju mainīt savus ikdienas paradumus enerģijas ietaupījumam,” norāda SIA “Valmieras Namsaimnieks” valdes priekšsēdētājs Valdis Jēgers.

Daudzdzīvokļu ēkas Stacijas ielā 21 kopējais apkures un karstā ūdens enerģijas patēriņš pēc atjaunošanas ir 75,65 kWh/m2, no kā patēriņš par apkuri ir vien 37,41 kWh/m2.  Salīdzinot ar siltumenerģijas patēriņu pirms ēkas atjaunošanas 2012.gadā, patērētās enerģijas ietaupījums ir 59%. 

Simpātiju balvu šogad ieguva Valmieras daudzdzīvokļu ēka Stacijas ielā 13, iegūstot 925 balsis interneta balsojumā. Tas ir par 672 balsīm vairāk nekā pērn Simpātiju balvu saņēmušajai daudzdzīvokļu ēkai Rīgā, Grostonas ielā 17. “Savu aktivitāti un vēlmi taupīt enerģiju nama iedzīvotāji ir pierādījuši arī agrāk, 2014.gadā piedaloties Valmieras pilsētas pašvaldības organizētajā projektā “Valmieras gudrais nams”,” par iedzīvotāju motivāciju gandarīta Ieva Šakena. 

Konkurss “Energoefektīvākā ēka Latvijā” norisinājās jau sesto gadu. Konkursa laureātu titulam arī iepriekš ir kandidējušas daudzdzīvokļu ēkas no Valmieras. Plašāka informācija par konkursu pieejama mājaslapā www.energoefektivakaeka.lv.


Līga Bieziņa


Lasīt vairāk...

Žurnāla "Būvinženieris" jubilejas numurā lasi: "Velonovietnes kā pilsētvides elements"

Velonovietnes kā pilsētvides elements

Ar katru gadu pieaug to cilvēku skaits, kuri savās ikdienas gaitās izvēlas doties ar velosipēdu. Saprotams, līdz ar to palielinās arī velonovietņu skaits dažādās vietās. Viena lieta ir to praktiskais un funkcionālais uzdevums, pavisam kas cits – cik atbilstoši tās «ierakstās» kopējā pilsētvides ainavā. 

Tiek lēsts, ka aptuveni 16% Latvijas iedzīvotāju kā galveno pārvietošanās līdzekli ikdienā izmanto velosipēdu. Rīgas Dome (RD) prognozē, ka līdz 2020. gadam velosipēdisti veidos 20% jeb vienu piekto daļu no visiem galvaspilsētas ceļu satiksmes dalībniekiem. 

RD izstrādātais dokuments Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam velosipēdu satiksmei piešķir īpašu nozīmi, 252. punktā uzsverot: «Jāstimulē sabiedrība arvien vairāk lietot velosipēdus gan ikdienā, gan atpūtā. Tam nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, kā arī jāīsteno attiecīgas sabiedrību informējošas un izglītojošas aktivitātes. Papildus veloceļu un velojoslu ierīkošanai nepieciešama drošu velostāvvietu būvniecība, kā arī velosipēdu pārvietošanas iespēju nodrošināšana sabiedriskajā transportā.» Savukārt 2015. gada nogalē izstrādāts un apstiprināts Latvijas Valsts standarts LVS 190-9 Ceļu projektēšanas noteikumi. 9. daļa: Velosatiksme, kur apkopota labākā prakse un piemēri attiecībā uz veloinfrastruktūras aprīkojuma elementu izvietojumu un to funkcionālajām prasībām.

Līdztekus velonovietnēm pie dažādiem sabiedriskiem objektiem aktualizējies arī jautājums par velosipēdu uzglabāšanu īpaši daudzdzīvokļu namu rajonos, jo daudz ērtāk savu braucamrīku atstāt drošā, apjumtā novietnē, nevis stiept uz augšējiem stāviem. Rīgas pilsētas velosatiksmes attīstības koncepcija 2015.–2030. gadam paredz, ka «sekmīgai velotransporta attīstībai ir sistemātiski jānodrošina esošie un plānotie daudzdzīvokļu mājokļi ar velonovietnēm». Ja esošajos daudzdzīvokļu mājokļos nav iespējams izveidot atsevišķu slēdzamu telpu velonovietnei, tad šim nolūkam jāizbūvē speciāla būve. Lai ieviestu šo nosacījumu, veicamas izmaiņas būvniecību regulējošos normatīvajos aktos, kas paredzētu obligātu velonovietņu izbūvi daudzdzīvokļu māju jaunbūvju un pārbūvju projektos pēc analoģiska principa, kā šodien ir prasības pēc autonovietnēm.

Raksturojot pašreizējo situāciju, pašvaldības aģentūras Rīgas pilsētas arhitekta birojs direktors, Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis saka: «Velonovietņu ieviešana pilsētā noris, reaģējot uz pieprasījumu, protams, pilsētai pieejamo resursu ietvaros. Lai arī ne visi risinājumi ir kvalitatīvi, kopējo plānojumu tas uzlabo, jo plašākai sabiedrībai šī infrastruktūra pakāpeniski kļūst pieejama. Rīgas pilsētas arhitekta birojs ar savu darbu veicina novietņu integrēšanu jaunajos projektos, tāpat jaunos objektus vērtē saistībā ar Rīgas arhitektūras gada balvas piešķiršanu, tādējādi atbalstot riteņbraucējus pārstāvošās organizācijas infrastruktūras attīstības jomā...»

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" 50.jubilejas - jūnija numurā!

Antra Veļķere



„MATERIĀLS TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU”

Lasīt vairāk...

Par Koka renesansi pasaulē un Latvijā lasi žurnāla "Būvinženieris" jūnija numura lappusēs

Arhitektūra. Koka renesanse pasaulē un Latvijā

Attīstoties tehnoloģijām un rūpniecībai, tiek izstrādāti arvien jauni un moderni būvmateriāli. Tā pagājušā gadsimta otrajā pusē betons, metāls un stikls bija dominējošie materiāli jaunajās ēkās visā pasaulē. Tika sasniegti rekordlieli augstumi un laidumi, veidotas unikālas formas, faktūras un struktūras. Arhitekti un inženieri sacentās tehniski sarežģītu konstrukciju realizēšanā, lai radītu unikālas ēkas. Tikmēr koks, kas vēsturiski daudzās valstīs ir pieejamākais būvmateriāls, bija nepamatoti piemirsts un tika izmantots pagaidu būvēs un nelielās celtnēs.

Patlaban nav vienotas versijas, citiem vārdiem sakot, neviens nav centies pētīt, vai par koku kā būvmateriālu atcerējās tāpēc, ka vēlējās pamēģināt kādu citu materiālu, jo vairs nevarēja pārsteigt ar tobrīd tradicionālajiem materiāliem, vai tomēr mežu īpašnieku un kokapstrādes pārstāvju lobijs saskatīja iespēju aktualizēt vides piesārņojuma un CO2 jautājumus. 

Ekoloģiskās pēdas nospiedums, klimata izmaiņu novēršana, dzīves cikla novērtējums jeb LCA (Life cycle assessment) būvniecības materiāliem un visai ēkai kopumā ir aktuāli jautājumi visā pasaulē. Tiek aprēķināta materiālu iespējamā ietekme uz vidi, tos ražojot, lietojot un utilizējot. Tāpat arī ēkai var aprēķināt, kādu ietekmi uz vidi atstāj visu tajā izmantoto materiālu ražošana, izmantošana, uzturēšana un likvidēšana. Te nu sākas koka «triumfa gājiens», jo augšanas procesā koks ir absorbējis CO2, tas paliek kokā, kamēr tas ir mājas sastāvdaļa, un, demontējot ēku, to var izmantot vēlreiz kā būvmateriālu vai kurināmo. Tātad, izvēloties koku, tiek izmantots ilgtspējīgs vietējais būvmateriāls, un tas ir arī ekonomisks ieguvums, turklāt tiek novērstas klimata izmaiņas.

Koka kā līdzvērtīga būvmateriāla atgriešanās, atdzimšana jeb renesanse pasaulē notiek jau vairākus gadu desmitus, bet pamazām koka izmantošana būvniecībā pieaug arī Latvijā. Daudzās valstīs tiek atcelti vai mainīti koka karkasa būvniecības augstuma ierobežojumi. Piemēram, Zviedrijā kopš 1994. gada ir atcelts augstuma ierobežojums koka būvēm. Tagad katrai būvei ar aprēķiniem ir jāpierāda, ka konstrukcijas nedeformēsies, kamēr evakuēsies cilvēki jeb normatīvos noteikto laiku. Un pēc aptuveni 20 gadiem koka ēkas tiek būvētas arvien augstāk. Tagad valstis un kontinenti sacenšas par augstāko vai lielāko koka ēku, par jaunu koksnes materiālu izstrādi un izmantošanu, pēc iespējas inovatīvāku koka izmantojumu.

Latvijā pagaidām noteicošais faktors nav vēlme samazināt ekoloģiskās pēdas nospiedumu vai rūpes par ietekmi uz vidi, bet pienāks laiks arī tam. Patlaban materiāla izvēli nosaka cena un arī zināšanas jeb pieredze. Noteicoša loma ir aizspriedumiem par koka konstrukciju ēku drošību, ugunsnoturību un nestspēju. Visbiežāk tā ir pasūtītāja vēlme izmatot tieši koku. Dažiem tas ir kokmateriāls no sava meža, citiem – vēlme izmantot dabīgu materiālu vai vēl kāds cits iemesls. Savs iemesls izvēlēties koku kā fasādes materiālu bija arī turpmāk aprakstītās ēkas īpašniekiem.

Koka atgriešanās Brīvības ielā 216

Braucot pa Brīvības ielu prom no centra pāri Gaisa tiltam, nepamanīta nepaliek majestātiska ēka, kas atrodas tūlīt aiz VEF korpusiem. Vai tā ir tikai atjaunota ēka, varbūt uzbūvēta no jauno, jo tajā vietā tā izskatās diezgan sveša. Daļēja taisnība ir gan tiem, kuri nospriež, ka tā ir atjaunota māja, gan tiem, kuri pieļauj iespēju, ka tur uzbūvēta jauna ēka. 20. gadsimta sākumā šajā vietā uzcēla divstāvu koka ēku, bet vēlākos gados abos stāvos koks pamazām legāli un nelegāli tika aizvietots ar citiem materiāliem...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" 50.jubilejas - jūnija numurā!


„MATERIĀLS TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU”

Antra Viļuma, Mg. arch. 

Foto: Juris Paegle

Lasīt vairāk...

Sveicam Jūs LĪGO svētkos!!!

Nāc nākdama Jāņu diena līgo, līgo!

Ar savu(i) lietutiņu, līgo!

Notekrene sataisīta līgo, līgo!

Ar tà inženiera ziņu, līgo!


Būvnieks strādā cik tik jaudā līgo, līgo!

Pagalms saposts, alus galdā līgo!

Saimniec' sieru sasējusi līgo, līgo!

Pīrādziņus sacepusi, līgo!


Lai lustīga svinēšana līgo, līgo!

Ar dziesmām(i) un dejām(i), līgo!

Ugunskuru liesmošana līgo, līgo!

Pār kalniem(i), lejiņām!


Latvijas Būvinženieru savienības vārdā - 

LBS valde

Lasīt vairāk...

Žurnāla "Būvinženieris" jūnija numurā: "VEF Kultūras pils rekonstrukcijas gaidās"

Šā gada maijā uz renovācijas laiku vismaz līdz 2017. gada beigām tika slēgta VEF Kultūras pils Ropažu ielā 2, Rīgā. Nopietnus remontdarbus šī ēka nav piedzīvojusi kopš tās atklāšanas 1960. gadā.

Atjaunošanas darbi šajā sabiedriski tik nozīmīgajā celtnē plānoti jau kopš 2000. gada, taču dažādu iemeslu dēļ tika pārcelti gadu no gada. 2010. gadā Rīgas Dome (RD) kārtējo reizi «cēla augšā» šo projektu, cerot uz finansējuma piesaisti no Eiropas Savienības (ES) institūcijām. Patlaban RD sola, ka VEF Kultūras pils rekonstrukcijas plāns tiks īstenots līdz Latvijas simtgadei 2018. gadā.
Rekonstrukcijas un restaurācijas projekts jau 2011. gadā izstrādāts projektēšanas birojā GRAF X, savukārt par VEF Kultūras pils pārbūves un renovācijas darbu veikšanu RD parakstījusi līgumu ar būvuzņēmumu Velve. Darbu līgumcena ir 8,97 miljoni eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Projekta kopējās izmaksas ar PVN ir aptuveni 11 miljoni eiro, un vairāk nekā pusi nepieciešamā finansējuma RD plāno saņemt, ja Eiropas Komisija (EK) izsludinās konkursu par finanšu piešķiršanu. Šajā gadījumā Rīgas pašvaldība plāno sagatavot un iesniegt projekta iesniegumu emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklātajā konkursā Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos.
VEF Kultūras pils ēka nenoliedzami ir viens no sava veida Rīgas simboliem. Turklāt tā ir nozīmīgs kultūras un sabiedrisko aktivitāšu centrs – tur darbojās ap 50 kolektīvu un pulciņu, notika dažāda mēroga kultūras pasākumi. Uz VEF Kultūras pils skatuves spēlējuši visi Latvijas profesionālie teātri, telpās organizeti dažādi forumi, kongresi un izstādes...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" 50.jubilejas - jūnija numurā!



Antra Veļķere

Ilustrācijas: SIA GRAF X arhīvs

„MATERIĀLS TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU”

Lasīt vairāk...

Latvijas Būvinženieru savienības vadība, valdes locekļi un biedri tiekas ar Būvniecības valsts kontroles biroja darbiniekiem

Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) vadība: Mārtiņš Straume, Helēna Endriksone, valdes locekļi Artis Dzirkalis, Leonīds Jākobsons, Bruno Fībigs, Inese Aizstrauta, Vilnis Puļķis, Mārīte Šperberga un LBS biedri Vitolds Kušners, Juris Tervits, Jānis Ozoliņš un LSGŪTIS sertificēšanas institūcijas vadītājs Dainis Ģēģeris pēc Būvniecības valsts kontroles biroja vadītāja Pētera Druķa uzaicinājuma tikās ar biroja darbiniekiem: kontroles departamenta direktoru Māri Demmi, būvprakses sertifikācijas vadītāju Mārtiņu Saukantu, valsts galveno būvinspektoru Jāni Palamarčuku un būvprakses departamenta direktoru Daini Matuli.

Abas puses  uzklausīja viena otru par aktualitātēm ekspertu sertifikācijā, pārrunāja par  iespējamo sadarbību un tās formām priekšlikumu izstrādē ekspertu darbības  -  labas prakses metodikai, Ministru kabineta noteikumu Nr.610 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" labošanai, kur priekšlikumi jāiesniedz līdz 15.jūlijam un par BIS darbību, kur priekšlikumi  jāiesniedz līdz 1. jūlijam. Tikšanās dalībnieki lēma, ka ikdienā izmantos e-pastus, lai  viens otru informētu par būtiskām lietām, kur, lai pieņemtu konkrētus lēmumus, nepieciešama prakse un pieredze. Šādas tikšanās, arī šaurākā lokā, īpaši specifiskākā jomā, varētu atkārtoties.


Mārīte Šperberga

Lasīt vairāk...

Par VAS Latvijas Dzelzceļš īstenotā projekta "Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija" ietvaros paveikto lasi žurnāla "Būvinženieris" jūnija numurā

Būve. Dzelzceļa vēriens.

Ir pabeigts viens no dzelzceļa infrastruktūras uzlabošanas projektiem. Ikvienu, kas no Rīgas uz Jūrmalu vai Jelgavu dodas ar vilcienu, sagaida pārbūvēti peroni un labiekārtota infrastruktūra dzelzceļa stacijās un pieturvietās. Tas paveikts VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) īstenotā projekta Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija ietvaros, kas 100% apmērā finansēts no ES Kohēzijas fonda.

Projekta Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija mērķis ir paaugstināt dzelzceļa pasažieru pārvadājumu kvalitāti un efektivitāti Rīgā un ārpus tās, kompleksi modernizējot dzelzceļa publisko infrastruktūru 16 stacijās līnijās Rīga–Jūrmala un Rīga–Jelgava, tādējādi nodrošinot dzelzceļa ilgtspējīgu darbību Rīgas pilsētas un piepilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, vienlaikus samazinot apkārtējās vides piesārņojumu. Darbi tika veikti Asaru, Babītes, Bulduru, Cukurfabrikas, Dubultu, Dzintaru, Imantas, Jelgavas, Lielupes, Majoru, Mellužu, Olaines, Pumpuru, Slokas, Vaivaru un Zolitūdes stacijās un pieturas punktos.

LDz izbūvēja paaugstinātās platformas, sakārtoja komunikāciju sistēmas, ierīkoja LED apgaismojumu, ūdens apgādes un novadīšanas sistēmas, kā arī pārbūvēja kontakttīklu un 6 kV elektroapgādes līnijas. Platformas aprīkoja ar nojumēm un soliņiem, kur to pieļauj dzelzceļa tehniskie ekspluatācijas noteikumi, kā arī uzstādīja informatīvās plāksnes ar staciju nosaukumiem un norādēm, izbūvēja drošības labirintus, margas, izveidoja uzbrauktuves, kas uzlabo vides pieejamību visiem sabiedriskā transporta pasažieriem – gan braucējiem ar īpašām vajadzībām, gan vecākiem ar bērnu ratiņiem un senioriem. Staciju teritorijās LDz sakārtoja laukumus, gājēju celiņus, pārejas, savukārt staciju ēkām veica atjaunošanas vai nelielus pārbūves darbus, vizuāli sakārtojot fasādes, kā arī visās stacijās izbūvējot mūsdienu prasībām atbilstošus sanitāros mezglus, kas daudzus gadus bija nopietna problēma gandrīz visur. Infrastruktūras modernizācija nodrošinās ērtāku piekļuvi stacijas ēkām, kā arī atvieglos iekāpšanu vilcienā un izkāpšanu no tā. Visās stacijās uzstādīta videonovērošana un ierīkota moderna pasažieru apziņošanas sistēma.

Līgumi par būvniecības darbiem tika noslēgti 2014. gada 24. jūlijā, objekti ekspluatācijā tika nodoti 2016. gada sākumā. Saskaņā ar jauno būvniecības procesa regulējumu būvatļaujas tika izsniegtas atsevišķi dzelzceļa infrastruktūras posmiem un staciju ēkām. Raksta tapšanas laikā vienīgais aizkavētais objekts, kas vēl nebija nodots ekspluatācijā, bija Imantas stacijas ēkas jaunbūve, jo ieilgusi dokumentu saskaņošana Rīgas pilsētas būvvaldē. 

Pēc atklāta konkursa LDz noslēdza projektēšanas un būvniecības līgumu ar pilnsabiedrību RBSSKALS Būvsabiedrība un Leonhard Weiss RTE, kur projektēšanu veica piesaistītais apakšuzņēmējs SIA Olimps. Pasažieru apziņošanas sistēmu un videonovērošanu ierīkoja SIA Komerccentrs Dati grupa, bet inženiera funkcijas pēc FIDIC un būvuzraudzību veica SIA Systra/L4. Projekts tika īstenots pēc starptautiski atzītiem iekārtu piegādes un projektēšanas – būvniecības darbu līguma noteikumiem – FIDIC Dzeltenās grāmatas. Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija pilnā apmērā tika finansēta no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem, un kopējās izmaksas veido 15,4 miljonus eiro. Kopumā šajā projektā tika ietverts 31 būvobjekts. Tā realizācijā bija iesaistītas piecas pašvaldības: Rīgas, Babītes, Jūrmalas, Olaines un Jelgavas. Tāpat LDz aktīvi sadarbojās ar invalīdu un viņu draugu apvienību Apeirons, kuras eksperti konsultēja vides pieejamības jautājumos un ieteica praktiskus risinājumus, lai dzelzceļa infrastruktūra būtu pieejama un ērtāk izmantojama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Vilcienu kustību pārtraukt nedrīkstēja

Realizējot šo projektu, LDz saskārās ar vairākiem izaicinājumiem un ierobežojumiem: saspringts projekta realizācijas termiņš, strikti ES fondu finansējuma noteikumi, vilcienu kustības drošības aspekti, jo būvdarbu laikā bija jānodrošina nepārtraukta pasažieru vilcienu kustība, kas vēl vairāk sarežģīja būvniecības darbu izpildes gaitu...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris 50.jubilejas - jūnija numurā!


Antra Veļķere

Foto: VAS Latvijas Dzelzceļš arhīvs 

Lasīt vairāk...

Iepazīsti skates Gada labākā būve Latvijā uzvarētāju - CSDD jauno ēku Mežciemā

Būve. Arhitektūra, kurā ērti dzīvot

Skatē Gada labākā būve Latvijā starp pērn tapušajām sabiedriskajām celtnēm žūrija par labāko atzinusi Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) jauno administrācijas un klientu apkalpošanas ēku Mežciemā.

CSDD ēka apsteidza citas izcilas būves, un, ierodoties šeit, top skaidrs, kāpēc. Šai ēkai ir vienlaikus oriģināla un racionāla arhitektūra, projektētāju un būvnieku darbs ir perfekts, un to ir ērti un ekonomiski izmantot.

Rekonstrukcijas piebūve

Zīmīgi, ka aizvadītā gada labākā celtne oficiāli ir vien piebūve rekonstruētajam Motormuzejam, kas savulaik nodots CSDD pārziņā, stāsta iestādes vispārējās daļas priekšnieka vietnieks Kaspars Aksenoks, kurš kopā ar kolēģi Aigaru Rudzīti bija procesa vadītāji no pasūtītāja puses. Gan rekonstrukcijas, gan jaunbūves plānošana un celtniecība ilgusi vairākus gadus, ļaujot atrast vislabākos risinājumus. Jaunajā administrācijas ēkā vēl ir brīvi kabineti, šeit var saņemt atsevišķus CSDD pakalpojumus.

Motormuzejs durvis ver šogad jūnijā. Tā atjaunošanā svarīgākais bija saglabāt vēsturisko veidolu, funkcionālo plānojumu un konstruktīvo uzbūvi, paplašinot ekspozīcijas platību, izveidojot ērtu pieeju visiem apmeklētājiem, mūsdienīgu telpu un iekārtojumu, teikts arhitektu biroja vietnē arhis.lv.

CSDD kolektīvs no Miera ielas ēkas uz jauno māju Mežciemā pārvācies februārī un jūtoties tur ļoti labi. Jaunais CSDD ēkas būvapjoms pievienots Motormuzejam ar stiklotu pāreju 3. stāvā, lai arī vizuāli un funkcionāli ir patstāvīgs. Pēc fotogrāfijām gūtais sākotnējais priekštats liek bažīties par 80. gadu arhitektūras parauga un mūsdienu stiklotās celtnes saderību, taču jau pirmais skatiens dabā pārliecina – līdz ar priežu mežu fonā mājas vizuāli lieliski sader kopā, apliecinot arhitektu un būvnieku prasmi. Jaunajā celtnē īpaša uzmanība pievērsta fasādēm – no ielas ziemeļu pusē dubultās fasādes liekto formu veido zaļgani trīsstūrveida stikli, kas stiprināti pie cinkotas metāla konstrukcijas. No pagalma dienvidu pusē apzaļumotā fasāde konstruēta no cinkotiem metāla profiliem, kas balsta ar centralizētu kapilāro laistīšanas sistēmu aprīkotus substrātu konteinerus.

Energoefektīva un lēta

Arhitekts Arnis Kleinbergs skaidro, ka mērķis bijis izveidot labus apstākļus cilvēkiem, kuri lietos šo ēku: «Mums bija jārada energoefektīva ēka, kuras lietošana izmaksās pietiekami lēti; vērsta ar skatu nākotnes būvniecības paņēmienos mūsu valstī. Ēkas arhitektūra veido oriģinālu un skaidru tēlu.»

CSDD ar biroju Arhis sadarbojies arī iepriekš. «Tāda savstarpējā sapratne un uzticēšanās no pasūtītāja puses nav bieži novērojama valsts objektos. Pasūtītāja pārstāvjiem bija ļoti skaidri mērķi. Šādu konstruktīvi komplicētu būvi ar visām advancētajām inženiersistēmām nav vienkārši uzbūvēt, ir vajadzīga komanda. Pasūtītājs, projektētāji, arhitekti, inženieri, būvnieki bija laba komanda ar vienotu mērķi,» uzsver Kleinbergs.

Arhitektam nācies piekāpties ielas puses dubultās stikla fasādes stiprinājuma izvēlē. «Montāža bija komplicētāka, nekā plānots un aizkavēja darbu pabeigšanu. Mēs arhitektu komandā negribējām spaideru stiprinājumus, taču tas bija labākais veids, kam risinājumu atrada pašu inženieri. Stikloto fasāžu ir daudz, un pamatā tām ir funkcionāla nozīme, jo samazina siltuma zudumus un palielina akustisko komfortu. Taču mēs gribējām, lai tai būtu arī estētiska arhitektūras nozīme.»

Kad Motormuzeju nodeva CSDD, tika atlikta iecere pārbūvēt administrācijas ēku Miera ielā. Sākumā bija ideja daļu CSDD telpu izvietot muzejā, kur tagad izveidota lielā konferenču zāle. Arhitekti pārliecinājuši pasūtītājus, ka Motormuzejs ir laba 80. gadu būve, taču jaunā ēka bija jāievieto visai ierobežotā teritorijā – gar vienu pusi zemesgabalam iet augstsprieguma līnija. «Parēķinājām, ka jaunā ēkā piecos stāvos varam visu salikt un vajag tikai savienojumu ar muzeju. Skaidrs, ka muzeja ēka ir ļoti aktīva, tāpēc nolēmām nevis kaut ko atdarināt, bet iet kontrasta ceļu ar mūsdienīgāku apjomu.» Abu ēku stiklotais savienojuma gaitenis ir slīps, jo stāvu augstums nesakrīt. Ēkas iemītnieki to jau iesaukuši par tiltu...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris 50.jubilejas - jūnija numurā!

Antra Ērgle

Foto: Elīna Matvejeva un Arnis Kleinbergs

Lasīt vairāk...

Cik daudz citiem neredzamās taisnes un nogriežņus pamanījis SIA Valeinis un Stepe valdes priekšsēdētājs, vadošais arhitekts Ģirts Valeinis - uzzini žurnāla "Būvinženieris" jūnija numura lappusēs

Personība. Atbildība visur vienāda. 

Cik daudz citiem neredzamās taisnes un nogriežņus pamanījis SIA Valeinis un Stepe valdes priekšsēdētājs, vadošais arhitekts Ģirts Valeinis?  Viņa projektētās būves ieraugāmas daudzviet, bet studentu pilsētā Ķīpsalā ir īpašas. Gan RTU korpusu rekonstrukcijas, gan jaunbūves apliecina rūpīgu vietas un vides konteksta izpēti, iedziļināšanos projekta programmā, kā arī plašu mūsdienu būvniecības un inženiertehnoloģiju un materiālu pārzināšanu, kas ļāvušas gan gūt uzvaras arhitektūras konkursos un tiesības izstrādāt būvprojektus, gan arī sekmīgi realizēt ieceres. Viņš prot ieklausīties pasūtītāja viedoklī, un ja nepieciešams, argumentēti oponēt, mērķtiecīgi virzot sarunu optimālākā lēmuma pieņemšanai. Ģirtam Valeinim tituls Gada arhitekts -2015 tika piešķirts un augstākais apbalvojums nozarē Būvindustrijas lielā balva Pamatakmens pasniegts 2015. gada 3. septembrī. 

Vai septiņi gadi Ķīpsalā bijis ilgākais periods jūsu biroja projektiem un būvēm?

Tik liela apjoma un nozīmes - jā! Arhitektūras fakultāte bija pirmā šajā struktūrā un koncepcijā interesantākā celtne. Tā gan bija visai nepateicīga, bijām spiesti kaut ko izgudrot, lai tā būtu interesanta. Tapa ārtrijs un koncepcija par atklātajiem, redzamajiem inženiertīkliem. Telpas nav tik standartveidīgas kā citās ēkās. Bet ir arī citi objekti. Mums nav daudz pasūtītāju, bet ar viņiem esam kopā kopš tā laika, kad viņi vēl būvēja kioskus, pēc tam dzīvokļus, tad mājas, veikalus, ražotnes. Tā mēs ejam kopā. Strādājam pie privātiem objektiem, Latvijā unikāliem dzimtas īpašumiem. Tādi ir 10 - 20. Liela teritorija, mājas, būves. Viss notiek lēnām, bez steigas.

Teritoriju apgūstot, jums jādomā ļoti ilgstošā periodā, kā būs pēc pieciem, desmit gadiem un vēlāk?

Jā, bet tas tāpat kā jebkurā teritorijā, kuru apgūst no nulles. Skaties, kas tur veidosies, kādā veidā likt tās mājas – vairākas būves. Jāiziet cauri visām projektēšanas stadijām – no sākuma domā par visu teritoriju kopumā, tad domā par konceptu, kā tās mājas izvietosies, tad par atsevišķām mājām. Gadās, ka vispirms māju ieliekam vienā vietā, pēc tam tā kaut kādu iemeslu dēļ tiek pārcelta citur. 

Ķīpsalā RTU teritoriju redzējāt kopumā. Taču konkursu rezultātā studentu pilsētu rada dažādas firmas – atšķirīga stila arhitekti un projektētāji, arī būvfirmas. Vai Ķīpsala attīstās kā jums gribētos, vai citādāk?

(smejas) Profesija uzliek tādu kā zīmogu. Vieni ir perfekcionisti, citi mazāk…. Ja no tāda viedokļa skatās, tad, protams, gribētos Ķīpsalu paņemt un sakārtot, bet tā jau dzīvē nenotiek un tas nav vajadzīgs. Varbūt labi, ka tur ir dažādība. RTU teritorijai sākuma attīstības stadijā pietrūka redzējums. Augstskolas struktūra ir sadrumstalota – katra fakultāte viena karaļvalsts ar savu feodāli, savām interesēm, savu budžetu. 

Varbūt tāpēc starp korpusiem gaiteņu durvis ir slēgtas?

To nosaka drošības apsvērumi. Laikam vēl neesam izauguši līdz korpusus savienojošajiem gaiteņiem. Zog krānus, pakaramos un ne tikai… 

Visu interviju lasiet žurnāla "Būvinženieris" 50.jubileja - jūnija numurā!


Mārīte Šperberga

Foto: LETA

Lasīt vairāk...

Žurnāla "Būvinženieris" jūnija numurā lasiet interviju ar "Būvindustrijas lielā balva 2016" kategorijas "Mūža ieguldījums būvindustrijā" laureātu Juri Anitenu

Personība. Kopā izlūkos.

Četrdesmit trīs savas dzīves gadus Juris Anitens atdevis ceļu būvei. Viņš bijis gan inženieris projektētājs, gan darbu vadītājs, gan galvenais inženieris, SIA 8. CBR tehniskais direktors. Daudz darījis uzņēmuma ražošanas bāzes izveidē un jaunās tehnikas ieviešanā. Kolēģi viņu raksturo kā jautru un asprātīgu kompānijās, bet nopietnu darbā, kurš prasīja no citiem un vēl jo vairāk pats no sevis. 

Juris Anitens apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II pakāpes Goda zīmi. Par lielo ieguldījumu uzņēmuma un Smiltenes attīstībā saņēmis Smiltenes pilsētas apbalvojumus, tostarp arī Goda medaļu. Autoritāte ne tikai uzņēmumā, bet arī visā ceļu būves nozarē. Ilgus gadus spēlējis ceļinieku pūtēju orķestrī. Kolēģus vienmēr apbūris ar savu profesionalitāti, erudīciju un pozitīvo attieksmi ikvienā dzīves situācijā. Viņam droši var lūgt gan padomu, gan palīdzību. Viņš ir cilvēks, kurš nekādos apstākļiem nenodos cilvēciskās vērtības. Ar Juri kopā var doties izlūkos vai ceļu būves pieredzes apmaiņā pat uz Ķīnu, jo smadzeņu treniņa nolūkos viņš pašmācības ceļā apgūst šo sarežģīto hieroglifu valodu. Pēc aiziešanas pensijā Juris Anitens kļuva par lektoru RTU Tālākizglītības centrā, kā eksperts piedalās VAS Latvijas Valsts ceļi izdevuma Autoceļu Avīze ikgadējā gada projektu konkursā.

Būvindustrijas lielo balvu kategorijā Mūža ieguldījums būvindustrijā Jurim Anitenam 2015. gada 3. septembrī pasniedza Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Juris Anitens ieguva ne tikai augstāko profesionāļu vērtējumu, bet arī vislielākās simpātijas interneta balsojumā. 

Amatnieks pensijā

Nevienu brīdi neesmu nožēlojis, ka esmu pensijā. Man jau rit 76. gads. Jāsaprot, ka nekļūsti ne jaunāks, ne stiprāks, ne gudrāks. Kolēģiem jau krietni pirms tam teicu: ja jūtat, ka esmu vecs un ne tā darbojos, tad sakiet, neapvainošos. Mans priekšnieks un valdes priekšsēdētājs Andris Rozīts atbildēja: «Nebēdājies, ja būs tāda situācija, pateikšu.» (Smejas.) Lēmumu pieņēmu pats. Trīs dienu laikā. Par laimi, neesmu tajā sarakstā, kas bēdājas, ka jādodas pensijā. Tagad vienu otru satieku, kas saka: «Ārprāts, būs jāiet prom, ko iesākšu?» Jocīgi, pasaulē taču ir tik daudz lietu, ko aizņemtības dēļ nebija iespējams izdarīt, paskatīties, izlasīt.

Būtībā esmu amatnieks – nav tāda darba mājās, ko nevarētu izdarīt. Varu metināt, virpot, datorprogrammas rakstīt. Kad aizgāju pensijā, pirmos divus gadus metodiski sakārtoju māju. Pārtaisīju arī apkures sistēmu. Man ļoti patīk ceļot. Jebkurš ceļojums ir kā pārsteigums. Esmu Vezuva krāterim pa perimetru apkārt apgājis. Lieliski bija Tālajos Austrumos, Kamčatkā, Japāņu jūrā, kur ir fantastiska zemūdens pasaule. Tik daudz vietu, kur vēl tagad labprāt aizbrauktu, bet gadi dara savu, un, kad iedomājos, cik stundu jālido līdz Austrālijai, saprotu, ka tas tomēr jāatceļ. 

Trīsdesmitgadnieku komanda

Jaunībā visādi bijis. Ir lietas, par kurām runāt negribētos un varbūt arī nevajag, ieskaitot krievu armiju un vēl šo to...

Visu interviju lasiet žurnāla "Būvinženieris" jūnija - 50.jubilejas - numurā!


Mārīte Šperberga, Zigmārs Brunavs

Foto: Jura Anitena personiskais arhīvs

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei
DMC Firewall is developed by Dean Marshall Consultancy Ltd