Objekti filtrēti pēc datums: maijs 2016

Demonstrē ātrgaitas dzelzceļa koncepciju un apspriežamo meta projektu Rīgas pilsētas teritorijā

24.maijā Latvijas Būvinženieru savienībā Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Māris Riekstiņš, pilnsabiedrības “RB Latvija” izpētes vadītājs Arnis Skrastiņš un EDZL projektu ieviešanas departamenta direktors Kaspars Vingris prezentēja ātrgaitas dzelzceļa koncepciju un apspriežamo meta projektu Rīgas pilsētas teritorijā.

Lai, piemēram, maršrutā no Rīgas līdz Tallinai nokļūtu divās stundās un no Rīgas līdz Kauņai pusotrā stundā, trīs Baltijas valstīs šajā vērienīgajā projektā nolemts ieguldīt 5 miljardus eiro. Sapnis par ātrgaitas  dzelzceļa līniju sākās deviņdesmito gadu beigās, bet reālāks kļuva 2011. gadā.

Kāds ir plāns?

2025. gadā jābūt pabeigtam dzelzceļam maršrutā Tallina – Rīga – Kauņa- Lietuvas/ Polijas robeža. 2030.gadā jāsasniedz savienojums ar Varšavu. Latvijā ieguldīts vērienīgs darbs, lai kaut nedaudz tuvotos šim mērķim.

2015. gadā februārī un martā notikušajās sabiedriskajās debatēs un apspriešanās klātienē piedalījās 5100 cilvēki, internetā informāciju lasīja, epastus rakstīja un zvanīja krietni vairāk. Apkopojot visus priekšlikumus, meklējot variantus un iespējamos risinājumus, nonākts no tādiem saukļiem “Labs, tikai ne manā  teritorijā!”, “Kāpēc to vajag?” līdz tam, ka 15 pašvaldības, kuru teritorijas skar projekts, vienojušās par tā realizāciju. Lai meklētu variantus, pašvaldības iesaistījās darba grupās, kurās  piedalījās 220 cilvēki. Tika uzklausīti vairāk kā 600 zvanītāji un izskatīti vairāk kā 1000 epasti. Gādājot par projektu, jāņem vērā 300 autoceļu un 100 upju šķērsošana, vienotie transporta koridori, zvēru pārejas un citi aspekti.

Tagad tiek strādāts pie nolikuma, lai jau 2016. gada jūnijā izsludinātu metu konkursu ātrgaitas dzelzceļa  koncepcijai Rīgas pilsētas vēsturiskā centra teritorijā. Vēlamais laiks konkursa norisei no jūlija līdz novembrim.

Atliek vien vēlēt nepazust sīkumos un neauglīgos strīdos, bet visu izdarīt tā, lai Latvija  ne vien iegūtu (lasi-nepazaudētu) Eiropas Savienības līdzekļus, bet arī modernu un ļoti vērtīgu infrastruktūru, kā arī visu, kas saistās ar to.

Lasīt vairāk...

Ašeradens: mērķtiecīga valdības un uzņēmumu rīcība sekmēs būvniecības nozares izaugsmi un ēnu ekonomikas mazināšanu

“Uz izaugsmi vērsta būvniecības jomas sakārtošana ir viens no Latvijas ekonomikas attīstību veicinošiem faktoriem. Tādēļ kopīga un mērķtiecīga valdības un uzņēmumu rīcība sekmēs būvniecības nozares izaugsmi, ēnu ekonomikas mazināšanu, reputāciju, kā arī konkurētspējas stiprināšanu starptautiskajā vidē,” uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

“Lai kopīgās diskusijās rastu labākos risinājumus nozares sakārtošanai, jau otro gadu organizējam Būvniecības nedēļu Latvijā, kuras laikā valsts, pašvaldību, nozares un izglītības jomas eksperti pārrunās par nozares politikas, ēku renovācijas, būvnormatīvu un izglītības aktualitātes. Latvija nupat kļuvusi par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsti – tas mums paver plašas iespējas, arī būvniecības jomā, pārņemt citu valstu pieredzi un labo praksi nozares regulējuma veidošanā un tā piemērošanā,” turpina A.Ašeradens.

Laika posmā no 31. maija līdz 3. jūnijam Rīgā norisināsies “Būvniecības nedēļa 2016”, kas ir lielākais gadskārtējais būvniecības nozares notikums Latvijā. Tās atklāšanā, 31. maijā, Ministru prezidents Māris Kučinskis, Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane parakstīts būvniecības nozares un valdības sadarbības memorandu.

Būvniecības valsts kontroles biroja vadītājs Pēteris Druķis uzsver, ka “Būvniecības nedēļas ietvaros organizētajās diskusijās par aktualitātēm nozarē, nepieciešamajiem uzlabojumiem un izaicinājumiem izdevies piesaistīt plašu ekspertu loku, lai kopīgiem spēkiem sekmētu nozares attīstību. Kā īpaši nozīmīgs notikums ir plānotā sadarbības memoranda parakstīšana starp valdību un nozari, kas paredzēs ne tikai konkrētus turpmākos uzdevumus, bet arī kalpos par apliecinājumu iesaistīto pušu ieinteresētībai nozares sakārtošanā”.

Būvniecības nedēļas pirmās dienas – Politikas dienas – uzdevums ir informēt par būvniecības politikas pamatnostādnēm un regulējumu nozares attīstībai, tostarp valsts nospraustajiem mērķiem būvniecības nozarē līdz 2020. gadam. Dienas garumā norisināsies trīs paneļdiskusijas, kurās eksperti no Ekonomikas ministrijas (EM), Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB), Latvijas Būvuzņēmēju partnerības, Latvijas Būvnieku asociācijas u.c. diskutēs par ēnu ekonomikas mazināšanu, konkurētspējas palielināšanu, kā arī drošības un kvalitātes uzlabošanu.

1. jūnijā norisināsies Renovācijas diena, kas būs veltīta ēku renovācijas aktualitātēm, finansējuma pieejamībai un kultūrvēsturisko ēku saglabāšanai. Diskusijās piedalīsies Latvijas enerģētikas un būvniecības eksperti, EM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, ALTUM, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes, invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons”, kā arī “Investor Confidence Project” un Latvijas Restauratoru biedrības pārstāvji.

Lai vienotos par nepieciešamo rīcību nozares būvnormatīvu un standartu izstrādē, 2. jūnijā norisināsies Standartizācijas diena. Tās ietvaros ar citu valstu pieredzi būvnormatīvu jomā un Eiropas standartiem būvniecībā, kā arī izaicinājumiem un uzdevumiem to attīstībā dalīsies Latvijas standarta, EM un BVKB pārstāvji. Otrajā daļā, piedaloties arī Latvijas standartizācijas tehniskajām komitejām, norisināsies apaļā galda diskusija „Jauno būvnormatīvu izaicinājumi standartizācijas aktivitātēm būvniecībā”.

Būvniecības nedēļa noslēgsies 3. jūnijā ar Izglītības dienu, kuras laikā esošie un topošie būvniecības studenti, mācībspēki un būvniecības organizācijas dalīsies pieredzē par būvniecības izglītības kvalitāti Latvijā, kā arī diskutēs par nozares izaicinājumiem un nepieciešamajām izmaiņām, lai sekmētu atbilstošu speciālistu sagatavošanu. Klātesošie tiks iepazīstināti arī ar Latvijas skolās realizēto kampaņu “Mācies būvniecību” jauniešu iedvesmošanai apgūt būvnieka profesiju. 

Reģistrēties dalībai “Būvniecības nedēļā 2016” pasākumos, kā arī iepazīties ar katras dienas programmu iespējams BVKB mājaslapā www.bvkb.gov.lv/lv/content/buvniecibas-nedela

“Būvniecības nedēļu 2016” organizē BVKB sadarbībā ar EM, Latvijas standartu, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi, Latvijas Būvuzņēmēju partnerību un citām būvniecības nevalstiskajām organizācijām.  

Pirmo reizi Būvniecības nedēļa tika organizēta pērn, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē ietvaros, kas bija pirmais šāda veida notikums Latvijā un ES. Tās laikā dažādu pasākumu ietvaros tika pārrunāti Eiropas Komisijas izstrādātās Stratēģijas būvniecības nozares ilgtspējīgai konkurencei „Būvniecība 2020” īstenošanas aspekti.


Evita Urpena

Lasīt vairāk...

No 30.maija līdz 5.jūnijam norisināsies Eiropas Ilgtspējīgas attīstības nedēļa 2016

No šī gada 30.maija līdz 5.jūnijam Latvijā un vairāk kā 30 citās valstīs norisināsies Eiropas ilgtspējīgas attīstības nedēļa (ESDW) 2016, informē Pārresoru koordinācijas centrs (PKC). ESDW mērķis ir popularizēt ilgtspējīgu attīstību veicinošas aktivitātes un projektus, kalpojot par virtuālās tīklošanās platformu Eiropas mērogā.

Eiropas Ilgtspējīgas attīstības nedēļas (European Sustainable Development Week – ESDW) 2016 tematika šogad ir saistīta ar 2015. gadā apstiprināto globālo ilgtspējīgas attīstības Dienaskārtību līdz 2030. gadam (Agenda 2030) un tajā ietvertajiem 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķiem (Sustainable Development Goals jeb SDGs). Dienaskārtība 2030 identificē galvenos ilgtspējas izaicinājumus, ar ko pasaule šobrīd saskaras vides, sociālā un ekonomiskā dimensijā un kas prasa tūlītēju rīcību no visām iesaistītajām pusēm visos lēmumu pieņemšanas un izpildes līmeņos. Līdz ar to šī gada tematiskās kategorijas ESDW 2016 pieteikumiem ir Ilgtspējīgas attīstības mērķi

Aicinām piedalīties ESDW 2016, kā arī izplatīt informāciju par ESDW 2016 Jūsu kontakttīkla un sadarbības partneru vidū. Jūs varat pieteikt idejas un projektus, kuru publicitātes pasākumi tiks īstenoti laika posmā no 2016.  gada 30. maija līdz 5. jūnijam, ESDW tīmekļa vietnē: www.esdw.eu līdz š.g. 27. maijam. Dalība ESDW 2016 ir iespēja popularizēt ilgtspējas iniciatīvas, paust organizācijas sociālo atbildību un vērtības caur reāliem piemēriem, kā arī sniegt pienesumu Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, vienlaikus ļaujot iepazīties ar citām tematiskām aktivitātēm visā Eiropā un iegūstot starptautiskus kontaktus turpmākai sadarbībai. Visa informācija par ESDW 2016 ietvaros organizētajiem pasākumiem pēc to apstiprināšanas tiek ievietota un ir pieejama ESDW 2016 tīmekļa vietnē. 

ESDW organizē Vīnes Ekonomikas un biznesa universitātes Ilgtspējīgas vadības institūts Eiropas ilgtspējīgas attīstības tīkla (ESDN) darbības ietvaros sadarbībā ar ESDW dalībvalstu kontaktpunktiem. Latvijā ESDW kontaktpunkta funkcijas veic PKC. Pirmā starptautiskā ESDW norisinājās 2015. gadā, veiksmīgi aizvadot vairāk kā 4100 uz ilgtspējīgu attīstību vērstus pasākumus kopumā 29 Eiropas valstīs, t.sk. septiņus pasākumus Latvijā. 

Papildu informācija un pieteikšanās e-forma pieejama ESDW tīmekļa vietnē: www.esdw.eu. Jūs varat sekot ESDW 2016 aktivitātēm arī sociālajās vietnēs – Twitter: @EuropeanSDWeek un Facebook.

Lasīt vairāk...

Aicinām būvspeciālistus sertifikācijai pieteikties savlaicīgi

Š.g. 30.jūnijā noslēdzas Būvniecības likumā noteiktais pārejas periods, kad tiesības veikt būvekspertīzi ir personām ar sertifikātiem attiecīgajiem projektēšanas vai būvdarbu veidiem. Ar š.g. 1.jūliju tiesības veikt ekspertīzes būs tikai Būvniecības valsts kontroles birojā sertificētiem būvspeciālistiem būvekspertīzes specialitātē.

Ņemot vērā, ka līdzšinējā interese par sertifikācijas procesu no speciālistu vidus ir ievērojami lielāka nekā faktiskais saņemto pieteikumu skaits un kopējais Latvijas Būvinženieru savienības sertificēto speciālistu skaits, kuriem ir tiesības kandidēt uz sertifikāta saņemšanu būvekspertīzes specialitātē, ir ievērojami lielāks, bet kandidātam sertifikāta saņemšanai jārēķinās ar 2-4 nedēļām no iesnieguma iesniegšanas brīža, lai saņemtu sertifikātu, aicinām sertifikācijai pieteikties savlaicīgi!!!

Lasīt vairāk...

Konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2016” pieteiktas 33 ēkas

Konkursa „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2016” ietvaros kopumā saņemti 33 pieteikumi. Visvairāk pieteikumi - 28 - pretendē uz uzvaru nominācijā „Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2016”, no kuriem 13 pieteikumi iesniegti no Liepājas. Nominācijā „Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2016. Jaunbūve” iesniegts viens pieteikums, nominācijā „Energoefektīvākā sabiedriskā ēka Latvijā 2016” iesniegti trīs pieteikumi, savukārt nominācijā „Energoefektīvākā industriālā ēka  2015” iesniegts viens pieteikums.

Konkursa mērķis ir veicināt labo praksi ēku energoefektivātes jomā, veidot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu un arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.

Nominācijā „Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2016” iesniegti 28 pieteikumi:

1)      Salātu iela 20, Bauska;

2)      Lielā iela 39, Jelgava;

3)      Katoļu iela 17, Jelgava;

4)      Vītolu iela 30, Liepāja;

5)      Strazdu iela 12, Liepāja;

6)      Kuldīgas iela 30, Liepāja;

7)      Krūmu iela 49, Liepāja;

8)      Klaipēdas iela 126, Liepāja;

9)      Klaipēdas iela 88, Liepāja;

10)  Klaipēdas iela 70, Liepāja;

11)  Dzintaru iela 88, Liepāja;

12)  Dzintaru iela 84, Liepāja;

13)  Dzērves iela 25, Liepāja;

14)  Dorupes iela 34, Liepāja;

15)  Celmu iela 3, Liepāja;

16)  Bāriņu iela 8/10, Liepāja;

17)  Eizenšteina iela 67, Rīga;

18)  Finieru iela 15, Rīga;

19)  Pulkveža Brieža iela 80, Sigulda;

20)  Liepu iela 33, Talsi; 

21)  Saulgrieži, Mundigciems, Talsu novads;

22)  Saulrieti, Mundigciems, Talsu novads;

23)  Dundagas iela 10, Talsi;

24)  Gaujas iela 16, Vangaži, Inčukalna novads;

25)  Stacijas iela 31, Valmiera;

26)  Stacijas iela 21, Valmiera;

27)  Stacijas iela 13, Valmiera;

28)  Inženieru iela 97, Ventspils.

Nominācijā „Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2016. Jaunbūve” iesniegts viens pieteikums - Grostonas iela 19, Rīga.

Nominācijā „Energoefektīvākā sabiedriskā ēka Latvijā 2016” iesniegti trīs pieteikumi:

1)      Pirmskolas izglītības iestāde, Skolas iela 25, Malta, Maltas pagasts, Rēzeknes novads;

2)      Šampētera iela 16, Rīga (Latvijas Nacionālā arhīva ēka);

3)      Pils iela 86/88, Ventspils (Latvijas Nacionālā arhīva ēka).

Nominācijā „Energoefektīvākā industriālā ēka  2015” iesniegts viens pieteikums - SIA''VALPRO'' Industriālā ēka (Linarda Laicena iela 2, Valmiera).

Šobrīd konkursa komisija uzsākusi pieteikumu vērtēšanu, tuvākajā laikā tiks uzsākta pieteikto ēku apsekošana to atrašanās vietās. Plānots, ka konkursa komisija darbu beigs šā gada jūnija vidū. Noslēguma pasākums un konkursa laureātu paziņošana plānota 2016. gada 16. jūnijā.

Konkursu organizē Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un žurnāls „Būvinženieris”. Konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā” tiek organizēts jau sesto gadu pēc kārtas un pērn dalībai konkursā tika saņemti 25 pieteikumi. Sīkāka informācija par konkursu pieejama interneta vietnē www.energoefektivakaeka.lv.  

Konkursa nolikums tika sagatavots sadarbībā ar informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” sadarbības partneriem. Konkursa atbalstītāji ir Profine Baltic pārstāvniecība, SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības produkti”, SIA „Knauf”, SIA „Rockwool”, SIA „ GRUNDFOS Pumps Baltic”, SIA „Robert Bosch”, Attīstības finanšu institūciju Altum un SIA “Metālmeistars”.

 

Evita Urpena

Lasīt vairāk...

LBS vadība un biedri apmeklē Ventspili

17.maijā notika LBS izbraukuma sēde Ventspilī. LBS vadība tikās ar Ventspils pilsētas vadību, pilsētas un novada būvniekiem, tostarp ar Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieku Infrastruktūras attīstības jautājumos Jāni Vītoliņu, kurš pastāstīja par realizētajām un plānotajām būvniecības aktivitātēm Ventspils pilsētā.

Izbraukuma sēdes laikā LBS vadību un pārstāvjus ar Ventspils tehnikuma ēku kompleksu iepazīstināja Ventspils tehnikuma direktora vietniece praktisko mācību darbā - Antra Gārbena. Tāpat tika apmeklēts Lielais laukums, iepazīstoties ar tā rekonstrukciju ar strūklakas "Valzivs" mastiem.

Izbraukuma sēdes dalībniekus par stāvokli būvniecības nozarē pēc jaunā būvniecības regulējuma ieviešanas informēja LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume, bet par LBS reģionālo kopu darbības atjaunošanu - LBS valdes locekle, SIA “LBS-Konsultants” valdes priekšsēdētāja Helēna Endriksone. Tāpat klātesošos ar situāciju būvspeciālistu datu aktualizācijā Būvniecības informatīvās sistēmas (BIS) būvspeciālistu reģistrā iepazīstināja Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienības (LSGŪTIS) sertificēšanas centra vadītājs Dainis Ģēģers, Latvijas Elektroenerģētiķu un elektrobūvnieku asociācijas (LEEA) valdes priekšsēdētājs Vilnis Krēsliņš un LBS Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcijas (LBS BSSI) galvenais administrators Mārtiņš Straume.

LBS vadība izsaka visdziļāko pateicību LBS Ventspils reģionālās kopas vadītājai Ingrīdai Eklonei par izbraukuma ekskursijas organizēšanu.


Foto: Mārīte Šperberga
Lasīt vairāk...

17.maija Latvijas Būvinženieru savienības valdes izbraukuma sēdes darba kārtība

17.maijā notiks Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) izbraukuma sēde Ventspilī.

Paredzēts, ka pēc ierašanās Ventspilī LBS vadība tiksies ar Ventspils pilsētas vadību, pilsētas un novada būvniekiem, tostarp ar Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieku Infrastruktūras attīstības jautājumos Jāni Vītoliņu, kurš pastāstīs par realizētajām un plānotajām būvniecības aktivitātēm Ventspils pilsētā. Izbraukuma sēdes laikā tiks apmeklēts arī Ventspils tehnikuma ēku komplekss un Lielais laukums, iepazīstoties ar tā rekonstrukciju ar strūklakas "Valzivs" mastiem.

Izbraukuma sēdes dalībniekus par stāvokli būvniecības nozarē pēc jaunā būvniecības regulējuma ieviešanas informēs LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume, bet par LBS reģionālo kopu darbības atjaunošanu - LBS valdes locekle, SIA “LBS-Konsultants” valdes priekšsēdētāja Helēna Endriksone.

Tāpat klātesošos ar situāciju būvspeciālistu datu aktualizācijā Būvniecības informatīvās sistēmas (BIS) būvspeciālistu reģistrā iepazīstinās Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienības (LSGŪTIS) sertificēšanas centra vadītājs Dainis Ģēģers, Latvijas Elektroenerģētiķu un elektrobūvnieku asociācijas (LEEA) valdes priekšsēdētājs Vilnis Krēsliņš un LBS Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcijas (LBS BSSI) galvenais administrators Mārtiņš Straume.



Lasīt vairāk...

Inženierbūvju būvniecības apjomu kritums ietekmē kopējos būvniecības apjomus

Kopš 2014. gada otrās puses būvniecības izaugsmes tempi Latvijā palēninās. 2016. gada 1. ceturksnī būvniecības apjomi bija par 19% zemāki nekā 2015. gada atbilstošajā periodā (salīdzināmās cenās, neizlīdzināti dati).

Šā gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 1. ceturksni, būvniecības apjomu sarukums bija vērojams gan ēku, gan inženierbūvju pamatkategorijās.

Visstraujāk saruka inženierbūvju būvniecības apjomi – gandrīz par 40%. To galvenokārt ietekmēja šoseju, ielu, ceļu, tiltu un tuneļu būvniecības apjomu sarukums. Inženierbūvju kategorijā būvniecības apjomu pieaugums bija vērojams tikai vietējo cauruļvadu un kabeļu līniju, un rūpniecības komplekso būvju būvniecībā. 2016. gada 1. ceturksnī inženierbūvju būvniecības apjomu īpatsvars veidoja vairs tikai 27% no visas būvniecības (salīdzinājumam, 2015. gada 4. ceturksnī – 52%). Inženierbūvju būvniecības apjomu kritums daļēji ir skaidrojams ar struktūrfondu investīciju pārejas periodu, ņemot vērā, ka būvniecības nozares attīstība lielā mērā ir saistīta ar publiskajiem pasūtījumiem un Eiropas Savienības fondu projektiem.

Ēku būvniecības apjomi saruka par 8%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Visstraujākais sarukums bija vērojams divu dzīvokļu māju būvniecības kategorijā. 2016. gada 1. ceturksnī dzīvojamo māju būvniecības apjomu īpatsvars veidoja 17% no visas būvniecības (salīdzinājumam, 2015. gada 4. ceturksnī – 10%).

Nedzīvojamo māju būvniecības apjomi praktiski saglabājās iepriekšējā gada 1. ceturkšņa līmenī. Rūpniecisko ražošanas ēku un noliktavu būvniecības apjomi saruka par 4,6%. Sarukums bija vērojams arī skolu kategorijā (dēļ Eiropas Savienības struktūrfondiem). Pieauga viesnīcu, sporta ēku un lauksaimniecības palīgēku būvniecības apjomi. 2016. gada 1. ceturksnī nedzīvojamo māju būvniecības apjomu īpatsvars veidoja vairāk par pusi (55%) no visas būvniecības (salīdzinājumam, 2015. gada 4. ceturksnī – 38%).

Pēc ievērojama krituma 2014. gada beigās un 2015. gada sākumā, atsāka pieaugt izsniegto būvatļauju skaits, tomēr 2016. gada 1. ceturksnī pieauguma temps saruka un tika izsniegtas 859 būvatļaujas, kas bija par 4,9% vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā. No kopējā izsniegto būvatļauju skaita lielākā daļa (68%) būvatļaujas izsniegtas jaunbūvju būvniecībai (galvenokārt viena dzīvokļa māju un citu nedzīvojamo ēku būvniecībai).

Būvniecības nozares turpmākā attīstība būs lielā mērā atkarīga no jaunā Eiropas Savienības fondu investīciju perioda uzsākšanas.


Vita Skuja, EM Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta vecākā eksperte

Lasīt vairāk...

LBS Likumdošanas sekcijas dalībnieki piedāvā veidot darba grupas

Latvijas  Būvinženieru savienības Likumdošanas sekcijas dalībnieki tās vadītāja Ilmāra Leikuma mudināti tikās, lai iztirzātu sekcijas darbības pamatprincipus un lemtu par nākotnē darāmo, nofokusētu svarīgākos virzienus LBS darbībā tuvākajos gados, lai visām būvniecības pusēm būtu saprotamāka būvniecības kārtība un normatīvo aktu regulējums.

Tāpēc sekcijas dalībnieki tikšanās laikā runāja par efektīvākiem paņēmieniem LBS darbībā, lai sasniegtu konkrētu rezultātu, tajā skaitā, veicinot nepieciešamās likumdošanas izmaiņas; par svarīgākiem virzieniem LBS darbībā tuvākajos gados būvniecības normatīvo aktu regulējuma jomā, par to kādas iespējas ir piedalīties valsts vai pašvaldības iestāžu organizētajās sēdēs būvniecības jautājumos, par zināšanām un prasmēm, par vienotas informācijas apriti caur LBS serveri, par priekšlikumiem aktuāliem normatīvo aktu grozījumiem.

Sekcijas dalībnieki vienojās, ka efektīvāk ir nevis visiem strādāt pie konkrētiem priekšlikumiem likumdošanai, bet katrai aktualitātei veidot darba grupu, kura visu uzmanību akcentē konkrētai tēmai. 

Lasīt vairāk...

Ceļu nozares Gada balvas saņem SIA Binders

11. maijā Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē (ātrijā) notika ceļu būvniecības nozares Gada balvu 2016 pasniegšana.

Ceļu būvniecības nozares Gada balvu šogad abās kategorijās - par ceļu seguma atjaunošanu un pastiprināšanu, kā arī par paplašinātiem ceļu būvdarbiem - saņēma SIA Binders. Par labāko 2015. gadā izbūvēto valsts autoceļa posmu, kurā veikta seguma atjaunošana un paplašināšana, tika atzīts Tallinas šosejas (A1) posms no Svētciema līdz Salacgrīvai. Savukārt par labāko 2015. gadā izbūvēto valsts autoceļa posmu, kurā veikti paplašināti pārbūves darbi, tika atzīts autoceļa Valka – Rūjiena (P22) posms no Kārķiem līdz Naukšēniem.

Gada balvu par mūža ieguldījumu valsts autoceļu nozarē piešķirta inženierim, kādreizējā 5. Ceļu būves rajona galvenajam inženierim Ēvaldam Akmentiņam.

Gada balvu kā perspektīvākais jaunais būvdarbu vadītājs šogad ieguvis SIA Lemminkainen Latvija būvdarbu vadītājs Edgars Kreišmanis.

Autobraucēju balsojumā par labāko 2015. gadā atjaunoto ceļa posmu uzvarējis šosejas Rīga – Sigulda – Igaunijas rob. (Veclaicene) (A2) 10 km posms no pagrieziena uz Langstiņiem līdz Garkalnes pārvadam pār dzelzceļu (15,4.-25,5. km).


VAS Latvijas Valsts ceļi

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei
Our website is protected by DMC Firewall!