Objekti filtrēti pēc datums: novembris 2016

Rosina paplašināt koksnes būvizstrādājumu izmantošanu jaunu ēku būvniecībā

Ekonomikas ministrija sagatavojusi un saskaņošanai nodevusi grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr.333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība””, ar kuriem rosinām paplašināt koksnes būvizstrādājumu izmantošanu jaunu ēku būvniecībā, kas veicinās koksnes būvizstrādājumu ražotāju lielāku pieprasījumu tirgū un to pielietošanu jaunu ēku būvniecībā, labvēlīgi ietekmējot Latvijas ekonomikas kopējo izaugsmi.

Rosinām palielināt būves augstākā stāva grīdas līmeņa atzīmi līdz 12 m (4 stāvu augstumam) bez papildu kompensējošajiem pasākumiem līdzšinējo 8 m vietā. 

Savukārt jaunu dzīvojamo un publisko (piemēram, viesnīcas, viesu mājas, biroji, administratīvās ēkas utml.) ēku būvniecībā rosinām palielināt būves augstākā stāva grīdas līmeņa atzīmi līdz 18 m (6 stāvu augstumam) ar papildu kompensējošajiem pasākumiem - būves telpas aprīkojot ar automātisko ugunsdzēsības sistēmu, nodrošinot iespēju būves lietotājiem evakuēties pa divām atsevišķām un dažādās vietās izvietotām evakuācijas izejām, un katrā telpā, kurā pastāvīgi var uzturēties būves lietotāji, paredzot atveramu ailu, kura sasniedzama ar ugunsdzēsības un glābšanas tehniku (autokāpnēm).

Detalizēti ar izstrādātajiem un saskaņošanai nodotajiem grozījumiem Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr.333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība”” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Lasīt vairāk...

Ašeradens: sākam būvēt modernu ekonomiku

Lemjot par valsts budžetu 2017. gadam un tam pakārtotajiem likumprojektiem, Saeima atbalstījusi visus Ekonomikas ministrijas izstrādātos likumprojektus, starp kuriem kā nozīmīgākie jāuzsver Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, kā arī grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā un Būvniecības likumā.

“Lai panāktu straujāku ekonomikas izaugsmi jau tuvākajos gados, izšķiroša nozīme ir tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanai. To lielā mērā noteiks spēja mazināt produktivitātes plaisu ar modernajām ekonomikām, kas ir Ekonomikas ministrijas politikas iniciatīvu mērķis. Šodien Saeimā atbalstītie EM virzītie likumprojekti ir solis modernas ekonomikas attīstības virzienā,” uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Atbalsts jaunuzņēmumiem 

Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums izstrādāts ar mērķi veicināt strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu jeb jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, tādējādi sekmējot pētniecības attīstību un pētniecības produktu (inovatīvu ideju, produktu vai procesu) komercializāciju.

“Strauji augošiem tehnoloģiju uzņēmumiem jeb start-up ir būtiska nozīme Latvijas ekonomiskās izaugsmes, pievienotās vērtības un inovācijas sekmēšanā. Jaunuzņēmumu likums būs pamats šādu uzņēmumu attīstības veicināšanai, kā rezultātā ceram, ka ik gadu Latvijā radīsies vismaz 30 šādi uzņēmumi, kas būs piesaistījuši aptuveni 160 augsti kvalificētus darbiniekus. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par start-up jeb strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijas valstīs,” norāda ministrs. 

Atbalsts ražošanas uzņēmumu konkurētspējai

Viens no galvenajiem stūrakmeņiem Latvijas ekonomikas konkurētspējai ir zemas enerģijas cenas un enerģētiskā drošība. Šodien atbalstītie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz no 2018. gada 1. janvāra mainīt obligātās iepirkuma komponentes (OIK) finansēšanas modeli, kas ļaus nodrošināt konkurētspējīgas enerģijas cenas Latvijas ražotājiem, būtiski palielinot to konkurētspēju, lai rūpniecības uzņēmumi savu darbību varētu attīstīt Latvijā.

“Apstrādes rūpniecības īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā šobrīd ir kritiski zems - aptuveni 12%. Fundamentāla problēma, kas to ietekmē, ir elektroapgādes izmaksas rūpniecības uzņēmumiem, kas ir augstākas nekā citās valstīs Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Lai nodrošinātu Latvijas rūpniecības sektora uzņēmumu konkurētspēju – lai tie var darboties ar pilnu jaudu, nodrošināt biznesa attīstību, eksportu un darba vietas, izveidots modelis, kas ražošanas uzņēmumiem samazinās maksājumu par OIK,” uzsver A.Ašeradens.

E-pakalpojumi un tipveida līgumi būvniecībā 

Grozījumi Būvniecības likumā izstrādāti ar mērķi mazināt būvniecības izmaksas, atvieglot un padarīt caurskatāmāku saskaņošanas procesu, kā arī sekmēt kvalitatīva būvniecības pakalpojuma saņemšanu. 

“Sekmējot kvalitatīva būvniecības pakalpojuma saņemšanu, vēl tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks publisko būvdarbu līgumā un publisko pakalpojumu līgumā par projektēšanu, projekta ekspertīzi un būvuzraudzības veikšanu obligāti ietveramos nosacījumus un to saturu. Noteikumos būs apvienota labākā prakse un līdzsvarotas pušu savstarpējās tiesības. Šādi līgumi mazinās strīdus būvniecības procesa dalībnieku starpā un sekmēs būvniecības procesa paredzamību,” skaidro ministrs.

Tāpat tiks pilnveidota Būvniecības informācijas sistēma (BIS), paredzot, ka visus tehniskos un īpašos noteikumus, kā arī nepieciešamos valsts un pašvaldību institūciju un inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju saskaņojumus varēs veikt BIS sistēmā, ja persona tīmekļvietnē www.bis.gov.lv elektroniski būs iesniegusi būvniecības ieceres iesniegumu un nepieciešamos būvniecības dokumentus. “Tādējādi tiks mazināts administratīvais slogs uzņēmējiem, piedāvājot jaunu e-pakalpojumu - būvniecības pasūtītājam vairs nevajadzēs iesniegt un pieprasīt dažādus dokumentus minētajās iestādēs, bet dokumentu aprite notiks BIS, tādējādi taupot pasūtītāja laiku dokumentu iesniegšanai,” turpina A.Ašeradens. 

Atbalsts mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem 

“Akceptējot likumprojektu Par valsts budžetu 2017.gadam, Saeima atbalstījusi ministrijas rosinājumu piešķirt papildu finansējumu 2,8 miljonu eiro apmērā mājokļu galvojumu programmas turpināšanai nākošgad, kas sniegs iespēju izsniegt galvojumus vēl aptuveni 1500 ģimenēm ar bērniem,” uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Svarīgi atzīmēt, ka papildu finansējumu mājokļu galvojumu programmai vēl varēs gūt no maksājumiem, kurus veic ārzemnieki, piesakoties termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai – budžeta kopējie ieņēmumi šajā sadaļā plānoti 3 miljonu eiro apmērā, no kuriem daļu varēs piešķirt mājokļu galvojumu programmas īstenošanai.

2014. gadā uzsāktās mājokļu galvojumu atbalsta programmas mērķis ir palīdzēt ģimenēm ar bērniem tikt pie savām mājām, atvieglojot iespēju nodrošināt pirmo iemaksu kredītam mājokļa iegādei vai būvniecībai. 

Nākotnes prioritātes

Lai panāktu straujāku un ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas izaugsmi, kā arī mazinātu plaisu ar attīstītajām ekonomikām, jau tuvākajā laikā jāstiprina tautsaimniecības konkurētspēja. Latvijā jāattīsta uz eksportu orientēta uzņēmējdarbība, kas konkurē ar augstu produktivitāti un inovācijām. Šādai uzņēmējdarbībai nepieciešama moderna valsts pārvalde un starptautiski konkurētspējīgs cilvēkkapitāls. 

“Ekonomikas ministrijas mērķis ir izveidot reģionā konkurētspējīgāko regulējumu ar mazāko administratīvo slogu. Birokrātijas mazināšana, ēnu ekonomikas apkarošana un tiesiskās vides sakārtošana ir nozīmīgākās problēmas, ko pastāvīgi aktualizē uzņēmēji, tādēļ saredzu tās kā prioritārās jomas, kas jāsakārto jau tuvākajā laikā, koordinēti sadarbojoties valsts institūcijām. Patlaban notiek intensīvs darbs, lai attīstītu e-pārvaldes risinājumu plašāku pielietošanu un nodrošinātu likumdošanas procesa caurskatāmību un vienkāršību. Modernas ekonomikas attīstībai ir jākļūst par visas valdības darba mērķi,” uzsver ekonomikas ministrs. 

Uzņēmējdarbības vides kvalitāte ir viens no priekšnosacījumiem Latvijas tautsaimniecības konkurētspējīgai attīstībai – jo labākus apstākļus valsts spēj radīt uzņēmējiem, jo lielākas investīcijas var sagaidīt tautsaimniecībā, kas savukārt nozīmē jaunu darba vietu rašanos un kopējo labklājības palielināšanos. 


Evita Urpena

Lasīt vairāk...

Ievēlēta jaunā Latvijas Būvniecības padome

Pirmdien, 21.novembrī būvniecības nozares nevalstisko un profesionālo organizāciju pārstāvji tikās Ekonomikas ministrijā, lai ievēlētu jauno Latvijas Būvniecības padomi (turpmāk - Padome). 

Padomē ievēlēti un tās darbā nākamā gada laikā piedalīsies:

- Latvijas Elektronerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas valdes loceklis Pēteris Dzirkals,

- Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētāja vietniece un Latvijas Arhitektu savienības sertificēšanas centra vadītāja Elīna Rožulapa,

- „Latvijas ceļu būvētājs” izpilddirektors Zigmārs Brunavs,

- Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības valdes priekšsēdētāja vietniece Ināra Laube,

- Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons, 

- Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociācijas valdes loceklis Juris Mellēns,

- Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane,

- Latvijas Ģeotehniķu savienības valdes priekšsēdētājs Kaspars Bondars,

- Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas valdes loceklis Oskars Zivtiņš,

- Latvijas Amatniecības kameras biedrs Roberts Vecums-Veco,

- Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume,

- Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras biedrs, SIA «YIT Celtniecība» valdes priekšsēdētājs Andris Božē,

- Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs,

- Ilgtspējīgas Būvniecības padomes valdes priekšsēdētājs Gints Miķelsons,

- Transportbūvju inženieru asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Rāzna.

Padomes sastāvā ir arī pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības.

Jaunizveidotās Latvijas Būvniecības padomes pirmajā sēdē, šā gada 7.decembrī no Padomes locekļu vidus plānots ievēlēt Padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku. 

Ekonomikas ministrija aicināja būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas līdz šā gada 1.novembrim deleģēt pārstāvi darbam Latvijas Būvniecības padomē. Kopumā tika saņemti 21 biedrību un nodibinājumu pārstāvju pieteikumi. 

Par Padomi:

Latvijas Būvniecības padome ir konsultatīva koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību būvniecības politikas izstrādē un īstenošanā. Padome atbilstoši sabiedrības interesēm sniedz Ekonomikas ministrijai un citām nozaru ministrijām priekšlikumus par normatīvo aktu, politikas plānošanas dokumentu, kā arī Eiropas Savienības starptautisko tiesību aktu projektiem, kas skar būvniecības nozari. Padome informē sabiedrību par aktualitātēm būvniecības jomā un veicina būvniecības jautājumu integrēšanu nozaru politikā, izskata sabiedrības pārstāvju iesniegtos priekšlikumus būvniecības procesa pilnveidošanai.

Padomes sastāvā ir pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī ne vairāk 15 biedrību un nodibinājumu deleģēti pārstāvji. Padomes sastāvs tiek atjaunots katru gadu. Biedrības un nodibinājumi, kuru statūtos noteiktais darbības mērķis ir būvniecības vai ar būvniecību saistīto profesionālo pakalpojumu attīstība vai laba pārvaldība, patērētāju tiesības un ētikas normu ievērošana, var deleģēt savu pārstāvi darbam padomē reizi gadā līdz 1. novembrim.

Padomes locekļu personālsastāvu apstiprina ekonomikas ministrs.

Informācija par Latvijas Būvniecības padomes izveidošanas un darbības kārtību pieejama: http://m.likumi.lv/doc.php?id=268600

Lasīt vairāk...

Starptautiskajā konferencē Rīgā noteiks nākamos soļus būvniecības kvalitātes celšanai

Šo piektdien, 25.novembrī, norisināsies Būvniecības valsts kontroles biroja (turpmāk – Birojs) un Ekonomikas ministrijas organizētā ikgadējā starptautiskā būvniecības kvalitātes konference “Nacionālās politikas loma būvniecības kvalitātes nodrošināšanā Latvijā un Eiropā”. Konferences laikā starptautiski eksperti dalīsies ar Eiropas valstu labāko praksi nozares politikas izstrādē un kopīgi ar pašmāju speciālistiem noteiks nākamos soļus būvniecības kvalitātes celšanai Latvijā. Interesenti tiek aicināti konferenci vērot interneta tiešraidē un interaktīvā balsojumā izteikt savu viedokli par konferencē dzirdēto.

“Eiropas būvinženieri joprojām spēlē vadošo lomu pasaules būvniecības nozarē. Runājot par kvalitāti būvniecībā, nevajag izdomāt divriteni no jauna, bet uzklausīt un pārņemt Eiropas valstu labāko praksi un piemērus. Tāds ir šī gada konferences uzdevums. Mēs esam pārliecināti, ka iegūtās atziņas un pieredze būs vērtīga un noderīga Latvijas būvniecības politikas veidotājiem. Īpaši jāizceļ, ka konferences nedēļā Rīgā norisināsies arī Eiropas Būvniecības kontroles konsorcija ikgadējā tikšanās, kuru apmeklēs 20 valstu būvniecības eksperti,” norāda Biroja vadītājs Pēteris Druķis.

“Rīgas Tehniskā universitāte jau trešo gadu aktīvi iesaistās konferences organizēšanā, tādā veidā gan sniedzot savu ieguldījumu būvniecības nozares pilnveidē, gan gūstot ierosinājumus un idejas savu īstenoto studiju programmu un to satura pilnveidei. Šī gada konferences tēma – nacionālās politikas loma būvniecības kvalitātes nodrošināšanā – ir īpaši svarīga no izglītības procesā iesaistīto jauniešu perspektīvas, jo tieši viņi veidos nākotnes būvniecības politikas uzstādījumus, tāpēc svarīgi jauniešus šīs politikas veidošanā iesaistīt savlaicīgi,” atzīst Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis.

Konferencē atklāšanas runu teiks Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka, Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis, Biroja vadītājs Pēteris Druķis un Eiropas Būvniecības kontroles konsorcija (turpmāk – CEBC) prezidents Laurent Peinaud. Paneļdiskusijā, kas veltīta Latvijas valdības un būvniecības nozares šī gada maijā parakstītajam memorandam, būvniecības nozares eksperti un viedokļu līderi dalīsies vērtējumā par memoranda īstenošanas progresu, kā arī atskatīsies uz šogad paveikto. Izklāstot Latvijas būvniecības nozares nākotnes vīziju, diskusijā tiks uzsvērti galvenie mērķi un nākamā gada būtiskākie uzdevumi būvniecības kvalitātes celšanai. 

Konferences otrajā daļā uzmanības centrā būs nacionālās politikas loma būvniecībā Baltijas un Eiropas valstīs. Valstu pārstāvji stāstīts par galvenajām vadlīnijām, mērķiem, uzdevumiem, kā arī vērtīgākajām atziņām un lielākajiem izaicinājumiem nacionālās būvniecības politikas veidošanā. Baltijas valstis pārstāvēs – Igaunijas Tehniskās inspekcijas pārstāvis Kaur Kajak, Lietuvas valsts Teritoriālās plānošanas un būvinspekcijas pārstāve Lina Staškevičiene, kā arī Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktors Edmunds Valantis. Savukārt par būvniecības politikas tendencēm citās Eiropas valstīs dalīsies CEBC ģenerālsekretārs Martin Russel-Croucher un Austrijas Būvkonstrukciju institūta rīkotājdirektors Rainer Mikulitis.

Konferencē būs iespēja dzirdēt Eiropas valstu labākos piemērus un praksi renovācijas, būvnormatīvu un digitalizācijas jautājumos. Par ēku renovācijas stratēģiju, izaicinājumiem gaidāmajām pārmaiņām nākotnē runās Spānijas Zaļās būvniecības padomes un pasaules zaļās būvniecības padomes pārstāvis Emilio Miguel Mitre. Ar savu redzējumu par nacionālo būvnormatīvu un Eiropas standartu (Eirokodu) attīstību un nākotnes perspektīvām dalīsies CEBC pārstāvis Rainer Mikulits. Pasaules Bankas pārstāvis Thomas Moullier prezentēs izstrādāto piedāvājumu nacionālo būvnormatīvu uzlabošanai Eiropas Savienības dalībvalstīs. Ar jaunākajām mākoņskaitļošanas tehnoloģiju iespējām būvprojektu informācijas apritē iepazīstinās Jānis Prodnieks (SIA “InfoEra Latvia), bet par būvniecības industrijas attīstības iespējām digitalizācijas laikmetā – Leif Granholm (“Trimble Solutions Oy” / SIA “BIM Solutions”).

Noslēgumā notiks paneļdiskusija, atbildot uz konferences galveno jautājumu – kāda ir nacionālās politikas loma būvniecības kvalitātes nodrošināšanā. Tiks rastas atbildes, ko politikas veidotājiem būtu jāsaņem citam no cita, lai kopā strādātu uz noteikto mērķu sasniegšanu. Diskusijā piedalīsies eksperti un viedokļu līderi no Latvijas, kā arī no ārvalstīm. Tiks identificēti galvenie uzdevumi un novēršamie šķēršļi nākamā gada laikā, lai nozares attīstība būtu kvalitatīva un ilgtspējīga.

Šī būs jau trešā starptautiskā konference par būvniecības kvalitāti Latvijā. Pērn konference bija veltīta būvdarbu kvalitātes valsts kontrolei un būvniecības tirgus uzraudzībai Latvijā un Eiropā.

Konference tiks translēta interneta tiešraidē gan latviešu, gan angļu valodā konferences mājaslapā www.kvalitatebuvnieciba.lv, ziņu portālos lsm.lv un TVNET. Tāpat tiks nodrošināta interaktīva iespēja piedalīties dažādos balsojumos arī diskusiju paneļos. Plašāka informācija konferences mājaslapā.

Konferences sadarbības partneri: Rīgas Tehniskā universitāte un Ilgtspējīgas būvniecības padome.

Konferences atbalstītāji: Latviešu nacionālā apvienība Kanādā, Palīdzības un attīstības fonds Latvijai, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, SIA “BIM Solutions” un SIA “InfoEra Latvia", Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vienotais ziņu portāls lsm.lv.

Konferences programma: ŠEIT




Lasīt vairāk...

LBS valde lemj par LBS lomu valsts būvniecības kompleksā un tā harmoniskā funkcionēšanā un attīstībā

15.novembrī notika Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdes sēde, kurā LBS valdes loceklis Leonīds Jākobsons klātesošos informēja par Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas darba rezultātiem un aktivitātēm nozares problēmu risināšanā, bet LBS valdes priekšsēdētāja vietniece un SIA “LBS-Konsultants” valdes priekšsēdētāja Helēna Endriksone – par oktobrī notikušajā Eiropas Inženieru padomes (ECCE) sanāksmē Vīnē pieņemtajiem lēmumiem. LBS valdes sēdes dalībnieki lēma par aktivitātēm un priekšlikumiem iesniegšanai ECCE.

LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume aicināja LBS valdes locekļus izteikt redzējumu par LBS lomu valsts būvniecības kompleksā un tā harmoniskā funkcionēšanā un attīstībā, savukārt, Ilmārs Leikums, Juris Mellēns, Gints Šķenders un Tālis Straume - par iespējamiem LBS valdes uzdevumiem Valsts būvniecības vides sakārtošanas līdzdalībā.

Tāpat LBS biedri lēma par piedalīšanos Igaunijas Būvinženieru savienības 25 gadu jubilejas pasākumos.

Lasīt vairāk...

Nereglamentētās sfēras

Būvprakses sertifikātiem nereglamentētajā sfērā tiek piešķirti sekojošās sertificēšanas darbības sfēras (jomas):

- ēku (būvju) un to konstrukciju tehniskā apsekošana, - (būves)

- konstrukciju pārbaude, - (būves) 

- būvprojektu ekonomisko daļu, apjomu un tāmju sastādīšanā, - būves)

- būvdarbu veikšanas projektu izstrāde, - (būves)

- būvprojektu vadīšana, - (būves)

- ēku un būvju nojaukšana, - (būves)

- ceļu tehniskā apsekošana, - (ceļi) 

- ceļu būvdarbu veikšanas projektu izstrāde, - (ceļi)

- ceļu būvprojektu vadīšana, - (ceļi) 

- tiltu un satiksmes pārvadu konstrukciju tehniskā apsekošana, - (tilti)

- tiltu un satiksmes pārvadu konstrukciju pārbaude, - (tilti)

- tiltu un satiksmes pārvadu darbu veikšanas projektu izstrāde, - (tilti) 

- tiltu un satiksmes pārvadu būvprojektu vadīšana, – (tilti)

- būvakustikas, vides akustikas, elektroakustikas projektēšana un ekspertīze,

- būvdarbu projektu vadīšana (būves),

- projektu vadīšana,

- būvinženieru kompleksā kompetence

Lasīt vairāk...

Reglamentētās sfēras

Būvprakses sertifikātiem reglamentētajā sfērā, atbilstoši MK noteik. Nr. 610, tiek piešķirtas sekojošās sertifikāta darbības sfēras:

- ēku konstrukciju projektēšana, 

- ēku būvdarbu vadīšana, 

- ēku būvdarbu būvuzraudzība, 

- restaurācijas darbu vadīšana, 

- restaurācijas darbu būvuzraudzība, 

- tiltu projektēšana, 

- tiltu būvdarbu vadīšana, 

- tiltu būvdarbu būvuzraudzība, 

- ceļu projektēšana, 

- ceļu būvdarbu vadīšana, 

- ceļu būvdarbu būvuzraudzība. 

- inženierizpēte (ģeotehniskā inženierizpēte un ģeotehniskā uzraudzība).

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei