Ceļi – nauda. Nodeva – ceļi

Ceļu lietošanas maksa kravas transportlīdzekļiem ir Latvijas vēsturiskā pieredze vinjetes ieviešanā

Ceļu tīkla attīstība un uzturēšana lietotājam drošā stāvoklī ir ļoti nozīmīga valsts atbildība, veidojot ekonomisko politiku un veicot transporta sektora plānošanu. Tāpēc ir būtiski nodrošināt stabilu un pārskatāmā periodā nemainīgu finansējumu autoceļu tīkla uzturēšanas un attīstības nodrošināšanai.

Latvijā pēc neatkarības atgūšanas vēsturiski ir bijuši dažādi ceļu finansēšanas modeļi: gan budžeta modelis ar piesaisti ceļu lietotāju maksātajiem nodokļiem (speciāls ceļu fonds), gan arī budžeta modelis ar daļēju piesaisti ceļu lietotāju maksātajiem nodokļiem. Piedāvāju nelielu minēto vēsturisko finansēšanas modeļu apskatu un analīzi, kā arī paplašināti izanalizēšu patlaban spēkā esošā modeļa – budžets ar daļēju piesaisti ceļu lietotāju maksātajiem nodokļiem – ieviešanas gaitu, kur kā galveno izdalīšu Latvijas pieredzi ceļu lietošanas nodevas www.lvvignette.eu ieviešanā.

Vispirms atgādināšu pāris statistikas datu, kas raksturo valsti un nozari.

* Iedzīvotāju skaits: ~1,971 miljoni.

* Autoceļu tīkla (69 923 km) vidējais blīvums: ~1,083 km uz 1 km2.

* Valsts autoceļu tīkla (20 081 km) vidējais blīvums: 0,311 km uz 1 km2.

* Reģistrēto un tehniskā kārtībā esošo transportlīdzekļu skaits: 729 262.

* Reģistrēto transportlīdzekļu skaits uz 1000 iedzīvotājiem: 450.

* Reģistrēto un tehniskā kārtībā esošo vieglo automobiļu skaits: 679 042.

* Reģistrēto vieglo automobiļu skaits uz 1000 iedzīvotājiem: 344.

Šāda blīvuma autoceļu tīkla uzturēšana prasa ievērojamus līdzekļus, diemžēl 25 gadu laikā demogrāfiskās problēmas un lielais izceļojušo iedzīvotāju skaits (ap 600 tūkstošiem) radījis situāciju, kad atlikušajiem iedzīvotājiem un ceļu lietotājiem autoceļa tīkla uzturēšana izmaksā daudz lielāku summu nekā valstīs ar ievērojami lielāku iedzīvotāju skaitu. Tā arī ir viena no problēmām, kas jāvērtē un jāpatur prātā, tuvākajā laikā izstrādājot valsts autoceļu tīkla uzturēšanai nepieciešamā finansējuma piesaistes modeļa izstrādi. Vai maksājumu slogs šāda autoceļu tīkla uzturēšanai jau tuvākajā laikā nedraud kļūt nepanesams pašreizējam iedzīvotāju skaitam? Jau patlaban tā ir problēma. Nepietiekama finansējuma dēļ ceļu seguma atjaunošana notiek tikai uz galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, galvenokārt pateicoties finansējumam no Eiropas Savienības fondiem. Ārpus finansējuma paliek vietējie autoceļi. Tāpat atklāts ir jautājums, kur valstij ņemt līdzekļus ceļu sakārtošanai un uzturēšanai laikā, kad arī pārējie tās izdevumi turpina pieaugt.

Taču jebkurš lēmums par papildu finansējuma piesaisti jaunu maksājumu veidā likumdevējam ir nopietni jāsalāgo ar nodokļu maksātāju vēlmi un iespējām maksāt. Argumentācijai par nepieciešamību autoceļu tīkla papildus finanšu resursu piesaistei ieviest jaunus maksājumu veidus vai palielināt esošos būtu jābūt saprotamai un motivējošai nodokļu maksātājiem.

Kā viena no iespējām ir tā saukto ceļu lietotāju maksājumu sistēmas (iezīmētu maksājumu) izveide. Būtībā nav tik svarīgi, vai tas būtu speciāls budžets, iezīmēti nodokļi vai maksas ceļi. Svarīgi, lai ceļu lietotāju maksājumi atgrieztos ceļu tīklā. Patlaban svarīgākais ir darboties ar perspektīvu, kas ir motivējoša un saprotama nodokļu maksātājiem. Tātad šādā situācijā lielāka uzmanību būtu jāpievērš jau esošo maksājumu iezīmēšanai par labu autoceļu uzturēšanas finansēšanai, kā arī nākotnē ieviesto maksājumu iezīmēšanai. Jebkurā gadījumā svarīgi ir vadīties pēc principa, ka ceļu lietotājs veic maksājumu un pretī ir tiesīgs saņemt pakalpojumu – iespēju lietot normālā stāvoklī uzturētu autoceļu tīklu...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" augusta numurā*.

*Žurnālu “Būvinženieris” var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99, Latvijas pasts un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Ģirts Augstkalns,

VAS Latvijas Valsts ceļi Finanšu vadības daļas vadītājs